Valdes loceklim ir jāvada uzņēmums kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kas sevī ietver arī pienākumu nepieļaut nepamatotu parādasaistību rašanos.

Diemžēl mūsu valstī izplatīta ir saistību izpildes kavēšana kā rezultātā darījuma partneri ir spiesti aprēķināt dažādas soda sankcijas. Nereti arī nodokļu pārbaudēs uzņēmumiem tiek veikti uzrēķini par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Vispārpieņemta ir finanšu grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātnespējas pieteikšanas novilcināšana, lai sagaidītu noilguma termiņu iestāšanos administratora tiesībām atgūt izsaimniekoto mantu, tādejādi uzņēmumiem ilgstoši turpina pieaugt soda naudas, nokavējuma procenti un līgumsodi.

Līdz šim valdes locekļiem nebija jāatbild par prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā radītu parādsaistību pieaugumu, jo tiesu praksē bija nostiprinājies uzskats, ka uzņēmumam aprēķinātās soda sankcijas nav zaudējums, ja tās nav reāli apmaksātas. Īpaši saudzīga līdzšinējā tiesu prakse bija pret valdes locekļiem, kuru uzņēmumiem nodokļu auditos bija veikti uzrēķini un pret kuriem maksātnespējas administratori bija cēluši prasības par zaudējumu piedziņu. Administratoru prasības, praktiski, vienmēr tika noraidītas aizbildinoties ar uzskatu, ka nodokļu auditā netiek vērtēta valdes locekļa civiltiesiskā atbildība un, ka auditā uzrēķinātās soda sankcijas nav atzīstamas par zaudējumu.

2015. gads Latvijā varētu atnest «dāvanu» – augstāku PVN likmi, valdības vadītāja noliedz šādas iespējas apspriešanu, savukārt budžeta eksperti to uzskata par neizbēgamu, uzņēmēji – par nepieļaujamu

Vētru ar PVN standartlikmes paaugstināšanu sacēla nesen Saeimas deputāta pienākumus pildīt sākušais Gatis Sprūds, kurš savā Twitter kontā paziņoja, ka saņēmis informāciju – tiekot gatavota PVN likmes palielināšana par 1 vai pat 2 procentpunktiem, kuru centīšoties nepieļaut. Tieši tāpēc uz šo jautājumu nācās atbildēt arī Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, kura noliedza, ka patlaban tiktu apspriesta iecere par 1 – 2 procentpunktiem palielināt PVN nodokļa likmi. «Valdībā nekas tāds nav lemts, neesmu neko tādu apspriedusi arī ar Finanšu ministriju,» valdības vadītājas sacīto citē aģentūra LETA. Pērn novembrī LETA rakstīja, ka finanšu ministra padomnieks Reinis Strolis diskusijā atzinis: nākamajos gados būs jādiskutē par izmaiņām saistībā ar PVN – gan par samazināto PVN, gan akcīzes nodokļa celšanu tabakai. Neoficiāla informācija liecina, ka valdību veidojošo partiju starpā ir bijusi runa par to, kur ņemt papildu naudu valsts budžetam. Viena no idejām ir bijusi PVN pamatlikmes palielināšana par vienu procent- punktu, lai atgrieztos situācijā, kāda tā bija līdz 2012. gada 1. jūlijam, kad nodokļa likme tika samazināta, lai iegrožotu inflāciju un Latvija varētu izpildīt iestāšanās kritērijus eirozonā. Kā vēl viens papildu arguments PVN likmes pacelšanai ir tas, ka no 2015. g. iecerēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšana. Protams, šāds nepopulārs solis diez vai tiks sperts pirms rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, bet tieši pēc tām, jo neviens politiskais spēks visdrīzāk negribēs solīt paaugstināt visu vēlētāju makus skarošu nodokli. Tomēr, kā uzskata daļa aptaujāto, šāds PVN likmes palielinājums ir tikai laika jautājums, jo alternatīva ir budžeta izdevumu revīzija, kas īsti nevienam nepatīkot.

Fiziskās personas maksātnespējas process tiek vērtēts kā ceļš izkļūšanai no parādiem, tomēr eksperti tajā saskata ne mazumu nepilnību, norādot, ka ar šī procesa palīdzību no parādiem atbrīvoties un ekonomiskajā apritē atgriezties nevar cilvēki, kuriem ir samērā mazs nenokārtoto finansiālo saistību slogs un ienākumu līmenis nav augsts, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Nesen Dienai Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis, runājot par to, ka parādu dēļ ierobežojumi tiek uzlikti privātpersonu banku kontiem, par fiziskās personas maksātnespējas procesu sacīja, ka «Latvijā regulējums, saskaņā ar kuru parādnieki, kam ir samērā nelieli parādi, varētu savas saistības ātri un vienkārši nokārtot, nepastāv». Viņš arī uzsvēra, ka «pastāvošais regulējums maznodrošinātajiem nesniedz pietiekami lielu atbalstu valsts nodrošinātu juridisko konsultāciju veidā».

Pamatojoties uz Latvijas Kredītņēmēju asociācijas rīcībā esošo informāciju, to, ka «cilvēkiem, kuriem ir nelielas parādsaistības, iet smagnējo fiziskās personas maksātnespējas procesu nav izdevīgi», Dienai apgalvo arī Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš un uzsver, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšana «parādniekam izmaksā aptuveni 800 eiro».

Neskatoties uz sarežģījumiem, kas veidojas politiskajā vidē pasaulē, tuvākajos divos gados globālā izaugsme kļūs nedaudz spēcīgāka, taču ne iespaidīga, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

To kavēs tādi faktori kā nevienlīdzīgais labklājības pieaugums un smagā parādu nasta. Atskatoties uz notikumiem pēdējos mēnešos, tad jāsecina, ka lielos vilcienos skatījums uz globālo ekonomiku nav mainījies. Noskaņojuma rādītāji ir atguvušies, bet finanšu tirgi uz Donalda Trampa ievēlēšanu ir reaģējuši negaidīti pozitīvi, iespējams, balstoties gaidās par vairāk uz izaugsmi orientētu ekonomikas politiku. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidējā ekonomiskā izaugsme šogad būs 1.7%, bet 2017. un 2018. gadā IKP pieaugums sasniegs 2%. Ņemot vērā to, ka daudzas centrālās bankas vēsturiski zemās procentu pamatlikmes saglabās un turpinās kvantitatīvās mīkstināšanas politiku, pieauguma temps ir vērtējams kā viduvējs.

Vairāk nekā puse no Latvijas tūrisma un viesmīlības nozarē nodarbinātajiem pašlaik atrodas dīkstāvē vai ir jau atbrīvoti no darba, liecina Vidzemes Augstskolas (ViA) pētījums, kas tapis atsaucoties tūrisma un viesmīlības nozares profesionālo asociāciju aicinājumam.

Pētījuma ietvaros aptaujāti vadošie nozares uzņēmumi, kas uzskata, ka ir nepieciešama pārskatīt valsts piedāvātos atbalsta mehānismus, lai palīdzētu uzņēmumiem pārvarēt krīzi.

"Tūrisma industrija Covid-19 pandēmijā ir cietusi vissmagāk, tāpēc tā ir viena no pirmajām tautsaimniecības nozarēm, kurai gan Eiropas Komisijas, gan atsevišķu Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī tiek izstrādāti īpaši mērķēti glābšanas plāni. Piemēram, Lietuvas valdība tūrisma nozarei iezīmējusi atbalstu 45 miljonu eiro apmērā. Arī Latvijas valdībai ir svarīgi ieklausīties nozarē un tās akūtajās vajadzībās, pretējā gadījumā tuvākajā laikā ne tikai būtiski pieaugs bezdarbnieku skaits un slogs uz sociālo budžetu, bet mēs arī riskējam pazaudēt Latvijas ekonomikai nozīmīgu nozari," uzsver Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis.

Valsts atbalsta pasākums jeb tā dēvētā "nodokļu amnestija", kura rezultātā bija plānots samazināt kopējo parāda apjomu nodokļu maksātājiem, dodot iespēju divos gados samaksāt kavētos nodokļu maksājumus, norisinājies veiksmīgi un sasniedzis labu rezultātu, secināts Valsts kontroles revīzijā.

Valsts kontrole konstatējusi, ka 64% no atbalsta pasākumā akceptētajiem dalībniekiem sekmīgi nokārtoja saistības un budžetā iemaksāja 53,9 miljonus eiro. Kopā atbalsta pasākuma laikā Valsts ieņēmumu dienests (VID) dzēsa ar šī pasākuma pamatparādu saistīto nokavējuma naudu un soda naudu kopsummā par 13,1 miljonu eiro. Atsevišķos gadījumos VID novēloti pieņēma lēmumus par nokavējuma naudas dzēšanu, neievērojot noteikto termiņu.

Revīzijā secināts, ka arī 2019.gadā, līdzīgi kā 2018.gadā, atbalsta pasākuma dalībnieku daļa (kopumā visa pasākuma laikā 4083 dalībnieki jeb 32% no atbalsta pasākuma dalībniekiem) nepildīja uzņemtās saistības - neveica noteiktos maksājumus un VID bija pienākums atcelt lēmumus par konkrēto nodokļu maksātāju dalību atbalsta pasākumā par kopējo summu 61,1 milj. eiro, tai skaitā 2019.gadā - par 13 miljoniem eiro).

Neskatoties uz komunālo pakalpojumu izmaksu un inflācijas kāpumu, iedzīvotāju parādsaistības par komunālajiem pakalpojumiem aizvadītajā ziemā nav būtiski pieaugušas, liecina Kredītinformācijas Biroja (KIB) apkopotā informācija. Svārstības, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir vien 5% robežās.

“Ņemot vērā, ka inflācijas kāpums tieši apkures sezonā sasniedza augstāko līmeni, pastāvēja lielas bažas par iedzīvotāju spēju veikt visus komunālos maksājumus atbilstoši grafikam, mūsu dati rāda, ka parādsaistību apjoms ir saglabājies stabils. Tas nozīmē, ka valsts atbalsta pasākumi kopumā ir bijuši efektīvi un privātpersonu kopējais parāda portfelis par komunālajiem pakalpojumiem ir līdzīgs iepriekšējiem gadiem. Gribas cerēt, ka ir augusi arī finanšu pratība un grūtību gadījumos iedzīvotāji drīzāk ir mainījuši savus paradumus, nevis dzīvojuši uz parāda,” saka “Kredītinformācijas Birojs” izpilddirektors Intars Miķelsons.

Arī Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas dati liecina, ka kopējais parādnieku skaits nav palielinājies, bet ir samazinājies kopējais ūdens patēriņš, atsevišķās apdzīvotās vietās līdz pat 10% no kopējā iepriekšējos gados patērētā ūdens daudzuma.

Pasaules 26 nabadzīgākajām ekonomikām draud lielākais parādsaistību slogs kopš 2006.gada, liecina Pasaules Bankas (PB) jaunākie dati.

Parādsaistības šajās valstīs, kurās dzīvo aptuveni 40% pasaules iedzīvotāju, šobrīd vidēji veido 72% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir pēdējos 18 gados augstākais līmenis.

Vienlaikus šo valstu saņemtās starptautiskās palīdzības apjoms ir samazinājies līdz 20 gados zemākajam līmenim, norāda PB.

"Zemu ienākumu tautsaimniecības pašu spēkiem spēj daudz izdarīt un to tām vajadzētu arī darīt," saka PB galvenā ekonomista vietnieks Aihans Kese. "Taču šīm ekonomikām ir vajadzīga arī lielāka palīdzība no ārvalstīm."

Banka skaidro, ka koronavīrusa pandēmijas laikā zemu ienākumu ekonomikas aizņēmās daudz līdzekļu, izraisot primāro deficītu trīskāršošanos, un daudzas valstis nav spējušas pilnībā šos deficītus samazināt.