«Es nesaskatu neko sliktu tajā, ka uzņēmumā ienāk ārvalstu kapitāls. Pēc uzņēmuma īpašnieku maiņas Dobeles dzirnavnieks ir audzis reizes trīs. Pēdējā laikā uzņēmumā veiktas investīcijas kopumā gandrīz 20 miljonu eiro apjomā,» intervijā laikrakstam Diena, jautāts par igauņu kapitālu uzņēmumā, sacījis a/s Dobeles dzirnavnieks šefs Kristaps Amsils.
«Manā skatījumā primārais un galvenais ir tas, ka ražotne atrodas Latvijā un līdz ar to investīcijas nonāk uzņēmumā, kurš atrodas uz Latvijas zemes, kurā strādā Latvijas iedzīvotāji. Ja tiek veiktas lielas investīcijas, tas nozīmē, ka ražošana attīstīsies un Latvijas valstij būs lielāki nodokļi. Tam, kuras valsts uzņēmumam pieder kapitāldaļas vai akcijas, nav īpaši lielas nozīmes. Ja ražotne un līdz ar to arī darbvietas ir Latvijā, tad mūsu valstij tas ir ieguvums,» uzsvēris uzņēmuma vadītājs.
Savukārt, runājot par reemigrācijas tematu, viņš norādījis: «Pēdējā gada laikā esmu novērojis, ka cilvēki atgriežas Latvijā, esam arī pieņēmuši darbā vairākus darbiniekus, kuri pastrādājuši ārzemēs un atkal atgriezušies mūsu valstī. Bet kopumā, lai sāktos masveida reemigrācija, ir svarīgi, lai bezdarbs samazinātos, lai būtu vakances un lai darba devēji spētu piedāvāt normālu atalgojumu.»
«Nevar cerēt uz plašu reemigrāciju, ja cilvēki, atgriežoties Latvijā, finansiāli daudz zaudēs, salīdzinot ar to atalgojuma līmeni, ko saņem, strādājot ārvalstīs. Protams, bieži vien ārzemēs darbs gan ir augstāk apmaksāts, bet ir arī lielāki ikdienas izdevumi. Tomēr, ja cilvēkiem no labklājības jānonāk uz trūkuma robežas, tad, loģiski, viņi no ārvalstīm Latvijā neatgriezīsies.
Turklāt plašai reemigrācijai objektīvi nepieciešams vēl ilgāks laiks, nekā bija nepieciešams, lai cilvēki aizbrauktu. Būtu naivi cerēt, ka tūkstošiem ārvalstīs strādājošo atgriešanās var notikt vienā nedēļā,» norādījis K. Amsils.
Dobeles dzirnavnieks dibināts 1994.gadā ar 2,66 miljonu latu pamatkapitālu. Kopš 2008.gada uzņēmuma īpašnieks ir Igaunijas miltu pārstrādes uzņēmums Tartu Mill.