Pēc neveiksmīgas izsoles savulaik spožā zīmola, bet tagad maksātnespējā nonākušā uzņēmuma "Dzintars" zemi, ēkas un iekārtas potenciālajiem pircējiem tiek piedāvāts iegādāties individuāli.
Nekustamā īpašuma uzņēmuma "Immostate", kam uzticēts veikt vēsturiskā objekta pārdošanu, vadītāja Ilze Mazurenko stāsta, ka objekts ir unikāls ne tikai labi atpazīstamā vārda, bet arī īpašā izvietojuma un tajā esošā nekustamā īpašuma dēļ.
"Mums uzticēts ļoti atbildīgs uzdevums - veiksmīgi pārdot šo ne vien Latvijā, bet daudzviet citur pasaulē zināmo uzņēmumu. Visi priecātos, ja rūpnīcā tiktu turpināta ražošana. Ēkas ir labā stāvoklī ar labu attīstības perspektīvu," stāsta I.Mazurenko.
Par īpašumu interesi izrādījis kāds Francijas smaržu ražotājs, taču tas vairāk interesējies par paša zīmola "Dzintars" iegādi, ne ražotni.
"Dzintars" ražotne atrodas Ziepniekkalna apkaimē, pilsētas Dienvidrietumu daļā, kas jau vēsturiski bijusi ražošanas teritorija. Īpašums Mālu ielā 30 izvietots 6,5 hektāru platībā. Arī turpmākajā Rīgas attīstības plānā šī vieta vairāk atvēlēta industriālajai produkcijas ražošanai un komercdarbībai.
Pilsētas galvenais arhitekts Gvido Princis apstiprina, ka kvartāls ir ar lielu attīstības potenciālu - te iespējams attīstīt gan birojus, gan ražošanu - galvenais, lai šajā teritorijā tiktu veikta darbība ar iespējami augstu pievienoto vērtību un mazāku kaitīgo ietekmi uz apkārtni, dodot jaunas darbavietas un nodokļu ieņēmumus pilsētai.
Ieskicējot šīs teritorijas nākotnes aprises, pilsētas galvenais arhitekts vērš uzmanību uz šobrīd populāro tendenci - nozaru klasterēšanos. Proti, industriāla teritorija apvieno vienas nozares, piemēram, parfimērijas pārstāvjus, sākot no pētniecības, eksperimentiem un ražošanas, beidzot ar biroju uzturētājiem, dizaina un servisa pakalpojumiem. Tādējādi teritorijā papildus ražošanas ēkām var tikt attīstīti C klases biroji. "No pilsētas viedokļa raugoties, svarīgi, ka tik liela teritorija tiek izmantota kā vieta, kur pulcējas noteiktas industrijas un nozares pārstāvji, kas stratēģiski ļauj attīstīties gan pašai nozarei, gan pilsētas ekonomikai kopumā," vērtē G.Princis.
Ņemot vērā paša īpašuma unikalitāti, kā arī sagaidāmās pozitīvās Ziepniekkalna apkaimes attīstības tendences, "Immostate" vadītāja pauž pārliecību, ka līdz gada beigām, kad īpašumu iecerēts pārdot, varētu parādīties arī nopietni interesenti, jo tiks uzrunāti arī investori ārpus Latvijas - Baltijā un citviet, turklāt noteiktā cena par zemi un ēkām ir 6,9 miljoni eiro.
Otrs potenciālā pircēja ieguvums ir tas, ka ēku galvenie korpusi ir ļoti labā stāvoklī - ja arī netiek turpināta ražošana, šeit var ierīkot industriālo parku ar birojiem un noliktavām, kas tagad ir populāri un pieprasīti gan Latvijā, gan citviet pasaulē. Kopumā kādreizējās ražotnes teritorijā ir 52 ēkas. Teritorijā izvietotās novecojušās nederīgās ēkas var pārveidot vai nojaukt, veidojot C klases birojus vai noliktavas. Par 534 300 eiro tiek piedāvāts iegādāties arī iekārtas, taču, kā norāda I.Mazurenko, prioritāte ir nekustamais īpašums.
Db.lv jau vēstīja, ka pērn novembrī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pasludināja kosmētikas ražotāju AS "Dzintars" par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru iecēla Jāni Ozoliņu.
Minētā lēmuma pieņemšanas pamatā bija vairāki apsvērumi, tostarp "Dzintars" nebija pilnībā veicis kārtējo nodokļu maksājumus - nepieciešamo 1 764 574,50 eiro vietā kārtējos nodokļos tika nomaksāti 273 239,60 eiro, līdz ar to palielinājās kārtējo nodokļu maksājumu parāds un tā apmērs uz lietas izskatīšanas brīdi ir 2 591 118,78 eiro.
Otrkārt, palielinājies bija arī "Dzintara" kopējais nodokļu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parāds - uz VID lēmuma pieņemšanas dienu tas bija 6 815 743,17 eiro, lai gan sākotnēji nodokļu administrācijai apstiprinot tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu nodokļu parāds bija 3 457 067,03 eiro.
Treškārt, lai arī tika vairākkārt lūgts, "Dzintars" nav iesniedzis sadarbības līgumus, paredzēto nekustamā īpašuma pārdošanas līguma projektu vai citus dokumentus, kas dotu pamatotu pārliecināties par sabiedrības spēju pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna maksājumus. Vienlaikus konstatēts, ka sabiedrība nav izpildījusi vairākas normatīvo aktu prasības - nebija iesniegusi peļņas vai zaudējumu aprēķinu ar paskaidrojumiem par katru posteni, kā arī nebija iesniegusi gada pārskatu par 2018.gadu, kas sniegtu patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrības finansiālo stāvokli, darbības finanšu rezultātiem un naudas plūsmu.