Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators Vigo Krastiņš vērsies tiesā ar 32 miljonu eiro prasību pret bijušo bankas valdi un padomi par bankai nodarītajiem zaudējumiem, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Administrators lūdzot no deviņiem bijušajiem "PNB bankas" valdes un padomes locekļiem solidāri piedzīt zaudējumus, kas kredītiestādei tika nodarīti īsi pirms tās darbības apturēšanas ar lēmumiem, kuri vienlaikus atbrīvoja no parāda bijušo bankas īpašnieku un padomes priekšsēdētāju Grigoriju Guseļņikovu.

Starp atbildētājiem ir gan pats Guseļņikovs, gan viņa vietnieks padomē bijušais Dānijas premjerministrs un NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens un padomes loceklis, bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta priekšnieks Augusts Hannings. Pārējie seši atbildētāji ir bijušais "PNB bankas" padomes loceklis Peters Maikls Odintsovs un valdes locekļi Olivers Ronalds Bramvels, Anna Verbicka, Natālija Ignatjeva, Dmitrijs Kalmikovs un Alekseijs Kutjavins. Tiesa jau lēmusi apķīlāt Rasmusena un Hanninga īpašumus, vēstīja raidījums.

Līdz šim brīdim valsts garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem izmaksāti 94 miljoni eiro, kas ir 34% no visas izmaksājamās summas, pavēstīja bankas «Citadele», kas veic garantēto noguldījumu izmaksas «PNB bankas» klientiem, pārstāvji.

Līdz šim 19 200 «PNB bankas» klientu ir saņēmuši savus finanšu līdzekļus.

Kopumā garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem nepieciešams izmaksāt apmēram 279 miljonus eiro.

«No 22.augusta novērojot klientu plūsmu un analizējot katras «PNB bankas» filiāles apkalpoto klientu skaitu, kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un «PNB bankas» pārstāvjiem esam pieņēmuši lēmumu atvērt papildu «PNB bankas» klientu apkalpošanas vietu Daugavpilī. Tāpat nolemts mainīt mazāk pieprasītu klientu apkalpošanas vietu darba laikus, lai resursus novirzītu uz vietām ar lielāku klientu plūsmu,» informēja bankas «Citadele» valdes loceklis Vladislavs Mironovs.

Maksātnespējīgās «PNB bankas» administrators šogad oktobrī atguvis aktīvus 18,056 miljonu eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2019.gada oktobrī atgūti 17,975 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 29 000 eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūti 52 000 eiro.

Kopš 2019.gada 12.septembra, kad «PNB banka» tika atzīta par maksātnespējīgu, bankas administrators atguvis kopumā 19,358 miljonus eiro.

Vienlaikus «PNB bankas» likvidācijas izdevumi oktobrī bija 2,458 miljonu eiro apmērā, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 1,961 miljons eiro, uzraudzības un regulatīvie izdevumi - 47 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 26 000 eiro, bet citi maksātnespējas procesa izdevumi, tostarp nodokļi - 424 000 eiro.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) un pirms nedēļas slēgtās «PNB bankas» viedoklis par bankas aktīvu vērtību ievērojami atšķīries, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Martā ECB sākusi klātienes pārbaudi bankā. Kā noskaidrojis raidījums, maijā «PNB bankas» akcionārs Grigorijs Guseļņikovs ticies ar atbildīgo ECB padomnieku Mišelu Dabadī un paudis satraukumu par to, kā tiek novērtēti bankas aktīvi.

Mēnesi vēlāk - 20.jūnijā - Guseļņikovs paziņojis ECB, FKTK un Ministru prezidentam Krišjānis Kariņam (JV), ka nolēmis no bankas aiziet, bet 28.jūnijā banka publiski paziņoja par akcionāru maiņu.

Savukārt 11.jūlijā ECB izvirzīja bankai atkārtotu prasību palielināt kapitālu. Prasības bija jāizpilda līdz 13.augustam. Taču jaunie investori lūdza vēl laiku. To viņiem vairs nedeva un 15.augustā ECB paziņoja, ka banka ir nonākusi vai visdrīzāk nonāks finanšu grūtībās. Dienu vēlāk FKTK bankas darbu apturēja.

Maksātnespējīgās «PNB bankas» kreditori aicināti pieteikt prasījumus, liecina trešdien publicētie paziņojumi medijos.

Kreditoru prasījumi, kā arī citu personu prasības un citas pretenzijas pret maksātnespējīgo «PNB banku» piesakāmas administratoram trīs mēnešu laikā no sludinājuma publikācijas dienas, proti, līdz 18.decembrim.

Lai kreditora prasījums tiktu atzīts un iekļauts kreditoru sarakstā, kuriem novirzāmi naudas līdzekļi, kreditoram - fiziskajai personai - nepieciešams iesniegt kreditora prasījuma iesniegumu, kas sagatavots kā juridiski saistošs dokuments atbilstoši Latvijas normatīviem un satur faktisko apstākļu izklāstu; kreditora konta numuru «PNB bankā» un atmaksājamo naudas līdzekļu apmēru; bankas konta numuru, uz kuru pārskaitīt naudas līdzekļus, tostarp norādot IBAN numuru, bankas nosaukumu un bankas SWIFT kodu; informāciju par to, vai kreditors ir uzskatāms par ieinteresēto personu Kredītiestāžu likuma izpratnē; kreditora elektronisko pasta adresi un apstiprinājumu par piekrišanu elektroniski saņemt dokumentus bankas maksātnespējas procesā; kā arī apliecinājumu, ka kreditors un/vai tā pārstāvis ir informēts un piekrīt, ka banka apstrādā viņu personas datus kreditora prasījuma izskatīšanas nolūkiem un citiem pamatotiem nolūkiem visā maksātnespējas procesa laikā.

«PNB banka» vērsīsies prokuratūrā ar lūgumu atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu pasludināt banku par maksātnespējīgu, žurnālistiem sacīja «PNB bankas» nu jau bijusī valdes locekle Anna Verbicka.

Viņa atzina, ka tiesas lēmums par bankas maksātnespēju ir negatīvs un «PNB banka» šim lēmumam nepiekrīt, tāpēc banka vērsīsies prokuratūrā ar lūgumu atsauktu tiesas lēmumu un apturētu maksātnespējas procesu.

Verbicka stāstīja, ka tiesa lēmuma pieņemšanā neņēma vērā to, ka ir pārsūdzēts Eiropas Centrālās bankas (ECB) negatīvais novērtējums par «PNB banku». Turklāt tiesa savu lēmumu par bankas maksātnespēju pamatoja, ņemot vērā ECB novērtējumu.

«Tiesa pieņēma lēmumu, balstoties uz citu lēmumiem. Bet mums šķiet, ka būtu tikai godīgi, ja tiesa pati izvērtētu - banka ir vai nav maksātnespējīga,» pauda bankas bijusī valdes locekle.

Vienlaikus Verbicka informēja, ka prokuratūrai lūgts atļaut bijušajai «PNB bankas» vadībai pārstāvēt bankas intereses tajās lietās, kas jau ir iesāktas, piemēram, pret ECB lēmumu. «Šīs dienas lēmumā nav minēts - tas ir atļauts vai nav. Lai gan mūsu juristi apgalvo, ka tas ir pieļaujams,» pauda Verbicka.

Maksātnespējīgās «PNB bankas» administrators šogad septembrī atguvis aktīvus 1,302 miljonu eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem kopš 2019.gada 12.septembra, kad banka tika atzīta par maksātnespējīgu, atgūti 1,237 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 47 000 eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūti 18 000 eiro.

Vienlaikus «PNB bankas» likvidācijas izdevumi septembrī bija 249 000 eiro apmērā, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 193 000 eiro, tiesas izdevumi - 31 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 19 000 eiro, bet administratora un administratora palīga atlīdzība veidoja 5000 eiro.

2019.gada 30.septembrī «PNB bankā» garantētie noguldījumi bija 126,079 miljonu eiro apmērā, kamēr citi noguldījumi bija 137,877 miljonu eiro apmērā.

Eiropas Centrālā banka (ECB) šogad pavasarī, veicot "PNB bankas" klātienes pārbaudi, secinājusi, ka ir jāapsver bankas darbības pārtraukšanas scenārija iespējamība, teikts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumā, ar kuru "PNB banka" tika pasludināta par maksātnespējīgu.

Spriedumā minēts, ka klātienes pārbaudes ziņojums satur deviņus konstatējumus, tostarp sešiem no tiem ir ļoti liela ietekme uz kredītiestādi. Tostarp ziņojumā teikts, ka "PNB bankas" uzkrājumu veidošanas procesā konstatēti daudzi trūkumi un uzkrājumu apmērs ir nepietiekams. Kredītlietu pārbaudē konstatēta nepieciešamība pēc papildu uzkrājumiem kredītportfelim 54,5 miljonu eiro apmērā, kā arī aplēsta nepieciešamība pēc uzkrājumiem neprofila aktīviem 34,5 miljonu eiro apmērā.

Secināts arī, ka banka neveic pietiekamu kredītņēmēju parāda atmaksāšanas spējas analīzi, tādējādi uzrādot mazāku ienākumus nenesošo kredītu apmēru, un 2018.gada decembrī riska darījumi 58,8 miljonu eiro apmērā būtu jāpārklasificē kā ienākumus nenesoši. Tāpat secināts, ka banka nepiemēro diskontus pārņemtu aktīvu vērtībai, jo netiek veikta pienācīga pārņemto aktīvu papildu kontrole, kas ļautu veikt to vērtēšanu atbilstošās atpakaļejošās pārbaudēs.

Vairāk nekā 70% «PNB Bankas» klientu valsts garantētajās atlīdzībās izmaksāts 191 miljons eiro, informēja AS «Citadele banka» pārstāvji.

«Citadeles» valdes loceklis Vladislavs Mironovs stāstīja, ka sadarbības rezultātā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) un «PNB Banku» izmaksātas vairāk nekā 70% no garantētajām atlīdzībām.

99,2% «PNB Bankas» klientu garantētās atlīdzības veidā saņems savus noguldījumus pilnībā. Visas atlīdzības summas līdz 100 000 eiro tiks segtas no Noguldījumu garantiju fonda un tiks izmaksātas īpašniekiem. Garantētā atlīdzība attiecas uz algām, pensijām, bankas klientu noguldījumiem un to procentiem, kas uzkrāti līdz 2019.gada 15.augustam.

Jau ziņots, ka 22.augustā sākās garantēto atlīdzību izmaksu process «PNB Banka» klientiem, ko FKTK uzticēja veikt bankai «Citadele».

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2.septembrī plkst.9.30 aiz slēgtām durvīm turpinās skatīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iesniegto «PNB bankas» maksātnespējas pieteikumu.

Bankas pārstāve žurnālistiem pēc stundu ilgušās tiesas sēdes paziņoja, ka banka tiesai lūdza pasludināt pārtraukumu, lai dotu bankai iespēju iepazīties ar visiem lietas materiāliem. Viņa piebilda, ka daļu no materiāliem banka saņēma tikai šodien.

Jau ziņots, ka par bankas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu izraudzīts Vigo Krastiņš.

Komisijā iepriekš informēja, ka FKTK, reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu atzīt «PNB banku» par tādu finanšu iestādi, kas ir vai nonāks finanšu grūtībās un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes (Single Resolution Board) lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, ir sagatavojusi pieteikumu tiesai par bankas maksātnespējas procesa sākšanu. Pieteikums 22.augustā iesniegts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, vienlaikus lūdzot tiesu lemt par bankas maksātnespējas procesa administratora iecelšanu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien aiz slēgtām durvīm izskatīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iesniegto «PNB banka» maksātnespējas pieteikumu un paziņoja, ka nolēmums šajā jautājumā būs pieejams 12.septembrī tiesas kancelejā.

Šodienas tiesas sēde ilga vairāk nekā piecas stundas, kuras laikā, aiz slēgtām durvīm, tika uzklausīti gan bankas, gan FKTK argumenti.

Pēc tiesas sēdes FKTK pārstāvis žurnālistiem norādīja, ka komisija vēl aizvien uzskata, ka bankā ir iestājusies maksātnespēja. Viņš arī atzina, ka viens no strīdiem bankas un komisijas starpā ir tieši par dažādu bankas aktīvu vērtību. Jau ziņots, ka par bankas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu izraudzīts Vigo Krastiņš.

Komisijā iepriekš informēja, ka FKTK, reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu atzīt «PNB banku» par tādu finanšu iestādi, kas ir vai nonāks finanšu grūtībās un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes (Single Resolution Board) lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, ir sagatavojusi pieteikumu tiesai par bankas maksātnespējas procesa sākšanu. Pieteikums 22.augustā iesniegts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, vienlaikus lūdzot tiesu lemt par bankas maksātnespējas procesa administratora iecelšanu.

Maksātnespējīgā "PNB banka" vērsusies tiesā pret akcionāriem, kuri ieguva līdzdalību bankas kapitālā īsi pirms "PNB banka" tika atzīta par maksātnespējīgu, saistībā ar viņiem izsniegtajiem aizdevumiem, apstiprināja bankas maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš.

Viņš norādīja, ka prasības ir saistītas ar bankas akcionāriem izsniegtajiem aizdevumiem, taču, tā kā tās ir bankas un klientu jeb kredītņēmēju attiecības, banka aizdevumu summu nevar izpausts. "Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu tā ir neizpaužama informācija," teica Krastiņš.

Viņš informēja, ka kopumā bankai ir astoņas šādas lietas, kur katrā viens no jaunajiem akcionāriem ir kā kredītņēmējs, bet pārējie ir kā līdzatbildīgie.

"Pagaidām visas lietas ir atliktas, jo atbildētāji ir nolīguši Latvijā advokātus, kuri tikai tagad iesaistījās šajās lietās," piebilda Krastiņš.

Viņš arī informēja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 8.septembrī plānoja skatīt prasību pret Rodžeru Edvardu Tamrazu, kurā līdzatbildētāji ir Antuāns Baaklini, Dollija Huri, Žoržs Mgalobišvili, Marks Žanluī D'Ombrs, Mišels Fajads, Nikolajs Paskalajevs un Saīds Meraiks. Taču lietas izskatīšana atlikta.

Piedāvā iegādāties maksātnespējīgās "PNB bankas" grupas uzņēmumiem SIA "Winergy" un SIA "NBT Energy" piederošos vēja ģeneratorus, pavēstīja bankā.

Cenu aptaujā "Winergy" un "NBT Energy" piederošo trīs vēja ģeneratoru kopēja sākumcena ir 205 000 eiro.

Tostarp cenu aptaujā piedāvā iegādāties "Winergy" piederošo 2005.gadā izgatavoto vēja ģeneratoru "AN Bonus SWT 2.3.-82", kura sākumcena noteikta 81 000 eiro. Vēja ģeneratora nominālā jauda ir 2,3 megavati (MW), rotora diametrs ir 82 metri, bet torņa augstums ir 92 metri.

Tāpat cenu aptaujā piedāvā iegādāties "NBT Energy" piederošo 2003.gadā izgatavoto vēja ģeneratoru "NEG Mikon NM92/2750", kura sākumcena ir 64 000 eiro. Vēja ģeneratora nominālā jauda ir 2,75 MW, rotora diametrs ir 92 metri, bet torņa augstums - 70 metru.

Cenu aptaujā piedāvā iegādāties arī "NBT Energy" piederošo 2004.gadā izgatavoto vēja ģeneratoru "NEG Mikon NM72/2000", kura sākumcena ir 60 000 eiro. Vēja ģeneratora nominālā jauda ir divas MW, rotora diametrs ir 72 metri, bet torņa augstums ir 64 metri.

No šodienas maksātnespējīgās «PNB bankas» klienti valsts garantētās atlīdzības varēs saņemt tikai bankā «Citadele», informēja bankas «Citadele» pārstāvji.

Šogad 22.augustā sākās garantēto atlīdzību izmaksu process «PNB bankas» klientiem, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) uzticējusi veikt bankai «Citadele».

Savukārt no šodienas valsts garantētās atlīdzības «PNB bankas» klienti varēs saņemt tikai bankā «Citadele».

Klienti, kuri ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) maksājumu saņēmēji bez konta bankā «Citadele», ir aicināti doties uz jebkuru bankas «Citadeles» filiāli, dokumentu parakstīšanai līdzi ņemot pasi vai ID karti. Šiem klientiem būs iespēja atvērt kontu bankā «Citadelē» vai ieskaitīt garantēto atlīdzību jebkuras citas finanšu iestādes kontā.

Jau vēstīts, ka «PNB bankas» darbība tika apturēta 2019.gada 15.augustā, bet 12.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja «PNB banku» par maksātnespējīgu.

Darba attiecības līdz šim izbeigtas ar apmēram 200 maksātnespējīgās «PNB bankas» darbiniekiem, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja bankas maksātnespējas procesa administrators Vigo Krastiņš.

«Dotajā brīdī ir atbrīvoti apmēram 200 darbinieki,» teica Krastiņš, piebilstot, ka arī turpmāk bankas darbinieku skaits samazināsies, gan atlaižot strādājošos, gan arī darbiniekiem atstājot darbu pēc pašu vēlēšanās.

Vienlaikus Krastiņš uzsvēra, ka «PNB bankas» maksātnespējas procesā būs nepieciešami samērā daudz darbinieku. «Pilnīgi noteikti būs arī diezgan ievērojams skaits darbinieku, kas šajā procesā būs nepieciešami,» viņš teica, kā piemēru minot, ka bankai joprojām būs nepieciešami speciālisti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, juristi, grāmatveži, finanšu, kā arī informācijas tehnoloģiju speciālisti.

«Viennozīmīgi darbinieki ir nepieciešami, lai varētu atgūt aktīvus. Bez darbiniekiem to nevar izdarīt,» uzsvēra Krastiņš.

Visticamāk darbu zaudēs lielākā daļa no 500 par maksātnespējīgo pasludinātās «PNB bankas» darbiniekiem, ceturtdien žurnālistiem sacīja «PNB bankas» bijusī valdes locekle Anna Verbicka.

Viņa stāstīja, ka patlaban netiek domāts par vairāk nekā 500 bankas darbinieku atlaišanu, tomēr par to būs jālemj maksātnespējas administratoram. Tajā pašā laikā Verbicka atbildēja apstiprinoši, ka, visticamāk, lielākā daļa no bankas darbiniekiem paliks bez darba.

«Pēc tiesas lēmuma es nevaru pieņemt nekādus lēmumus. Es esmu bankas bijusī valdes locekle, tāpēc nevaru parakstīt dokumentus un pieņemt lēmumu par darbinieku atlaišanu,» skaidroja Verbicka.

Viņa arī atzina, ka noskaņojums «PNB bank» darbinieku vidū ir slikts, jo valsts likumdošana paredz, ka darbinieki algu, kompensācijas un atvaļinājuma naudu varēs saņemt tikai pēc tam, kad banka būs norēķinājusies ar visiem kreditoriem.

Nepilna gada laikā pēc "PNB bankas" maksātnespējas lēmuma pieņemšanas, ir uzsākts intensīvs "PNB bankas" aktīvu pārdošanas process.

Ir notikusi valsts fondēto pensiju 2. pensiju līmeņa ieguldījumu plānu pārvaldīšanas tiesību pārdošana "Citadele" bankas meitas uzņēmumam "CBL Asset Management", kā arī sākta sadarbība ar nekustamo īpašumu darījumu kompāniju "Latio" un Konsultatīvo sabiedrību "Conventus", lai panāktu, ka "PNB bankai" piederošie īpašumi tiktu pārdoti par iespējami augstāko cenu, lai atgūtu pēc iespējas vairāk līdzekļu kreditoru prasījumu segšanai.

"Viens no bankas sociāli jūtīgākajiem un līdz ar to būtiskākajiem aktīviem bija valsts fondēto pensiju 2. pensiju līmeņa ieguldījumu plāni, tāpēc esmu gandarīts, ka mums ir izdevies vairāksolīšanas rezultātā atrast labāko cenas piedāvājumu un nodot to pārvaldīšanā "Citadeles" bankas meitas uzņēmumam "CBL Asset Management". Šī darījuma rezultātā banka ne tikai iegūs līdzekļus savu saistību izpildei maksātnespējas procesā, bet arī samazinās esošo aktīvu pārvaldīšanas izmaksas, tādējādi rodot iespēju vēl vairāk līdzekļu novirzīt kreditoru prasību segšanai," stāsta "PNB bankas" maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš.

Latvijas "PNB Bankā", kas 12.septembrī tika atzīta par maksātnespējīgu, arestēti desmit Ukrainas informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu konti, jo uzņēmumi tiek turēti aizdomās par naudas atmazgāšanu, vēsta ukraiņu žurnāla "NB Biznes" tīmekļa vietne.

Žurnāla rīcībā nonākusi vēstule, kuru cietušie uzņēmumi nosūtījuši Ukrainas vicepremjeram Dmitrijam Kulebam. Kā vēsta "NB Biznes", minēto uzņēmumu pārstāvji arī personīgi tikušies ar Kulebu.

Vēstulē teikts, ka šie uzņēmumi kontu aresta dēļ nevar saņemt pat garantētos 100 000 eiro.

"Mūs satrauc prakse, kas tiek piemērota pret tiem ukraiņu uzņēmumiem, īpaši IT kompānijām, kas bijušas "PNB Banka" klienti," teikts vēstulē. Gatavojot dokumentus garantēto 100 000 eiro saņemšanai, uzņēmumi saņēmuši Latvijas Finanšu izlūkdienesta paziņojumu, ka to konti ir arestēti, jo uzņēmumi tiek apsūdzēti par naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, teikts vēstulē.

Maksātnespējīgās «PNB bankas» administrators Vigo Krastiņš plāno vērties Maksātnespējas kontroles dienestā, lai atbrīvotie darbinieki saņemtu viņiem pienākošos līdzekļus.

«PNB bankas» maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš norādīja, ka līdz šim no darba atbrīvoti aptuveni 200 bankas darbinieku, kuru pienākumi bija saistīti ar bankas produktu pārdošanas funkciju nodrošināšanu: klientu apkalpošanas speciālisti, mārketinga un pārdošanas speciālisti.

Taču šobrīd bankā turpina strādāt vēl nedaudz vairāk kā 200 darbinieku.

«Darbu turpina tie darbinieki, kuru pildītie pienākumi ir nepieciešami bankas aktīvu uzturēšanai un atgūšanai, tomēr arī esošo darbinieku nepieciešamība tiek regulāri izvērtēta un tuvākajos mēnešos ir plānotas jaunas darba tiesisko attiecību izbeigšanas ar bankas esošajiem darbiniekiem,» pauda Krastiņš. Tāpat viņš atzina, ka, veikt galīgo norēķinu ar atbrīvotajiem darbiniekiem, ko paredz Darba likuma normas, neļauj Kredītiestāžu likums, kurā ir noteikts, ka atlaistie darbinieki iegūst kreditora statusu.

Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators cenu aptaujā ar trīs miljonu eiro sākumcenu piedāvā iegādāties tai piederošu viesnīcas ēku Rīgā, Katrīnas dambī 27, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Nekustamo īpašumu veido zemesgabals 3163 kvadrātmetru platībā, uz kura atrodas viesnīcas ēka.

Nekustamā īpašuma novērtējums un cenu aptaujas sākumcena ir trīs miljoni eiro.

Pieteikties cenu aptaujai interesenti var līdz 2021.gada 30.aprīlim.

Jau vēstīts, ka "PNB bankas" darbība tika apturēta 2019.gada 15.augustā, bet 12.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja "PNB banku" par maksātnespējīgu. Par bankas maksātnespējas procesa administratoru iecelts Vigo Krastiņš.

"PNB bankas" darbība tika apturēta, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.

Eiropas Centrālā banka (ECB) kā "PNB bankas" tiešais uzraugs 2019.gada 15.augustā nolēma atzīt "PNB banku" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt "PNB bankas" noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto, FKTK nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "PNB bankā" un lēma par noguldījumu nepieejamību. ECB kā "PNB bankas" tiešais uzraugs pieņēma šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

Maksātnespējīgā «PNB banka» nav pārsūdzējusi sev nelabvēlīgo Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts bankas lūgums apturēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumu pārtraukt bankas darbību, pavēstīja tiesas pārstāvis Sandis Zellis.

Viņš piebilda, ka minētais tiesas lēmums spēkā stājies šā gada 11.oktobrī.

Jau vēstīts, ka apgabaltiesa atzina, ka lēmuma pieņemšana par bankas darbības apturēšanu bija samērīga, lai nodrošinātu bankas finanšu stāvokļa maksimālu saglabāšanu, panākot taisnīgumu iespējamā maksātnespējas procesa ietvaros.

Turklāt banka ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 12.septembrī spēkā stājušos tiesas spriedumu ir pasludināta par maksātnespējīgu, kas būtībā padara par neiespējamu lēmuma darbības apturēšanu, jo turpmāku bankas darbību noteic maksātnespējas procesu regulējošās tiesību normas, kas var novest pie bankas likvidēšanas.

«Tādējādi lēmuma darbības apturēšana šobrīd objektīvi nav iespējama. Tāpat nevar neņemt vērā arī to apstākli, ka liels skaits bankas noguldītāju jau ir izmantojuši savas tiesības saņemt garantēto atlīdzību. Tas nozīmē, ka lēmuma darbības sekas vairs nav iespējams pavērst atpakaļ,» skaidroja tiesā.

Administratīvā apgabaltiesa ceturtdien noraidīja maksātnespējīgās «PNB bankas» lūgumu apturēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumu pārtraukt bankas darbību, pavēstīja Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja palīgs Sandis Zellis.

Apgabaltiesa atzina, ka lēmuma pieņemšana par bankas darbības apturēšanu bija samērīga, lai nodrošinātu bankas finanšu stāvokļa maksimālu saglabāšanu, panākot taisnīgumu iespējamā maksātnespējas procesa ietvaros.

Turklāt banka ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 12.septembrī spēkā stājušos tiesas spriedumu ir pasludināta par maksātnespējīgu, kas būtībā padara par neiespējamu lēmuma darbības apturēšanu, jo turpmāku bankas darbību noteic maksātnespējas procesu regulējošās tiesību normas, kas var novest pie bankas likvidēšanas.

«Tādējādi lēmuma darbības apturēšana šobrīd objektīvi nav iespējama. Tāpat nevar neņemt vērā arī to apstākli, ka liels skaits bankas noguldītāju jau ir izmantojuši savas tiesības saņemt garantēto atlīdzību. Tas nozīmē, ka lēmuma darbības sekas vairs nav iespējams pavērst atpakaļ,» skaidroja tiesā.

Maksātnespējīgā "PNB banka" atkārtotā cenu aptaujās ar 4,65 miljonu eiro sākumcenu piedāvā iegādāties īpašumu Raiņa bulvārī, Rīgā, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Nekustamais īpašums Raiņa bulvārī 11, Rīgā, sastāv no zemesgabala, uz kura atrodas bankas ēka, noliktava pagraba stāvā un pagrabs zem pagalma. Nekustamais īpašums ir iznomāts ilgtermiņa nomniekiem. Tīrie nomas ieņēmumi gadā ir 200 000 eiro.

Nekustamā īpašuma novērtējums un cenu aptaujas sākumcena ir 4,65 miljoni eiro, kamēr iepriekš rīkotajās cenu aptaujās īpašuma sākumcena bija 5,5 miljoni eiro, kā arī 4,85 miljoni eiro. Cenā neietilpst kustamā manta, kas atrodas īpašumā.

Interesenti pieteikties cenu aptaujai var līdz 2024.gada 19.aprīlim.

Jau vēstīts, ka "PNB bankas" darbība tika apturēta 2019.gada 15.augustā, bet 12.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja "PNB banku" par maksātnespējīgu. Par bankas maksātnespējas procesa administratoru iecelts Vigo Krastiņš.

Maksātnespējīgās AS "PNB Banka maksātnespējas procesa administrators Vigo Krastiņš un IPAS "PNB Asset Management" paziņojusi, ka tiek pārdotas IPAS piederošo valsts fondēto pensiju 2.pensiju līmeņa ieguldījumu plānu pārvaldīšanas tiesības.

Izmantojot cenu aptauju, pārdos "PNB Aktīvais ieguldījumu plāns "Gauja"", "PNB Sabalansētais ieguldījumu plāns "Venta"" un "PNB Konservatīvais ieguldījumu plāns "Daugava"" pārvaldīšanas tiesības.

Cenas piedāvājums par ieguldījumu plāniem jāiesniedz kā cenas piedāvājums par vienu Ieguldījumu plānu dalībnieku.

Piedāvājumi jāiesniedz līdz 2.jūnijam.

"PNB Aktīvais ieguldījumu plāns "Gauja"" kopējā aktīvu vērtība sasniegusi 44,95 miljonus eiro un tajā ir 26,8 tūkstoši dalībnieku. Plāna ienesīgums 10 gados bijis 1,36%, bet viena gada ienesīgums - mīnus 17,19%.

PNB Sabalansētais ieguldījumu plāns "Venta" kopējā aktīvu vērtība sasniedz 30,7 miljonus eiro, un tajā iesaistījušies 16,8 tūkstoši dalībnieku. Plāna ienesīgums 10 gados sasniedz 2,04%, bet gadā - mīnus 11,37%.

Turpmāk "PNB Asset Management" pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānus "Daugava", "Gauja" un "Venta" pārvaldīs banka "Citadele" meitas uzņēmums "CBL Asset Management".

Pārņemot savā pārvaldībā "PNB Asset Management" pensiju plānu dalībnieku uzkrājumus un piedāvājot zemāku komisijas maksu kā līdz šim, "CBL Asset Management" kopumā pārvalda pensijas 18,4 % dalībniekiem no kopējā pensiju 2. līmeņa dalībnieku skaita.

"PNB Asset Management" ieguldījumu plānos uz 29. oktobri bija 63 603 dalībnieku, savukārt "CBL Asset Management" - 174 180 dalībnieki. Kopā "CBL Asset Management" pārvalda 237 783 dalībnieku pensijas uzkrājumus - 716 miljonu eiro apmērā.

"CBL Asset Management" pārņem savā pārvaldībā "PNB Asset Management" trīs pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānus saistībā ar "PNB Asset Management" darbības pārtraukšanu.