Šomēnes Vācijas ekonomika piedzīvojusi straujāku izaugsmi nekā iepriekš, jo tās ražošanas apjomu turpināja kāpt un pakalpojumu sektora izaugsme bija straujāka, raksta Bloomberg.

Markit Economics veidotais iepirkumu menedžeru indekss, kas raksturo izaugsmi abos sektoros, pieauga līdz 54,3 punktiem, salīdzinot ar 53,5 punktiem janvārī. Indekss virs 50 punktiem liecina par izaugsmi un šis rādītājs februārī sasniedzis septiņu mēnešu augstāko līmeni.

Vācijas ekonomika pērnā gada nogalē auga par 0,7%. Eiropas Komisija paredz, ka IKP šajā gadā augs par 1,5%.

Vācijas ražošanas iepirkumu menedžeru indekss saglabājās 50,9 punktu līmenī, bet pakalpojumu sektora indekss pieauga līdz piecu mēnešu augstākajm līmenim – 55,5 punktiem.

Eirozonas ražošanas apjomu izaugsme martā turējusies tuvu trīs gadu augstākajam līmenim, liecinot, ka reģiona ekonomikas atveseļošanās uzņem apgriezienus, raksta Bloomberg.

Indekss, kas balstīts uz iepirkumu menedžeru aptaujas rezultātiem, martā saruka līdz 53 punktiem, salīdzinot ar 53,2 punktiem februārī, norāda Markit Economics. Indekss virs 50 punktiem liecina par izaugsmi, un virs šīs atzīmes tas ir turējies jau kopš jūlija.

Visu četru reģiona lielāko ekonomiku indeksi bija virs 50 punktiem. Vācijas ražošanas apjomu izaugsme martā saruka līdz 53,7 punktiem, salīdzinot ar 54,8 punktiem iepriekšējā mēnesī. Francijā ražošana atgriezās pie izaugsmes pirmo reizi divu gadu laikā, un indekss pieauga no 49,7 punktiem līdz 52,1 punktam.

Itālijas indekss pieauga no 52,3 punktiem līdz 52,4 punktiem, bet Spānijā – no 52,5 punktiem līdz 52,8 punktiem.

Eirozonas uzņēmumi otro ceturksni sākuši ar labiem rezultātiem, un to aktivitāte augusi straujākajā tempā gandrīz trīs gadu laikā, liecina jaunākais Markit iepirkumu menedžeru indeksa pētījumu rezultāts.

Vācija aizvien bijusi izaugsmes dzinējspēks, taču arī Spānijas un Īrijas uzņēmumu aktivitāte augusi straujākajā tempā kopš laika pirms krīzes, raksta Reuters.

Kombinētais iepirkumu menedžeru indekss, kas tiek ņemts par pamatu ekonomikas izaugsmes prognozēšanai, aprīlī pieauga līdz 54 punktiem. Martā tas bija 53,1 punkts. Indekss virs 50 punktu atzīmes, kas liecina par izaugsmi, turas jau 10 mēnešus pēc kārtas.

Markit dati liecina, ka eirozonas ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī bijusi 0,5%, kas ir spēcīgākais kāpums trīs gadu laikā.

Šie dati ir pozitīvas ziņas Eiropas Centrālajai bankai, kas līdz šim bažīgi skatās uz reģiona ekonomikas atveseļošanos, domājot par jauniem iespējamiem papildus ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, piemēram, procentu likmes samazinājumu vai aktīvu iepirkumus.

Eirozonā maijā ražošanas aktivitāte piedzīvojusi straujāku kāpumu nekā iepriekšējā mēnesī, ko veicināja izaugsme Spānijā un Itālijā, liecina jaunākā Markit iepirkumu menedžeru aptauja.

Vājāks eiro ir palīdzējis ražotājiem saņemt jaunus pasūtījumus, taču arī cēlis cenas ražotājiem, kas importē preces, tiesa gan, uzņēmēji pagaidām nav pacēluši cenas. Tas nozīmē, ka Eiropas Centrālajai bankai nāksies pūlēties vēl, lai celtu eirozonas inflāciju līdz noteiktajam mērķim – 2%.

Iepirkumu menedžeru indekss palielinājās līdz 52,2 punktiem, salīdzinot ar 52 punktiem aprīlī. Markit iepriekš prognozēja, ka indekss pieaugs līdz 52,3 punktiem. Indeksa vērtība zem 50 punktu atzīmes liecina, ka aktivitāte samazinās, savukārt virs 50 punktu atzīmes tā norāda par izaugsmi.

Septembrī eirozonas ražošanas sektora aktivitāte bremzējusies straujāk, nekā tika lēsts sākotnēji, turklāt Vācija piebiedrojusies Francijai ekonomikas krituma ziņā, savukārt Itālijā ekonomika negaidīti atguvusies, raksta MarketWatch.

Markit ikmēneša iepirkumu menedžeru aptaujas dati liecina, ka indekss sarucis līdz 50,3 punktiem, salīdzinot ar 50,7 punktiem augustā. Provizoriskais rādītājs bija 50,5 punkti. Indeksā apkopotas vairāk nekā 3000 menedžeru atbildes. Indekss virs 50 punktiem liecina par izaugsmi, bet rādītājs zem 50 punktiem norāda par aktivitātes kritumu.

Vācijas ražošanas sektors izrādījis vājumu, un indekss sarucis līdz 15 mēnešu zemākajam līmenim.

Aptaujas liecina, ka ražošanas aktivitāte tik drīz neatdzīvosies, jo pirmo reizi 15 mēnešu laikā sarucis jauno pasūtījumu apjoms, bet eksporta pasūtījumi pieaug lēnākajā tempā kopš 2013.gada jūlija.

Jūnijs ASV akciju tirgū nebija pārsteigumu mēnesis – FRS rīkojās paredzami, indeksi ierastā gaitā virzījās uz augšu un tehnoloģiju sektors atkal bija līderis šajā rallijā uz jaunām virsotnēm. S&P 500 pieauga par 3,5%, bet Nasdaq-100 par 6,2%, dārgāks kļuva arī “Lieliskais septiņnieks; Dow Jones Industrial Average Index pieauga par 1,4%, bet Russell 2000 samazinājās par 0,6%.

Tikmēr Eiropas STOXX 600 indekss, kas atspoguļo 17 Eiropas valstu biržās kotēto 600 lielāko uzņēmumu dinamiku, zaudēja 1,62%.

Negaidītais Emanuela Makrona lēmums pēc neveiksmīgajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlaist Francijas parlamentu un rīkot ārkārtas vēlēšanas nepalīdzēja Francijas CAC 40, kas mēneša laikā zaudēja 6,4%. Francijas vadošo banku akcijas tika pakļautas spēcīgam spiedienam: Societe Generale zaudēja gandrīz 20% no vērtības, Credit Agricole – 14,1% un BNP Paribas – 12,2%. Lai gan galvenais pārdošanas vilnis, visticamāk, ir beidzies – jārēķinās, ka vēl kādu laiku var saglabāties pārdevēju spiediens uz akciju cenām.

Politiķi ir uzmanības centrā

Aktuālās raizes par recesiju, kuru rezultātā tiek cirpti uzņēmumu un patēriņu tēriņi, var aizvest līdz reālai ekonomikas lejupslīdei

Finanšu tirgus

Globāli ietekmīgākās tautsaimniecības jau kādu laiku demonstrē savārguma pazīmes; arī finanšu tirgū nomanāms stress. Tiesa gan, pagaidām neizbēgama recesija pasaulei paredzēta netiek un pieņēmums ir, ka pat tālāk no šāda scenārija atrodas ASV. Dažkārt gan tiek norādīts, ka ekonomikai problēmas var atnest kaut vai tikai to gaidīšana. Arī ASV prezidents Franklins Rūzvelts 1933. gadā, runājot par plāniem apkarot Lielo depresiju, teica, ka nav ko baidīties no pašas recesijas - vien no bailēm par recesiju.

Nesen, piemēram, Bank of America vadība spriedusi, ka šā brīža raizes par recesiju ir pārspīlētas. Bankas šefs gan lika nojaust – tas var radīt pavisam reālas sekas. Proti, investoru raizes par ekonomikas lejupslīdi var nozīmēt pašpiepildošo pareģojumu piepildīšanos. «Ja ir aktuālas raizes par recesiju un uzņēmumu investīcijas rezultātā tiek apcirptas, tad šis ceļš patiešām var aizvest līdz reālai ekonomikas lejupslīdei,» Financial Times norāda arī Hermes Investment Management pārstāvji.

Pagājušajā mēnesī eirozonas pakalpojumu un ražošanas sektors pieauga lēnāk nekā tika sākotnēji lēsts, ekonomikai tuvojoties stagnācijas līmenim, raksta Bloomberg.

Markit Economics veidotais iepirkumu menedžeru indekss saruka no 52,1 punktam oktobrī līdz 51,1 punktam novembrī. Tādējādi indekss ir 16 mēnešu zemākajā līmenī un uzrāda ekonomikas izaugsmi šajā ceturksnī tikai par 0,1%.

Ceturtdien notiks Eiropas Centrālās bankas sanāksme, kur tās pārstāvji diskutēs par jauniem instrumentiem, kā atdzīvināt ekonomikas izaugsmi un inflāciju. Daži pārstāvji minējuši, ka labprāt pagaidītu kādu laiku, lai izvērtētu pašreizējos pasākumus, taču izaugsmes bremzēšanās palielina spiedienu reaģēt ātrāk.

Indekss virs 50 punktu atzīmes liecina par izaugsmi. Markit eksperts Kriss Viljamsons sacījis, ka pastāv spēcīga varbūtība, ka eirozonas ekonomika nākamā gada sākumā atkal iekritīs recesijā.

Trešdien jaunattīstības valstu akciju tirgus indekss sasniedza 13 mēnešu augstāko atzīmi, investoru vidū valdot optimismam par pasaules ekonomikas atveseļošanos.

MSCI indekss, kas apkopo jaunattīstības valstu akciju cenas, pieauga līdz 1060,28 punktiem, kas ir augstākā atzīme kopš 2013. gada 9. maija.

Indijas S&P BSE Sensex indekss pieauga par 1,3%, bet Hang Seng China Enterprises Index – par 1,1%. Krievijas akciju tirgus indekss Micex pakāpās par 0,7%.

Dubaijas biržas indekss palielinājās par 7,9%, kas ir straujākais kāpums kopš pērnā gada septembra.

Indeksu kāpumu veicina otrdien publicētie iepirkumu menedžeru aptaujas dati, kas uzrāda ražošanas aktivitātes pieaugumu vairākās pasaules valstīs, sākot no Ķīnas līdz pat Lielbritānijai.

Oktobrī eirozonas iepirkumu menedžeru indekss negaidīti pieaudzis, liecina jaunākie Markit dati.

Kā raksta Bloomberg, Spānijas ekonomika uzrādīja turpmākas atveseļošanās pazīmes un bezdarba līmenis valstī saruka līdz zemākajai atzīmei kopš 2011. gada. Savukārt Vācijas rūpnīcas atguvās no krituma septembrī.

Markit indekss liecina, ka eirozonas ražošanas indekss oktobrī ir audzis līdz 50,7 punktiem, salīdzinot ar 50,3 punktiem septembrī. Indekss virs 50 punktiem liecina par izaugsmi.

Kopējais pakalpojumu un ražošanas indekss oktobrī palielinājās no 52 punktiem septembrī līdz 52,2 punktiem.

Kā norāda eksperti, jaunākie dati liecina, ka eirozona līdz šim ir izvairījusies no ieslīgšanas recesijā, tajā pašā laikā izaugsme ir tik vāja, ka aug uzņēmumu skaits, kuriem nākas atlaist darbiniekus un samazināt cenas.

Šā gada novembrī eirozonas ražošanas un pakalpojumu sektora iepirkumu menedžeru indekss negaidīti samazinājies līdz zemākajam līmenim 16 mēnešu laikā, raksta Bloomberg.

Indekss sarucis līdz 51,4 punktiem, salīdzinot ar 52,1 punktam oktobrī. Ekonomisti, kurus aptaujāja Bloomberg Ners, iepriekš prognozēja pieaugumu līdz 52,3 punktiem.

Novembrī ražošanas aktivitātes indekss saruka līdz 50,4 punktiem, salīdzinot ar 50,6 punktiem iepriekšējā mēnesī, savukārt pakalpojumu sektora indekss saruka no 52,3 punktiem līdz 51,3 punktiem.

Kā norāda Markit galvenais ekonomists Krists Viljamsons, indeksa kritums palielina risku, ka reģions atkal atgriezīsies lejupslīdē. Rādītāju pasliktināšanās radīs papildus spiedienu uz Eiropas Centrālo banku palielināt ekonomikas stimulēšanas pasākumus, negaidot rādītājus, kas vērtē iepriekš izsludināto iniciatīvu efektivitāti.

Indekss, kas raksturo eirozonas ražošanas un pakalpojumu sektora aktivitāti, liecina, ka reģiona ekonomikas izaugsme pērnā gada pēdējā ceturksnī ir palēninājusies, tādējādi liecinot, ka nepieciešami papildus stimuli no Eiropas Centrālās bankas puses.

Kā raksta, Bloomberg, Markit Economics veidotais iepirkumu menedžeru indekss decembrī pieauga līdz 51,4 punktiem, salīdzinot ar 51,1 punktu novembrī. Indekss virs 50 punktiem liecina par izaugsmi. Tiesa gan, indekss ir mazāks nekā provizoriski lēstie 51,7 punkti. Jaunākie dati liecina, ka eirozonas ekonomika ceturtajā ceturksnī ir augusi par 0,1%.

Markit galvenais ekonomists Kriss Viljamsons arī uzsvēris, ka nav garantijas, ka šajā gadā no jauna nebūs vērojama ekonomikas lejupslīde. Tādēļ jaunākie dati pievienojas aicinājumam centrālajai bankai ieviest agresīvākus ekonomikas izaugsmes stimulēšanas pasākumus.

Otrdien Nīderlandes laikraksts Het Financieele Dagblad ziņoja, ka ECB patlaban strādā pie ierosinājumiem, kas paredz dažādus kvantitatīvās mīkstināšanas metodes un bankas pārstāvjiem piedāvās trīs dažādus variantus, no kuriem izvēlēties 22. janvāra sanāksmes laikā.

Februārī eirozonas ražošanas un pakalpojumu sektors piedzīvojis izaugsmi, tādējādi liecinot, ka reģiona ekonomika uzņem apgriezienus pat neskatoties uz runām par iespējamo Grieķijas izstāšanos no kopējā reģiona, raksta Bloomberg.

Iepirkumu menedžeru indekss, kas raksturo ražošanas un pakalpojumu sektoru, audzis līdz 53,5 punktiem, salīdzinot ar 52,6 punktiem janvārī. Eksperti iepriekš prognozēja, ka indekss sasniegs 53 punktus.

Pērnā gada nogalē eirozonas ekonomika auga par 0,3%, un Markit lēš, ka līdzīga izaugsme būs arī šajā ceturksnī.

Markit ražošanas sektora indekss šim reģiona pieauga līdz 51,1 punktam februārī, salīdzinot ar 51 punktu janvāri, bet pakalpojumu sektors pieauga no 52,7 punktiem līdz 53,7 punktiem. Indekss virs 50 punktiem liecina par izaugsmi.

Jūnijā Ķīnas ražošanas apjomi pieauguši straujākajā tempā šogad, tādējādi uzrādot, ka valdības pūles novērst bremzēšanos palīdz stabilizēt pasaules otro lielāko ekonomiku, raksta Bloomberg.

Jaunākais Ķīnas statistikas biroja iepirkumu menedžeru indekss pieauga līdz 51 punktam, salīdzinot ar 50,8 punktiem maijā. Skaitlis virs 50 liecina par izaugsmi.

Indekss, kas raksturo lielo uzņēmumu aktivitāti, jūnijā pieauga no 50,9 punktiem līdz 51,5 punktiem, savukārt vidējo uzņēmumu indekss saruka no 51,4 punktiem līdz 51,1 punktam. Mazo uzņēmumu indekss samazinājās no 48,8 punktiem līdz 48,4 punktiem.

Jūlija vidū tiks publicēti dati par otrā ceturkšņa IKP, un Bloomberg aptaujātie eksperti prognozē, ka ekonomika gada laikā augusi par 7,4%.

Pagājušajā mēnesī publicētie Ķīnas dati arī liecināja par stabilizāciju. Ražošanas produkcijas apjomi un mazumtirdzniecības apgrozījums maijā pieauga, bet eksporta apjomi palielinājās vairāk nekā tika prognozēts – par 7% gada laikā.

Jūlijā eirozonas ražošanas un pakalpojumu sektoram bijusi strauja izaugsme, liecinot par uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanos pēc Eiropas Centrālās bankas pieņemtā lēmuma par papildus ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, raksta Bloomberg.

Kombinētais iepirkumu menedžeru indekss pieauga no 52,8 punktiem jūnijā līdz 54 punktiem, liecina Markit dati. Šis ir 13. mēnesis pēc kārtas, kad indekss pārsniedz 50 punktu atzīmi, kas liecina par aktivitātes paplašināšanos. Ražošanas sektora indekss pieaudzis no 51,8 punktiem līdz 51,9 punktiem, bet pakalpojumu sektora indekss – no 52,8 punktiem līdz 54,4 punktiem.

Bloomberg aptaujātie eksperti iepriekš paredzēja, ka rādītājs nebūs mainījies mēneša laikā.

Šis kāpums seko pagājušajā mēnesī pieņemtajiem ECB lēmumiem par negatīvas depozītu likmes ieviešanu un papildus finansējuma piešķiršanu bankām aizdevumiem.

Augustā eirozonas ekonomika piedzīvojusi izaugsmi, un palielinājušies apjomi gan ražošanas, gan pakalpojumu segmentā, liecina jaunākie iepirkumu menedžeru aptaujas dati.

Dati uzrāda, ka eirozonas ekonomika šā gada trešajā ceturksnī varētu būt augusi par 0,4%, kas ir vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī, kad kāpums bija 0,3% apmērā, liecina Markit dati.

Indeksa vērtība augustā sasniedza 54,1 punktu, bet jūlijā – 53,9 punktus. Indekss zem 50 punktu atzīmes liecina, ka aktivitāte samazinās, savukārt indekss virs šī līmeņa liecina par izaugsmi. Pakalpojumu sektorā indekss auga līdz 54,3 punktiem, salīdzinot ar 54 punktiem iepriekš. Ražošanas sektorā indekss auga no 53,6 punktiem līdz 53,8 punktiem.

Aptaujā tika apkopoti vairāk nekā 5000 uzņēmēji eirozonā.

Augustā līdz trīs gadu zemākajam līmenim sarucis Ķīnas rūpnīcu aktivitātes indekss, sasniedzot 49,7 punktus, liecina jaunākie Ķīnas Nacionālā statistikas biroja dati.

Indeksa vērtība zem 50 punktiem liecina par ražošanas sektora apjomu samazinājumu.

Atsevišķa aptauja, ko veica Ķīnas mediju grupa Caixin un Markit Economics, uzrāda, ka ražošanas sektora iepirkumu menedžeru indekss augustā samazinājies līdz 47,3 punktiem, kas ir sestais mēnesis pēc kārtas, kad indekss ir paslīdējis zem 50 punktiem.

Capital Economics eksperts Julians Evans-Pričards gan uzskata, ka aktivitātes pavājināšanās, iespējams, saistāma ar īslaicīgiem darbības pārtraukumiem vai bremzēšanos saistībā ar piesārņojuma aktivitāšu ierobežojumiem.

Valdības veidotais ražošanas indekss lielā mērā balstās uz lielu kompāniju datiem, savukārt Caixin aptauja vairāk pēta mazāku izmēru uzņēmumus.

Augustā jau trešo mēnesi pēc kārtas pasliktinājusies patērētāju pārliecība Eiropā, liecina jaunākie Eiropas Komisijas provizoriskie dati.

Sākotnējais Eiropas Savienības 28 valstu pārliecības indekss pieaudzis no mīnus 5,5 punktiem jūlijā līdz mīnus 6,4 punktiem augustā. Tajā pašā laikā eirozonas pārliecības indekss sarucis par 1,6 punktiem līdz mīnus 10 punktiem.

Db.lv jau rakstīja, ka augustā biznesa aktivitāte eirozonā augusi lēnāk nekā iepriekš, ko bremzēja vājāki rūpnīcu ražošanas apjomi divās lielākajās ekonomikās, raksta MarketWatch.

Markit iepirkumu menedžeru indekss eirozonā augustā pavājinājies līdz 52,8 punktiem, salīdzinot ar 53,8 punktiem iepriekšējā mēnesī. Indekss virs 50 punktiem liecina par izaugsmi.

Jaunākie dati liecina, ka eirozonas ekonomikas izaugsme vasaras laikā pavājinājusies, tādējādi otrā ceturksnī pieauguma bremzēšanās varētu turpināties arī trešajā ceturksnī.

Otrdien pēc publicētajiem Ķīnas ražošanas sektora datiem pasaules akciju tirgos sākās pārdošanas vilnis, liecina Financial Times dati.

Akciju cenas saruka gan Eiropas, gan Āzijas biržās. Europe Stoxx 600 vērtība samazinājās par 2,6%, sasniedzot 1349,5 punktu atzīmi, ko iepriekš sasniedza 24.augustā un iepriekš šādā līmenī indekss viesojās vien pērnā gada decembrī.

FTSEurofirst 300 indeksa vērtība samazinājās par 2,3%.

Ķīnas akciju tirgos bija vērojams straujāks kritums – Shanghai Composite indekss samazinās par 5,8%, taču vēlāk nedaudz atguvās, kopējam dienas kritumam sasniedzot 1,1%.

Savukārt MSCI indekss, kas apkopo Āzijas-Klusā okeāna valstu biržu akciju cenu izmaiņas, samazinājās par 1,9%.

Caixin Insight Group galvenais ekonomists He Fans uzskata, ka straujās cenu svārstības finanšu tirgos nākotnē var atspoguļoties reālajā ekonomikā, un var piepildīties pesimistiskais scenārijs.

Vācijas ražošanas un pakalpojumu sektori aprīlī uzrādījuši spēcīgāku izaugsmi nekā ekonomisti prognozēja, tādējādi signalizējot, ka eirozonas lielākā ekonomika turpina kļūst stiprāka un palīdz atveseļoties arī reģiona ekonomikai, raksta Bloomberg.

Ražošanas sektora iepirkumu menedžeru indekss palielinājies no 53,7 punktiem martā līdz 54,2 punktiem aprīlī, liecina jaunākie Markit Economics dati. Indekss virs 50 punktiem liecina par izaugsmi.

Pakalpojumu sektora indekss palielinājies no 53 punktiem līdz 55 punktiem.

Savukārt apvienotais šo sektoru indekss palielinājās no 54,3 punktiem martā līdz 56,3 punktiem aprīlī.

Vācijas Centrālā banka Bundesbank paziņojusi, ka Vācijas ekonomika, visdrīzāk, gada sākumā piedzīvojusi spēcīgāku izaugsmi.

Saskaņā ar aptauju ražotāju izejvielu izmaksas aprīlī piedzīvoja lielāko kritumu kopš jūlija, savukārt pakalpojumu kompāniju izmaksas piedzīvoja lēnāko kāpumu 44 mēnešu laikā.

Maijā eirozonas pakalpojumu sektors palīdzēja turēt ekonomikas izaugsmes tempu, jo ražošanas sektorā bija vērojama izaugsmes bremzēšanās, raksta Bloomberg.

Jaunākie Markit iepirkumu menedžeru indeksa dati liecina, ka kombinētais indekss maijā sasniedza 53,9 punktus, kas ir nedaudz mazāk nekā aprīlī, kad tas bija 54 punkti.

Ražošanas sektora indekss saruka straujāk, nekā tika gaidīts, savukārt pakalpojumu sektora indekss pieauga līdz 35 mēnešu augstākajam līmenim.

Kā liecina Markit prognozes, ekonomikas izaugsme šajā ceturksnī varētu sasniegt 0,5%, kas ir straujākais temps kopš 2011. gada sākuma.

Markit indeksa pētījums liecina, ka kompāniju piemērotās cenas maijā atkal samazinājās.

Jūlijā eirozonas pakalpojumu sektora izaugsme bijusi lēnāka nekā iepriekš prognozēts, tādējādi aizvien nemazinot bažas par reģiona ekonomikas atveseļošanās perspektīvām, raksta Bloomberg.

Markit Economics iepirkumu menedžeru indekss jūlijā sasniedza 54,2 punktus, salīdzinot ar 52,8 punktiem jūnijā. Provizoriskās aplēses liecināja, ka indekss sasniedzis 54,4 punktus. Savukārt kombinētais indekss, kas apkopo pakalpojumu un ražošanu sektoru, pakāpās līdz 53,8 punktiem, kas ir zemāk nekā tika gaidīts. Jūnijā tas bija 52,8 punkti.

Kā skaidro Markit galvenais ekonomists Kriss Viljamsons, aptauja liecina, ka eirozonas IKP aug par 0,4% ceturksnī, tomēr satraukums ir par to, ka jauns darbavietu radīšanas temps aizvien ir ļoti mērens. Tāpat vēl aizvien pastāv liela neskaidrība, kurā virzienā izaugsme dosies nākamajos mēnešos, piebilst eksperts.

Augustā eirozonas ražošanas apjomi palielinājušies lēnāk nekā iepriekš prognozēts, kārtējo reizi apliecinot, ka reģiona ekonomikas atveseļošanās paātrināšanai varētu būt nepieciešama papildus Eiropas Centrālās bankas palīdzība, raksta Bloomberg.

Iepirkumu menedžeru indekss samazinājies no 51,8 punktiem jūlijā līdz 50,7 punktiem augustā, liecina jaunākais Markit Economics pētījums. Indekss virs 50 punktiem norāda uz izaugsmi.

Lielākās reģiona ekonomikas – Vācijas – indekss samazinājās no 52 punktiem līdz 51,4 punktiem.

Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienība paziņoja, ka inflācija reģionā augustā samazinājusies līdz 0,3%, kas ir zemākais līmenis kopš 2009. gada oktobra.

Pagājušajā mēnesī ECB vadītājs Mario Dragi uzsvēra, ka banka izmantos visus pieejamos instrumentus, lai nodrošinātu cenu stabilitāti un ir gatava piemērot politiku arī turpmāk. Viņa izteikumi veicināja tirgus dalībnieku gaidas, ka ECB tuvojas jaunai kvantitatīvās mīkstināšanas programmas ieviešanai. Nākamā ECB sanāksme notiks 4. septembrī.

Šā gada novembrī eirozonas ekonomikas aktivitāte bijusi straujākā pēdējo četru gadu laikā, liecina jaunākie Markit iepirkumu menedžeru aptaujas dati.

Indekss, kas apkopo 5000 kompāniju datus, novembrī sasniedzis 54,4 punktus, salīdzinot ar 53,9 punktiem oktobrī. Tādējādi šomēnes indekss sasniedzis augstāko līmeni kopš 2011.gada maija. Indeksa vērtība virs 50 punktiem liecina, ka aktivitāte pieaugusi, savukārt, ja indekss ir zem šīs atzīmes, aktivitāte sarūk.

Aptaujas dati liecina, ka izaugsme nākamo mēnešu laikā var būt vēl straujāka, jo jauno pasūtījumu līmenis sasniedza augstāko atzīmi kopš 2011.gada vidus, tāpat arī no jauna pieņemto darbinieku skaits palielinājās.

Neskatoties, ka eirozonas ekonomikas aktivitāti nav ietekmējuši terorakti un vājāks pieprasījums no Ķīnas un citām lielām jaunattīstības ekonomikām, eksperti aizvien sagaida, ka Eiropas Centrālā banka savā decembra sanāksmē paziņos par monetārās stimulēšanas pasākumu paplašināšanu.