Šodien, 24. oktobrī, divu dienu darba vizītē Latvijā ierodas Vienotā noregulējuma valdes locekle Joanne Kellermane (Joanne Kellermann).

Vizītes laikā plānots pārrunāt galvenās Vienotā noregulējuma mehānisma prioritātes un Latvijas banku sektora aktualitātes ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Pēteru Putniņu un Noregulējuma un garantiju fonda daļas vadītāju Nadeždu Karpovu un ekspertiem. 25. oktobrī Joanne Kellermane tiksies arī ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, informē FKTK.

«Viena no finanšu krīzes mācībām ir atbilstošas banku darbības atjaunošanas un noregulējuma plānošanas nepieciešamība. Vienotā noregulējuma valde ir gandarīta par ciešo un labo sadarbību ar nacionālajām noregulējuma iestādēm, tai skaitā FKTK. Ar kopīgu darbu mēs nodrošinām efektīvu banku glābšanu, lai atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz reālo ekonomiku, dalībvalstu finansēm, kā arī eirozonu kopumā,» teica Vienotās noregulējuma valdes locekle Joanne Kellermane.

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Ieviešot Eiropas Savienības (ES) direktīvas par banku un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanu un noregulējumu prasības Latvijā, ir pieņemts Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums.

Tas nosaka vienotu pieeju un efektīvus instrumentus, lai savlaicīgi risinātu ar iespējamam finanšu krīzēm saistītās sekas, aizsargājot finanšu stabilitāti un būtiski samazinot zaudējumu iespēju nodokļu maksātājiem.

Latvijas gadījumā par noregulējumu atbildīgās iestādes funkcijas ir piešķirtas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), izveidojot atsevišķu daļu – Noregulējuma un garantiju fondu daļu, kuras darbība un funkcijas ir nodalītas no uzraudzības funkcijām.

Ņemot vērā vienotus ES principus, jaunajā likumā ir iestrādātas prasības, lai efektīvi atjaunotu kredītiestādes darbību uzraudzības ietvaros vai veiktu tās noregulējumu.

Eiropas Savienībā (ES) 1. janvārī darbību sācis vienotais noregulējuma mehānisms (VNM) un Vienotā noregulējuma valde, kas pieņems lēmumus par to, kā rīkoties, ja grūtības radīsies kādai no eirozonas kredītiestādēm, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Vienotā noregulējuma mehānisma mērķis ir nodrošināt grūtībās nonākušu eirozonas banku noregulējumu ar minimālām izmaksām un samazināt noregulējuma iespējamo ietekmi uz kopējo tautsaimniecības ekonomiku.

FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis: «Vienotais noregulējuma mehānisms ir otrs svarīgākais solis Eiropas Banku savienības izveidē. Tagad ar vienotā noregulējuma ieviešanu eirozonā ir izveidota vēl viena jauna sistēma saskaņotai rīcībai – ja kādai svarīgai eirozonas bankai ir radušās problēmas, kā tas risināt kopīgiem spēkiem. Latvijas uzraugi jau vairāk nekā gadu aktīvi līdzdarbojas eirozonas vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ietvaros, un ar katru nākamo soli Eiropas banku savienība kļūst stiprāka, veicinot šī reģiona banku drošību, noturību un kopējo stabilitāti Eiropā.»

Šodien, 10.februārī, finanšu ministrs Jānis Reirs Latvijas Republikas vārdā parakstīja Finansējuma aizdevuma līgumu starp Latvijas Republiku kā aizdevēju un Vienoto noregulējuma valdi kā aizņēmēju. Pilnvara finanšu ministram parakstīt šo līgumu ir iestrādāta grozījumos likumā par budžeta un finanšu vadību, kas stājās spēkā šā gada 27. janvārī, informē Finanšu ministrija.

Minētais līgums paredz, ka gadījumos, ja kāda no Latvijas kredītiestādēm nonāks finansiālās grūtībās un Vienotā noregulējuma valde lems, ka šai kredītiestādei ir jāpiemēro noregulējums, bet Vienotajā noregulējuma fondā nebūs pietiekami līdzekļi, tad iztrūkstošo finansējumu Vienotajai noregulējuma valdei aizdos Latvijas Republika. Vienotais noregulējuma fonds tam aizdotos līdzekļus atmaksās, līdz ar to šis aizdevums būs fiskāli neitrāls.

Vienotais noregulējuma fonds tika izveidots, lai grūtībās nonākušu kredītiestāžu noregulējuma gadījumam tiktu izmantoti finanšu sektora līdzekļi. Vienotā noregulējuma fondu finansē Banku Savienībā ietilpstošo dalībvalstu kredītiestādes, veicot regulāras iemaksas. Tā mērķapjoms ir 1% no visu Banku Savienības dalībvalstu kredītiestāžu segtajiem noguldījumiem aptuveni 55 miljardu eiro apmērā.

Eiropas Savienības tiesa (EST) 6.maijā noraidīja "ABLV Bank" apelācijas sūdzību lietā, kurā banka vērsās pret Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes 2018.gada 23.februārī pieņemtajiem lēmumiem, pēc kuriem bankas akcionāri pieņēma lēmumu par bankas likvidāciju, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Banka 2018.gadā lūdza EST pārbaudīt, vai Eiropas Savienības (ES) institūcijas varēja lemt par bankas likvidāciju, kā arī, vai ES institūcijas pietiekami izvērtēja bankas finanšu situāciju.

2019.gada 6.maijā EST bankas prasību noraidīja pilnībā, kā arī uzdeva tai atlīdzināt ECB tiesāšanās izdevumus.

Banka iesniedza apelācijas sūdzību. Ar apelācijas sūdzībām banka lūdza atcelt attiecīgi EST spriedumu, kurā tiesa kā nepieņemamas noraidīja to prasības atcelt ECB 2018.gada 23.februāra aktus, ar kuriem tā bija paziņojusi, ka "ABLV Bank" un tās meitasuzņēmums "ABLV Bank Luxembourg" kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga.

ECB lūdza tiesu noraidīt apelācijas sūdzības kopumā kā acīmredzami nepamatotas vai, pakārtoti, noraidīt tās kā daļēji nepieņemamas un daļēji nepamatotas, kā arī piespriest apelācijas sūdzību iesniedzējiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Latvijas banku sektors nebūtu vērtējams pēc tā, ka divām bankām ir atteikts piemērot noregulējuma mehānismu jeb neveikt darbības, lai to darbību stabilizētu, atzīst Vienotā noregulējuma valdes priekšsēdētāja Elke Kēniga.

Viņa teica, ka nesen tikusies ar Latvijas valdības pārstāvjiem un gaidījusi jautājumu par to, ko tas pasaka par Latvijas banku tirgu. «Mana atbilde ir: «Neko»,» uzvēra Kēniga, piebilstot, ka «ABLV Bank» un «PNB banka» ir divi pilnīgi atšķirīgi gadījumi. Tāpat viņa norādīja, ka Latvijas banku regulators pašlaik ļoti koncentrējas uz naudas atmazgāšanas apkarošanas jautājumiem un tas ir nepieciešams visā Eiropā, lai lauztu stereotipu, ka šajā jomā aktīvas ir tikai ASV institūcijas.

«Šim jautājumam ir jābūt ikvienas valsts dienaskārtībā,» teica Vienotā noregulējuma valdes priekšsēdētāja.

Savukārt «PNB bankas» gadījums kārtējo reizi pierāda, cik nepieciešams ir vienots maksātnespējas regulējums visā Eiropā, atzina Kēniga, piebilstot, ka grūti iztēloties, kā jutās tiesnesis Rīgā, kuram bija jālemj par «PNB bankas» maksātnespēju pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) kā «PNB bankas» tiešais uzraugs nolēma atzīt banku par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu.

Otrdien stājas spēkā vienotais uzraudzības mehānisms, kas radīs jaunu Eiropas banku uzraudzības sistēmu.

Tas nozīmē, ka no šodienas 120 lielāko eirozonas banku uzraudzību pārņem Eiropas Centrālā banka (ECB) un turpmāk tās uzraudzīs ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem.

FKTK priekšsēdētājs un ECB Uzraudzības valdes loceklis Kristaps Zakulis uzsver, ka krīze likusi secināt, ka starptautiska mēroga finanšu institūciju uzraudzību efektīvāk var veikt pārrobežu līmeņa uzraugs, lai visās valstīs īstenotu vienotu uzraudzības pieeju un laicīgi novērstu problēmas kādā no valstīm. Šodien ECB kļuvusi par lielāko banku uzraugu Eiropas Savienībā, kas turpmāk darbosies ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem, kuru pieredze un kompetence būs liels atspaids ECB komandai, saka K. Zakulis.

Banku sektors pasaulē šobrīd kļuvis daudz spēcīgāks, tajā pašā laikā tajā pastāv vēl daudz problēmu, kas nav tik ātri risināmas. Ir dažas jomas, kurās konkrēto valstu politikai būtu sava loma banku drošības paaugstināšanā, tomēr procesi notiek lēni, intervijā DB norāda Vienotā Noregulējuma valdes (SRB) priekšsēdētāja Elki Kēniga.

Vienotā noregulējuma valdes locekļi darba vizītē nesen apmeklēja Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), lai izvērtētu līdzšinējo darbību. Valdes pārraudzībā patlaban ciešā sadarbībā ar FKTK ir arī četras Latvijā strādājošās kredītiestādes – AS Swedbank, AS SEB banka, AS ABLV Bank un AS Citadele banka. Savukārt pārējo banku noregulējuma jautājumi ir FKTK kompetencē. Tomēr, ja šo banku glābšanai būtu nepieciešami Vienota noregulējuma fonda līdzekļi, lēmumu par līdzekļu izmantošanu pieņem Vienotā noregulējuma valde.

Fragments no intervijas.

Kādēļ tika veidota Vienotais noregulējuma valde un kā tā ieviešanu izjūt iedzīvotāji, banku klienti?

Pensiju 2. līmenis tiek veidots no mūsu darba algas sociālās apdrošināšanas iemaksām. Pašlaik tie ir 6% katru mēnesi no bruto algas sociālās apdrošināšanas iemaksu veidā. Tā tas ir rakstīts un publicēts publiskajā telpā. Tomēr, ikmēneša 6% no mūsu sociālās apdrošināšanas iemaksām nemaz nenonāk līdz izvēlētajam ieguldījumu plānam. Līdz ieguldījumu plānam nonāk mazāka summa.

2016.gadā tie ir 5,80%, jo 0,20% paņem VSAA priekš iestādes funkcionēšanas uzturēšanas, definējot kā Administratīvās Izmaksas.

Kā nākamās komisijas maksas jāmin maksājumi līdzekļu pārvaldītājiem. Kopējā līdzekļu pārvaldītāju komisijā ir iekļautas izmaksas par turētājbankas pakalpojumiem, tirdzniecības izmaksas un pārvaldīšanas izmaksas.

Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv dažādas iespējas, kur izvietot no mums saņemtās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tās, piemēram, var ieguldīt banku depozītos, obligācijās, akcijās vai citos fondos. Banku depozītu gadījumā pensiju pārvaldniekam nav jāpiepūlas veikt ieguldījumus. Obligāciju gadījumā, salīdzinoši ar citiem finanšu instrumentiem, arī ieguldīšana ir salīdzinoši vieglāka, tātad mazāks darbs jāpatērē. Var teikt, ka obligāciju izvēle ir graudu izlasīšana no pelavām – finansiāli drošu kompāniju izvēle. Obligācijas peļņa ir fiksēta, obligācija nevar pelnīt vairāk kā ir noteikts, peļņa un risks ir ierobežots. Citādāk ir ar ieguldīšanu akcijās. Tā kā peļņa teorētiski ir neierobežota, risks arī ir salīdzinoši augsts, un tā kā akciju atlase līdzekļu pārvaldītājiem ir sarežģītāks darbs, arī izmaksas ir augstākas. Turpinot graudu analoģiju var teikt, ka akcijas ir ne tikai graudu izlasīšana no pelavām, bet arī to iesēšana ar cerību, ka būs veiksmīga raža nākotnē. Tātad, ir lielāks darbs un lielāks risks. Kā citu sadaļu ir jāmin ieguldīšana fondos. Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv iespēja ieguldīt dažādos fondos. Ieguldīšana fondos palīdz diversificēt (dažādot) ieguldījumus, tomēr tai pat laikā jāatzīmē, ka ieguldīšana fondos arī atvieglo līdzekļu pārvaldītāju darbu, jo, lielākoties, tiek ieguldīts plašā tirgū, lēmumu pieņemšana tiek deleģēta citiem un atbildība samazinās.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ir pieņēmusi lēmumu anulēt AS Trasta komercbanka licenci, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

ECB lēmums ir pieņemts pēc Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma, kas iesniedza šādu priekšlikumu ECB izskatīšanai, ņemot vērā, ka banka ilgstoši pieļāvusi nopietnus pārkāpumus vairākās svarīgās bankas darbības jomās, kā arī FKTK kā Latvijas Noregulējuma iestādes izvērtējumu, ka bankai nav iespējams piemērot noregulējumu jeb glābt to sabiedrības interesēs.

Par bankas pārkāpumiem FKTK jau šā gada janvārī piemēroja Kredītiestāžu likumā paredzētos instrumentus, nosakot tai darbības ierobežojumus. Bankas akcionāri ilgstoši nav spējuši palielināt bankas kapitālu, līdz ar to banka neievēroja regulējošās prasības, ko nosaka ES Regula un Kredītiestāžu likums.

Nodokļu reformas ietvaros ieviestie ierobežojumi privātajām iemaksām pensiju 3. līmenī un dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu 2018. gadā atstāja īstermiņa negatīvo ietekmi uz jaunajām iemaksām, norāda Luminor Asset Management valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Privātās iemaksas pensiju 3. līmenī pērn samazinājās par 7%, savukārt šogad varētu augt par 5%

Klienti 2018. gadā savos pensiju 3.līmeņa līgumos novirzīja 62.8 miljonus eiro salīdzinājumā ar 67.4 miljoniem eiro 2017. gadā. Kritums 7% apmērā lielā mērā ir izskaidrojams ar tā dēvēto griestu noteikšanu iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma saņemšanai. Sākot ar 2018. gadu, iedzīvotāju ienākuma nodokli var atgūt tikai par privātām iemaksām pensiju 3. līmenī un dzīvības apdrošināšanā, kas nepārsniedz 4000 eiro gadā un nesastāda vairāk nekā 10% no bruto gada algas.

Tas mazināja motivāciju lielo (t.i., virs 40 tūkstošiem eiro gadā) algu saņēmējiem veikt iemaksas, kas pārsniegtu 4000 eiro gadā, izmantojot visus 10% no gada ienākumiem Darba devēju iemaksas arī turpmāk pieaugs straujāk Pērn relatīvi strauji pieauga darba devēju iemaksas, sasniedzot 12.6 miljonus eiro salīdzinājumā ar 10 miljoniem eiro 2017. gadā. Jāatzīmē, ka darba devēju iemaksas veido tikai 16% no visām iemaksām pensiju 3.līmenī, kas ir ļoti mazs rādītājs. Raugoties uz attīstītajām valstīm, darba devēju iemaksas veido vismaz pusi no visām iemaksām privātajos pensiju uzkrājumos. Tādēļ ir tikai loģiski pieņemt, ka nākotnē darba devēju iemaksas pieaugs straujāk par individuālajām iemaksām. To veicina arī nodokļu reformas ietvaros veiktie grozījumi, kas paredz darba devēju iemaksām atsevišķu nodokļu atvieglojumus griestus, kas ir noteikti 10% apmērā no darbinieku bruto algām. Šie griesti nepārklājas ar individuālajām iemaksām noteiktajiem griestiem, kā arī uz tiem neattiecās nodokļu atvieglojumu ierobežojums 4000 eiro apmērā gadā, kas ir spēkā individuālajām iemaksām.

Publiski izskanējusī informācija par plānoto nodokļu reformu ļauj izteikt prognozi, ka izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmē var veicināt popularitāti darba devēju iemaksām privātajos pensiju fondos, skaidro Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Tāpat arī jāatzīmē, ka jau tagad darba devēju iemaksas privātajos pensiju fondos finansiāli ir izdevīgākas par individuālajām - no tām netiek veiktas darba devēja 23.59% apmērā un darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas iemaksas 10.50% apmērā, kopā veidojot 34.09%. Tāpat arī netiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 23% apmērā. Jāatzīmē, ka kapitāla izņemšanas brīdī iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiks ieturēts no darba devēja veiktām iemaksām.

Individuālās iemaksas tiek veiktas pēc visu nodokļu nomaksas. Pat neraugoties uz to, ka par tām var atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokli, tas ir finansiāli mazāk izdevīgs veids kā veidot uzkrājumus privātajā pensiju fondā, ņemot vērā, ka vēl joprojām tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas pilnā apmērā. Samazinoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmei no 23% līdz 20%, nodokļu atvieglojumu efekts, veicot individuālās iemaksas privātajos pensiju fondos, kļūst relatīvi mazāks, samazinoties atmaksas summai. Savukārt darba devēju iemaksu finansiālais izdevīgums nesamazinās, jo lielākoties balstās uz sociālās apdrošināšanas iemaksu ietaupījumiem - kopā 34.09%.

Eiropā ir nulles tolerances līmenis pret naudas atmazgāšanu, tādēļ bankām ir jābūt ļoti uzmanīgām ar reputāciju, intervijā atzina Eiropas Vienotā noregulējuma valdes, kuras pārraudzībā ir problēmās nonākušo banku uzraudzība, priekšsēdētāja Elke Kēniga.

«Ir jāsaprot, ka ne viss, kas ir iespējams, ir arī jādara. Mans vienīgais ieteikums - esiet uzmanīgi ar savu reputāciju! To ir ļoti viegli sagraut pat ar vienu muļķīgu kustību,» pauda Kēninga, kuras vadītajā Vienotā noregulējuma mehānisma pārziņā nonāk sistēmiski svarīgās Eiropas banku savienības bankas, saskaroties ar finanšu grūtībām.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka banku biznesam nevajadzētu beigties, visus turot aizdomās, jo Eiropā ir vajadzīgs aktīvs banku tirgus.

Kēniga arī norādīja, ka lēmums Vienotā noregulējuma mehānismā neiesaistīt šobrīd likvidējamo «ABLV Bank» bija saistīts ar to, ka šī banka nav kritiski svarīga Latvijas ekonomikai un nepilda kritiski svarīgas funkcijas.

Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē sadarbībā ar Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) sagatavotu izvērtējumu par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai.

"Ieguvumu un risku analīze apstiprina, ka FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir jēgpilna, jo tās rezultātā veidojas sabiedriskais ieguvums. Vienlaikus identificētie riski ir pārvaldāmi, īstenojot attiecīgus risku ierobežošanas pasākumus, tai skaitā atbilstošu pienākumu, tiesību un atbildības sadali," norāda FM.

"FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir finanšu sektora kapitālā remonta loģisks noslēgums. Informācijas un kompetenču sinerģija palīdzēs vispusīgāk novērtēt riskus finanšu iestādēs, ļaujot pieņemt operatīvākus, pārdomātākus un uz konkrētu problēmu vērstus lēmumus. Tas ļaus turpmāk efektīvāk uzraudzīt un attīstīt finanšu sektoru. Ilgtermiņā pievienošanas rezultātā iespējams iegūt arī resursu ietaupījumu. Apvienotās Latvijas Bankas darbu paredzēts sākt 2022. vai 2023. gadā," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Pensiju sistēmas Baltijas valstīs nereti tiek uzskatītas par ļoti līdzīgām, taču līdzīgas sistēmas ne vienmēr nozīmē arī līdzīgu rezultātu. Atšķirību ir samērā daudz un tās ir būtiskas – sākot ar veikto pensiju iemaksu apmēru un atšķirīgām nodokļu politikām, beidzot ar iedzīvotāju kopējo noskaņojumu un vēlmi plānot savus uzkrājumus vecumdienām.

Ar 2% obligātajām valsts iemaksām pensiju 2.līmenī pārtikušām vecumdienām nesakrās

Pirmā būtiskā atšķirība pensiju sistēmās ir tā, ka Igaunijā un Latvijā pensiju 1. un 2. līmenī kopā tiek novirzīti 20% no bruto darba samaksas, kamēr Lietuvā - 26,3%. Tomēr vidējā vecuma pensija ir visaugstākā Igaunijā, proti, aptuveni 390 eiro mēnesī, Latvijai – 295 eiro un Lietuvai - 265 eiro mēnesī.

Svarīgi atzīmēt, ka iemaksas pensiju 2.līmenī Igaunijā ir 6%, no kuriem 2% iemaksā pats klients no savas bruto algas. Latvijā kopējais pensijas iemaksas apmērs ir tāds pats - ir 6%, kas pilnībā ir finansēts no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Taču Lietuvā iemaksas ir noteiktas pēc tā dēvētās “2%+2%+2%” formulas. Proti, vismazākā iemaksa 2% apmērā tiek veikta, kad pats cilvēks neizvēlas piemaksāt papildus 2% no savas bruto algas. Taču gadījumā, ja klients izvēlas novirzīt 2% no savas bruto algas papildus valsts nodrošinātajiem 2%, valsts papildus piemaksā 2%, tādējādi kopējām iemaksām sasniedzot 6%.

Jau vairākus gadus globālais Mercer pensiju indekss izcēlis Nīderlandi un Dāniju kā valstis ar labākajām pensiju sistēmām pasaulē. Kas tās padara par “veiksmes stāstiem” un ko no tām varam mācīties Latvijā?

Konsekvents valsts atbalsts, iedzīvotāju izglītošana, ilggadējas krāšanas tradīcijas un darba devēju iesaistīšanās ir vieni no galvenajiem iemesliem, kāpēc Dānijā un Nīderlandē vecumdienām uzkrāj ievērojami vairāk iedzīvotāju nekā citās pasaules valstīs. Lai stimulētu arī Latvijas iedzīvotājus domāt par nodrošinātām vecumdienām, nepieciešams gan izpratnes veicināšana, gan darba devēju aktīvāka iesaiste, kā arī mācīšanās no veiksmīgām pensiju sistēmām Rietumvalstīs.

Pensijas pirmais līmenis – uzkrāj par valstī nodzīvoto vai nostrādāto

Arī Nīderlandē un Dānijā pensiju sistēmas sastāv no trīs līmeņiem, kur 1. līmenis ir valsts nodrošināta pensija. Tās apmērs ir atkarīgs nevis no samaksātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā tas ir Latvijā, bet gan no laika, ko persona ir nodzīvojusi vai strādājusi kādā no valstīm. Katrs nostrādātais vai nodzīvotais gads ļauj cilvēkam uzkrāt 2 % no valsts pensijas. Vienlaikus Nīderlandē tiek ņemti vērā arī iedzīvotāju dzīves apstākļi, piemēram, vientuļš pensionējies holandietis var saņemt pensiju līdz 70 % apmērā no minimālās mēnešalgas, kas šodien sasniedz apmēram 1300 eiro. Savukārt laulātie vai personas ar dzīvesbiedru var saņemt līdz 50 % no minimālās mēnešalgas.

AS «PNB Banka» jaunie akcionāri un bankas valde ir pārliecināti, ka banka šobrīd ir maksātspējīga un tās likviditāte ir pietiekama. Jaunie akcionāri ir sagatavojuši plānu jaunām investīcijām bankas kapitālā 146 miljonu eiro apmērā, liecina bankas paziņojums.

Pēc ceturtdienas, 2019.gada 15.augusta Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes lēmuma saņemšanas, banka nekavējoši vērsās šajās iestādēs, pieprasot pieņemto lēmumu pilnu tekstu. ECB nav sniegusi nekādu atbildi pēc būtības. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde tikai norādīja, ka viņiem jāizvērtē, kādas lēmuma daļas vispār var tikt atklātas bankai.

Banka tāpat vēlējās noskaidrot, uz kāda pamata Eiropas Vienotā noregulējuma valde ceturtdienas, 2019.gada 15.augusta vakarā norādīja, ka banka tiks likvidēta atbilstoši vietējiem likumiem. AS «PNB Banka» jaunie akcionāri un bankas valde uzskata, ka Eiropas Vienotā noregulējuma valde nav tā, kas var pieņemt lēmumu par bankas likvidāciju saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem likumiem.

ABLV banka un tās lielākie akcionāri šā gada 3.maijā Eiropas Savienības Tiesā iesnieguši pieteikumu, kurā lūdz izvērtēt Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes (VNV) 23.februārī pieņemtos lēmumus, kas piespieda bankas akcionārus pieņemt lēmumu par bankas likvidāciju, informē bankas pārstāvji.

Banka uzsver, ka iesniegumi tiesai neaptur lēmumu par likvidāciju, taču prasības iesniegšana ir būtiska bankas, tās darbinieku un partneru reputācijai, kā arī iespējamo zaudējumu pieprasīšanai, ja tiesas lēmums bankai un tās akcionāriem būs labvēlīgs.

Eiropas tiesas izvērtējums ir svarīgs arī skaidrībai par tiesisko regulējumu, jo īpaši pēc tam, kad ECB un VNV lēmumus jau asi kritizējusi Luksemburgas komerctiesa. Arī Vienotā noregulējuma valdes pārstāvja komentāri Eiropas Parlamenta sēdē norādīja, ka šī institūcija pieļauj, ka tās lēmums, iespējams, bija balstīts uz kļūdainu tiesiskās pozīcijas izpratni.

ABLV bankas advokāti komentē: «Ir virkne būtisku jautājumu, par kuriem tikai Eiropas tiesa var sniegt autoritatīvu viedokli. Tiesas viedoklis par šiem jautājumiem būs noderīgs visiem iesaistītajiem, neapšaubāmi to novērtēs arī Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde.»

Uzkrājumu veidošanas kultūra Latvijā joprojām ir ļoti mazattīstīta. Šobrīd Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi dzīvības apdrošināšanas produktos kopumā veido 400 miljonus eiro (kopā ar juridisko personu iemaksām), kas ir vien 11% no pensiju otrajā līmenī uzkrātajiem vairāk nekā 3 miljardiem eiro, un katru gadu uzkrājumi pieaug par mazāk nekā 10%.

2017. gadā SEB banka veica iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti viņi jūtas. Secinājumi nebija iepriecinoši – 39% aptaujāto atzina, ka viņiem vispār nav nekādu uzkrājumu, bet 17% cilvēku uzkrājumu pietiktu ne vairāk kā mēnesim. Šajā situācijā iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus noteikti ir būtiska papildu motivācija iedzīvotājiem veidot uzkrājumus. Ja būs iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus par ieguldījumiem jebkurā Latvijā reģistrētā ieguldījumu fondā, ja ieguldītājs slēdz līgumu par ieguldījumu veikšanu vismaz 10 gadu garumā, arī tā būs laba motivācija uzkrājumu veidošanai.

Valstij kopā ar darba devējiem un finanšu sektoru ir nopietni jāstrādā, lai iedzīvotājos attīstītu uzkrājumu veidošanas kultūru. Šobrīd SEB Dzīvības apdrošināšana aktīvi skaidro iedzīvotājiem, kāpēc nepieciešams veidot uzkrājumus un kādas ir to iespējas. Skaidrs, ka lielāks ienesīgums uzkrājumiem saistīts ar lielāku risku, tāpēc sarunās par uzkrājumu veidošanu nav vietu liekām spekulācijām un demagoģijai, ar ko nodarbojas daži tirgus spēlētāji, bet svarīga ir jēgpilna konsultācija, ko mūsu darbinieki nodrošina klientiem.

Augstas inflācijas apstākļos ir svarīgi investēt uzkrātos finanšu līdzekļus, lai tie nezaudētu savu vērtību. Gan pasaulē, gan Latvijā investīcijas nekustamajā īpašumā vienmēr ir bijis viens no populārākiem ieguldījumu veidiem investoru vidū.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem nekustamā īpašuma cenas dalībvalstīs turpina augt, tajā skaitā arī Baltijas valstīs gada laikā jaunajos projektos tās augušas pat par 10-15%. No vienas puses šis ir piemērots brīdis, lai investētu augošā tirgū, no otras puses - ir salīdzinoši augstas Euribor likmes un aizdevumi ir kļuvuši dārgāki. Rodas jautājums, kā gudri investēt nekustamajā īpašumā, nepārmaksājot un to tieši nepērkot? Laba alternatīva ir ieguldījumi nekustamo īpašumu fondos.

Ilgtermiņā saglabājas nemainīga interese

Investīciju aktivitāti nekustamajā īpašumā nosaka dažādi faktori. “Trekno gadu” laikā pirms 15 gadiem, kad nekustamā īpašuma cenas pieauga katru mēnesi, ieguldījumu aktivitāte bija ļoti augsta, savukārt pērn, pieaugot ģeopolitiskajai spriedzei, procentu likmēm un pasliktinoties ekonomikas apstākļiem pieprasījums samazinājās. Tomēr, lūkojoties ilgtermiņā, interese par investīcijām šajā aktīvu klasē vienmēr saglabāsies. Katrā pasaules ģeogrāfiskā reģionā ir savas nianses un īpatnības, kā tiek veiktas investīcijas nekustamajā īpašumā. Latvijā joprojām populārākais investīcijas veids ir tiešas investīcijas, proti, konkrēto objektu – dzīvokļu, māju, biroju utm. iegāde. Savukārt pasaulē turpina būt populāras arī netiešās investīcijas, pērkot nekustamo īpašumu fondu daļas.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome piektdien pieņēmusi lēmumu noteikt AS Trasta komercbanka darbības ierobežojumus, aizliedzot veikt debeta operācijas jebkurā valūtā, tai skaitā ar internetbanku, bankomātiem un skaidrā naudā klientiem par summu, kas pārsniedz 100 tūkstoši eiro vienam noguldītājam, informē FKTK.

Bankai ir pienākums nodrošināt, ka klienti šo ierobežojumu laikā var brīvi rīkoties (pārskaitīt vai izņemt skaidrā naudā) ar summu līdz FKTK noteiktajam ierobežojumu apmēram – 100 tūkstoši eiro. 93% bankas klientu naudas līdzekļi bankā nepārsniedz šo limitu, un FKTK noteiktie ierobežojumi tos neietekmēs. Ierobežojumi neattieksies uz naudas līdzekļiem, kas klientu kontos tiks ieskaitīti pēc FKTK lēmuma pieņemšanas dienas.

AS Trasta komercbankai turpina darbu ikdienas režīmā, sniedz pakalpojumus un pilda saistības pret klientiem,ievērojot FKTK noteiktos ierobežojumus.

Lēmumu par ierobežojumiem FKTK pieņēmusi, jo uzraudzības procesā netika panākts atbilstošs progress vairāku svarīgu bankas darbības jomu sakārtošanā (kapitāla palielināšana, bankas darbības attīstības stratēģijas un iekšējās kontroles sistēmas pilnveide). Tāpat tika ņemts vērā fakts, ka bankas lielākajiem akcionāriem ar būtisku līdzdalību – Igoram Buimisteram un Ivanam Fursinam FKTK jau ir izteikusi brīdinājumu par nespēju veikt Kredītiestāžu likumā akcionāriem ar būtisku līdzdalību noteikto pienākumu.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

No 9. līdz 10. novembrim Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens un ministrijas pārstāvji piedalīsies Eirogrupas un Ekonomisko un finanšu jautājumu (ECOFIN) padomes sanāksmē Briselē, informē FM.

Eirogrupas laikā paredzēts pārrunāt esošo situāciju Grieķijā un panākto progresu attiecībā uz Saprašanās memorandā noteiktajiem politikas pasākumiem. Sanāksmes dalībniekus paredzēts informēt arī par Spānijas pēcprogrammas uzraudzības misijas rezultātiem.

Tāpat Eirogrupā tiks uzklausīts Eiropas Komisijas (EK) ziņojums par 2015. gada rudens prognozēm, īpašu uzmanību pievēršot fiskālajai situācijai un tieši budžeta plānu projektiem. Prognozes liecina, ka attīstības ziņā 2015. gads tiek gaidīts līdzīgs 2014. gadam.

Savukārt ECOFIN padomes sanāksmē plānots apstiprināt Padomes secinājumus par EK Rīcības plānu Kapitāla tirgu savienības izveidei. Tāpat paredzēts informēt par esošo situāciju un progresu Banku savienības elementu ieviešanā Eiropas Savienības dalībvalstīs.