Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.
Ostas kopumā nav skatāmas kā no Latvijas tautsaimniecības nodalīts mehānisms, bet gan kā visas Latvijas tautsaimniecības atslēgas. Pēc būtības ostas nosaka dzelzceļa noslodzi, lielu daļu naudas plūsmas caur bankām, kokmateriālu eksporta jaudas. Iedomājieties situāciju kokrūpniecībā, ja Latvijas ostas tiktu slēgtas kaut vai uz mēnesi, vai arī ko teiktu Latvijas graudu audzētāji, ja ostas darbību apturētu kāda nepārvarama vara.
Ostu reforma nav skatāma nodalīti no pašvaldību teritoriālās reformas un tādēļ šīm ekonomiskām izmaiņām klāt liekams politiskais vārdiņš apvērsums.
Visu šo reformu rezultātā Kariņa - Bordāna valdība iegūs teju neierobežotu politisko un ekonomisko varu valstī. Noteikt toni Latvijas ostās bijis visu varas partiju mērķis jau teju 30 gadus.
Var domāt arī otrādi - dažas no tām, iespējams, pat dibinātas, lai šo ietekmi saglabātu, dažas, lai iegūtu. Var pat atminēties politiķa Ģirta Valda Kristovska TV diskusiju ar Aivaru Lembergu, kad pirmais kandidēja pilsētas pašvaldības vēlēšanās. Zīmīgi, ka Kristovskis jau tiek minēts kā viens no potenciālajiem ostas pārvaldniekiem un sociālajā tīklā Twiter uzreiz pēc ASV paziņojuma paspēja aicināt Lembergu atkāpties no Ventspils brīvostas vadības.
Piebilde, ka Rīgas osta jāpārņem tādēļ, ka Lembergs arī šeit iesaistīts, izklausās mazliet banāli. Vēlētāja griba tiek realizēta un tādēļ satraukuma nav, bet varas pārņemšana vērtīgos objektos notiek ar cīņu. Mūsu valsti ir pāršalkušas okupācijas, apvērsumi un mazāk zīmīgas varas maiņas un varētu domāt, ka no ostu pārņemšanas pasākuma cilvēks parastais cietīs vismazāk. Diemžēl premjera Krišjāņa Kariņa un viņa biedra Jāņa Bordāna ekonomiskajam apvērsumam blaknes ir iespējamas.
Pirmais un galvenais jautājums ir nevis kurš Latvijā cietīs, bet gan cik ilgi tas vilksies un, kurš no tā visa iegūs. Atbilde ir gauži vienkārša - jo ilgāk būs jezga, jo Klaipēdas osta vairāk iegūs. Kamēr latvieši mantu dala, lietuvieši smērē dzelzceļa sliedes, zīmē zīda ceļu, rīvē Rail Baltica kantes, īsāk - dara visu, lai kravas augstāk par Klaipēdas ostu nenonāk. No šī viedokļa būtu jēdzīgi, ja Kariņa apvērsums notiktu maksimāli ātri un bez liekām tiesvedībām, zemnieku protestiem un citādiem jokiem, jo citādi ar 10 miljardu budžetu ir cauri.
Saprotams, ka Latvijas Tranzīta asociācija ir tūdaļ jālikvidē, tomēr vēlams, ka nākošajā dienā ir LTA2, kas spēj paturēt visus kontaktus. Otrs, sekundārais jautājums, bet ļoti svarīgs - ir tas, cik mums Latvijā ir profesionāļu, kas spētu vadīt ostas. Es nerunāju par Kristovski vai vēl dažiem, kurus saprātīgi ļaudis ieteic turēt pietiekami tālu no jebkuras ostas. Ir skaidrs, ka apvērsums notiek un tiks realizēts. Kas tālāk? Ja pēkšņi ostas vadīs Latvijas valsts smagnējie birokrāti var iznākt, ka tur kravu nebūs vispār. Ekonomiskā vara būs īstās rokās, tikai ekonomikas vairs nebūs.
