Trīs Latvijas lielākajās ostās – Rīgā, Ventspilī un Liepājā – strādājošie uzņēmēji atbalsta gan efektivitāti, gan caurspīdīgumu, gan labu pārvaldību ostās, taču viņi ir nemierā ar to, ka nav veikts pietiekams ekonomiskais izvērtējums un lēmums par reformu pieņemts bez pienācīgām diskusijām.
15.martā valdošo koalīciju veidojošo partiju politiķi paziņoja, ka atbalsta jauno ostu pārvaldības modeli un virzīs to izskatīšanai valdībā, atstājot neziņā ostu lietotājus, vai viņi varēs turpināt komercdarbību objektā un maksāt par tā izmantošanu kā līdz šim, norāda komersanti - Latvijas Stividorkompāniju asociācijas vadītājs Uldis Papāns, Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvis Dainis Babulis, Liepājas ostas nomnieku asociācijas vadītājs Jānis Ēlerts un biedrības “Baltijas asociācija – Transports un Loģistika” valdes priekšsēdētājs Ivars Landmanis.
Viņi norāda, ka politiķi jaunās reformas jeb “kapitālā remonta” nepieciešamību pamato ar to, ka ostās turpmāk jādarbojas tikai kapitālsabiedrībām ar skaidru un efektīvu pārvaldes modeli, labu pārvaldību un caurspīdīgumu, gan neņemot vērā ostās darbojošos līdzšinējos komersantus, kuri faktiski ir galvenie ienākumu nodrošinātāji ostu pārvaldēm.
“Diemžēl politiķiem līdz šim nav pienācīga plāna, tiek noklusēti riski un problēmas, par ko ilgstoši esam brīdinājuši. Turklāt uz daudziem uzdotajiem jautājumiem neesam saņēmuši atbildes,” paziņojumā norāda komersanti. Tostarp nav veikts pietiekams ekonomiskais izvērtējums, kopš pagājušā gada nav tikusi sasaukta Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēde, kas līdz ar to nav apstiprinājusi jauno ostu reformu. Tāpat nav atrunāts fakts, ka ostās izveidotās kapitālsabiedrības nenodarbosies ar komercdarbību, nav norādīts, kāda būs pašvaldību loma pēc reformas, kā arī nav definēta skaidra uzņēmēju un investoru iesaiste jaunajā pārvaldības modelī, kas tiek prasīts arī Eiropas Savienības ostu pakalpojumu regulā.
Vienlaikus uz neskaidriem un neatbildētiem jautājumiem saistībā ar ostu pārvaldības izmaiņu iecerēm norādījuši arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji, turklāt dažāda veida riskus, kas varētu rasties šādas nepārdomāti pieņemtas reformas rezultātā, pieļāvusi arī Konkurences padome un iesaistītās pašvaldības.
Līdz ar to ostu komersanti secina – politiķi šo pirmo lēmumu attiecībā par reformu ir pieņēmuši bez pienācīgām diskusijām un jau pirms iespējamas turpmākās projekta izskatīšanas valdībā un Saeimā.
“Kā zinām, “kapitālais remonts” finanšu sektorā līdzās objektīvu problēmu risināšanai radīja daudzus nesamērīgus traucēkļus uzņēmējiem. Ja pēc līdzīga parauga tiks īstenotas pārmaiņas ostās, efektivitātes vietā sekos turpmāks kravu apgrozījuma kritums un Latvijas starptautiskās konkurētspējas samazinājums ar negatīvu ietekmi uz daudzām valsts ekonomikas nozarēm, valsts un pašvaldību budžetiem, kā arī nodokļu maksātājiem. Cerams, ka šajā gadījumā politiķi neatkārtos piemēru ar Vakcinācijas projekta biroja izveidi, kad uz skaļām frāzēm balstīts politiskais lēmums tikai rada arvien jaunas problēmas, nevis tās atrisina,” akcentē ostās strādājošie uzņēmēji.
Jau ziņots, ka ostu komersanti 22.martā ir iniciējuši publisku diskusiju “Kādu ostu pārvaldības reformu vajag Latvijas ostu attīstībai: par un pret”, lai visas ieinteresētās puses atklāti apspriestu iespējamās problēmas un to risinājumus, kuri varētu būt labākie Latvijas tranzīta sektoram un valsts tautsaimniecībai kopumā.
Tāpat vēstīts, ka ar izmaiņām ostu likumā SM rosina Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldīšanai izveidot valsts kapitālsabiedrības, kurās iespēja iegūt akcijas būtu arī pašvaldībām.
