Latvijas piena ražošanas kooperatīvi aktīvi meklē jaunus produkcijas realizācijas tirgus un atsevišķiem no tiem ir izdevies iekļūt Gruzijas un Azerbaidžānas tirgos, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

«Es zinu, ka ir kooperatīvi, kas ir iegājuši Gruzijā, ir kooperatīvi, kas ir iegājuši Azerbaidžānā, un tur tirgo savu produkciju. Ir lielie uzņēmumi, kas veido kontraktus ar Ķīnu,» sacīja Dūklavs, piebilstot, ka, piemēram, kooperatīvs Māršava ved pienu uz Baltkrieviju, ir arī tādi, kas izved pienu uz Lietuvu, Poliju vai Vāciju.

«Protams, no ekonomiskā viedokļa varētu teikt, ka tas ir nepareizi, ka mēs vedam prom izejvielu. Labāk būtu pārstrādāt [pienu] šeit uz vietas un tad eksportēt produkciju ar augstāku pievienoto vērtību, bet tajā pašā laikā šajā situācijā labāk eksportējam izejvielu un saglabājam ganāmpulkus, kas mums ir ļoti kvalitatīvi, nekā nevedam neko un vedam lopus prom,» sacīja Dūklavs.

Zemkopības ministrijai (ZM) piena nozare ir prioritāra, taču arī pārējās nozares nav atstātas pabērna lomā, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Dūklavs komisijas locekļus informēja, ka ZM 2017.gada budžeta prioritāte ir Valsts meža dienesta kapacitātes stiprināšana, tam atvēlot 2,7 miljonus eiro. Tāpat papildu septiņi miljoni eiro atvēlēti kā atbalsts piena nozarei.

Piena nozare ir uzskatāma par vadošo, prioritāro nozari, bet arī citas nozares nav atstātas pabērna lomā, uzsvēra ministrs.

Saeimas deputāts Vilnis Ķirsis (V) stāstīja, ka pēdējā laikā dzirdētas ziņas par strauju piena cenu kāpumu, tāpēc viņš aicināja zemkopības ministru skaidrot situāciju piena nozarē. Dūklavs atzina, ka tiešām pēdējo divarpus mēnešu laikā piena cenas ir būtiski augušas.

Piena lopkopībā strādājošie patlaban, visticamāk, nevar cerēt uz jaunām Eiropas Savienības kompensācijām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Kā norādīja ministrs, patlaban piena tirgū cena Eiropā, tajā skaitā, Latvijā nedaudz pieaug. Līdz ar to nav iespējams izmantot argumentu, ka nozarē draudētu krīze. Dūklavs skaidroja, ka arī pastāvot nelielam piena iepirkuma cenu kritumam līdz 5-7%, tas netiek uzskatīt par krīzes pazīmi, bet gan par tirgus situācijas svārstībām.

Dūklavs atzina, ka patlaban Latvijā grūtāk klājas tām piena nozares saimniecībām, kas investējušas attīstībā un līdz ar to ir lielāka piena pašizmaksa. Tomēr neesot zināms, ka kādai piena nozares saimniecībai draudētu bankrots.

Kā ziņots, februāra beigās Dūklavs atzina, ka situācija piena lopkopībā saistībā ar piena iepirkuma cenu straujo kritumu ir kritiska.

Eiropas Komisijas (EK) sarunas ar Norvēģiju saistībā ar šajā valstī arestēto Latvijas sniega krabju kuģi virzās ļoti lēni, žurnālistiem šodien sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Zvejas kuģis ir arestēts un sarunas, kas būtu jāvada EK, notiek lēni, sacīja Dūklavs. Viņš vēlreiz uzsvēra, ka sarunas ar Norvēģiju var veikt tikai EK, jo šis jautājums skar arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu intereses un nostājas.

Vienlaikus Dūklavs teica, ka Latvijas valdība ir pieņēmusi savu nostāju šajā jautājumā, un nepiekrīt Norvēģijas izvirzītajām pretenzijām par zvejas noteikumu pārkāpumu.

Ir pieprasīta diezgan liela nauda, kas sniega krabju zvejas kuģa īpašniekam būtu jāmaksā. Mūsu skatījumā viņi neko nav pārkāpuši, bet pilnībā ir izpildījuši visus noteikumus un normas, kas ir ES līgumā ar Norvēģiju, teica Dūklavs.

Ja tirgus situācija nemainīsies, Latvija prasīs papildu atbalstu piena ražotājiem, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Varu pateikt tikai to, ka, protams, mēs prasīsim papildus atbalstu, ja tirgū nekas nemainīsies. Vēlos vēlreiz uzsvērt - ja tirgū nekas nemainīsies. Piemēram, somi šajā [Eiropas Komisijas kompensāciju piena ražotājiem] sarakstā netika iekļauti viena ļoti vienkārša iemesla dēļ – viņiem palielinājās piena cena un tas notika būtiski. Tas nozīmē, ka ietekme ir bijusi īslaicīga un tādā gadījumā nekādas kompensācijas nepienākas. Ir jāsaprot, ka tirgū daži mēneši neko būtiski nemaina. Mēs uz kompensācijām varējām pretendēt tikai tādēļ, ka piena cena tirgū attiecībā pret pašizmaksu mainījās par vairāk nekā 20%. Ja tie būtu bijuši 7-8%, ar mums neviens pat nebūtu runājis, sacīja Dūklavs.

Zemniekiem piederošajai Jelgavas rūpnīcai Latvijas piens atrast investors, kurš, iespējams, varētu iegādāties rūpnīcas lielākajam kapitāldaļu turētājam - kooperatīvam Trikāta KS - piederošās daļas, šodien biedrības Zemnieku saeima kongresā paziņoja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Nenosaucot konkrētu uzņēmumu vai uzvārdu, ministrs netieši atzina, ka pircējs varētu nebūt vietējais uzņēmums.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija, sākotnēji investoru sarakstā bija kooperatīvs Latraps, uzņēmēju Paškausku ģimene, kā arī kāda Grieķijas kompānija, kuras darbība saistīta ar lauksaimniecību. Tieši šī kompānija neoficiāli tiek minēta kā iespējamais jaunais investors.

Dūklavs norādīja, ka kapitāldaļu potenciālo pircēju likumā noteiktajā kārtībā nosauks uzņēmuma maksātnespējas administratore un tas notiks ne ātrāk kā 15.martā.

«Man bija saruna ar administratori un izskatās, ka tuvākajos datumos būs pielikts punkts šai epopejai,» sacīja Dūklavs.

Valdība šodien nolēma izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales, aģentūra LETA uzzināja valdībā.

Kopumā ārkārtas stāvoklis izsludināts 27 novados un tas ilgs no šodienas līdz 2017.gada 30.novembrim. Ārkārtas stāvoklis lauksiamniecības sektorā izsludināts Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu un Krustpils novados.

Valdība lēma vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) vadībā izveidot koordinācijas padomi lietavu un plūdu radīto seku likvidēšanai. Koordinācijas padomes sastāvā iekļauti arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), pašvaldību pusi pārstāvot Kārsavas novada, Krāslavas novada un Rēzeknes novada domju priekšsēdētājiem.

Lai palīdzētu nozarei uzturēt ražošanu sarežģītajā situācijā saistībā ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību, jau līdz šā gada beigām cūkkopji valsts atbalstā varētu saņemt kopumā apmēram piecus miljonus eiro, šodien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

«Cūkkopjiem ganāmpulku atjaunošanai paredzētais finansējums ļaus atsākt uzņēmējdarbību. Atbalsta intensitāte būs no 80% līdz pat 100%, tāpēc tas ir ļoti nozīmīgs atbalsts,» sacīja Dūklavs.

Kā apliecināja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece, cūkkopjiem šis atbalsts ir ļoti nozīmīgs situācijā, kad ĀCM izplatās gan mežacūku, gan mājas cūku vidū, neraugoties uz stingrajiem biodrošības pasākumiem.

«Šis finansējums būs ļoti labs atspaids, turklāt jau šogad, jo pieteikšanās plānota jau augusta vidū. Tikmēr situācijā, kad ĀCM strauji pieaug mežacūku vidū, nav prāta darbs pilsētā noķertos dzīvniekus vest atpakaļ uz mežu, kā tas tiek darīts Rīgā. Savukārt zemniekiem, īpaši bioloģiskās cūkgaļas ražotājiem, būtu jāaizliedz laist cūkas āra aplokos, kā tas patlaban tiek atļauts. Stingrajiem noteikumiem jāpakļaujas visiem - gan mazajiem, gan lielajiem ražotājiem, citādi mēra izplatībai nebūs robežu,» sacīja Lejniece.

Saistībā ar plūdiem mežsaimniecībā izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa, šodien lēma premjera pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Krīzes vadības padome.

Papildināta visa ziņa!

Padomes lēmums par valsts mēroga dabas katastrofu ir stājies spēkā. Pēc padomes sēdes Dūklavs žurnālistiem atzina, ka viņš minētajā jautājumā ir konsultējies ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), kurš aicinājis problēmu risināt Krīzes vadības padomē.

Dūklavs skaidroja, ka patlaban situācija ar plūdiem mežos ir tāda pati kā lauksaimniecībā, tāpēc padome šodien pieņēma tādu pašu lēmumu kā attiecībā uz lauksaimniecību - neizsludināt ārkārtējo situāciju, bet gan valsts mēroga dabas katastrofu.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka katastrofa ir notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus. Savukārt likums par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli paredz, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, ko var izsludināt Ministru kabinets. Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Eiropas Komisijai, īstenojot atbalsta pasākumus piena ražošanas nozarei, nepieciešams ņemt vērā to, cik smagi Krievijas ekonomiskās sankcijas ir ietekmējušas katru no dalībvalstīm, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē uzsvēris zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

«Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra vērtējums par vispārējo situāciju piena tirgū rod zināmas cerības, taču to nevar attiecināt uz visām dalībvalstīm. Latvijā piena iepirkuma cena, salīdzinot ar 2014. gada jūliju – laiku pirms Krievijas embargo, ir pazeminājusies par 31%. Kā jau esmu norādījis arī iepriekšējās padomes sēdēs, attiecībā uz piena cenām nav pareizi mērīt vidējo temperatūru Eiropas Savienības tirgū, jo tā maldinoši raksturo situāciju dažādās dalībvalstīs,» padomē uzsvēra zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Ministrs arī norādīja, ka šā gada septembrī, salīdzinot ar augustu, piena iepirkuma cena turpināja samazināties par 0,5%.

Valdība šodien vēl neskatīja izmaiņas ražotāju un atsevišķas sabiedrības daļas neapmierinātību izsaukušajos noteikumos, kas paredz ierobežojumus pārtikai izglītības iestādēs, un uzdeva Veselības ministrijai (VM) tuvāko nedēļu laikā panākt vienošanos ar iesaistītajām pusēm.

Sākotnēji Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) uzdeva vienošanos panākt nedēļas laikā, tomēr tālākās diskusijas laikā konkrēts termiņš netika noteikts. Neviens jums neliedz strādāt. Kaut vai pa naktīm, teica Straujuma, dzirdot ierosinājumu saskaņošanai atvēlēt trīs nedēļas laika.

Sašutis par grozījumu virzību bija zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), kurš norādīja - ja šādā veidā tiks turpināts darbs un noteikumi tiks virzīti tālāk bez saskaņošanas, ēdināšanas sistēma skolās tiks novesta līdz tam, ka bērnus nebūs iespējams pabarot.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) gan uzsvēra, ka ar kolēģi ļoti labi saprotas un vēlreiz ieklausīsies ražotāju viedoklī, un saprātīgie priekšlikumi tiks ņemti vērā. Mēs pieiesim ar saprātu, solīja Belēvičs.

Pirmdien zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tikās ar Šanhajas amatpersonām un uzņēmējiem no Ķīnas. Šanhajas delegācijas vizītes laikā zemkopības ministrs pārrunāja abu valstu turpmākās sadarbības iespējas tirdzniecības jomā, informē Zemkopības ministrija.

Tikšanās laikā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ar Šanhajas amatpersonām un uzņēmējiem pārrunāja piena pārstrādes uzņēmuma Food Union interesi eksportēt piena produktus uz Ķīnu, kā arī sadarboties ar Ķīnas uzņēmējiem produktu ražošanā.

«Ķīna ir viena no lielākajām Eiropas Savienības tirdzniecības partnerēm, un Latvijai jau tagad ir izveidojusies stabila sadarbība ar šīs valsts uzņēmējiem. No Latvijas tiek eksportētas saldētas ogas, galvenokārt, mellenes, kā arī kokmateriāli. Piena pārstrādes uzņēmuma Food Union sadarbība ar vienu no lielākajiem Ķīnas pārtikas ražošanas uzņēmumiem Bright Food varētu būt apliecinājums tam, ka Ķīna arī turpmāk būs eksporta tirgus, kur realizēt Latvijas produktus ilgtermiņā,» norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Piektdien, 23. janvārī, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tikās ar Tadžikistānas ārkārtējo un pilnvaroto nerezidējošo vēstnieku Latvijā Kozidavlatu Koimdodovu (Козидавлат Коимдодов). Vēstnieka vizītes laikā zemkopības ministrs informēja par aktualitātēm lauksaimniecības nozarē Latvijā, kā arī pārrunāja abu valstu turpmākās sadarbības iespējas, tostarp tirdzniecības jomā, informē Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa.

Tikšanās laikā J. Dūklavs ar Tadžikistānas vēstnieku sprieda par iespējām veicināt Latvijā ražotās lauksaimniecības produkcijas eksportu uz Tadžikistānu. «Lai arī Latvijas un Tadžikistānas tirdzniecības apjomi ar lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības produktiem ir nelieli, mēs saskatām potenciālu tirdzniecības attīstīšanā un preču klāsta dažādošanā. Ņemot vērā Krievijas embargo ietekmi, Latvijas ražotāji būtu interesēti palielināt piena produktu, kā arī zivju produktu eksportu, kas jau šobrīd sastāda lielāko eksportēto produktu īpatsvaru,» sarunas laikā uzsvēra Jānis Dūklavs.

Savukārt Tadžikistānas vēstnieks izteica interesi sadarboties augkopības un lopkopības nozarē, īpaši ciltsdarba un veterinārajā jomā, kā arī lauksaimniecības speciālistu apmācībā Latvijā. Tāpat tikšanās laikā amatpersonas vienojās par abu valstu Sadarbības memoranda lauksaimniecības jomā sagatavošanu, lai sekmētu savstarpējo sadarbību un ciešāku kontaktu veidošanu.

Valsts mežos nākamjos piecos gados maksimāli pieļaujamais ciršanas apjoms galvenajā cirtē būs 92 258 ha jeb ik gadu vidēji 18 452 ha

To paredz vakar valdības sēdē akceptētais rīkojums. Ministru kabinetā notika asas diskusijas starp vides aizsardzības nevalstiskajām organizācijām, kuru pozīcijai pievienotājās arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Kaspars Gerhards un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Galu galā protokolā tika fiksēts īpašais K. Gerharda un tieslietu ministra Dzintara Rasnača viedoklis attiecībā par Eiropas biotopiem. J. Dūklavs atgādināja, ka līdz šim valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) jau ir uzņēmies paaugstinātas saistības attiecībā par tiem mežiem, kuros varētu būt aizsargājamas dzīvotnes, turklāt vienmēr savas pašu saistības ir izpildītas.

Šogad sagaidāma virzība sarunās par PVN likmes samazināšanu pārtikai, sola aizejošās valdības zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

J. Dūklavs, kuru Zaļo un zemnieku savienība nosaukusi par vienu no saviem cilvēkiem, ko vēlētos redzēt premjera amatā, sarunā ar DB neslēpj, ka ir nelabojams optimists par lauksaimniecības nozares turpmākajām izredzēm. Krievijas tirgus zaudējumu viņš uzlūko nevis kā satricinājumu, bet «tirgus apstākļus, kuros tāpat ir jāstrādā, jāražo, jābaro lopi un jāslauc piens». Arī lielo piena pārstrādes uzņēmumu saplūšanā riskus ministrs nesaskata. Tiesa, rozā brilles J. Dūklavs gan neliek uz acīm, runājot par Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) līguma iespējamo ietekmi uz nozari.

Kādas būs šī gada lielākā nozares darījuma sekas, koncernam Food Union iegādājoties Rīgas piensaimnieku?

Pārtikas ražotājs Food Union ceturtdien, 5. martā, sveica un apbalvoja labākos AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens piena piegādātājus 2014.gadā, informē Food Union sabiedrisko attiecību pārstāve Linda Mežgaile.

Kopā sešās nominācijās par kvalitatīvākā svaigpiena ražošanu, par lielākā svaigpiena daudzuma piegādi, par veiksmīgu sadarbību, par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā un par lielāko svaigpiena izslaukumu, kā arī nominācijā Latvijas piensaimniecības patriots tika apbalvoti 30 piena piegādātāju. Pasākums kopumā pulcēja teju 350 zemniekus no visas Latvijas.

«Pagājušais gads piena nozarē ir bijis raibs kā Holšteinas melnraibā govs! Gada sākumā sasniegta rekordaugstākā piena iepirkuma cenu atjaunotajā Latvijā, gada nogalē – cenas kritums līdz piena ražošanas pašizmaksas līmenim saistībā ar notikumiem kaimiņos un pasaulē. Taču ir viens faktors, kas piena nozarē ir nemainīgi stabils – stabila attīstība piena ražotāju profesionalitātes, piena kvalitātes un izslaukuma pieaugumā,» stāsta Food Union padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke.

Pasākumā Ieguldījumi materiālajos aktīvos sola atbalstīt visus projektus, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs zemniekiem solījis atbalstīt visus kritērijiem atbilstošos investīciju projektus pasākumā Ieguldījumi materiālajos aktīvos, par kuru esot ļoti liela interese no ES atbalsta pretendentiem, tomēr daļa zemnieku ir neizpratnē par ministra nekonsekvenci. Proti, vairāki lauksaimnieki jau pauduši bažas, kas notiks plānošanas perioda pēdējos gados, kad visa nauda būs iztērēta un tie, kas plānoja savu saimniecību vienmērīgu attīstību, to nevarēs izdarīt, jo ES nauda vairs nebūs pieejama. J. Dūklavs pauž, ka projekti iesniegti dubultā un ministrija sliecas atbalstīt visus projektus, kas atzīti par prasībām atbilstošiem.

Latvijas uzņēmējiem ir ļoti liela interese piedāvāt savu produkciju Autrumu tirgos, šodien tiekoties ar jauno Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) Astru Kurmi, sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Par mūsu uzņēmēju lielo interesi piedāvāt savu produkciju AAE tirgū liecina arī uzņēmēju dalība izstādē Gulfood - vienā no pasaulē lielākajām ikgadējām izstādēm pārtikas nozarē, kas notiek Dubaijā. «Pateicoties ļoti lielajai uzņēmēju interesei iepazīstināt ar savu produkciju un iegūt jaunas eksporta iespējas Austrumu tirgos, šogad kopējā nacionālajā stendā savu produkciju piedāvāja jau 24 uzņēmumi no Latvijas. Arī 2018. gadā Latvija ar savu nacionālo stendu piedalīsies šajā izstādē,» teica J. Dūklavs.

Tikšanās laikā pārrunāta abu valstu līdzšinējo sadarbība lauksaimniecībā, kā arī iespējas veicināt Latvijā ražotās pārtikas un lauksaimniecības produktu eksportu uz AAE. Zemkopības ministrs vēstniecei apliecināja, ka, pateicoties līdzšinējai aktīvajai sadarbībai ar AAE pusi, īpaši aktivitātēm saistībā ar Halal produktu sertifikācijas procesu, Latvijā ražoto pārtikas produktu eksports uz AAE palielinās.

Otrdien, 15. septembrī, ES Lauksaimniecības ministru padomes neformālajā sanāksmē Luksemburgā Eiropas Komisija (EK) piedāvāja atbalstam Latvijas piena ražošanas un cūkkopības nozarēm piešķirt 8,5 miljonus eiro, informē Zemkopības ministrija.

«Šodien Luksemburgā Eiropas Komisijas piedāvājumā atbalstam piena nozarei ir ņemta vērā Baltijas īpašā situācija. Aprēķinus komisija veica visām Eiropas Savienības 28 dalībvalstīm, izmantojot objektīvus ekonomiskus kritērijus. Šis Eiropas Komisijas priekšlikums demonstrē zināmu solidaritāti un izpratni par Krievijas sankciju rezultātā visvairāk ietekmētajām valstīm,» pēc ES lauksaimniecības ministru un EK sanāksmes sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Kopējais finansējums tirgus krīzes risināšanai ir 500 miljoni eiro, no tā 420 miljoni eiro tiek sadalīti dalībvalstu starpā, par pamatu ņemot dalībvalstu piena apjomu pēdējā – 2014./2015. kvotas gadā, piena cenas starpību, salīdzinot ar ES vidējo, Krievijas embargo un sausuma ietekmi, kā arī cūkgaļas cenas samazinājumu.

Pirmdien, 16. novembrī, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs piedalīsies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē, kurā Eiropas Komisija (EK) sniegs pārskatu par padarīto ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) vienkāršošanā, informē Zemkopības ministrija (ZM).

KLP vienkāršošanas nepieciešamība aktualizējās pēc tās ieviešanas 2015. gadā, jo ieviešanas procesā tika konstatēti vairāki pasākumi un atbalsta instrumenti, kurus nepieciešams bez vilcināšanās vienkāršot. Arī 2014. gada beigās amatā apstiprinātais jaunais ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans KLP vienkāršošanu izvirzīja kā vienu no savām prioritātēm.

«Latvija jau vairākkārt ir norādījusi, ka nedrīkst kavēties ar Kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanu lauksaimniekiem un administrējošām iestādēm, lai lauksaimnieki mērķtiecīgāk un bez kavēšanās varētu izmantot dažādus Eiropas Savienības atbalsta pasākumus un finansējumu. Tāpēc arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā tā bija viena no Zemkopības ministrijas prioritātēm lauksaimniecības jomā,» uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Iepriekšējā plānošanas periodā pieejamais Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums lauksaimniecībā ir pilnībā apgūts, visas subsīdijas par pagājušo gadu izmaksātas, savukārt jaunajā atbalsta periodā zemniekiem jārēķinās ar ļoti striktu un birokrātisku kontroli saistībā ar projektu realizāciju, šodien žurnālistiem sacīja Lauku atbalsta dienesta (LAD) vadītāja Anna Vītola-Helviga.

Tāpat viņa norādīja, ka neīstenoto projektu parāds, kas zemniekiem būs jāatmaksā, ir kopumā seši miljoni eiro.

Vītola-Helviga informēja, ka 2007.-2013.gada periodā lauksaimniekiem un produkcijas pārstrādātājiem no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda izmaksāts 1,3 miljardi eiro, no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai - 1,4 miljardi eiro, no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda - 166,7 miljoni eiro.

Lielākās investīcijas veiktas lopkopībā, graudkopībā un pārstrādē.

Gaļas un piena liellopu fermu būvniecībā un rekonstrukcijā ieguldīts 81 miljons eiro, atjaunojot 333 fermas, izbūvēta 291 kūtsmēslu krātuve par 17 miljoniem eiro, uzbūvētas 217 noliktavas par 22,5 miljoniem eiro un 87 graudu pirmapstrādes kompleksi par 19 miljoniem eiro.

Krīzes vadības padome otrdien nolēma, ka saistībā ar sausumu lauksaimniecībā nav izsludināma ārkārtas situācija - tā vietā to noteiks kā valsts mēroga dabas katastrofu.

Lēmums par valsts mēroga dabas katastrofu stājas spēkā šodien.

Kā skaidroja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), Krīzes vadības padome neatbalsta ārkārtas situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā, jo tas nav nepieciešams, ņemot vērā, ka ilgstošā sausuma izraisīto seku dēļ nav jāpiemēro atbalsta instrumenti ārpus spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Tā vietā, iepazīstoties ar aktuālo situāciju nozarē, nolemts izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā. Šāds statuss ļauj rīkoties un palīdzēt lauksaimniekiem atbilstoši konkrētajai situācijai.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) atzina, ka izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā visā Latvijā nepieciešams, lai šīs nozares uzņēmumi atsevišķu līgumsaistību neizpildes rezultātā netiktu sodīti, piemēram, sausuma dēļ laikā nepabeidzot Eiropas Savienības finansētus projektus vai arī nespējot nokārtot finansiālās saistības ar kredītiestādēm. Padomes šīs dienas lēmums varot tikt izmantots kā arguments gadījumos, ja, piemēram, Lauku atbalsta dienests vai kredītiestādes ar sankcijām vēršas pret sausumā cietuša lauksaimnieka, ja tas nav laikā izpildījis līgumsaistības. Šādos gadījumos sausumu varēs uzskatīt kā «force majeure» apstākli.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs viesojies gaļas pārstrādes uzņēmumā SIA Forevers. Vizītes laikā uzņēmuma vadītājs Andrejs Ždans prezentēja uzņēmuma ražošanas procesu, kā arī stāstīja par attīstības plāniem un jaunās ražotnes būvniecību. Uzņēmuma vadītājs arī izklāstīja ierosinājumus nozares kopējās situācijas uzlabošanai.

«Tik svarīgas pārtikas nozares attīstībai kā gaļas pārstrāde ir nepieciešama nopietna stratēģija, kas palīdz vietējiem uzņēmumiem noturēt tirgus pozīcijas, vienlaikus nodrošinot Eiropas Savienībā līdzvērtīgas konkurences iespējas visiem spēlētājiem. Mums ir gandarījums par Zemkopības ministrijas izrādīto interesi par nozares aktualitātēm un iedziļināšanos katrā no tās etapiem, uzklausot mūsu ierosinājums,» saka A. Ždans.

SIA Forevers vadītājs uzsver, ka «Latvijas ražošanas uzņēmumu attīstības pamatā ir spēja nodrošināt kvalitāti, vienlaikus palielinot ražošanas apjomus. Savukārt, lai spētu to nodrošināt, ir nepieciešami papildu finansiālie ieguldījumi. Tāpēc mūs interesē Eiropas Savienības finansējuma apguves programmas, kuras tik tiešām darbojas realitātē un ļauj uzņēmējiem saprātīgos termiņos šīs programmas apgūt».

Saeimas deputāts Jānis Dūklavs (ZZS) pagājušajā gadā par savu daļu pārdošanu uzņēmumā "Piebalgas alus" saņēmis 170 000 eiro, liecina viņa amatpersonas deklarācija par 2021.gadu.

Pagājušā gada vasarā noslēdzās darījums, ar kuru par vienīgo alus darītāja SIA "Piebalgas alus" īpašnieci kļuva AS "Cēsu alus". "Piebalgas alus" kapitālā iepriekš 49% piederēja SIA "SD Invest", kuras vienīgais īpašnieks ir Lietuvas pilsonis Igors Šeheļevs, bet 51% piederēja politiķa Dūklava ģimenei.

Kopumā Dūklava ienākumi pērn sasnieguši teju 231 000 eiro. Politiķis pērn algā Saeimā saņēmis ap 39 000 eiro, bet pensijā - ap 18 000 eiro, kā arī guvis citus mazākus ienākumus no saimnieciskās darbības un procentu maksājumiem bankās.

Deklarācijā par pagājušo gadu Dūklavs norādījis parādsaistības vairāk nekā 50 000 eiro apmērā, kas bija ievērojami mazāk nekā 2020.gadā, kad politiķa parādsaistību kopējā vērtība sasniedza teju 400 000 eiro.