«Jau pirms laba laika bija ideja izveidot gudrās mājas risinājumu, bet sapratām, ka tas, kas der visiem, neder nekam. Tāpēc nolēmām izstrādāt siltuma ekonomijas un pārvaldības rīku. Tā ir precīzāka niša, piedevām šoziem tas kļuva aktuāli, jo apkures rēķini bija ļoti lieli,» saka Rūdolfs Maltavnieks, projekta Istabai vadītājs.
Istabai ir viens no draugiem.lv grupas projektiem. Tiem, kas par apkuri maksā pēc dzīvokļa lieluma, siltuma ekonomijas un pārvaldības rīks Istabai nav saistošs, taču tiem, kam ir siltuma skaitītājs, šī ir iespēja ietaupīt. Taču klienti šādu risinājumu ir gatavi iegādāties ne vien ietaupījuma, bet arī komforta un zaļās domāšanas dēļ. «Atstāt karstus radiatorus, kamēr cilvēks nav mājās, ir tas pats, kas izlikt tos ārā pa logu - tu kurini atmosfēru. Var jau teikt, ka viens radiators neko nedos, bet, ja izslēgsi miljons mazus radiatorus, būs efekts. Tas nav tikai tādā izpratnē - zaļi, ka es nesildu atmosfēru, bet ar nesildīšanu es patērēju mazāk enerģijas, kas nozīmē, ka nav nepieciešams tik daudz naftas, lai sildītu termoelektrocentrāles,» uzskata Jānis Palkavnieks, draugiem.lv runasvīrs.
Nav skaidri zināms, cik daudz ir tādu mājokļu, kur šāds risinājums varētu būt iespējams (joprojām daudzās mājās nav siltuma skaitītāju), bet Rūdolfs uzskata, ka tirgus ir pietiekams, lai šo risinājumu varētu notestēt pirms iziešanas pasaulē. Šobrīd attīstība ir visai piesardzīga, bet nākamajā apkures sezonā domāts aktīvāk strādāt Latvijas tirgū, kā arī ārzemēs. Arī citur šā risinājuma nosaukums būs Istabai un tiks uzsvērts, ka tas radīts Latvijā. «Mums vienmēr būs Made in Latvia,» sola Jānis.
Konkrētas eksporta valstis netiek nosauktas, bet tās visdrīzāk varētu būt tās, kur draugiem.lv grupas uzņēmumiem jau ir pieredze - Polija, Lielbritānija, Ukraina u.c. Draugiem.lv ir filiāle Kalifornijā, kur darbojas Lauris Liberts, viens no portāla izveidotājiem, lai «bīdītu» grupas produktus tur. Varbūt Istabai nebūs gluži piemērots Kalifornijai, kur ir silts, taču, tāpat kā mēs ziemā cīnāmies par siltumu, tur cīnās ar pārmērīgu karstumu un viņiem nepieciešamas dzesēšanas sistēmas. «Istabai neapstāsies tikai pie siltumregulācijas. Šis modulis spēj daudz vairāk. Tam var pieslēgt teju visu, kas darbināms ar elektrību, piemēram, gaisa mitrinātāju, žalūzijas, apgaismojumu. Bāzes stacija ir ļoti universāla, tai var izstrādāt paplašinājumu,» teic Rūdolfs.
Ietaupījums dažādiem klientiem atšķiras. Piemēram, Rūdolfs pērn janvārī par siltumu savā 50 m2 dzīvoklī maksāja 130 latus, šogad - 50. «Protams, jāņem vērā, ka vidējā āra temperatūra ir bijusi atšķirīga un cilvēkiem ir dažāda siltuma gaume, bet mēs garantējam 30% ietaupījumu. Ietaupījums ir arī mūsu birojā. Mēs te esam tikai pirmo ziemu, tāpēc nezinām, kādi rēķini būtu bijuši citās ziemās, bet pirmajos rēķinos maksa par m2 bija lielāka, nekā mēs maksājām iepriekšējā birojā. Te visur ir siltās grīdas un brīvdienās un vakaros samazinām siltumu līdz tādam līmenim, lai no rīta paspētu uzsildīt. Lai gan biroja telpas ir ļoti inertas un nav iespējams tik ātri atkal uzsildīt kā dzīvokli, tik un tā ir ietaupījums,» tā Rūdolfs.