Sīvā konkurence taksometru vidū braucienu izmaksas padara arvien zemākas. Atšķirība starp to, ko spēj piedāvāt sabiedriskais transports un taksometrs, laikam ejot, kļūst arvien lielāka, trešdien raksta laikraksts Diena.
Diena, izvēloties taksometru Panda, no tirdzniecības centra Alfa līdz Brīvības piemineklim aizbrauca par 5,49 eiro. Ja četras personas izvēlētos sabiedrisko transportu un pirktu biļetes, piemēram, autobusā, kopā būtu jāmaksā astoņi eiro. Turklāt atšķirībā no sabiedriskā transporta braukt ar taksometru pārsvarā ir daudz komfortablāk – nav jādala telpa ar svešiem cilvēkiem, un brauciens ir bez apstāšanās pieturās.
Atsevišķiem nozares spēlētājiem šāda konkurence nav pa prātam, un viņi nesaprot, kā legālā veidā vispār ir iespējams nodrošināt tik zemas cenas. Iespējams, tāpēc jautājumam arvien lielāku uzmanību sāk pievērst arī Valsts ieņēmumu dienests (VID). Tiek lēsts, ka taksometru pakalpojumu sfērā ēnu ekonomikas īpatsvars veido pat 80%. Straujais ēnu ekonomikas pieaugums degradē un kropļo nozari. Paši uzņēmēji aprēķinājuši, ka četri no pieciem taksometriem nemaksā nodokļus pilnā apmērā, turklāt, ja nozare tiktu sakārtota, jau 2016. gadā budžeta ieņēmumi pieaugtu par četriem miljoniem eiro.
VID izkristalizējušās trīs galvenās problēmas. Dienesta pārstāve Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa norāda, ka taksometru vadītāji bieži neuzrāda faktiski nostrādātās stundas, tādējādi netiek maksāts pilnā apmērā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas. Netiek uzrādīti arī faktiskie ieņēmumi, līdz ar to netiek maksāts ne PVN, ne UIN. Tāpat nereti fiksēti gadījumi, kad tiek optimizēta nodokļu nomaksa, slēdzot līgumus ar mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem.
Taksometra biznesa konsultants, Baltic Taxi valdes loceklis Jānis Naglis intervijā Dienai šajā sakarā runāja par tā saukto taksometra sociālo nodokli jeb patentmaksu. «Būtība ir tāda, ka ir viena fiksēta maksa par dzelteno taksometra zīmi, šī maksa jāsamaksā avansā, un uz tās pamata iespējams saņemt licenci,» viņš skaidroja.
Arī Finanšu ministrija apzinās problēmu, tāpēc taksometru uzņēmumiem gadu ātrāk nekā citiem nāksies strikti pildīt sociālo iemaksu prasības. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (Vienotība) atklāj, ka turpmāk taksometru licences varēs izsniegt ar vienu svarīgu noteikumu – ja kompānija nomaksās sociālās apdrošināšanas iemaksu minimālās algas apjomā. «Patlaban lielākā daļa taksometru kompāniju sociālo un ienākumu nodokli maksā apmēram no 80 eiro. Šinī gadījumā, lai kompānijas vispār kvalificētos taksometra licenču saņemšanai, šādas iemaksas būs jāveic obligāti,» viņš skaidro, atklājot, ka patlaban uz Saeimu tiek virzīta iniciatīva, ka no 2017. gada šāda minimālā sociālās apdrošināšanas iemaksa būs jāmaksā visiem nodarbinātajiem Latvijas iedzīvotājiem. Tomēr pirmie būs taksometru parki. Ja mēnesi pēc likuma stāšanās spēkā izrādīsies, ka kompānija nav nomaksājusi šo nodokli, tad tai tiks anulēta licence.
Plašāk lasiet rakstā Drīz sāks kratīt taksometrus trešdienas, 21.oktobra laikrakstā Diena (4.lpp)!