Viesnīcu Westin un Sheraton dizaina viceprezidente Erina Hūvera apgalvo: "Pilnīgi baltā krāsa liecina par greznību un labu miegu." Westin viesnīcas pirmās sāka popularizēt balto gultas veļu un dvieļus. Pēc Hūveras teiktā, viesnīcās baltā gultas veļa un baltie dvieļi rada "oreola efektu" un, pateicoties tam, numuri izskatās kā nesen atjaunoti.

Ko nozīmē un ar ko asociējas baltā krāsa?

Aptaujas dati liecina, ka Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs baltā krāsa visbiežāk tiek saistīta ar izcilību, laipnību, godīgumu, tīrību, sākumu, neitralitāti un precizitāti.

Rietumu kultūrā baltā krāsa visbiežāk ir saistīta ar nevainību vai tīrību, taču budismam šis tonis nozīmē svētumu, pašapziņu, tīrību un integritāti. Baltā aura atspoguļo dvēseles harmoniju.

Baltā krāsa visvairāk asociējas ar tīrību. Ir lietas, kuras parasti ir baltas, lai izskatītos tīrāk un arī tāpēc, ka šīm lietām ir jābūt tīrām, piemēram, ledusskapis un trauki, tualetes pods un izlietnes, gultas veļa un dvieļi. Baltā krāsā tradicionāli ir ārstu, medmāsu, zinātnieku un laboratorijas tehniķu halāti, lai gan mūsdienās lieto arī gaiši zilā vai zaļā krāsā. Baltu darba apģērbu visbiežāk valkā pavāri, maiznieki un miesnieki, kā arī franču restorānu viesmīļu priekšauti ir balti.

Jebkuram normālam cilvēkam skaistajā viesnīcas numurā rodas daži jautājumi, visi šie jautājumi ir saistīti ar tekstilizstrādājumiem - kāpēc baltā gultas veļa ir TIK balta un kāpēc dvieļi ir tik mīkstie un pūkaini, it kā tie būtu tikko iegādāti un tiks izmantoti tikai vienreiz. Šoreiz parunāsim par dvieļiem.

Lai nodrošinātu dvieļa mīkstumu, dvielis, kas ikdienā pieskaras jūsu ādai, paliek patīkams, jums ir pareizi jārūpējas par dvieļiem. Frotē audums ir diezgan kaprīzs un mazgāšanas laikā prasa īpašu, rūpīgu attieksmi. Liekās, ka viesnīcā ir atsevišķa personālu grupa, kura nodarbojas tikai ar dvieļu kopšanu, lutināšanu un apstrādi. Bet tā nav, viss ir viegli un iespējami. Šeit ir daži pamata ieteikumi, kas palīdzēs pareizi mazgāt frotē dvieli automātiskajā mašīnā un lai mājās būtu viesnīcas šiks.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem jāatbilst virknei prasību, lai spētu iekarot klientu mīlestību un atzinību. Viena no tām – apkalpošanas ātrums un servisa līmenis. Virtuves darbam jābūt organizētam ar pulksteņa precizitāti, tādējādi ātri un kvalitatīvi izpildot klientu vēlmes. Tieši tādēļ, lai atvieglotu darbu un padarītu to daudz ērtāku, uzņēmums Elis piedāvā lielisku risinājumu – dažādu virtuves tekstila produktu nomas un servisa pakalpojumu, kas krietni atslogo ikdienas rūpes.

Kādus produktus piedāvā Elis?

Uzņēmums Elis piedāvā dažādu produktu nomas un servisa pakalpojumu, ko ērti pasūtīt tīmekļvietnē Elis.com. Virtuvē aktuāli būtu vairāki no tiem:

- kokvilnas dvieļu nomas un servisa pakalpojums;

- priekšautu nomas un servisa pakalpojums;

- ergonomisko paklāju nomas un servisa pakalpojums;

- darba apģērbu nomas un servisa pakalpojums.

Nomas un servisa pakalpojums nozīmē to, ka par šo produktu iegādi, to pieejamību un tīrību gādā uzņēmums Elis – pēc iepriekš izveidota grafika sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem piegādā tīrus produktus un paņem lietotos, lai tos profesionāli iztīrītu un pārbaudītu pirms nākamās piegādes. Ko tas nozīmē pakalpojuma saņēmējam?

Godinot Latvijas valsts simtgadi, tekstilizstrādājumu zīmols «Latvijas Tekstils» ir izveidojis dvieļu un galdautu kolekcijas «Ziņojums» un «Mantojums». Kolekciju idejas un izstrādes autors ir uzņēmuma «Latvijas Tekstils» vadītājs Oskars Polmanis, kurš pats pārveido vēsturiskos dizainus.

Kolekcijā «Ziņojums» ietverta Lielvārdes jostas kopija. Šīs kolekcijas nosaukums ir izvēlēts ar nolūku, jo tiek uzskatīts, ka latvju rakstu zīmes, īpaši Lielvardes josta, ietver ziņojumu no pagātnes par latviešu identitāti un spēku. Kolekcijā «Ziņojums» ietilpst tikai dvieļi.

Savukārt, otrā kolekcijā «Mantojums» ietilpst gan dvieļi, gan galdauti. Šie raksti izvēlēti no latviešu etnogrāfiskā mantojuma pūra, ko apkopojis lietišķās mākslas meistars Žanis Ventaskrasts. Kolekcijā «Mantojums» ietilpst dažāda izmēra galdauti, sākot no mazas salvetītes 35x35 cm, beidzot ar galdautu izmērā 146x350 cm.

Trešais tekstila izstrādājumu projekts, auduma maisiņi, ir procesā, jo vēl nesen norisinājās auduma maisiņu konkurss, kurā tika meklēti 119 Latvijas skati, kas varētu vislabāk raksturot konkrēto novadu. Attēlus maisiņiem iesūtīja gan foto amatieri, gan profesionāļi, savukārt attēla izvēle notika pēc sociālā tīkla Facebook sekotāju balsošanas rezultātiem. Šobrīd tiek plānots, ka maisiņi tiks pārdoti rudenī.

Nākotnes tehnoloģijas automašīnu mazgāšanā Latvijā jau šodien. Tā dažos vārdos var nosaukt uzņēmuma Shine Expert izveidoto nano automazgāšanas pakalpojumu. Dārgi vai lēti? Ja salīdzina vienas reizes cenu, šķiet dārgi, taču ja skatās ilgtermiņā – sanāks lētāk.

«Būtībā apzīmējums nanomazgāšana nezinātājiem rada nedaudz maģiskas sajūtas. To var redzēt, kad klients pirmo reizi pie mums atbrauc nomazgāt savu automašīnu. Jo reāli nekāda mazgāšana nenotiek. Un klients ir ļoti pārsteigts, kad vēro darba procesu. Šo pakalpojumu var tēlaini nosaukt par sauso mazgāšanu jeb vēl precīzāk – par automašīnas bezkontakta tīrīšanu. Jo visa procesa laikā mūsu darbinieks mašīnas korpusam pat nepieskaras,» skaidro Shine Expert īpašnieks, jaunās mazgāšanas tehnoloģijas radītājs Andrejs Širokovs. Viņš gan piebilst, ka šis nav nekāds revolucionārs izgudrojums, bet gan daudzu gadu daudzu speciālistu atklājumu apkopojums, kas risinājumu guvis tieši Latvijā.

Rūpes par biznesa ilgtspēju ir ne vien modernas frāzes, bet reāla iespēja uzlabot uzņēmuma finansiālās veselības stāvokli, vidi un tēlu sabiedrībā – daudz vieglāk šāda biznesa modeļa jēgu var saskatīt ilgākā periodā, nevis viena ceturkšņa griezumā

Tā intervijā DB atklāj tekstilpreču nomas kompānijas Lindström vadītājs Juha Laurio. Lindström ir 1848. gadā Somijā dibināta kompānija, kura tikai pēdējos divdesmit gados pievērsusies citu valstu tirgus apgūšanai. Sākumā tā darbojās kā krāsotava, bet pagājušā gadsimta sākumā sāka piedāvāt tekstila nomas pakalpojumus, kas ar laiku kļuva par nozīmīgāko tās biznesu. Ja kādam uzņēmumam ir nepieciešamas tekstilpreces (uniformas, darba apģērbs, paklāji, dvieļi, galdauti), Lindström vai cits līdzīga profila uzņēmums nodrošina šo preču nomas pakalpojumu, un klienti maksā par preču izmantošanu, nevis iegādājas konkrētās preces paši.

Jūs varat ilgi un daudz skatīties pamācību video par matu veidošanu, eksperimentēt ar dažādiem veidošanas līdzekļiem un, dažkārt, vainot pat savus matus. Matu veidošana, iespējams, ir viens no grūtākajiem skaistumkopšanas darbiem, kuru labprāt vienmēr uzticētu frizieriem, jo viņi prot ar to lieliski tikt galā. Lai veidot matus būtu vieglāk, kā arī šis process būtu matiem iespējami saudzīgs, ieteicams ņemt vērā dažus padomus. Pareiza un efektīga matu kosmētika un veidošanas ierīces palīdzēs realizēt visas teorētiskās zināšanas - viss nepieciešamais jūsu matiem ir atrodams mūsu i-veikalā!

Vai tiešām veidošana ir tik nepieciešama?

No matu veidošanas var atteikties tikai sievietes ar nesabojātiem, no dabas gludiem un taisniem matiem. Ja mati ir taisni un paplāni, iespējamais risinājums kuplai svētku frizūrai ir brīva matu atstāšana žūšanai, bet kuplumu var piešķirt izmantojot matu gofru, kas:

• paceļ matu saknes,

• padara matus vieglāk veidojamus,

• ilgāk liek izskatīties matiem svaigiem.

Matos var tikt iestrādāts arī sausais šampūns, lai padarītu matus daudz pakļāvīgākus un piešķirt matiem apjomu. Pēc tam tos var ielokot ar konusa veida lokšķērēm.

Matu veidošanas kļūdas

• Izmantojiet nepareizu šampūnu.

Matu mazgāšana ar šampūnu ir procedūra, kura ir tieši saistīta ar matu veidošanu. Ir ļoti svarīgi izvēlēties pareizo šampūnu konkrētam rezultātam: šampūns apjomam, šampūns pret elektrizēšanos, šampūns pret matiem, kas ļoti pretojas un ir grūti ieveidojami. Taisnojošie šampūni un kondicionieri padara matus smagākus, nereti tie satur pat silikonus, turpretī produkti lokainiem matiem dara tos vieglākus un elastīgus, lai būtu vienkāršāk izveidot cirtas.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Latvijas Tekstils Com direktors Oskars Polmanis. «Zīmols Latvijas Tekstils savu gājienu uzsāka 2011.gadā, kad tika nodibināts uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu. Lai gan būs pagājuši tikai seši gadi, Latvijas Tekstila vārds arhīvos atrodams jau 1960.gadā, tādēļ bieži uzņēmums savos materiālos norāda atzīmi: pieredze, kopš 1960.gada. Lai gan kolektīvs ir samērā jauns, tomēr ne vienmēr uzņēmuma vārdam ir jāturpina nest vecišķu noskaņojumu, kā tas bieži gadās uzņēmumiem ar plašu vēsturi,» skaidro O. Polmanis. Uzņēmums ir viens no Latvijas karogu ražotājiem, kā arī piedāvā latviskus mājas tekstila izstrādājumus. 2013.gadā Latvijas Tekstils sašuva līdz šim lielāko Latvijas karogu pasaulē. Tā bija uzņēmuma simboliska dāvana Latvijai valsts 95.dzimšanas dienā. Latvijas karoga izmērs bija 22,5 x 45 metri, kas kopumā veidoja 1050 m2 lielu platību. Tas svēra aptuveni 80 kilogramus.

Nacionālās dienas ietvaros, kas izstādē Astana Expo 2017 ir atvēlēta ikvienai dalībvalstij, Ukraina uzstādīja jaunu Ginesa rekordu – pasaulē garāko dvieli «rušņiku» (рушник).

Fotogrāfijas - raksta galerijā! Video skatāms zemāk.

Ukrainas paviljona apmeklētājus ar video vēstījuma starpniecību uzrunāja valsts prezidents Petro Porošenko, kā arī Kijevas mērs un boksa čempions Vitālijs Kļičko. No Kazahstānas puses oficiālo delegāciju pārstāvēja Enerģētikas ministra vietnieks Bahitžans Džaksalijevs (Бахытжан Джаксалиев).

Savā uzrunā B. Džaksalijevs apsveica Ukrainu ar daudzajām iniciatīvām planētas saglabāšanas programmās un pievēršanos videi draudzīgas enerģijas ieguvē, uzsverot, ka Astana varētu kļūt par vērtīgu platformu tālākai attīstībai «zaļās enerģijas» jomā.

Oficiālo svinību laikā tika pieteikts Ginesa rekords ar pasaulē garāko dvieli «rušņiku» (рушник), kas simbolizē tautas saliedētību. Tradicionāli izšūtais dvielis ar daudz un dažādiem ornamentiem ir 30 metrus garš un ir publiski apskatāms Ukrainas paviljonā. Savukārt, ar koncertprogrammu uzstājās grupa Kozak-system.

#Diemžēl jau no projekta iesākuma nepamet iespaids, ka baltieši ieturējuši pēc neatkarības atgūšanas ieviesto tradīciju savtīgo interešu dēļ visu kaut cik prātīgo kopīgu projektu jomā norakt.

Tieši tā skaidrojama Baltijas valstu kopuzņēmuma AS RB Rail Lietuvas un Igaunijas pušu akcionāru izteiktā neuzticība kompānijas izpilddirektorei un valdes priekšsēdētājai Baibai Rubesai un Latvijas puses akcionāra atturēšanās šajā jautājumā. Ar naudu te gan jāsaprot ne tikai aizvien lielākie projektēšanas un būvniecības iepirkumi, bet arī ienākumi, kas plūdīs caur infrastruktūras pārvaldītāju/-iem, vai kravu pārvadājumi nākotnē. Šobrīd aplēstie teju seši miljardi eiro, kas nepieciešami Baltijas savienošanai ar Eiropas dzelzceļa sistēmu, ir ļoti iekārojams kumoss visu trīs valstu inženieriem, arhitektiem un būvniekiem, un katras valsts spēlētāji ir ieinteresēti, lai nauda pēc iespējas lielākā apmērā paliek tās robežās.

Katra ES dalībvalsts šobrīd koncentrējas uz savu individuālo enerģētikas un klimata plānu, taču pietrūkst skaidrības, kā notiks šo plānu mijiedarbība starp valstīm

Tas bija viens no galvenajiem secinājumiem Pasaules Enerģētikas padomes (PEP) rīkotajā forumā, kas šoreiz notika Latvijā un kurā pulcējās Baltijas jūras valstu pārstāvji. Centieni pēc tīras, klimatam draudzīgas enerģijas Eiropas Savienības (ES) līmenī ir mudinājuši ES dalībvalstis radīt Nacionālos Enerģētikas un klimata plānus 2021.–2030. gadam. Ambīcijas ES līmenī šim laika periodam ir lielas – siltumnīcefektu radošo gāzu emisijas jāsamazina par 40%, no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) iegūstamās enerģijas apjomi ir jāpalielina par 32%, turklāt arī transportā izmantojamajai enerģijai vismaz 14% apmērā jābūt no AER, bet energoefektivitāte jāpaaugstina par 32,5%. Eiropas Komisija monitorēs, kā dalībvalstis iesaistās šo mērķu sasniegšanā, taču tajā pašā laikā gana daudzas ES valstis pagaidām nesasniegs pat tos savus mērķus, ko ir nospraudušas līdz 2020. gadam, norādīja Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters.

Talantu trūkums ir viens no lielākajiem Latvijas jaunuzņēmumu izaicinājumiem*. Daudz tiek runāts, ka teju ar uguni jāmeklē IT speciālisti, bet tikpat liela problēma ir pārdošanas zvaigznes, kas ļautu uzņēmumam piesaistīt investorus un uzmirdzēt globālajā tirgū. Kā varam to risināt, lai Latvija globālajā tirgū būtu zināma kā vienradžu zeme?

Droši vien katram ir bijis čaklais klasesbiedrs, kuram vienmēr bija kārtīgi izpildīti mājasdarbi, bet, kad vajadzēja klases priekšā prezentēt paveikto, uzslavas saņēma klases sliņķis, kam starpbrīdī vēl nebija ne jausmas, ko teikt skolotājiem, taču harizmātiskās uzstāšanās prasmes viņu nekad nepievīla. Pārceļot šo līdzību biznesa pasaulē, “klasisks” igaunis vai latvietis ir kārtīgais, bet drusku garlaicīgais klasesbiedrs, toties amerikānis ir tas, kurš saņem labāko atzīmi par spožu uzstāšanos pie tāfeles.

Nekādā ziņā negribu teikt, ka amerikāņi ir dumjāki par baltiešiem vai ka cilvēki no mūsu reģiona nemāk sevi izcili pasniegt. Drīzāk tā ir nacionāla īpatnība. Igauņi un latvieši vienkārši mēdz būt pieticīgāki un nav apguvuši prasmi uzstāties, ko amerikāņiem cenšas ieaudzināt jau bērnudārza laikā. To novēroju Igaunijas prezidenta un uzņēmēju vizītes laikā ASV, un par to liecina starpkultūru pētījumi. Pēc sociālā psihologa Gērta Hofstedes (Geert Hofstede) Kultūras kompasa**, latviešiem ir tendence justies neveikli, gan saņemot uzslavas, gan pašiem slavējot sevi. Viņi drīzāk vienmēr piebildīs, ka varēja izdarīt labāk vai ka nav jau sasnieguši neko tādu nozīmīgu.

A/s UPB sociālās programmas ietvaros Liepājā iekārtojusi divas daudzdzīvokļu mājas speciālistu piesaistei.

Pirmā ēka uzcelta pirms krīzes, otra pabeigta šogad. Abās ēkās ir gan labiekārtotas telpas dienesta viesnīcai, gan arī īres dzīvokļi. Mājokļi ir a/s UPB sociālās programmas sadaļa, turklāt tās ideja ir ne tikai nodrošināt UPB holdinga intereses, bet arī piedāvāt labiekārtotus īres dzīvokļus citu Liepājā nepieciešamu profesiju pārstāvjiem. Iesākto programmu plānots turpināt, jo, uzņēmumam augot, jāpiesaista arvien vairāk speciālistu.

Paralēli karjerai

12 dzīvokļu ēku Liepājā, Vidusceļa ielā, a/s UPB uzbūvēja pirms pieciem gadiem, kad nekustamā īpašuma cenas bija kļuvušas tik augstas, ka jaunām ģimenēm bez milzīgām kredītsaistībām pie sava mājokļa tikt nebija iespējams. «Pāris dzīvokļu atstājām kā dienesta viesnīcu, tos izmanto mūsu pašu cilvēki, kuru darbs saistās ar pārbraucieniem no Rīgas, Valmieras, Daugavpils vai Ventspils uz Liepāju,» stāsta a/s UPB valdes priekšsēdētāja vietnieks Oskars Mors. Holdinga ražotnes izvietotas galvenokārt Liepājā un tās tuvumā, no 65 inženieriem lielākā daļa strādā Liepājā, tāpēc arī šeit notiek operatīvā plānošana, lietišķas tikšanās un darba sanāksmes. Pārējie dzīvokļi tika izīrēti jaunajiem uzņēmuma speciālistiem, galvenokārt inženiertehniskajam personālam. «Tie ir darbinieki, kuri atbrauc nevis uz vienu vai pāris dienām, bet gan pārcēlušies uz Liepāju no citām pilsētām un strādā šeit ilgtermiņā. Uzņēmums savukārt nodrošina dzīvesvietu,» skaidro holdinga uzņēmuma SIA Enna direktors Ingus Štībelis, kurš pats kopš 2009.gada izmanto darba devēja piedāvājumu īrēt dzīvokli. Viņa vadībā tiek nodrošināta arī abu UPB dzīvojamo ēku apsaimniekošana, jo SIA Enna ir namu tehniskās apsaimniekošanas uzņēmums. Uzņēmuma darbinieki ir absolūta prioritāte dzīvokļu īrei. Piemēram, uz pārbaudes laiku tiek uzaicināts jauns inženieris. Pārbaudes laikā viņš var dzīvot kādā no UPB dienesta viesnīcas dzīvokļiem. Ja pēc pārbaudes laika gan speciālists, gan uzņēmums ir apmierināti, tiek noslēgts līgums par dienesta dzīvokļa īri, stāsta O. Mors. Programma paredz arī esošo darbinieku dzīves apstākļu uzlabošanu, tādējādi pašreiz Vidusceļa ielas namā dzīvo inženieri, darbu vadītāji, kvalitātes vadītāji un arhitekti.

Lai uzņēmums spētu darboties veiksmīgi, tā vadītājam ir jāparedz dažādas problēmsituācijas un riski un jāzina, kā no tiem izvairīties vai kā tos risināt. Šāda plānošana attiecas uz visiem uzņēmuma darbībai būtiskajiem faktoriem, tostarp ugunsdrošību.

Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par to, lai darba vieta atbilstu ugunsdrošības prasībām un darbinieki saņemtu regulāru teorētisko un praktisko apmācību, neatkarīgi no tā, vai pasākumus veic vadītājs pats vai deleģē tos citai personai. FN Serviss ugunsdrošības eksperti iesaka veltīt pietiekami daudz laika darba vides piemērošanai un, rūpējoties par savu uzņēmumu, neattiekties pret ugunsdrošību kā pret birokrātisku procedūru. Raksta turpinājumā uzziniet, kādas ir ugunsdrošības pamatprasības uzņēmumā, kas katram darbiniekam būtu jāzina par ugunsdrošību un kādi ir rīcības pamatprincipi, ja darba vietā izcēlies ugunsgrēks.

Ugunsdrošības instrukcija – normatīvo aktu pamatpaketē

Eiropas Komisijas (EK) dati liecina, ka ik gadu Eiropas Savienībā (ES) tiek izmests ap 12,6 miljoniem tonnu tekstila jeb gadā viens cilvēks izmet vidēji ap 15 kilogramiem. Tiek lēsts, ka šai nozarei ir ceturtā augtākā ietekme uz vides un klimata pārmaiņām, ko pārspēj tikai pārtikas ražošana, būvniecība un transports.

Pašreizējā realitāte liecina, ka 1% apģērba tiek pārstrādāts izmantošanai atkal.

ES līmenī atbilde minētajai tendencei ir tekstila ražotāju atbildības sistēma, kas Latvijā stāsies spēkā no šā gada 1. jūlija. Tas ir loģisks solis, jo pēc burta direktīvas mērķis ir mazināt šos atkritumus, pēc gara – stimulēt tekstila pārstrādes inovācijas, jo līdz šim šajā nozarē tās ir bijušas kūtras. Savukārt no 2025. gada tekstila atkritumu dalītā šķirošana būs obligāta visiem un visām ES dalībvalstīm.

Taču tekstila atkritumu mazināšanai šķirošana un tekstila atkārtota izmantošana, nevis izmešana sadzīves atkritumos, ir tikai viens no veidiem, kā samazināt šo atkritumu daudzumu. Otrs veids, ilgtermiņā daudz efektīvāks un apritīgāks, ir tā dēvētā pārstrāde “no šķiedras līdz šķiedrai”. Šī pieeja iemieso aprites ekonomikas būtību – nevis iegūt pirmreizējos resursus, bet izmantot to, kas jau ir. Šajā tehnoloģiju jomā ir redzamas iestrādnes, taču arvien tiek meklēti veidi, kā kāpināt jaudu un apjomu.

H&M Home mājas preču nodaļa pirmo reizi Latvijā būs pieejama jaunajā H&M veikalā t/c Riga Plaza, Rīgā, liecina tirdzniecības milža izplatītā informācija. Veikals tikšot atvērts aprīlī.

H&M Home apvieno interjeru un dizainu, piedāvājot interjera tekstilizstrādājumus un aksesuārus.

Home līnija tika laista klajā 2009. gadā. Informējot par veikala atklāšanu Latvijā, H&M ieskicē arī aptuvenās cenas. Tā, piemēram, spilvendrānas maksāšot no EUR 4,95, gultasveļa no EUR 19,95, frotē dvieļi no EUR 5,95.

Kā vēstīts, pirmais H&M veikals Rīgā un arī Baltijā tika atklāts 2012. gada 15.septembrī un H&M vairākkārt paudis apņemšanos izplesties gan Latvijā, gan Igaunijā.

Foto: AdobeStock

Skropstas vai smilšu grauda nokļūšana acī spēj izraisīt tūlītēju diskomfortu – sāpes, asarošanu, redzes miglošanos un citas nepatīkamas sajūtas, radot vēlmi pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no kairinātāja. Tādā gadījumā noder acu pilieni. Tomēr, kā izrādās, daļa cilvēku nemaz nezina, kā tos pareizi lietot un uzglabāt. Raksta turpinājumā optikas salona METROPOLE speciālisti dalās vērtīgos padomos, lai Tu, lietojot acu pilienus, nekaitētu savai veselībai.

Kā neapjukt plašajā acu pilienu piedāvājumā?

Ieejot optikas veikalos vai aptiekās, redzams, ka to plaukti ir pārbagāti ar dažāda veida pilieniem. Ir acu pilieni nogurušām acīm, acu pilieni sarkanām acīm un vēl dažādi citi, tomēr, kā zināt, kuri būtu vispiemērotākie? Būtībā tie iedalās 2 grupās: ir mākslīgās asaras un acu pilieni. Mākslīgās asaras tiek lietotas tikai profilakses nolūkos, – ja no acīm ir nepieciešams izskalot svešķermeni. Savukārt pilieni ir paredzēti acu slimību ārstēšanai. Piemēram, acu pilieni sausām acīm ir domāti to mitrināšanai, tādējādi mazinot sausās acss sindroma simptomātiku. Vēl ir arī šādi pilieni:

Gandrīz divus gadus (līdz pērnā gada rudenim) strādājot par ekspertu ES projektā Krimas tūrisma izglītības attīstības jomā, uzkrājies gana daudz vērojumu. Mani vērojumi Krimā, piedevām vēl pašreizējo notikumu kontekstā, iespējams, var likt aizdomāties vairāk arī mūsu uzņēmējiem.

Sākšu ar vērtībām, misiju, vīziju.

Krimā ar tūrisma uzņēmējdarbību nodarbojas teju vai katrs, kam nav slinkums. Gluži kā padomju gados, pirms jebkuras pilsētiņas jūras tuvumā no pavasara līdz rudenim, bet jo īpaši īsajā Krimas tūrisma sezonā (paši viņi uzskata, ka sezona sākas pēc 25. jūnija un beidzas ar 1. septembri) redzēsiet ne vienu vien 70- to gadu «Žiguli», uz kura stāv kartona vai finiera plāksne ar uzrakstu «Жильё у моря» - «miteklis pie jūras». Jaltā slavenās 80 km garās trolejbusa līnijas galapunktā, no trolejbusa izkāpjot, jūs arī pat tīri fiziski aiz rokas grābs mitekļa piedāvātāji. Cenas, kas tiek prasītas par mitekli, liek domāt, ka tiksiet izmitināts ja ne 4, tad 3 zvaigžņu viesnīcā jau nu noteikti. Tas, kas ir piedāvājumā gan būs istaba vai dzīvoklis (ja esat vairāki) visparastākajā padomjlaika mājā vai arī kāda nu kuram tā mājiņa ir. Servisa- nekāda, par brokastīm nesapņojiet, nereti arī palagi un dvieļi- jūsējie, protams. Nav zināms, vai ūdens būs katru dienu, visu dienu, varbūt būs tikai naktī, varbūt jau no plkst.22 nebūs. Interjers- pārsvarā jau sen lietots padomju laika mēbelējums.

Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

SIA Mimu ir mazs tekstila dizaina uzņēmums, kas tika nodibināts pirms gada - 2013.gada maijā un šobrīd atrodas "lielā uzrāviena" stadijā.

Mimu apdrukā dabīgus lina audumus rokspiedes tehnikā ar ilgnoturīgām, apkārtējai videi draudzīgām krāsām uz ūdens bāzes, kas nesatur indīgas vielas.

Rokspiedes apdruka ir laikietilpīgs, taču arī ļoti meditatīvs process. Katra raksta dizains ir radīts, iedvesmojoties Latvijas etnogrāfijā un dabas skaistumā, un katrs spiedogs tiek izgrebts ar rokām.

Mimu produkti apvieno sevī latvisku dizainu un rūpes par apkārtējo vidi - visiem infomatīvajiem materiāliem un iepakojumam tiek izmantots otrreiz pārstrādāts papīrs, Mimu izstāžu stendi ir no kartona, kas arī ir dabai draudzīgs materiāls.

Mimu cenšas radīt produktus, kas ir funkcionāli, izturīgi un skaisti, par pieņemamām cenām. Preču sortimentā ietilpst: dekoratīvās spilvendrānas, mitrumizturīga lina pusdienu paliktņi, dubultā auduma maizes maisi, tējas maisiņi, virtuves cimdi, katla turētāji, pirts cepures, dvieļi, priekšauti u.c.

Biznesa portāls db.lv viesojās SIA Papīrs Com ražotnē Rīgā, Zolitūdē, lai vērotu, kā tiek sagatavots tualetes papīrs tirgošanai beziepakojuma veikalos.

Fotogrāfijas, kurās redzams ražošanas process, skatāmas raksta galerijā!

SIA Papīrs Com dibināta 2017. gada jūlijā. Uzņēmums no Baltkrievijas pasūta pārtrādātas papīra šķiedras un celulozes izejvielas, lai varētu veikt papīra konvertāciju. «Latvijā neviens neražo tualetes papīru no A līdz Z. Notiek papīta konvertācija. Celulozes ruļļus pasūtām no Baltkrievijas, tomēr tuvākajā nākotnē gribam atrast jaunus sadarbības partnerus. Arī citur tiek ražots tualetes papīrs, tomēr cenas ziņā Baltkrievijas ražotāji ir visizdevīgākie. Atradām jaunus un labus celulozes papīra ražotājus Spānijā, bet jādomā, vai ceļš mums atmaksāsies. Šobrīd mums atsūtīts papīrs testēšanai. Svarīgākais, ko mēs izvērtējam, ir kvalitāte, cena un piegādes attālums,» stāsta uzņēmuma vadītāja Oksana Gaspažiņa.

Rīgas lidostā darbu sākusi Baltijā pirmā jauna koncepta kapsulu viesnīca “Kepler Club”, kuras izveidē investēti aptuveni 2,5 miljoni eiro.

Kapsulu viesnīca nodrošina pasažieriem visas nepieciešamās ērtības nelielai atpūtai starp reisiem, pirms vai pēc agrajiem rīta vai vēlajiem vakara lidojumiem. Viesnīcā ir 74 privātās atpūtas kabīnes, un minimālais uzturēšanās laiks tajā ir viena stunda.

“Esam gandarīti papildināt Rīgas lidostas piedāvājumu klientiem ar Baltijas reģionam unikālu pakalpojumu – pirmo kapsulu viesnīcu. Augot apkalpoto pasažieru skaitam, pastāvīgi raugāmies uz iespēju gan uzlabot esošo servisa līmeni, gan meklējam iespējas jaunai pasažieru pieredzei un ērtībām. “Kepler Club” piedāvājumu īpaši novērtēs ceļotāji, kuriem Rīga ir viens no apstāšanās punktiem tālākiem lidojumiem, gan arī tie, kuru lidojumi paredzēti agri no rīta vai vēlu vakarā. Jaunais pakalpojums ir svarīgs Rīgai un Rīgas lidostai kā reģiona satiksmes centram un vienlaikus ir arī virziena rādītājs, stiprinot Rīgu kā Ziemeļeiropas ceļošanas centru,” viesnīcas atklāšanā uzsvēra RIX Rīgas lidostas valdes loceklis Artūrs Saveļjevs.

SIA Ambline ražo tekstilizstrādājumus, kas darināti no lina, vilnas, kokvilnas vai kašmira auduma vijumā ar dzintara pavedienu. Izstrādājumi, pateicoties savam unikālajam izejmateriālam, ir ierindojami ekskluzīvo un inovatīvo produktu grupā.

Unikālā izejmateriāla – dzintara pavediena – izgudrotāja ir Rīgas Tehniskās universitātes Biotekstilmateriālu zinātniski pētnieciskās laboratorijas vadošā pētniece Inga Ļašenko. SIA Ambline ir noslēdzis sadarbības līgumu ar zinātnieci uz 5 gadiem, par iespēju izmantot dzintara diegu savos dizainētajos tekstilizstrādājumos:

• šalles;

• lakati;

• maisiņi ziepēm;

• pirts cimdi;

• masāžas dvieļi asinsrites uzlabošanai;

• naktskrekli sievietēm un bērniem;

• gultas veļa.

Vairāk par SIA Ambline tekstilizstrādājumiem un to piemītošajām unikālajām īpašībām var iepazīties uzņēmuma mājas lapā: www.ambline.lv

SIA Ambline mērķis, piedaloties projektā Biznesa eskalators, – iepazīstināt potenciālos pircējus ar savu produkciju

«Izgatavojam tekstila izstrādājumus ar Latvijas inovāciju – dzintara pavedienu vijumā ar linu, kokvilnu un zīdu,» stāsta Edgars Dzalbe, SIA Ambline pārdošanas direktors. Edgara mamma nodarbojas ar aušanu vairāk nekā 30 gadus, un viņš nolēma palīdzēt meklēt jaunas noieta iespējas. Sievastēvs pastāstījis, ka Latvijā ir izgudrots dzintara pavediens, kam pasaulē neesot analoga, un ģimene saskatīja tajā potenciālu. Tā pagājušā gada septembra beigās nodibināts uzņēmums. «Pa šo laiku ir gājis kā pa viļņiem. Visiem ir skaidrs, ka pirmie divi gadi būs smagi. Mēs tagad strādājam pie tā, lai iepazīstinātu Latvijas un ES valstu cilvēkus ar šo inovāciju,» saka Edgars. Tāpēc viņa mērķis, piedaloties Biznesa eskalatorā, bija galvenokārt stāstīt par uzņēmuma produkciju. «Necerēju te daudz ko pārdot. Pats galvenais, lai cilvēki uzzina un iepazīstas ar produktu, varbūt vēlāk iegādājas dāvanu tuvam cilvēkam īpašos svētkos vai ārzemju viesim. Tā ir praktiska dāvana, ko nēsāt ikdienā,» teic Edgars.

Sporta klubu tīkls "Lemon Gym" aicina sporta klubu apmeklētāju maksimālā skaita ierobežojumus noteikt atbilstoši sporta klubu izmēriem, proti, pēc to platības, atklāja sporta kluba "Lemon Gym" Latvijas reģiona vadītājs Jevgenijs Beļakovs.

Viņš rosināja Veselības, Izglītības un zinātnes ministrijas aicināt pārskatīt lēmumu par ierobežojumiem un atļaut atvērt sporta zāles ar noteikumu, ka katrai personai tiek nodrošināts minimāls brīvas vietas daudzums - no četriem līdz 10 kvadrātmetriem - un divu metru distance starp klientiem.

"Mēs uzskatām, ka nav pareizi salīdzināt lielos sporta klubus "Lemon Gym" ar platību no 1000 līdz 1600 kvadrātmetriem ar mazām studijām un platību līdz 250 kvadrātmetriem. Kur ir lielāks risks? Lielajā, labi ventilējamā zālē vai nelielā studijā, ja abiem ir vienāds klientu skaits?" jautāja Beļakovs, iesakot ierobežot maksimālo cilvēku skaitu pēc platības, nevis radīt vienādus nosacījumus mazām studijām un lieliem klubiem.