Sākas Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma periods, kura laikā divi akcionāri – AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital – piedāvās iegādāties nozīmīgu DelfinGroup akciju daļu.

Publiskā piedāvājuma perioda laikā investoriem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas būs iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % DelfinGroup akciju ar 12,8 % atlaidi no vidējās biržas cenas pēdējo trīs mēnešu laikā. Publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Latvijas Banka trešdien, 15. maijā, apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt jūlijā (0,0088 eiro par akciju). Galīgais lēmums par plānoto dividenžu izmaksu vēl ir jāapstiprina akcionāru pilnsapulcē 2024. gada 30. maijā.

Investoriem akciju tirgos pēdējais gads kopumā bija labvēlīgs. Šajā laika periodā MSCI World indekss, kas iekļauj gandrīz visus liela un vidēja izmēra publiski tirgotus uzņēmumus pasaulē, uzrādīja vērtības pieaugumu virs 24%.

Ja jūs lūgtu paskaidrot kādam, kurš kaut nedaudz seko līdzi notikumiem finanšu tirgos, kā akciju tirgi spējuši sasniegt tik ievērojamu rezultātu laikā, kad procentu likmes atrodas vairāku desmitgažu augstākajos līmeņos, katrā atšķirīgas sarežģītības pakāpes skaidrojumā neizbēgami tiktu pieminēti divi vārdi – mākslīgais intelekts. Daži uzmanīgi un zinoši novērotāji varētu pat pievienot klāt trešo vārdu – ģeneratīvais mākslīgais intelekts.

Galvu reibinošais mākslīgā intelekta tehnoloģiju uzplaukums, piemēram ChatGPT, ir radījis ažiotāžu, kas atgādina iepriekšējos tehnoloģiju burbuļus. Lai noliktu perspektīvā dažus ar mākslīgā intelekta trakumu saistītus skaitļus atliek vien paskatīties uz Nvidia. Uzņēmums ātri kļuva par līderi jaunajā mākslīgā intelekta infrastruktūras un mikroshēmu tirgū, kapitalizācijai pieaugot par 205% pēdējos 12 mēnešu laikā un pārsniedzot 2 triljonu ASV dolāru slieksni šī gada martā, kas ir pielīdzināms visu publiski tirgoto Vācijas uzņēmumu kapitalizācijas summai. Nvidia vērtība pārsniedz arī tādu nozīmīgu valstu gada IKP kā Spānija, Kanāda, Dienvidkoreja un citas.

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 8,9%, informē Centrālajā statistikas pārvalde.

Vienlaikus 2023.gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,8%, bet gada laikā - 2023.gada decembrī salīdzinājumā ar 2022.gada decembri - patēriņa cenas pieauga par 0,6%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada decembrī, salīdzinot ar novembri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,2 procentpunkti), kā arī apģērbiem un apaviem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas saglabājās nemainīgas.

Būtiskākais cenu kāpums bija svaigiem augļiem (+4%) un svaigiem dārzeņiem (+2,5%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (+2,9%), maizei (+1%), saldumiem (+6,2%), kā arī augļu un dārzeņu sulām (+2%). Dārgāka bija arī olīveļļa (+4,4%).

Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu pieauga par 0,3%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2023.gada septembri - palielinājās par 1,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada septembrī, salīdzinot ar augustu, bija apģērbam un apaviem (+0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,5 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (+6,8%) un svaigiem augļiem (+5,5%). Dārgāka bija šokolāde (+4,5%), kafija (+1,9%) un sviests (+2,8%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,7%), olām (+4,6%), mājputnu gaļai (+1,9%), makaronu izstrādājumiem (+4,2%), olīveļļai (+4,1%), pienam (+1%), piena produktiem (+0,7%) un cukuram (+3,8%).

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā samazinājās par 0,5%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2023.gada augustu - palielinājās par 0,7%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 1,1%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada augustā salīdzinājumā ar jūliju bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts), apģērbiem un apaviem (-0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,8%.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

2024. gada janvārī, salīdzinot ar 2023. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,9 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024. gada janvārī, salīdzinot ar 2023. gada janvāri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,8 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,4 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,9 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+22,9 %) un svaigiem augļiem (+10,7 %). Cenas pieauga cūkgaļai (+9,3 %) un žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,0 %). Cenas palielinājās arī kafijai (+10,1 %), maizei (+3,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,2 %), olīveļļai (+28,3 %), saldējumam (+13,4 %), saldumiem (+18,9 %), augļu un dārzeņu sulām (+10,9 %). Savukārt cenu kritums bija pienam (-19,5 %), piena produktiem (-10,5 %), mājputnu gaļai (-5,2 %), miltiem un citiem graudaugiem (-8,2 %), augu eļļai (-14,8 %), olām (-7,1 %), sviestam (-9,4 %).

Patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijā pieauga par 0,5%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2023.gada aprīli - palielinājās par 1,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieaudzis par 3,4%.

2024.gada aprīlī, salīdzinot ar 2024.gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,5%. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (plus 0,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (plus 0,2 procentpunkti), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupai (mīnus 0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu bija mājputnu gaļai (plus 2,9%). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (plus 2,5%), maizei (plus 1,1%), šokolādei (plus 3,8%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (plus 0,8%), kartupeļiem (plus 3,9%), olām (plus 1,8%). Dārgākas bija brokastu pārslas (plus 8,7%), svaigas vai atdzesētas zivis (plus 5,3%), olīveļļa (plus 4,3%) un cūkgaļa (plus 0,8%).

AS "Latvijas gāze" vienas akcijas atpirkšanas cena plānota 3,35 eiro, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Latvijas Banka ir saņēmusi "Latvijas gāzes" iesniegumu atļaujas saņemšanai izteikt uzņēmuma akciju atpirkšanas piedāvājumu saistībā ar uzņēmuma akciju izslēgšanu no regulētā tirgus. Vienas akcijas atpirkšanas cena, pēc prospektā sniegtās informācijas, ir 3,35 eiro.

Paredzēts, ka akciju atpirkšanas piedāvājumu akcionāri varēs pieņemt 14 dienu laikā, skaitot no prospekta publicēšanas "Nasdaq Riga" tīmekļvietnē.

Birža "Nasdaq Riga" piektdien paziņojusi, ka "Latvijas gāzes" akciju atpirkšanas piedāvājumā minētā vienas akcijas atpirkšanas cena - 3,35 eiro - ir būtiski zemāka par pēdējo cenu pirms "Latvijas gāzes" akciju tirdzniecības apturēšanas 28.jūnijā, kad cena bija 6,88 eiro par akciju.

Pēc 2022.gada lielā aktīvu vērtības krituma par 13,8% pagājušogad valsts fondēto pensiju shēma (VFPS) uzrādīja augstāko ienesīgumu kopš 2009.gada, aktīvu vērtībai augot par 12,3%, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Dans Štaermans.

Ekonomists norāda, ka finanšu tirgiem 2022.gads bija viens no sliktākajiem kopš gadsimta sākuma. Karš Ukrainā, straujš inflācijas kāpums un vadošo centrālo banku atbilde - augstākas procentu likmes - sekmēja zemākas obligāciju un uzņēmumu akciju cenas. Šīs norises tiešā veidā ietekmēja VFPS plānus - vidējā plāna daļas vērtība tajā gadā samazinājās par 13,8%.

Štaermans atgādina, ka vēsturiski pēc visiem tirgus kritumiem ir sekojuši kāpumi, kas spēja vairāk nekā kompensēt sākotnējos zaudējumus. Lai gan neviens nevar perfekti prognozēt finanšu tirgu attīstību, jau līdz 2023.gada beigām lielākā daļa vērtības krituma "vidējā" plāna dalībniekam nomināla izteiksmē ir tikusi kompensēta.

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieauga par 1,2%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2023.gada martu - palielinājās par 0,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 4,5%.

2024.gada martā, salīdzinot ar februāri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,4 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Galvenokārt noslēdzoties akcijām, būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā preču grupā mēneša laikā bija pienam (+8%), sieram un biezpienam (+4,1%), piena produktiem (+4,1%), kā arī jogurtam (+2,5%). Dārgāki bija arī svaigi dārzeņi (+3,1%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga kafijai (+2,6%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,9%) un augu eļļai (+4,6%).

Pēc AS "Latvijas gāze" akciju atpirkšanas nav paredzēts apvienot vai kā citādi reorganizēt uzņēmumu, kā arī nav paredzēts veikt izmaiņas "Latvijas gāzes" valdes un padomes sastāvā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Latvijas gāze" plāno turpināt līdzšinējo uzņēmuma darbību un nav plānotas darbības veida vai atrašanās vietas izmaiņas, kā arī uzņēmuma pašreizējās aktivitātes un plāni tiks turpināti.

Uzņēmuma valde pozitīvi vērtē arī to, ka "Latvijas gāzes" darbinieki saglabās darbavietas saskaņā ar noslēgtajiem darba līgumiem.

Jau ziņots, ka jūlija beigās sākās "Latvijas gāze" izteiktais akciju atpirkšanas piedāvājums, kas attiecas uz 18,75% jeb 7 482 404 kompānijas akcijām, kuras plānots izslēgt no regulētā tirgus. Vienas akcijas atpirkšanas cena ir noteikta 3,35 eiro.

Piedāvājuma termiņš noslēgsies 7.augustā.

Piedāvājums izteikts kompānijas akcionāriem, kuri balsojuši pret "Latvijas gāzes" akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, un akcionāriem, kas nav piedalījušies šajā balsojumā.

Priecājoties par spēcīgākām ekonomikām un gaidāmo likmju zemēšanu, kristāla bumbā šim gadam sazīmē akciju pieaugumu.

2023. gads pasaules lielākajos akciju tirgos izvērtās izcils, kur šie tirgi tagad ir ieskrējušies tik ļoti, ka guvumi tiek prognozēti arī šim jaunajam gadam. Daudzi investori sērfo uz optimisma vai pat alkatības viļņa, kur to emociju gammu vismaz daļēji, šķiet, diktē bailes gar degunu palaist garām vēl tālākus guvumus.

Ja nedaudz par 2023. gadu, tad ASV Standard & Poor's 500 akciju indeksa vērtība šajā termiņā pieauga par 23%. Vecā kontinenta lielo publiski kotēto kompāniju STOXX Europe 600 indekss pagājušogad auga par 12%. Savukārt vispasaules MSCI All Countries World akciju indeksa vērtība palēcās vairāk nekā par 18%.Akciju cena pagājušogad pieauga par spīti nepārtrauktu nepatikšanu gaidīšanai no pasaulē lielākajām tautsaimniecībām. Vien īslaicīgi sprunguļus spieķos akciju uz priekšu ripojošajam ritenim ielika, piemēram, ASV reģionālo banku krīze un ģeopolitiskās turbulences.

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā samazinājās par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2023.gada jūniju - palielinājās par 1,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 1,9%.

2024.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts), apģērbam un apaviem (-0,1 procentpunkts), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti) un ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,6%.

ASV akciju tirgus vadošie indeksi turpina izteiktu augšupeju un kopš pērnā gada noslēguma gandrīz ik pēc nedēļas sasniedz visu laiku augstākos rādītājus. Kas ir galvenie iemesli tik spēcīgam tirgus kāpumam un vai tam ir potenciāls turpināties?

ASV ekonomika izrādījusies pārsteidzoši spēcīga

Pagājušajā gadā ASV akcijas startēja no relatīvi zemas bāzes, ko radīja 2022. gadā piedzīvotā tirgus korekcija. Lai arī sākotnējo tirgus kustību var galvenokārt saistīt ar tehniskiem iemesliem, proti, investoru vēlmi nopirkt akcijas par izteikti izdevīgām cenām, tomēr tālākās augšupejas pamatā bija fundamentālie faktori.

Pirmkārt, ASV ekonomika ir izrādījusies fenomenāli noturīga pret mēģinājumiem to bremzēt ar monetārās politikas palīdzību. 2023. gada sākumā ekonomisti samērā vienbalsīgi gaidīja, ka ASV ekonomika ieies ievērojami lēnākas izaugsmes fāzē, un diezgan augsti novērtēja arī recesijas varbūtību, kam pamatā bija neizbēgama paaugstināto procentlikmju negatīvā ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu, bezdarba līmeni, patēriņu un uzņēmumu investīcijām.

2024.gada februārī, salīdzinot ar 2023.gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 0,4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada februārī, salīdzinot ar 2023.gada februāri, bija veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,5 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,5%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija cūkgaļai (+8,8%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+4,6%), gaļas izstrādājumiem (+3,5%). Cenas pieauga svaigiem dārzeņiem (+5,3%), olīveļļai (+29,9%), konditorejas izstrādājumiem (+4,4%), svaigiem augļiem (+3,8%), maizei (+2,2%), saldumiem (+21,1%), augļu un dārzeņu sulām (+10,4%), kartupeļiem (+11,5%), kafijai (+2,4%), saldējumam (+6,5%), šokolādei (+4,0%). Savukārt cenu kritums bija piena produktiem (-10,6%), pienam (-9,1%), sieram un biezpienam

Arvien biežāk dzirdam izskanam, ka kāds pašmāju uzņēmums plāno īstenot sākotnējo publisko akciju piedāvājumu jeb citiem vārdiem IPO. Kā piemēru var minēt tādus uzņēmumus kā Virši, Enefit Green, APF Holdings, un nule kā izskanējusi arī ziņa par Kalve Coffee.

Pirmkārt, ir apsveicami, ka uzņēmumi ir paplašinājuši savu redzes loku un kā finansējuma piesaistes iespējas izskata ne tikai finanšu iestāžu piedāvājumus, bet arī biržu. IPO nozīmē, ka uzņēmums akciju kotāciju biržā sāk pirmo reizi, visbiežāk ar mērķi piesaistīt jaunu kapitālu jaunu produktu izstrādei un ieviešanai tirgū, eksporta paplašināšanai, konkurentu vai sadarbības partneru pārpirkšanai. Taču jautājums no potenciālo investoru perspektīvas – vai un cik tas ir izdevīgi ieguldīt naudu IPO?

Kādu atdevi ir radījuši IPO?

IPO piemēri gan pasaulē, gan Latvijā ir dažādi, no tiem citi veiksmīgāki, citi mazāk. Daudz biežāk, protams, dzirdam labos piemērus. Viens no tādiem varētu būt Nvidia IPO, kas savu publisko akciju tirdzniecību īstenoja tālajā 1999.gadā. Ja tajā laikā tiktu investēti 10000 dolāru, tie šodien būtu pieauguši aptuveni līdz ~30 miljoniem dolāru. Lai gan šī atdeve ir iespaidīga, šādi piemēri ir salīdzinošs retums. Turklāt, neieskatoties uz iespaidīgo akcijas vērtību pieaugumu, Nvidia vēsturē bijuši arī periodi, kad uzņēmuma akcijas cena ir sabrukusi vairāk nekā par 50%. Piemēram, no 2021. gada novembra līdz 2022. gada oktobrim Nvidia akcijas cena bija samazinājusies par ~65%. Kritumu tajā laikā noteica satraukums par augošo procentu likmju ietekmi un tehnoloģiju pieprasījuma samazināšanā pēc Covid-19 beigām. Tāpat uzņēmuma akcijas cena krita no 2008. gada finanšu krīzes par ~80%. Tam, lai Nvidia atkarotu savu 2007. gada akcijas cenas virsotni, bija nepieciešami gandrīz deviņi gadi. Lai arī runājot par Nvidia, vienmēr tiek piesaukti spīdoši pieauguma procenti, šo akciju turēšana nemaz tik vienkārša ilgākā termiņā nav bijusi. Līdz ar to šī uzņēmuma veiksmes stāsts ne vienmēr izskatījies tik garantēts, kā varētu šķist tagad.

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2023.gada jūliju - palielinājās par 0,7%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 1,5%.

2024.gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī apģērbam un apaviem (-0,3 procentpunkti) un pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,2%.

Sezonālu faktoru ietekmē cenu kritums šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (-9,4%) un svaigiem augļiem ( 2,6%). Akciju ietekmē cenas samazinājās žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-0,9%), pienam (-1,8%), kā arī augu eļļai (-3,4%). Mēneša laikā lētākas bija arī svaigas vai atdzesētas zivis (-5,2%) un cukurs (-3,3%).

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, noslēdzot 3.ceturksni ar jauniem rekordiem, pēc jauniem Ķīnas ekonomikas stimulēšanas pasākumiem. Akciju cenas Eiropas biržās kritās.

Šanhajas biržā akciju cenas pieauga par vairāk nekā 8%, un tā bija labākā diena šajā biržā kopš 2008.gada, bet Honkongas biržā tās īslaicīgi kāpa par apmēram 4%. Tas notika pirms tam, kad Ķīnas akciju tirgi tika slēgti uz Zelta nedēļas brīvdienām.

Akciju cenu kāpums sākās jau pagājušajā nedēļā pēc Ķīnas paziņojuma par fiskāliem pasākumiem ekonomikas stimulēšanai, tostarp procentlikmju samazināšanām un namīpašumu iegādes noteikumu mīkstināšanu.

Honkongas biržā strauji kāpa nekustamo īpašumu attīstītāju akciju cenas. "Kaisa" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 80%, "Sunac" - par vairāk nekā 55%, un "Agile Group" - par 19%.

Tokijas biržā akciju cenas kritās par aptuveni 5%, ko noteica prognozes, ka jaunais Japānas premjerministrs Sigeru Isiba īstenos spēcīga jenas kursa politiku, kas smagi skars Japānas preču eksportētājus.

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 0,3%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2023.gada maiju - palielinājās par 0,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 1,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 2,5%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, bija dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,1%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu sezonālo faktoru ietekmē bija kartupeļiem (+8,9%). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, dārgāks bija sviests (+3,3%). Cena kāpa arī svaigām vai atdzesētām zivīm (+5,3%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+3,3%), kā arī olīveļļai (+4,5%). Akciju noslēgumu rezultātā cena pieauga kafijai (+0,9%), konditorejas izstrādājumiem (+0,8%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,5%), kā arī makaronu izstrādājumiem (+2,4%). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-3,6%) un svaigi augļi (-0,9%). Akciju ietekmē lētāka bija mājputnu gaļa (-1,8%) un maize (-0,7%).

Latvijas fintech uzņēmuma DelfinGroup darbinieki akciju opciju programmas ietvaros veikuši pirmo akciju opciju konvertāciju akcijās, tādējādi kļūstot par uzņēmuma akcionāriem ar iespēju piedalīties akcionāru sapulcēs, pieņemt lēmumus par uzņēmuma attīstību un saņemt uzņēmuma izmaksātās dividendes.

Kopumā pēc akciju opciju konvertācijas biržā tika iekļautas 57 911 DelfinGroup papildu akcijas.

Uzņēmums pērn aizsāka Latvijā unikālu programmu, atbilstoši kurai DelfinGroup kopsummā emitēs 450 000 akciju. Opciju programma paredz opciju piešķiršanu uzņēmuma darbiniekiem četru gadu laikā, līdz ar to visiem darbiniekiem, kuri nostrādājuši vismaz vienu gadu, ik gadu tiks piešķirtas jaunas akciju opcijas. Tās ir tiesības uzņēmuma darbiniekiem iegādāties DelfinGroup akcijas par nominālvērtību, vēlāk pēc opciju konvertācijas dodot iespēju pelnīt papildu līdzekļus līdz ar uzņēmuma attīstību. Pērn opciju saņemšanai kvalificējās 202 DelfinGroup darbinieki.

Paredzēts, ka stratēģiskais investors Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" ienāks pirms akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), taču nav izslēgta arī iespēja, ka tas var notikt pēc IPO, intervijā sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

"Tas, ka sarunas ar stratēģisko investoru notiek pirms IPO, parāda, ka ir nodoms, lai šis investors uzņēmumā ienāktu pirms tam. Tāds ir nodoms, bet pat tad nevar apgalvot, ka tas notiks pirms IPO, iespējams, tas var notikt pēc tam," norādīja Gauss.

Viņš sacīja, ka patlaban kompānija var atklāt tikai to, ka notiek sarunas ar stratēģisko investoru, un tajās ir iesaistīti "airBaltic" konsultanti, uzņēmuma vadība un akcionārs, uzsverot, ka iznākums būs atkarīgs no šīm sarunām.

Gauss arī skaidroja, ka ziņa par sarunām ar stratēģisko investoru kļuva publiski zināma pēc valdības sēdes, kura notika šogad 27.jūlijā. Savukārt "airBaltic" kā uzņēmums to, ka notiek pārrunas ar stratēģisko investoru, minēja investoriem kompānijas pusgada pārskatā, nesniedzot nekādus citus paziņojumus.

Jūnijs finanšu tirgus rezultātu ziņā kopumā izvērtās labvēlīgāks riskantākiem segmentiem. ASV akciju tirgus indeksi turpinājuši savu augšupeju un sasnieguši jaunus rekordus. Kas šobrīd veicina pasaules finanšu tirgus augšupeju, un kā izskaidrot eirozonas tirgus negatīvo sniegumu?

Aizvadītajā mēnesī labākos rezultātus demonstrēja attīstības valstu akciju tirgi ar 4 % pieaugumu, kamēr ASV nedaudz atpalika, uzrādot 3,6 % ienesīgumu. Izņēmums bija Eiropas akciju tirgus, kas indeksa līmenī jūnijā uzrādīja negatīvu sniegumu, proti, -1,2 %. Obligāciju pusē cenu kāpumu varēja novērot visos lielākajos sektoros. Visspilgtāk izcēlās Vācijas valdības obligācijas ar 1,3 % kāpumu, kam sekoja ASV valdības obligācijas ar 0,9 %.

ASV akciju tirgus turpina izrāvienu

Cenu kāpumu ASV akciju tirgū galvenokārt veicināja informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju pakalpojumu sektori. Arī pastāvīgais entuziasms par mākslīgo intelektu turpināja veicināt saistītos uzņēmumus, ņemot vērā paziņojumus par spēcīgajiem finanšu rezultātiem. Starp obligācijām pozitīvāko rezultātu uzrādīja ASV valdības parāda vērtspapīri, kam sekoja ASV paaugstināta riska obligācijas ar 0,8 %.

Šā gada norises globālajā ekonomikā un finanšu tirgos turpina nolikt ieguldītājus krustcelēs – kādu investīciju stratēģiju turpmāk īstenot? To veicinājuši centrālo banku lēmumi, tāpat investorus satrauc iespējamais tehnoloģiju burbulis un ģeopolitiskās nesaskaņas, ASV un citu valstu parādi, kā arī citi riski.

Turklāt būtiski notikumi šogad mēdz visai strauji mainīties un attīstīties. Kādi ir galvenie pašreizējie riski un ko darīt investoram

Ģeopolitika: konfliktu scenāriju eskalācija

Jau vairākus gadus ģeopolitika kļuvusi par vienu no būtiskākajiem ekonomikas un finanšu tirgu risku avotiem. Ukrainas karš ilgst trešo gadu, konflikts Tuvajos Austrumos draud saasināties, Taivānas statuss joprojām ir ASV un Ķīnas spriedzes avots, kā arī globālā sacensība par to, kas dominēs tehnoloģiju nākotnē, licis pasaulei kļūt kareivīgākai. Līdz ar to ģeopolitiskā riska rādītāji ir pieauguši. Tomēr plašākā vēsturiskā kontekstā tie joprojām izskatās ierobežoti. Tāpat arī finanšu tirgus baiļu rādītājs, ko mēra ar VIX indeksu, joprojām ir salīdzinoši zems (atskaitot augusta sākuma akciju izpārdošanu). Sākoties karam Ukrainā, tas pāris mēnešus pakāpās virs 33 punktiem, pēc tam atkal noslīdot uz leju. Turklāt šis indekss ne tuvu nav tam līmenim, kāds bija 2008. gada lielās finanšu krīzes laikā – 59 punkti, vai 2020. gada kovida pandēmijas laikā – pie 53 punktiem.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, tirgum gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju samazināšanu pēc jauno ASV inflācijas datu publiskošanas. Eiropas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

Gada inflācija ASV augustā samazinājusies līdz 2,5% salīdzinājumā ar 2,9% jūlijā, līdz ar to reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada februāra, turklāt inflācijai kritums fiksēts piekto mēnesi pēc kārtas, liecina Nodarbinātības ministrijas trešdien publiskotie dati.

Tomēr, neietverot pārtikas produktu un enerģijas cenas, gada inflācija ASV augustā veidojusi 3,2%, bet mēneša inflācija bijusi 0,3%.

Jaunie dati palielina FRS pārliecību, ka inflācija tuvojas tās noteiktajam 2% mērķim, tāpēc ir gaidāma FRS procentlikmju samazināšana šomēnes. Tomēr šie dati arī palielina iespējamību, ka procentlikmes tiks samazinātas tikai par 0,25%, nevis par 0,5%.