Nepieņemot politiskus lēmumus ievērojami palielināt nodokļu ieņēmumus procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), būtiski kāpināt valsts budžeta izdevumus tuvākajos gados nebūs iespējams, jaunākajā tematiskajā apskatā norāda Swedbank eksperti.
Efektīvāki tēriņi var atbrīvot resursus – vairumā ministriju, iespējams, var atrast iekšējās rezerves. Tās varētu novirzīt valdības prioritātēm, piemēram, aizsardzībai. Swedbank ekonomisti uzskata, ka vienai no valdības prioritātēm jābūt izaugsmi veicinošām politikām, lai atbalstītu ražīguma pieaugumu un inovācijas, piemēram, izglītības un pētniecības un attīstības jomās.
Par nākamā gada budžetu un to, kā sabalansēt pieaugošus budžeta pieprasījumus un, iespējams, vājākus nekā plānots ieņēmumus, pēdējos mēnešos tika runāts diezgan daudz. Tomēr cikliskie izaicinājumi (proti, mazāki ieņēmumi lēnākas izaugsmes dēļ) ir tikai aisberga redzamā daļa. Lielākus izaicinājumus budžetam rada strukturālas problēmas. Latvijā nodokļu ieņēmumi veido 28% no IKP, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES28 valstu starpā (vidēji 39%). Bez politikas izmaiņām nodokļu ieņēmumi procentos no IKP nākamajos gados praktiski nemainīsies. Tādējādi spēja tērēt arī saglabāsies salīdzinoši zema salīdzinājumā ar ES28 valstīm. Pēdējos gados vispārējas valdības, proti, valsts un pašvaldību, izdevumi bija ap 36-37% no IKP Latvijā salīdzinājumā ar 48-49% ES28.
Tiek pieprasīts palielināt tēriņus sociālajiem jautājumiem (piemēram, mazināt ienākumu nevienlīdzību, veicināt dzimstību, palielināt pensijas), aizsardzībai (lai pildītu NATO prasības), izglītībai (celt skolotāju algas) u.c. Nav iespējams tērēt vairāk visās jomās, tādēļ prioritātes jānosaka gudri un, lai varētu tām tērēt vairāk, nepieciešami samazinājumi citās jomās. Nav runa par izdevumu apcirpšanu eiro izteiksmē, bet par gan % no IKP. Pašreizējās valdības prioritātes iekļauj aizsardzību, strukturālās reformas izglītībā, veselības aprūpē un vecuma pensijas, uzsver eksperti.
Latvija jau šobrīd procentuāli no IKP tērē vairāk nekā vidēji ES28 ekonomiskajai darbībai (tai skaitā transportam), pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai, izklaidei un kultūrai, ka arī izglītībai. Trijās jomās Latvijas vispārējas valdības izdevumi ir lielāki nekā 2005.gadā (proti, pirms burbuļa gadiem) – atpūta un kultūra (tikai daļēji Latvijas Nacionālās Bibliotēkas būvniecības izmaksu dēļ), sociālā aizsardzība (lielāku pensiju izdevumu dēļ) un vispārējās valdības dienestiem (lielāku valsts parāda apkalpošanas izmaksu dēļ).
Tajā pašā laikā Latvijas budžeta izdevumi vispārējās valdības dienestiem, aizsardzības, veselības un sociālās aizsardzības jomās ir zemāki nekā vidēji ES. Izdevumi sociālai aizsardzībai ir vislielākie salīdzinājumā ar citām jomām (ap 11% no IKP, no tā aptuveni divas trešdaļas ir pensijas), bet tie tik un tā ir vismazākie ES (ap 20% vidēji). Eiro izteiksmē vecuma pensijas ir viena no tikai divām jomām, kur izdevumi ir auguši salīdzinājumā ar 2008.gadu (par aptuveni trešdaļu). Otrā joma ir valsts parāda apkalpošanas izmaksas.
Savukārt Latvijas valsts budžeta izdevumi izaugsmi veicinošām politikām kopumā ir ievērojami zemāki nekā Baltijā vai dažreiz arī vidēji ES. Latvijas vispārēja valdība investē vairāk % no IKP nekā ES vidēji (4.3% no IKP pret 2.9% pērn), bet pēdējos gados šīs investīcijas augušās lēnāk nekā IKP un pat kritušās 2013.gadā. Izdevumi izglītībai arī ir nedaudz lielāki nekā ES vidēji, bet svarīga ir izglītības kvalitāte, un diemžēl daudzās jomās Latvija stipri atpaliek (piemēram, universitāšu starptautiskie reitingi, publikāciju skaits starptautiskajos zinātnes žurnālos, inovācijas un spēja tās komercializēt). Latvijas valdības izdevumi pētniecībai un attīstībai krietni atpaliek no ES vidējā un arī Baltijas kaimiņiem.
«Vienai no valdības prioritātēm jābūt izaugsmi veicinošām politikām, lai atbalstītu ražīguma pieaugumu un inovācijas, piemēram, izglītības un pētniecības un attīstības jomās. Izaugsmei draudzīgas politikas veicinātu valsts budžeta ieņēmumu plūsmas (un attiecīgi iespēju vairāk tērēt) nākotnē, kā arī mazinātu pusmūža krīzes riskus, proti, ļoti lēnas turpmākas konverģences ar ES ienākumu līmeni. Efektīvāki tēriņi arī atbrīvot resursus – vairumā ministriju, iespējams, var atrast iekšējās rezerves. Vēl ir potenciāls padarīt izdevumus caurspīdīgākus, mazināt korupcijas riskus un tādējādi arī uzlabot motivāciju maksāt nodokļus (mazinot ēnu ekonomiku un palielinot nodokļu ieņēmumus). Savukārt par izdevumu apmēriem sociālajai aizsardzībai (tai skaitā pensijām) ir jāveido atvērtas sabiedrības diskusijas, jo pamatjautājums ir, cik lielu labklājības atbalstu Latvijas sabiedrība grib saņemt no valsts un cik tā ir gatava par to maksāt. Lai būtu iespējams maksāt lielākas pensijas vai/un sociālos pabalstus, ir nepieciešami arī lielāki nodokļu ieņēmumi. Tērējot pārāk daudz labklājībai un pārāk maz izaugsmei šodien nozīmē lēnāku izaugsmi un tādējādi mazākus labklājības uzlabojumus rīt,» uzskata Lija Strašuna, Swedbank vecāka ekonomiste.