IT uzņēmums SIA «DPA» pagājušajā finanšu gadā no 2018. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam strādāja ar apgrozījumu 27,546 miljonu eiro apmērā, kas bija par 14,2% jeb 3,427 miljoniem eiro vairāk nekā 2017./2018. finanšu gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma pārskata gada peļņa bija 323 tūkstoši eiro, kas bija gandrīz uz pusi mazāka nekā 2017./2018.finanšu gadā. SIA «DPA» veic darbību ar zīmolu «Squalio», un tas ir vadošais «Microsoft» partneris mākoņrisinājumu un programmatūras licencēšanas jomā.

Uzņēmums pagājušajā pārskata gadā veicis virkni ieguldījumu kompetenču uzlabošanā, lai nodrošinātu augstākā līmeņa tehnisko atbalstu, ekspertu zināšanas un pastāvīgu informāciju par produktiem. Tas nostiprinājis savu tirgus pozīciju, paplašinot jauno klientu bāzi. Tāpat arī uzlaboti iekšējie procesi un korporatīvās pārvaldības principi, sacīts SIA «DPA» gada pārskatā.

Pagājušajā finanšu gadā SIA «DPA» nodarbināja vidēji 15 darbiniekus, kas bija par sešiem mazāk, nekā 2017./2018. finanšu gadā. 2020. gadā SIA «DPA» galvenās prioritātes būs apgrozījuma un rentabilitātes palielināšana, kā arī uzņēmuma pārvaldības pilnveidošana, paaugstinot efektivitāti un optimizējot iekšējos procesus.

Nīderlandes Datu aizsardzības institūcija (DPA) pirmdien paziņoja, ka ASV kopbraukšanas un pārtikas piegādes pakalpojumu kompānijai "Uber" piemērojusi 290 miljonu eiro naudassodu per Eiropas šoferu personas datu nodošanu ASV serveriem.

DPA norāda, ka datu nodošana ir "nopietns Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) pārkāpums," jo nav pienācīgi aizsargāta šoferu informācija.

""Uber" nav ievērojis VDAR prasības, lai nodrošinātu datu aizsardzību attiecībā uz to pārsūtīšanu uz ASV. Tas ir ļoti nopietni," skaidro DPA.

DPA vēstī, ka "Uber" apkopojis Eiropas šoferu sensitīvu informāciju, tostarp taksometru vadītāju licences, atrašanās vietas datus, fotogrāfijas, maksājumu informāciju, personu apliecinošus dokumentus "un dažos gadījumos pat šoferu kriminālos un medicīniskos datus".

Divu gadu laikā šī informācija tika nosūtīta "Uber" galvenajam pārvaldes birojam ASV, neizmantojot pārsūtīšanas rīkus, tādējādi personas datu aizsardzība nav bijusi pietiekama.

Rudens izskaņā tika atvērta reģistrēšanās iespēja uz šī gada lielāko organizāciju drošībai veltīto pasākumu Baltijā – Baltijas drošības konferenci 2024. Šajā pavasarī tā norisināsies 11. aprīlī, Rīgā. Konferences rīkotājs ir Drošības profesionāļu asociācija (DPA), kas organizē šo pasākumu jau trešo gadu. Asociācijas biedrs, uzņēmējs Māris Baltbergs informē, ka strādājot pie konferences satura, kā vienmēr, padziļināti tiek domāts par tematiku aktualitāti un nozares problemātiku, taču papildu tam šogad pasākums ieguvis citus apmērus gan lektoru ģeogrāfijas ziņā, gan izstādes apmēra, plānoto dalībnieku un demonstrāciju ziņā.

2024. gada konferences tēma – Efektīva drošības pārvaldība

Papildus vieslektoru sesijām jau ierastajos drošības virzienos - fiziskā un tehniskā drošība, kiberdrošība un informācijas drošība, darba aizsardzība un labbūtība, ugunsdrošība un civilā aizsardzība, - tiks aplūkoti arī jauni temati, kas pēdējā laikā iemantojuši lielu aktualitāti gan organizāciju, gan privātpersonu sektorā – finanšu un telekomunikāciju krāpniecība, vispārējā krīžu vadība.

M. Baltbergs norāda, konference ir iespēja iepazīt vietējās un pasaules tendences drošības jomā. “Uzsvaru gribu likt uz iespēju iepazīties ar citiem nozares speciālistiem un izzināt vietējās pieredzes. Ne visiem ir praktiskas iemaņas ārkārtas situācijās vai šo situāciju izmeklēšanā. Konference piedāvā iespēju apvienot praktisko un teorētisko, izzināt scenārijus un iepazīt risinājumus. Šogad plānojam uz skatuves aicināt jau 16 vieslektorus no 8 valstīm, un sagaidām, ka tēmas iezīmēs galvenos diskusiju tematus un pieredzes apmaiņas stāstus starp apmeklētājiem visas dienas garumā,” stāsta Baltbergs.

Īrija apsver iespēju nākamo trīs gadu laikā izkaut aptuveni 200 000 liellopu, lai tādējādi sasniegtu nospraustos mērķus klimata pārmaiņu ierobežošanā, liecina lauksaimniecības ministrijas iekšējās lietošanas dokuments.

Tiek plānotas attiecīgas sarunas starp piena lopkopības nozares pārstāvjiem un valdību, aģentūrai DPA pavēstījis Īrijas Piena piegādātāju apvienības prezidents Pets Makormaks.

Viņš uzsvēris, ka valdībai būs jānodrošina šīs ieceres finansēšanas avoti, piebilstot, ka šī programma var būt vienīgi brīvprātīga.

Arī Lauksaimniecības ministrijas preses sekretāre DPA apliecinājusi, ka valdība lauksaimniekiem piedāvāšot "brīvprātīgu un finansiāli pievilcīgu programmu".

Īrijas Vides aizsardzības aģentūra nesen paziņojusi, ka ka valsts, domājams, ievērojami pārsniegs nospraustos mērķus klimata pārmaiņu ierobežošanai.

Saskaņā šiem mērķiem tikai lauksaimniecības nozarē siltumnīcefekta gāzu emisija līdz 2030.gadam jāsamazina par četriem līdz 20 %.

Briselē turpinoties NATO samitam, ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien piedraudējis izstāties no alianses, ja sabiedrotie nekavējoties nepalielinās aizsardzības izdevumus, aģentūrai DPA paziņojuši avoti, kas informēti par sarunu gaitu.

Trampa prasības pārējām dalībvalstīm nekavējoties palielināt savus militāros tēriņus līdz diviem procentiem no to iekšzemes kopprodukta (IKP) kļuvušas par dominējošo jautājumu arī otrajā samita dienā.

Ukrainai un Gruzijai veltītās sanāksmes laikā Tranks izmantojis viņam atvēlēto laiku, lai atkal atgrieztos pie jautājuma par izdevumu palielināšanu, aģentūrai AFP pavēstījis kāds anonīms avots diplomātu aprindās.

Tomēr šis avots atteicās apstiprināt DPA avotu sniegtās ziņas, ka ASV prezidents būtu draudējis ar iespējamu izstāšanos no NATO.

Savukārt aģentūras «Reuters» avoti nolieguši, ka Tramps būtu draudējis ar izstāšanos no alianses.

Pamatojoties uz pašreizējām tendencēm, tiek prognozēts, ka militāro izdevumu slieksni, par kuru tika panākta vienošanās 2014.gadā, šogad sasniegs tikai astoņas alianses dalībvalstis.

Vācijas abām spēcīgākajām futbola līgām ir dota atļauja atsākt darbību aiz slēgtām durvīm maija otrajā pusē, vēsta ziņu aģentūra DPA.

Aģentūrai DPA par futbolam pozitīva lēmuma pieņemšanu paziņoja ziņu avoti pēc videokonferences ar Vācijas kancleres Angelas Merkeles un 16 federālo zemju premjerministru dalību.

Vācijas Futbola līga (DFL) un klubi paši var izlemt par precīzu datumu, kad atsākt sacensības.

Vācija sociālās distancēšanās prasības atvieglos, termiņu pagarinās līdz 5.jūnijam 

Vācijas federālā valdība un federālo zemju valdības panākušas principiālu vienošanos pagarināt...

DFL un Vācijas Futbola federācija (DFB) ir iesniegušas detalizētu instrukciju klubiem un citām ieinteresētajām personām. Tajā rakstīts, kā pēdējo deviņu kārtu spēlēm jānotiek, lai tas būtu tik drošā vidē, cik iespējams, ievērojot attāluma noteikumus ārpus laukuma esošajiem, kā arī paredz biežus visu iesaistīto personu koronavīrusa testus.

Visiem klubiem arī ir jāievēro stingri karantīnas pasākumi, ja iespējams, pat treniņnometnē, pirms bundeslīga var kļūt par pirmo no lielajām futbola līgām pasaulē, kas atsākusi darbību.

Pēdējā spēle Vācijas pirmajā bundeslīgā notika 11.martā.

Vadībā ar 55 punktiem 25 mačos ir Minhenes "Bayern", kurai ar 51 punktu seko Dortmundes "Borussia" un ar 50 punktiem - "Leipzig".

Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji samitā Briselē ir panākuši kompromisu jautājumā par to, vai ES fondu līdzekļu izmaksāšana dalībvalstij ir saistāma ar likuma varas ievērošanu šajā valstī, otrdien paziņoja amatpersonas un diplomāti.

Ungārijas mediji, kas ir tuvi premjerministra Viktora Orbāna valdībai, nosauca šo kompromisu par "lielu uzvaru" Briseles sarunās.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles preses sekretārs neapstiprināja šo mediju apgalvojumu, ka Merkele apsolījusi izbeigt ES uzsākto izmeklēšanu pret Ungāriju Vācijas ES prezidentūras laikā, tātad līdz šī gada beigām.

ES ziņu avoti otrdienas rītā Vācijas ziņu aģentūrai DPA bija pavēstījuši, ka ES valstu un valdību vadītāji ir vienojušies par formulējumu, kas saista ES fondu līdzekļu izmaksāšanu ar likuma varas ievērošanu.

Kompromisa formulējums ticis pieņemts pirmdienas vakarā Briselē 27 ES valstu un valdību vadītāju sarunās, kuras sākās piektdien. Ar šo lēmumu ticis pārvarēts vēl viens šķērslis vienošanās panākšanai par ES ekonomikas atjaunošanas fondu, kas ļautu ES atkopties no Covid-19 pandēmijas sekām.

Informācijas tehnoloģiju kompānija "dots." izstrādājusi sapulču pārvaldības risinājumu "Meetinch", ar ko cer uzlabot sanāksmju kultūru organizācijās.

"Vēlamies radīt pasaules mērogā atpazīstamu produktu. Jau šobrīd aptuveni puse "Meetinch" lietotāju ir no ārzemēm, liela daļa no ASV. Tuvākie mērķi ir palielināt uzticamību un klientu bāzi, nevienā brīdī neapstājoties inovatīvajā attīstībā, tādējādi radot lietotājiem arvien pievilcīgāku produktu. Mūsu piedāvājumā jau tagad ir pasaules mērogā unikāla funkcionalitāte, kas saistīta ar atkārtojošo sapulču pārvaldību, līdz kurai mēs nenonāktu, ja prototipēšanas posmā nebūtu uzsākuši aktīvas sarunas ar potenciālajiem klientiem, lai labāk izprastu viņu problēmas un vajadzības. Katrā ziņā uzņemto kursu plānojam noturēt," teic Kristaps Vergins, "dots." (SIA "WeAreDots") Produktu grupas vadītājs.

Islāmistu uzbrukumā Nairobi viesnīcu un biroju kompleksam nogalināti 15 cilvēki, paziņojuši divi avoti policijā.

Uzbrukums DusitD2 kompleksam, kur atrodas pieczvaigžņu viesnīca, restorāns, vairākas ārvalstu uzņēmumu izmantotas biroju ēkas un banku kantori, sākās otrdien ap plkst.15 (ap plkst.14 pēc Latvijas laika) un joprojām turpinās.

Viens no avotiem policijā ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka miruši vismaz 15 cilvēki, tostarp ārvalstu pilsoņi.

Otrs avots norādīja, ka kompleksam pagaidām vēl nav iespējams piekļūt, bet zināms, ka miruši 15 cilvēki.

Atbildību par uzbrukumu uzņēmies Somālijas islāma ekstrēmistu grupējums Al Shabab, kas saistīts ar starptautisko teroristisko organizāciju Al Qaeda.

Kenijas varasiestādes ziņu aģentūrai DPA atklāja, ka uzbrukuma sākotnējais mērķis bijusi konference, kuru organizēja amerikāņi.

Lielbritānija aicinājusi Eiropas Savienību (ES) atvieglot jūras produktu importu, jo ierobežojumi kaitē Lielbritānijas ekonomikai.

"Eiropas Komisijai nav zinātniska vai tehniska pamatojuma, lai aizliegtu importēt dzīvus divvārstu moluskus no B kategorijas ūdeņiem," ziņu aģentūrai DPA norādījusi Lielbritānijas Vides, pārtikas un lauku jautājumu departamenta (DEFRA) preses pārstāve.

"Tas jau ietekmē uzņēmumus un kaitē tirgiem abās kanāla pusēs," viņa piebildusi.

Saskaņā ar ES klasifikāciju A kategorijas ūdeņi ir vistīrākie. Tīrības ziņā tiem seko B kategorijas ūdeņi.

Saskaņā ar ES noteikumiem moluski no A kategorijas ūdeņiem var tikt importēti ES bez iepriekšējas attīrīšanas. Taču lielākā daļa britu ūdeņu iekļauta B kategorijā.

ES aizliedz importēt B kategorijas ūdeņos iegūtus zināmus vēžveidīgos no Lielbritānijas un citām valstīm, kas nav ES dalībvalstis.

Eiropas Savienības (ES) sūtņi sanāksmē trešdien Briselē papildināja Maskavai par tās iebrukumu Ukrainā noteiktās sankcijas, cita starpā aizliedzot Krievijas zelta importu un iesaldējot Krievijas lielākās bankas "Sberbank" aktīvus.

"Galvenais mērķis ir būt saskaņā ar G7 partneriem, pastiprināt īstenošanu un aizdarīt spraugas, kur tas ir nepieciešams," tviterī apliecināja ES prezidējošās valsts Čehijas valdība.

ES līdz šim pret Krieviju vērsusi sešas sankciju paketes. Pēdējā tika pieņemta jūnijā, nosakot aizliegumu Krievijas naftas importam.

Ar zelta importa embargo tiek izpildīts lēmums, kas tika pieņemts jūnija beigās G7 valstu sanāksmē. Tajā piedalījās arī ES valstis Francija, Itālija un Vācija.

Iesaldēti tiek arī "Sberbank" aktīvi, un sankciju sarakstam pievienotas vairākas fiziskās un juridiskās personas.

Tajā pašā laikā tiek atbloķēti Krievijas banku aktīvi, kas saistīti ar pārtikas un minerālmēslu tirdzniecību, šādi cenšoties atbildēt uz Maskavas apsūdzībām, ka sankcijas izraisa pārtikas krīzi.

Hamburgas lidostas darbinieki pirmdien, iepriekš nebrīdinot, pieteikuši streiku, kas var novest pie avioreisu atcelšanas un kavēšanās.

Arodbiedrība «Ver.di» apstiprināja, ka streiks sācies plkst.3 (plkst.4 pēc Latvijas laika).

«Mēs vēl novērtējam situāciju un pagaidām nevaram pateikt, cik daudz cilvēku piedalās» streikā, ziņu aģentūrai DPA pavēstīja arodbiedrības preses pārstāve.

Hamburgas lidostas preses pārstāve iepriekš sacīja, ka darbinieku streiks, domājams, izraisīs avioreisu atcelšanu un kavēšanos.

«Ver.di» izsludināja streiku, lai dotu stimulu iestigušajām sarunām par algu palielināšanu aptuveni 1000 lidostas darbiniekiem.

Aptuveni pirms divām nedēļām Hamburgas lidostā un citās Vācijas lidostās streikoja drošības dienesta darbinieki. Arī šos streikus organizēja arodbiedrība «Ver.di», pieprasot drošības dienesta darbiniekiem palielināt atalgojumu.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena sagaida, ka, sākot ar aprīli, būtiski pieaugs Eiropas Savienībai (ES) pieejamo Covid-19 vakcīnu skaits.

"Sākot ar aprīli, turpmākajā laikā atbilstoši ražotāju plāniem apjomi varētu dubultoties, jo ir gaidāma vēl citu vakcīnu apstiprināšana," Vācijas laikrakstiem "Stuttgarter Zeitung" un "Stuttgarter Nachrichten" sacīja Leiena.

EK prezidentes komentāri parādās laikrakstu pirmdienas numuros, bet ziņu aģentūra DPA ar tiem iepazinusies jau iepriekš.Leiena sagaida "vidēji aptuveni 100 miljonus devu mēnesī otrajā ceturksnī, kopumā 300 miljonus līdz jūnija beigām".

Kā lēš laikraksti, tas nozīmē, ka Vācija saņems 20 miljonus devu mēnesi, kam savukārt būs nepieciešamas ievērojami lielākas vakcinācijas jaudas.

Kopš vakcinācijas sākuma decembra beigās Vācijā injicēti 7,3 miljoni vakcīnu devu, piektdien pavēstīja Roberta Koha institūts.No pieciem miljoniem vakcinēto iedzīvotāju nedaudz mazāk par pusi saņēmusi arī otro devu.

Tuvojoties 60.gadadienai kopš Dalailamas bēgšanas no Tibetas, Ķīna aizliegusi ārvalstu tūristiem apmeklēt šo reģionu līdz 1.aprīlim.

Vairākas Ķīnas tūrisma firmas trešdien ziņu aģentūrai DPA apstiprināja, ka ārvalstu pilsoņiem aizliegts iebraukt Tibetā līdz 1.aprīlim.

Pašreiz 83 gadus vecais Dalailama no Tibetas trimdā devās 1959.gadā pēc neveiksmīgas sacelšanās pret Ķīnas režīmu. Kopš tā laika viņš dzīvo trimdā Indijā.

Pekina apsūdz Dalailamu separātisma un vardarbības atbalstīšanā Tibetā, kuru Ķīna pārvalda kopš 1951.gada.

Kīna arī agrāk liegusi tūristiem apmeklēt Tibetu pirms nozīmīgiem politiskiem pasākumiem vai gadskārtām.

Cilvēki, kas dzīvo Polijā un strādā Vācijā, pieprasījuši kompensācijas no Vācijas, lai segtu papildu izmaksas, ko radījusi Vācijas prasība uzrādīt negatīvu Covid-19 testu, šķērsojot robežu.

Vācija piektdien paziņoja, ka tā klasificē kaimiņvalsti Poliju kā augsta riska Covid-19 zonu, kas nozīmē, ka iebraukšanai no turienes vajadzīgs negatīvs Covid-19 tests, kas veikts pēdējo 48 stundu laikā.

"Vācijas pusei būtu jāatrod risinājums, kurā (..) nekas nebūtu jāmaksā par testiem," ziņu aģentūrai DPA norādīja Brīvo robežu pilsoņu iniciatīvas pārstāvis.

Viņš uzsvēra, ka Vācijas prasība tik bieži veikt Covid-19 testus rada netaisnīgu finansiālu slogu uz pārrobežu strādniekiem.

Mēklenburga-Priekšpomerānija marta vidū izveidoja testēšanas centrus divos robežas šķērsošanas punktos. Pārrobežu strādniekiem maksa par Covid-19 testa veikšanu ir desmit eiro, bet pārējiem 20 eiro.

Eiropas valstīm, kas nav atkarīgas no Krievijas gāzes, ir jāizrāda solidaritāte ar tām, kas spiestas īstenot resursu saglabāšanas pasākumus draudošā gāzes piegāžu samazinājuma dēļ, sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Pat dalībvalstis, kas tikpat kā nemaz neiegādājas Krievijas gāzi, nevarēs izvairīties no sekām, kādas tās mūsu iekšējam tirgum būs līdz ar piegāžu apturēšanu," pirms otrdien gaidāmās Eiropas Savienības (ES) enerģētikas ministru sanāksmes ziņu aģentūrai DPA sacīja EK prezidente.

ES tautsaimniecības ir cieši savītas, viņa atgādināja, uzsverot, ka gāzes krīze vienā vai citā formā ietekmēs katru dalībvalsti.

"Tāpēc ir svarīgi, lai visas dalībvalstis samazina patēriņu, ka lai glabā vairāk un dalās ar tām dalībvalstīm, kas cieš lielākā mērā," skaidroja Leiena.

Neraugoties uz iebildumiem, kas no dažiem sektoriem izskanējuši pret EK aicinājumu dalībvalstīm brīvprātīgi samazināt gāzes patēriņu par 15%, Leiena pauda pārliecību, ka priekšlikums galu galā tiks atbalstīts.

Lielbritānijai būs jāpiedalās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, ja Brexit tiks atlikts pēc 23.maija, atzinusi Eiropas Komisija (EK), brīdinot, ka pretējā gadījumā Eiropas Savienība (ES) tiks pakļauta «nopietniem tiesiskiem un politiskiem riskiem».

Tas attiecas arī uz Brexit atlikšanu līdz 30.jūnijam, ko lūgusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, liecina iekšējais EK dokuments, kas nonācis aģentūra DPA rīcībā.

«Jebkuram Apvienotajai Karalistei piedāvātajam pagarinājumam vai nu jāilgst līdz 2019.gada 23.maijam, vai arī jābūt ievērojami ilgākam un jāparedz Eiropas vēlēšanas,» teikts dokumentā. «Tas ir vienīgais veids, kā pasargāt ES institūciju funkcionēšanu un to spēju pieņemt lēmumus.»

Kā ziņots, Meja trešdien pavēstīja parlamentā, ka vēstulē Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam informējusi viņu, ka Londona vēlas atlikt 29.martā paredzēto izstāšanos no ES līdz 30.jūnijam.

Vācijā noteiktos stingros ierobežojumus cīņā ar Covid-19 iecerēts pagarināt līdz 18.aprīlim, liecina ziņu aģentūras DPA rīcībā nonākušais valdības sagatavotais lēmuma projekts.

Ierobežojumu pagarināšanu kanclere Angela Merkele pirmdien apspriedīs ar federālo zemju premjerministriem.

Vācija bija pakāpeniski sākusi atvieglot ierobežojumus, februāra beigās atverot skolas un martā atļaujot atsākt darbu daļai veikalu. Taču sākušas gaist cerības, ka restorāni un kafejnīcas drīzumā varēs sākt uzņemt klientus iekštelpās un būs iespējams organizēt kultūras un atpūtas pasākumus, jo Vāciju skāris jaunā koronavīrusa trešais vilnis, tostarp izplatās jaunie lipīgākie vīrusa varianti.

Valdības sagatavotajā dokumentā paredzēts pagarināt esošos ierobežojumus, tostarp prasību strādāt no mājām, kur tas iespējams.

Lai novērstu vīrusa izplatību darbavietās, uzņēmumiem būs jānodrošina, ka darbiniekiem vismaz divreiz nedēļā tiek veikti ātrie Covid-19 testi, teikts dokumentā.

Cīņā par Lielbritānijas Konservatīvās partijas līdera amatu pirmdien uzvarējusi līdzšinējā ārlietu ministre Liza Trasa, kas automātiski kļūs arī par nākamo premjerministru.

Par Trasu balsojuši 81 326 Konservatīvās partijas biedri, kamēr viņas sāncensi bijušo finanšu ministru Riši Sunaku atbalstījuši 60 399 toriji.Liza Trasa kļuvusi par jauno Lielbritānijas premjerministri

Londona, 6.sept., LETA--PA MEDIA/DPA. Līdzšinējā Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa otrdien kļuvusi par jauno Lielbritānijas premjerministri.

Lielbritānijas karaliene Elizabete II tikās ar jauno Lielbritānijas premjerministri Balmoralas muižā Skotijā un lūdza viņu izveidot jauno valdību.

Parasti karaliene tiekas ar jaunajiem premjerministriem Bekingemas pilī, bet šoreiz karalienes kustību problēmu dēļ tika pieņemts lēmums organizēt šo tikšanos Balmoralas muižā, kur karaliene atpūšas vasarā.

«Swedbank» Latvijā strādā ikdienas režīmā un amatpersonu nomaiņa mātesbankā tās darbību neietekmē, aģentūrai LETA sacīja FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja.

Viņa norādīja, ka Latvijas «Swedbank» ir banka ar Latvijā izsniegtu licenci un darbojas atbilstoši Latvijas likumiem kredītiestāžu darbības jomā, kā arī eirozonas banku kopīgajam normatīvajam ietvaram.

«Banka izpilda visas Latvijā noteiktās prasības individuālajiem darbības rādītājiem un normatīvus, kā arī nodrošina nepieciešamo informācijas apmaiņu gan ar Latvijas uzraugu FKTK, gan ar Eiropas Centrālo banku, kuras tiešajā uzraudzībā tā atrodas kā Latvijas lielākā banka. Esam regulārā saziņā un tāpēc informēti, ka banka Latvijā strādā ikdienas režīmā un sniedz visus pakalpojumus saviem klientiem,» teica Upleja.

Viņa arī norādīja, ka lielos un profesionāli organizētos komercuzņēmumos dažu amatpersonu nomaiņa parasti neietekmē ikdienas darbu un klientu apkalpošanu, vēl mazāk to meitasuzņēmumu darbību citās valstīs, kā tas ir šajā gadījumā ar «Swedbank» Latvijā.

Tiesa Briselē trešdien nolēmusi, ka Beļģijas valdībai 30 dienu laikā jāatceļ visi cīņā ar pandēmiju ieviestie ierobežojumi, ziņu aģentūrai DPA apstiprinājusi Beļģijas Iekšlietu ministrija.

Ja valdība neievēros tiesas lēmumu, tai var nākties maksāt 5000 eiro lielu sodanaudu dienā, bet ne vairāk par 200 000 eiro kopumā, ziņo vairāki Beļģijas mediji.

Lietu tiesā ierosināja organizācija Cilvēktiesību līga, apgalvojot, ka valdība nav devusi tiesisko pamatojumu ierobežojumu ieviešanai un tādējādi ministru pieņemtie rīkojumi, ar kuriem ierobežojumi ievesti, neesot likumīgi.

Beļģijā ir spēkā nakts komandantstunda un slēgti visi veikali, kas nepārdod pirmās nepieciešamības preces, un šos veikalus iespējams apmeklēt tikai pēc iepriekšējā pieraksta. Cilvēkiem arī aizliegts ceļot ārpus valsts, izņemot gadījumus, kad pastāv svarīgi iemesli.

Vai Beļģijas valdība tiesas lēmumu pildīs, vai arī to pārsūdzēs, pagaidām nav zināms.

Parīzes Dievmātes katedrāles restaurācijas darbos iesaistītie strādnieki nav ievērojuši noteikumus, kas objektā aizliedz smēķēt, trešdien atzina atbildīgā uzņēmuma pārstāvis, vienlaikus noliedzot, ka pastāvētu jebkāda saistība starp šo pārkāpumu un pagājušās nedēļas postošo ugunsgrēku.

«Bija daži kolēģi, kas laiku pa laikam pārkāpa šos noteikumus, un mēs to nožēlojam,» ziņu aģentūrai AFP sacīja stalažu un jumta darbu uzņēmuma «Le Bras Freres» pārstāvis. «Izsmēķis nekādā gadījumā nevarēja izraisīt Dievmātes katedrāles ugunsgrēku.»

Kā iepriekš ziņoja satīriskais laikraksts «Le Canard Enchaine», uzņēmuma darbinieki policijai atzinuši, ka viņi pārkāpuši smēķēšanas aizliegumu. Tiesa gan, atbilstoši laikraksta informācijai izmeklētāji uzskata, ka ugunsgrēku, visticamāk, izraisījis īssavienojums.

«Es varu apstiprināt - to mēs sacījām policijai,» uzņēmuma «Le Bras Freres» pārstāvis apliecināja ziņu aģentūrai DPA. «Mēs nožēlojam, ka mēs esam pārkāpuši smēķēšanas aizliegumu, bet tāds ir fakts.»

Atjaunošanas darbi plūdos cietušajās Vācijas kopienās izmaksās vairākus miljardus eiro, pirmdien paziņoja iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers.

Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē apstiprināti 117 nāves gadījumi, bet Ziemeļreinā-Vestfālenē bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 47. Viens cilvēks gājis bojā arī Bavārijā.

Bojāgājušo skaits plūdos Vācijā un Beļģijā pieaudzis līdz 107 

Bojāgājušo skaits plašajos plūdos Vācijā un Beļģijā piektdien pieaudzis līdz 107, pavēstīja...

Simtiem cilvēku plūdos tika ievainoti. Ir arī bez vēsts pazudušie, bet viņu skaits nav precīzi zināms, jo telefona sakari plūdos cietušajos rajonos vēl nav pilnīgi atjaunoti.

Apmēram 30 000 cilvēku Vācijas rietumos vēl arvien ir bez elektrības.

Ir paredzēts veidot atjaunošanas fondu, kas tiks apspriests, kad būs novērtēti plūdu nodarītie postījumi.

Ziņu avoti valdībā pirmdien pavēstīja ziņu aģentūrai DPA, ka plūdi nodarījuši divu miljardu eiro vērtus postījumus autoceļu un dzelzceļu tīklam.

Plūdi skāruši arī Rietumvācijas uzņēmumus. Autodaļu ražotājs ZF, enerģētikas firma RWE un vara pārstrādes uzņēmums "Aurubis" ir daži no lielajiem uzņēmumiem, kuriem plūdu dēļ bija jāaptur vai jāsamazina ražošana.