Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

#Nedēļas laikā eiro cena ASV dolāros ir sarukusi aptuveni par 2,2%.

ASV dolāra cena pieaugusi; vidēji gan šogad paredz mērenu dolāra vērtības atkāpšanos no šā brīža līmeņa

Kamēr pasaules lielākajiem akciju tirgiem pāri veļas izpārdošanas vilnis, visai strauji palielinājusies ASV dolāra vērtība. Valdot šādam fonam, eiro no vietas virs 1,25 ASV dolāru atzīmes vēl šā mēneša sākumā nu atslīdējis līdz 1,223 ASV dolāru atzīmei. Rezultātā nedēļas laikā eiro cena ASV dolāros ir sarukusi aptuveni par 2,2%.

Jāņem gan vērā, ka ASV dolāra vērtība pēdējā laikā arī bija piedzīvojusi pamatīgu kritumu.

Dolāra cenas pieaugums daļēji tiek skaidrots ar to, ka tirgus dalībnieki sākuši pastiprināti satraukties par straujāku inflācijas atgūšanos. Ja tas tā būs, ASV Federālo rezervju sistēmā (FRS) var lemt par straujāku likmju palielināšanas cikla uzsākšanu. Tāpat tiek skaidrots, ka, akciju tirgū saceļoties putekļiem, daudzi tirgus dalībnieki raugās drošā patvēruma virzienā, kur šajā ziņā pirmais rindā ir neviens cits kā «karalis dolārs» (pēdējo gadu laikā, augot neskaidrībai, bieži augusi arī ASV dolāra cena). ASV dolāram veicies krietni labāk nekā zeltam, kura cena pēdējo tirdzniecības sesiju laikā pat sarukusi. Jāņem gan vērā, ka ASV dolāra vērtība pēdējā laikā arī bija piedzīvojusi pamatīgu kritumu. Rezultātā tā paša eiro cena kopš novembra pirmās puses līdz pagājušai nedēļai ASV dolāros bija pieaugusi gandrīz par 8%. Kopumā ASV dolāra cenas kritums turpinās kopš 2016. gada nogales, kad eiro cena bija paslīdējusi zem 1,05 ASV dolāru līmeņa. Tādējādi zināma korekcija pēc šādas tendences ir saprotama.

Augstākām likmēm agrāk vai vēlāk vajadzētu spēlēt par labu dolāram, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējo nedēļu laikā tirgus dalībnieki daudz sprieduši par to, ka ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) dolāra likmju palielināšana tomēr varētu būt vēlāka, nekā pirms tam uzskatīts. Valdot šādam fonam, sarukusi ASV dolāra vērtība, un arī prognozes par šīs valūtas cenas pieaugumu nākotnē kļuvušas mazāk pārliecinošas. Neskatoties uz to, vidēji tirgus dalībnieki tāpat nākotnē gaida spēcīgāka ASV dolāra laikus. Tiesa gan, piemēram, eiro cenas kritums šajā valūtā tiek prognozēts krietni lēzenāks.

Reuters oktobrī veiktās 66 dažādu pasaules finanšu iestāžu aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd tiek sagaidīts, ka kopējās valūtas vērtība pēc viena mēneša atradīsies pie 1,12 ASV dolāru atzīmes. Savukārt pēc trīs un 12 mēnešiem eiro cena tiek prognozēta attiecīgi pie 1,09 ASV dolāru un 1,05 ASV dolāru atzīmes.

Finanšu tirgus dalībniekiem 2019. gada izskaņā apcerot dažādus pozitīvus nākamo atskaites periodu scenārijus, ASV dolāra cena saruka. Tas daļēji saistīts ar to, ka šai valūtai pēdējos gados ir gluži vai drošā patvērums statuss. Tātad – ja dominē cerības, ka dzīve būs labāka, tirgus dalībnieki sāk uzdrošināties pārdot savus ASV dolārus un domāt par lielāka ienesīguma meklēšanu kaut kur citur.

Parasti pēdējā laikā tiek izcelts, ka agrākais ASV dolāra spēks, kas bija balstīts uz makroekonomikas un monetārās politikas diverģences stāstu, gandrīz pilnībā nu ir nogājis savu ceļu. Pagājušā gada beigās sāka izskatīties, ka tā varētu būt taisnība, un Bloomberg Dollar Spot indeksa vērtība decembrī saruka par 2%, kas bija straujākais šī indikatora kritums divu gadu laikā.

Jāteic gan, ka vidējā prognoze par labu vājākam ASV dolāram runā jau ilgi. Tiesa gan, noturīga dolāra cenas samazināšanās tā īsti materializējusies nav (nu jau divus gadus).

Irānas saspīlējums atkal liek patverties ASV dolāros

Brīžos, kad pieaug neskaidrība, daudzi joprojām mēģina raudzīties minētā drošā patvēruma (dolāru) virzienā. To lieliski parādīja arī šā gada sākums. Eiro/ASV dolāram pašā šā mēneša sākuma izdevās paviesoties virs 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas bija augstākais līmenis sešos mēnešos. Tomēr, eskalējoties asumiem Tuvajos Austrumos, daudzi tirgus dalībnieki atgriezās pie ASV dolāru uzpirkšanas. Tā rezultātā šīs nedēļas otrajā pusē eiro cena ASV dolāros jau ir par centu zemāka.

ASV dolāra vērtība piektdien sasniedza trīs mēnešu augstāko līmeni, tirgus dalībniekiem gaidot jaunākos ASV darba tirgus datus, kas varētu veicināt ASV Federālo Rezervju sistēmas lēmumu celt likmi pirmo reizi gandrīz desmit gadu laikā, raksta Reuters.

Dolāra vērtība centās nospiest eiro kursu zem 1,08 dolāru atzīmei.

Pašreizējais dolāra virziens ir atjaunojis runas tirgus dalībnieku vidū par potenciālo eiro un dolāra paritāti pirms gada noslēguma.

Eirozonas valūtas vērtība pakāpeniski samazinās pēc Eiropas Centrālās bankas vadītāja Mario Dragi komentāriem, kuros viņš uzsvēra, ka banka varētu palielināt monetārās stimulēšanas programmas apjomus vai izmantot citus instrumentus, lai veicinātu inflāciju.

Kārtējie mājieni no FRS vadītājas puses par dolāra procentu likmju iespējamo celšanu decembrī šonedēļ deva atbalstu dolāram, kas eiro cenai lika noslīdēt zem 1,09 dolāru līmeņa, stāsta SEB bankas valūtu eksperts Andris Lāriņš.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien mainījās dažādos virzienos, savukārt naftas cenas pieauga līdz augstākajam līmenim vairāk nekā viena gada laikā. ASV dolāra vērtība turpināja kāpt.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieauga par 3,6% līdz 93,68 ASV dolāriem par barelu. Tas notika pēc ASV jēlnaftas rezervju negaidītas samazināšanās.

Volstrītas indeksi tirdzniecības sesijas sākumā pieauga, bet noslēdza sesiju ar izmaiņām dažādos virzienos. Eiropas biržu indeksi kritās.

"Fonā ir daudz tendenču, kas rada grūtu vidi investoriem - no augošām procentlikmēm līdz augošām naftas cenām, un ir pieaugusi ASV dolāra vērtība," sacīja "Cresset Capital Management" galvenais investīciju pārzinis Džeks Ablins.

ASV dolāra vērtība pieauga, jo augstāks ASV obligāciju ienesīgums padarīja ASV valūtu par pievilcīgāku investīciju avotu, pastiprinot spiedienu uz eiro un britu mārciņu. ASV dolāra vērtība arī sasniedza 11 mēnešu augstāko līmeni pret Japānas jenu.

Pirmdien ASV dolāra vērtība pieauga pret lielāko daļu galvenajām valūtām, liecina MarketWatch dati.

Dolāra vērtībai augt palīdz zemākas naftas cenas. Parasti vājākas naftas cenas palīdz augt to valstu valūtām, kuras ir ļoti atkarīgas no resursu importa, piemēram, Japānai, jo uzlabojas to tirdzniecības bilance. Tomēr patlaban izteikta ir tendence starp valūtu tirgus dalībniekiem, ka zemākas naftas cenas veicina dolāra vērtības kāpumu pret Japānas jenu, norāda Nomura Securities galvenais valūtu stratēģis Junosuke Ikeda.

Dolāra vērtība pret jenu sasniedza 119,03 jenas par dolāru, kas ir augstākais līmenis kopš 2007. gada augusta.

Pret eiro dolārs pakāpās līdz 1,244 dolāriem par eiro.

ICE dolāra indekss, kas apkopo datus par dolāra vērtības izmaiņām pret sešu galveno valūtu kursiem bija 88,38 un būtiskas izmaiņas nepiedzīvoja.

ASV biržu indeksi un ASV dolāra vērtība trešdien kritās pēc tam, kad ASV centrālā banka – Federālā rezervju sistēma (FRS) – nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi, bet lika saprast, ka nepaātrinās tempu jaunām procentlikmju paaugstināšanām šogad.

Eiropas biržu indeksi trešdien mainījās nedaudz, pārsvarā samazinoties.

Dolāra vērtības kritums apliecināja vilšanos ārvalstu valūtu tirgū par to, ka FRS lika saprast, ka ir paredzējusi šogad paaugstināt procentlikmes trīs, nevis četras reizes.

Jaunieceltais FRS vadītājs Džeroms Pauels norādīja uz faktoriem, kas pēdējos mēnešos uzlabojuši ekonomikas pieauguma prognozes, tai skaitā uz «stimulējošāku» fiskālo politiku, pēc decembrī ASV Kongresā pieņemtās nodokļu pazemināšanas.

ASV biržu indeksi sākotnēji pieauga pēc FRS paziņojuma, bet vēlāk kritās Pauela preses konferences laikā, kurā viņš atbildēja uz jautājumiem par ekonomikas pieauguma prognožu riskiem, tostarp tiem, ko radītu iespējams tirdzniecības karš starp ASV un Ķīnu.

Augstākie ASV dolāra cenas punkti varētu būt aiz muguras, lēš vairums ekspertu

Šogad pasaulei nācies dzīvot spēcīgāka ASV dolāra apstākļos. Ja vēl janvāra sākumā, piemēram, eiro cena ASV dolāros atradās virs 1,20 ASV dolāru līmeņa, tad šīs nedēļas pirmajā pusē tā dzīvojās pie 1,16 ASV dolāru atzīmes. Būtu gan jāpiebilst, ka pēdējā laikā ASV dolārs zināmas pozīcijas ir atdevis – vēl augusta vidū eiro cena bija paslīdējusi zem 1,14 ASV dolāru līmeņa. Lēzena ASV dolāra pozīciju atdošana var turpināties, vidēji uzskata šī tirgus pētnieki.

Divi stāsti

Kopumā valūtu tirgus dalībnieki skaidro, ka pēdējās nedēļas lielo valūtu sniegumā iezīmē atšķirīgu bildi. Proti, tam pašam ASV dolāram izdevies gūt būtiskas pozīcijas attiecībā pret daudzām attīstības valstu valūtām (sevišķi Turcijas liru un Dienvidāfrikas randu). Rezultātā tas palīdzējis papildināt bažu komplektu par to ekonomiku stabilitāti. Šīm valstīm lieli aizņēmumi mēdz būt tieši ASV dolāros, un, ja aug šīs valūtas cena, tad tos atdot ir arvien grūtāk. Šajā pašā laikā ASV dolāram jau krietni grūtāk klājies pret citām lielajām pasaules valūtām - ICE Dollar indeksa vērtība kopš saviem augusta augstākajiem punktiem ir sarukusi aptuveni par 2% (tā mēra dolāra cenas izmaiņas pret eiro, Japānas jēnu, britu sterliņu mārciņu, Kanādas dolāru, Zviedrijas kronu un Šveices franku). Tādējādi lielā mērā ir aktuāli divi stāsti – ASV dolāra cena sākusi sarukt pret eiro un dažām citām industriāli attīstīto valstu valūtām. Šajā pašā laikā ieskrējies attīstības valstu valūtu un citu aktīvu zaudējumu vilciens.

ASV un Eiropas biržu indeksi piektdien kritās un ASV dolāra vērtība saruka, investoriem gatavojoties jaunu ASV tarifu noteikšanai Ķīnas precēm.

Tirdzniecības dalībnieki pagājušās nedēļas beigās bija pozitīvi uztvēruši ASV finanšu ministra Stīvena Mnučina piedāvājumu Ķīnas amatpersonām tikties, lai novērstu tirdzniecības karu.

ASV mediji tomēr ziņoja, ka ASV prezidents Donalds Tramps gatavojas pirmdien vai otrdien noteikt jaunus muitas tarifus ar 10% likmi Ķīnas preču importam līdz 200 miljardu ASV dolāru apmērā. Iepriekš bija pieļauts, ka jaunās ievedmuitas likmes būtu 25% līmenī.

Jau pēc biržu slēgšanas Tramps pirmdien paziņoja, ka ASV nosaka 10% muitas tarifu Ķīnas precēm 200 miljardu ASV dolāru vērtībā, kurš stāsies spēkā 24.septembrī.

Ķīna pirms tam pirmdien draudēja veikt atbilstošus pretpasākumus, ja ASV noteiktu jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība kritās, ASV inflācijas tempam palēninoties vairāk, nekā bija gaidīts, kas ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) paver iespēju piebremzēt procentlikmju celšanu.

ASV patēriņa cenas gada griezumā pieauga par 7,1% novembrī salīdzinājumā ar 7,7% oktobrī, liecina ASV Nodarbinātības ministrijas dati. Patēriņa cenu indekss (CPI), kuru analītiķi bija prognozējuši augstākā līmenī, ir uzmanīgi vērots inflācijas rādītājs.

Ir gaidāms, ka FRS trešdien paaugstinās procentlikmes par 50 bāzes punktiem, kas ir mazāks paaugstinājums nekā iepriekšējās četras reizes.

Zemāka inflācija un zemākas procentlikmes ir labvēlīgas uzņēmumiem.

Akciju cenas Eiropas biržās pieauga pēc ASV inflācijas datu publicēšanas. Palielinājās arī galvenie Volstrītas indeksi.

Iespējamība, ka FRS piebremzēs procentlikmju paaugstināšanu, bija nelabvēlīga ASV dolāra vērtībai. ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām kritās par vairāk nekā vienu procentu, bet šis kritums vēlāk samazinājās.

Daudziem mēģinot sadzīvot ar jaunajiem riskiem ekonomikai, ko nesusi Ķīnas vīrusa izplatīšanās, drošība tiek meklēta pie ASV dolāriem.

Būtībā daudzi tirgus dalībnieki raugās drošā patvēruma virzienā, kur šajā ziņā pirmais rindā ir neviens cits kā "karalis dolārs" (kurš izgriež pogas pat zeltam).

Arī iepriekšējās finanšu krīzes laikā ASV dolāra cenas izmaiņas lielā mērā bija uzskatāmas par tirgus dalībnieku optimisma vai pesimisma indikatoru. Ja ziņu fons bija drūms, neskatoties uz dažādām runām par pašas ASV ekonomikas un visas finanšu sistēmas (ne)stabilitāti, palielinājās pieprasījums pēc nosacīti drošajiem ASV dolāriem un tā vērtība auga, un otrādāk.

Katrā ziņā tieši šī valūta joprojām ir un paliek viens no pasaules finanšu sistēmas stūrakmeņiem.

Var spekulēt, ka kāda apokaliptiska scenārija gadījumā ticība tam pazudīs gluži vai pēdējā (jeb kam tad vispār atliek ticēt, ja ne ASV dolāram - nav jau dižas alternatīvas).

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

ASV FRS vadība piektajā sapulcē pēc kārtas 21. septembrī paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Latvijā saka, ka dubults neplīst, bet ASV FRS uzskata, ka ar diviem agresīviem procentu likmju paaugstinājumiem, lai apkarotu “lipīgo” inflāciju, nepietiek un trešo reizi pēc kārtas veica paaugstinājumu par 75 bāzes punktiem, no 2,25%/2,50% uz 3,00%/3,25% koridoru.

75 bāzes punktu paaugstinājums trīs reizes viena gada laikā pēdējo reizi bijis tālajā 1973. gadā. Vienlaicīgi ASV FRS turpinās savu aktīvu mazināšanu. Šogad ASV FRS aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 130 miljardiem dolāru. Centrālā banka sola turpināt cīņu ar pēdējos četrdesmit gados augstāko inflāciju.

Globālā ietekme

Pasaulē uzņēmumi un valdības ir aizņēmušās triljoniem dolāru, kas nozīmē šo parādu apkalpošanas turpmāku izmaksu pieaugumu un tas atsauksies gan uz uzņēmumu peļņas rādītājiem, gan uz valstu budžeta izdevumiem. Likmju celšana noteikti bremzēs ASV ekonomikas izaugsmi un bremzējoties pasaules lielākās ekonomikas izaugsmei atskaņas būs jūtamas visā pasaulē. To mēs redzam vērtspapīru tirgū. Akciju tirgum nepatīk procentu likmju celšana un kas notiek ASV akciju tirgū, ietekmē arī Eiropas un Āzijas akciju tirgus.

Sākot zust pamats spēcīgākam ASV dolāram, tā lēš lielākā daļa valūtu ekspertu.

Šis gads neveiksmīgi iesācies ASV dolāram, un tas pēc vairākiem mēnešiem ļāvis eiro cenai atkal nonākt virs 1,15 ASV dolāru līmeņa. Daudz ko valūtu ziņā nosaka pieņēmumi par procentlikmju līmeni. Ja vēl nesen tirgus dalībnieki uzskatīja, ka ASV Federālo rezervju sistēma turpinās palielināt dolāru procentu likmes, tad šobrīd šāda pārliecība mazinājusies. Šīm gaidām koriģējoties, ASV dolāra vērtība piedzīvojusi kritumu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Arī nupat veiktās Thomson Reuters forex ekspertu aptaujas rezultāti liek domāt, ka kādā brīdī vajadzētu beigties iemesliem tālākai dolāru uzpirkšanai. Minētājā aptaujā lēsts, ka nākamajos 12 mēnešos ASV dolārs, visticamāk, atdos lielu daļu no saviem nesenajiem guvumiem. Eiro cena ASV dolāros pagājušā gada skatījumā saruka par 4,7%, bet ASV dolāra cenas indekss pieauga par 4%. «Federālās rezerves mums ir pateikušas to, ka, iespējams, ir tuvu tam punktam vai pat jau atrodas tādā stadijā, kad iepauzē ar likmju palielināšanu, un mēs paredzam, ka ASV ekonomikas izaugsme kļūs blāvāka. Šo divu faktoru [procentlikmju kāpuma gaidas un pieņēmumi par spēcīgāku ASV tautsaimniecību] ietekme, kas pagājušogad spēlēja par labu dolāra cenas kāpumam, noteikti pagaisīs. Pamatā vairs nav daudz lietu, kas var likt dolāra cenai pieaugt,» spriež Wells Fargo valūtu stratēģi.

Pasaules biržu indeksi pirmdien kritās, Ķīnai ļaujot juaņas kursam pret ASV dolāru samazināties līdz zemākajam līmenim kopš 2010.gada augusta un apturot ASV lauksaimniecības produkcijas iepirkumus.

Pekina šādi atbildēja uz ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu par jaunu muitas tarifu noteikšanu Ķīnas precēm.

Pekinas atbilde izraidīja šogad straujāko kritumu Volstrītā un noveda līdz ievērojamai akciju cenu sarukšanai vadošajās Eiropas un Āzijas biržās, investoriem bažījoties, ka ASV-Ķīnas tirdzniecības konflikta eskalācija tālāk vājinās globālās ekonomikas izaugsmes perspektīvu.

Pēc tirdzniecības sesijas beigām Ņujorkā Trampa administrācija atbildēja, pasludinot Ķīnu par valūtas manipulatori.

«Ir sajūta, ka Ķīna var nodarīt daudz lielākas sāpes ASV tirdzniecības strīda ziņā, un daudzi tirgu dalībnieki uztraucas, ka šis ekonomiskais konflikts turpināsies kādu laiku,» sacīja IG analītiķis Deivids Madens.

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pieauga, atjaunojoties tirgus dalībnieku optimismam par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām. Naftas cenas kāpa pēc tam, kad Saūda Arābija apstiprināja, ka tā samazinās jēlnaftas eksportu.

Volstrītas indeksi pieauga ceturto tirdzniecības sesiju pēc kārtas. Tirdzniecības pēdējās 40 minūtēs to kāpums gan nedaudz samazinājās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa un demokrātu kongresmeņu sarunu pārtraukšanas.

«Šodien ir optimisms, ka tirgus var turpināt būt stiprs,» sacīja «Hinsdale Associates» analītiķis Bils Linčs.

«Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā pārsniedza 61 ASV dolārus par barelu, Naftas eksportētājvalstu organizācijai (OPEC) samazinot naftas ieguves apjomu un mazinoties bažām par vāju naftas pieprasījuma pieaugumu.

ASV dolāra vērtība pret eiro saruka līdz zemākajam līmenim kopš oktobra, jo Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmē teiktais un FRS amatpersonu paziņojumi lika saprast, ka ASV centrālā banka nesteidzas tuvākajā laikā celt procentlikmes.

Pasaules biržu indeksi pirmdien pieauga pēc ASV prezidenta Donalda Trampa lēmuma atlikt muitas tarifu noteikšanu visam Meksikas preču importam, jo Meksika piekrita papildu pasākumu veikšanai pret nelegālo imigrāciju.

Volstrītā turpinājās pagājušās nedēļas kāpums, un sevišķi strauji pieauga banku un tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas.

Akciju cenas kāpa arī Eiropas un Āzijas biržās, ASV dolāra vērtība nedaudz pieauga, bet naftas cenas kritās.

«Ātrais darījums par robežas drošību ar Meksiku bija labvēlīgs riska aktīviem, un globālā mērogā īpaši pieauga akciju cenas,» sacīja «Gorilla Trades» stratēģis Kens Bermans.

Tramps piektdienas vakarā paziņoja par pirmdien gaidāmās tarifu noteikšanas atlikšanu. Saskaņā ar vienošanos Meksika piekrita uzņemt atpakaļ ASV ieceļojušos migrantus no Gvatemalas, Hondurasas un Salvadoras, kamēr ASV izskata viņu patvēruma pieprasījumus.

ASV akciju cenas trešdien pieauga un ASV dolāra vērtība kritās pēc tam, kad ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels savā ziņojumā ASV Kongresā norādīja uz iespējamu procentlikmju samazināšanu.

Sava pusgada ziņojuma Kongresam pirmajā dienā Pauels sacīja, ka daudzi centrālās bankas administratori uzskata, ka iemesls zemākām procentlikmēm «ir pastiprinājies», jo daudzi tirdzniecības konflikti ietekmē ekonomikas izaugsmes perspektīvu.

Kopš FRS jūnija sanāksmes, kad Pauela izteikumi tika interpretēti kā signāls par iespējamu procentlikmju pazemināšanu, «izrādās, ka neskaidrība ap tirdzniecības saspīlējumu un bažas par globālās ekonomikas stiprumu turpina nomākt ASV ekonomikas perspektīvu», sacīja Pauels.

Viņa teiktais atbilda plašām investoru cerībām un apslāpēja pieņēmumu, ka piektdien publicētais Nodarbinātības ministrijas ziņojums par ASV tautsaimniecībā nodarbināto skaita ievērojamu pieaugumu jūnijā atturētu FRS no procentlikmju pazemināšanas šomēnes.

Eiro vērtība trešdien atkal pārsniedza paritāti pret ASV dolāru, dolāra vērtībai pret citām svarīgajām valūtām sarūkot bažās par ASV ekonomikas stāvokli un lēnākas procentlikmju paaugstināšanas perspektīvām.

Eiro vērtība pārsniedza dolāra vērtību pirmoreiz kopš septembra vidus, un to veicināja arī prognozes, ka Eiropas Centrālā banka ceturtdien veiks lielu procentlikmju paaugstināšanu.

Dolāra vērtība kritās pēc "vairākiem negatīvu [ASV] ekonomikas datu kopumiem, kas publicēti kopš nedēļas sākuma," atzīmēja "ActivTrades" vecākais analītiķis Rikardo Evandželista.

Negatīvos ekonomikas datus apsveica investori, jo tie paver iespēju, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) var palēnināt procentlikmju paaugstināšanu vai to izbeigt ātrāk.

Akciju cenas Volstrītā, kas iepriekšējās trīs dienas bija kāpušas cerībās uz mērenāku FRS politiku, trešdien pārsvarā kritās pēc "Boeing", "Microsoft" un "Alphabet" sliktiem peļņas rezultātiem.

ASV biržu indeksi trešdien kritās un ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām pieauga pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) pacēla procentlikmes un deva signālu, ka paredz turpināt likmju pakāpenisku celšanu. Eiropas biržu indeksi pirms tam pieauga.

Kā jau bija gaidāms, FRS pacēla bāzes procentlikmes mērķrādītāju par 0,25 procentpunktiem līdz 2% - 2,25%, paziņojot, ka darba tirgus ir turpinājis nostiprināties un ekonomiskā aktivitāte ir pieaugusi spēcīgā tempā.

ASV biržu indeksi dienas lielāko daļu bija pieauguši, bet samazinājās pēc FRS vadītāja Džeroma Pauela preses konferences un noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

FRS paziņojums «tika diezgan ātri uztverts», sacīja «TD Ameritrade» galvenais tirgus stratēģis Dž.Kinahans.

Kinahans tviterī atzina, ka FRS politikas virziena maiņa ir loģiska tai ziņā, ka «tirgum, šķiet, tagad nav vajadzīgs tik liels atbalsts».

ASV dolāra vērtība pieauga attiecībā pret eiro un britu mārciņu, bet kritās attiecībā pret jenu, analītiķiem sakot, ka ASV centrālā banka var būt pieņēmusi agresīvāku toni monetārās politikas jomā.

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pārsvarā kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt bāzes procentlikmi, savukārt britu mārciņas vērtība samazinājās, turpinoties haosam «Breksita» jomā.

ASV uzņēmumu akciju cenas neilgu laiku pieauga pēc FRS lēmuma saglabāt bāzes procentlikmi nemainīgu un prognozes, ka šogad to nepaaugstinās, bet varētu paaugstināt nākamgad.

Akciju cenas sāka kristies pēc preses konferences, kurā FRS vadītājs Džeroms Pauels uzsvēra, ka ASV ekonomika ir stabila, lai gan FRS trešdien samazināja ekonomikas pieauguma prognozi šim gadam no 2,3% līdz 2,1%, nākamajam gadam no 2% līdz 1,9%, bet 2020.gadam to saglabāja 1,8% līmenī.

Volstrītas indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu, bet indekss «Nasdaq Composite» nedaudz pieauga.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs sacīja, ka tirgus sākotnējais kāpums bija automātiska reakcija uz FRS lēmumu, bet investori vēlāk pārdomāja.

Pasaules akciju tirgos trešdien kāpumu bremzēja bažas par Ķīnas ekonomikas stāvokli, bet naftas un ar to saistīto uzņēmumu akciju cenu palielināšanās ļāva Volstrītas indeksiem nedaudz pieaugt.

Honkongas biržas indekss kritās par 2,8% un Šanhajas biržas indekss – par 1,2%, reaģējot uz Ķīnas ražošanas aktivitātes samazināšanos decembrī.

Āzijas biržu indeksu kritumam sākotnēji sekoja Eiropas un ASV biržu indeksi, tomēr Londonas un Frankfurtes biržu indeksi noslēdza tirdzniecības dienu ar nelielu pieaugumu.

Volstrītas biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar nelielu kāpumu, pateicoties naftas cenu un naftas kompāniju akciju cenu pieaugumam pēc «Bloomberg News» ziņojuma par naftas ieguves apjoma samazināšanu Saūda Arābijā.

«Investori, kurus smagi skāra 2018.gada 4.ceturkšņa nestabilitāte, vēl nesteidzas izmantot izdevību pirkt akcijas ar abām rokām, bet ir vismaz iedrošinoši redzēt, ka turpinās virzība uz augšu, nevis dažu pēdējo nedēļu nemitīgā izpārdošana,» sacīja interneta tirdzniecības nama IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

ASV un Eiropas biržās akciju cenas pirmdien pieauga, investoriem cerot, ka ASV un Ķīna sāks sarunas sava tirdzniecības konflikta atrisināšanai.

«Akciju tirgi ir sparīgi pirms ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām, kuras sāksies trešdien,» sacīja «CMC Markets UK» tirgus analītiķis Deivids Medens.

Trešdien un ceturtdien paredzētās sarunas ir pirmās, kopš ASV un Ķīna sāka noteikt tarifus viena otras precēm desmitiem miljardu ASV dolāru vērtībā. Laikraksts «Wall Street Journal» ziņoja, ka šo sarunu mērķis ir mazināt strīdu, lai ASV prezidents Donalds Tramps un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins varētu novembrī sarīkot samitu.

Sarunas paredzēts rīkot, pat neraugoties uz to, ka Trampa administrācija turpina ieviest papildu tarifus. Ir gaidāms, ka ceturtdien stāsies spēkā jauni tarifi Ķīnas precēm 16 miljardu dolāru vērtībā.

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien pārsvarā pieauga, sākoties ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām, savukārt ASV dolāra vērtība pret eiro palielinājās sesto tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

Eiropas un Āzijas biržu indeksi kāpa, sākoties tirdzniecības sarunām Pekinā pirms 1.marta termiņa, kurā var tikt noteikti jauni ASV muitas tarifi Ķīnas precēm, ja sarunās netiks panākta vienošanās.

ASV tirdzniecības pārstāvja vietnieks Džefrijs Džerišs vadīja ASV pusi, pirms šonedēļ uz sarunām ieradīsies ASV tirdzniecības pārstāvis Roberts Laitaizers un finanšu ministrs Stīvens Mnučins. Ķīnas delegāciju vadīs vicepremjers Liu He un centrālās bankas prezidents Ji Gans.

«Eiropas akciju cenas ir kāpušas (..) tirdzniecības dalībniekiem esot cerīgi noskaņotiem uz nākamo sarunu kārtu starp ASV un Ķīnu,» sacīja «CMC Markets» analītiķis Deivids Medens.