Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi deleģēto aktu, nosakot, kā aprēķināmas banku iemaksas valstu noregulējuma fondos un vienotajā noregulējuma fondā, liecina EK paziņojums.
Ar pieņemtajiem dokumentiem EK izpilda Eiropas Parlamenta (EP) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu piešķirto pilnvarojumu precizēt metodoloģiju attiecībā uz banku iemaksām, lai sasniegtu noregulējuma fondu mērķapjomus, kas noteikti Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvā un Vienotā noregulējuma mehānisma regulā.
Lai nodrošinātu finansējuma pieejamību vidējā termiņā un banka tādējādi varētu turpināt darboties pārstrukturēšanas laikā, noregulējuma iestādēm būs vajadzīga likviditāte. Tādēļ ar Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvu ir izveidoti valstu noregulējuma fondi, kuros bankām ir jāveic iemaksas. Šo fondu mērķapjoms, kas jāsasniedz līdz 2024.gada 31.decembrim, ir vismaz 1% no visu iestāžu, kurām darbības atļauja piešķirta attiecīgās valsts teritorijā, segto noguldījumu apjoma. Arī vienotā noregulējuma fonda mērķapjoms banku savienībā būs vismaz 1% no visu eirozonā darbības atļauju saņēmušo iestāžu segto noguldījumu apjoma.
Reaģējot uz finanšu krīzi, mēs esam daudz strādājuši, uzlabojot finanšu sistēmu tā, lai bankas problēmu gadījumā maksātu par sevi pašas, nevis tas būtu jādara nodokļu maksātājiem. Šodien pieņemtie sīki izstrādātie noteikumi par banku sektora finansētiem noregulējuma fondiem ir nozīmīgs solis, lai tas kļūtu par realitāti. Izvēlētā pieeja ir taisnīga, jo katras bankas iemaksas būs samērīgas ar tās lielumu un riska profilu. Tās būs samērīgas arī tādā ziņā, ka mazākajām bankām būs pašām savs pielāgots iemaksu režīms. Turklāt šie jaunie noteikumi paver ceļu uz funkcionējošu vienoto noregulējuma fondu, kas ir banku savienības galvenais elements, sacīja par iekšējo tirgu un pakalpojumiem atbildīgais komisārs Mišels Barnjē.
Deleģētajā aktā, kas papildina Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvu, būs noteikts, cik atsevišķām kredītiestādēm katru gadu būs jāiemaksā savā attiecīgajā noregulējuma fondā, ņemot vērā bankas lielumu un riska profilu.
Tāpat tas paredz iemaksas nemainīgo daļu, kas balstīta uz iestādes pasīviem, izņemot pašu kapitālu un garantētos noguldījumus, kā izejas punkts iemaksas lieluma noteikšanai - tādējādi jo lielāka ir banka, jo lielāka ir nemainīgā iemaksas daļa. Savukārt tas kā pamata iemaksa tiek koriģēts atbilstoši katras iestādes radītajam riskam. Priekšlikumā ir arī noteikti vairāki riska rādītāji, kas tiks ņemti vērā, novērtējot katras iestādes riska līmeni.
Deleģētajā regulā ir arī piemērots samērīguma princips, paredzot īpašu vienreizēju maksājumu režīmu mazām bankām. Tas ir saistīts ar faktu, ka vairumā gadījumu mazām iestādēm ir zemāks riska profils un iespēja, ka tās varētu izmantot noregulējuma fondu, ir mazāka. Bankas, kuras pārstāv 1% no kopējiem aktīviem, segtu 0,3% no visām iemaksām eirozonā.
Savukārt priekšlikuma projekts Padomes īstenošanas aktam norāda, ka attiecībā uz finanšu iestādēm banku savienībā EK ir izstrādājusi priekšlikumu Padomes īstenošanas aktam, lai precizētu iemaksu aprēķināšanas metodiku, pamatojoties uz tiem pašiem riska rādītājiem, kas izmantoti šodien pieņemtajā deleģētajā aktā.
Šajā dokumenta projektā metodika ir pielāgota fonda iemaksu vienotas sistēmas īpatnībām, balstoties uz Eiropas mērķapjomu. Vienotā noregulējuma fonda izveidei tiks izmantotas astoņu gadu ilgā pārejas periodā veiktas banku iemaksas - pārejas perioda laikā vienotais noregulējuma fonds sastāvēs no valstu nodalījumiem.
Padomei un EP gan ir tiesības trīs mēnešu laikā izteikt iebildumus par deleģēto aktu, un šo termiņu var pagarināt vēl par trim mēnešiem.
Paredzēts, ka EK oficiāli pieņems priekšlikumu padomes īstenošanas aktam pēc 1.novembra. Šis tiesību akts būs jāapspriež un Padomei tas būs jāpieņem līdz gada beigām.
