Lai gan Baltijas valstīm neizdodas panākt vienošanos attiecībā uz kopīgu sašķidrinātās dabasgāzes tirgu, kas ļautu pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) atbalstu gāzes infrastruktūrai visās trijās valstīs, Igaunijas valsts energokompānijas Eesti Energia vadītājs Hando Suters uzskata, ka vienošanās tomēr ir iespējama.
«Šī vienošanās tiks panākta, jo tā vajadzīga visiem, un mēs to uztveram kā procesu,» viņš sacījis intervijā ziņu aģentūrai BNS, viesojoties Viļņā.
Pēc Sutera teiktā, Eesti Energia meitsabiedrība Enefit, kas jau sākusi tirgot gāzi Latvijā, pašlaik izvērtē iespējas to darīt arī Lietuvā, ienākot mazo un vidējo uzņēmumu tirgū. Vaicāts, kad tas varētu notikt viņš atbildējis: «Kolīdz vien būs iespējams.»
«Domāju, mums ir labas iespējas, jo nu mums ir piegāžu izvēle, divi avoti. Lietuva nopirkusi sašķidrināto dabasgāzi no ASV, mums ir daudzi citi piegādātāji, un arī paši esam pirkuši sašķidrināto dabasgāzi saviem klientiem, tātad vairumtirgus aug. Manuprāt, regulatori un lēmumu pieņēmēji strādā labi, veidojot Baltijas valstu gāzes tirgu un nosakot skaidrus tarifus. Tas viss palīdz sākt tirdzniecību Baltijas valstīs. Uzskatu, ka Latvijā tirgus atvēršana notikusi sekmīgi, tagad tur stingri ieņemam otro vietu, mums ir aptuveni 250 līgumi ar uzņēmumiem. Kolīdz būs iespējams, sāksim raudzīties uz Lietuvas tirgu,» viņš sacījis.
Jautāts, ko Igaunijas energokompānija Latvijā šobrīd pārdod vairāk - sašķidrināto dabasgāzi no Lietuvas Klaipēdas termināļa vai Krievijas koncerna Gazprom gāzi, Suters atbildējis, ka tiek tirgotas abas - atkarībā no esošajiem līgumiem.
Lūgts komentēt Latvijas un Lietuvas nespēju panākt vienošanos par sašķidrinātās dabasgāzes tirgu un infrastruktūru, Suters norādījis, ka domstarpības uzskata par sarunu procesa daļu.
Kā ziņots, Latvijas ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) šonedēļ paziņoja, ka ministrija Baltijas valstu kolēģiem prasīs papildu informāciju par reģionālā sašķidrinātās gāzes risinājuma izmaksām un ieguvumiem, norādīdams, ka saskaņā ar grafiku eksperti šo jautājumu izvērtēs nākamā gada pirmajā ceturksnī.
Savukārt Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis šo Latvijas lēmumu novērtēja kā laika novilcināšanu. Pēc viņa teiktā, Lietuvas valdība šai situācijā secinājusi, ka vienoties nav izdevies, un ķersies pie alternatīva plāna, lai samazinātu termināļa uzturēšanas izdevumus saviem lietotājiem. Viņš pieļāva iespēju vēl runāt ar Igauniju, norādot, ka pirmā saruna varētu notikt nākamajā otrdienā, kad triju Baltijas valstu premjeri tiksies Varšavā.
«Enerģētikas biznesā, īpaši jau runājot par ražošanu, bet arī par tirdzniecību, jo arī tajā jāpieņem ilglaicīgi lēmumi, nepieciešama skaidrība un prognozējamība. Ja skaidrības nav, tas būtībā nozīmē augstākus riskus tirgus dalībniekiem, un tas atspoguļosies cenās gala lietotājiem,» izteicies Eesti Energia vadītājs. «Ja gribam piedāvāt labākas cenas, mums pēc iespējas jāsamazina riski, un tieši to mēs vēlamies. Protams, neesam naivi un saprotam, ka tie ir svarīgi lēmumi, kas saistīti ar lielām investīcijām infrastruktūrā, pastāv politiskā darba kārtība, un atrast kopīgu risinājumu Baltijas valstīs nav viegli. Taču mūsu vēstījums visu laiku ir bijis tāds - jo vairāk skaidrības, caurskatāmības, jo prognozējamāki lēmumi, jo labāk gala patērētājiem, jo tirgus dalībnieki var sniegt labākus piedāvājumus. (..) Mēs arī Lietuvas enerģētikas ministram esam teikuši - lai arī kāda būtu vienošanās, mēs gribam, lai tā tiktu panākta pēc iespējas drīzāk, lai tirgus dalībniekiem būtu laiks pielāgoties un pieņemt savus lēmumus.»
Atbildot uz jautājumu par iespējamajām problēmām, ja vienošanās netiktu panākta, viņš paudis pārliecību, ka tā tiks panākta, jo ir vajadzīga visām pusēm.
«Es gribētu teikt, ka mēs fundamentāli ticam tirgum. Politiķi ir gatavi atstāt to tirgus konkurencei vai pēc iespējas samazināt iejaukšanos ar nodokļu maksātāju naudu, tas būs labākais risinājums visiem. Ja tas būs galīgais risinājums, tam būtu jāatstāj vienādi konkurences nosacījumi tiem, kuri vēlas būvēt infrastruktūru Lietuvā, Igaunijā, Somijā. Uzskatu - ja šis risinājums radīs konkurenci starp dažādiem projektiem, tas būs vislabākais rezultāts,» spriedis Suters.
Komentēdams bažas, ka šie dažādie projekti var viens otru «apēst», ņemot vērā, ka gāzes patēriņš Baltijas valstīs samazinās, viņš prognozējis, ka sekmīgas vienošanās gadījumā, ja gāzes tirgus atkal kļūs prognozējams, gāze varētu kļūt par nākotnes kurināmo un patēriņš atkal sāktu pieaugt.
«Saskatu gāzei vietu transporta nozarē, kas vēl nav pienācīgi attīstīta, un arī enerģijas ražošanā,» piebildis Eesti Energia vadītājs.
Vaicāts, kā Enefit sokas Polijas tirgū, Suters atbildējis, ka tur ir «lieliska komanda, kas ir panākumu garants». «Esam saņēmuši visas licences darbībai elektroenerģijas un gāzes jomā, mums ir vienošanās ar vietējo sistēmas operatoru, esam gatavi sākt darbu, un mums jau ir pirmie gāzes klienti. Gatavojamies pirmajām piegādēm, kuras sāksies pēc Jaunā gada,» viņš stāstījis.
