Pēc Zolitūdes traģēdijas – nedaudz vairāk kā divu mēnešu laikā – praktiskas rīcības maz, jo tiek «skriets uz visām pusēm»; izmaiņām vajadzīga aktīva rīcība no valsts .
Būvnieku viedokļi par to, kas būtu jāmaina likumdošanā un būvniecības uzraudzībā, ir atšķirīgi – no pašvaldību būvvalžu stiprināšanas līdz pat jaunas ministrijas veidošanai. Citi atzīst – nedaudz vairāk kā divu mēnešu laikā praktiskas rīcības maz, jo tiek «skriets uz visām pusēm». Vēl citi vispirms vēlas sagaidīt ekspertīžu rezultātus. Viens no ierosinājumiem, ar ko Ekonomikas ministrija (EM) nāca klajā pēc traģēdijas, ir vēl šogad izveidot Valsts būvniecības kontroles biroju, taču par tā funkcijām nozarē ir daudz neskaidrību.
Jaunais par strauju
Saistībā ar traģēdiju bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts izteicies – tas noticis vēl pie vecā būvniecības regulējuma un nedrīkst pieļaut, ka nozare ilgstoši turpina darboties pēc vecajiem noteikumiem. «Es esmu pārliecināts, ka divgadīgas ēkas nesabrūk atkarībā no tā, vai spēkā būtu vecais regulējums vai jaunais,» intervijā DB iebilst būvkompānijas Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš. Viņš norāda, ka traģēdija notikusi konkrētu cilvēku nolaidības, neprofesionalitātes darba rezultātā, un saistīt to ar būvniecības regulējumu – veco vai jauno – nevajadzētu. «Šis notikums ir saistāms ar konkrētu cilvēku konkrētu rīcību un, manuprāt, to saistīt ar kaut kādu jaunu formulāru, atskaiti, jaunu sertifikātu ir nevietā,» min O. Ozoliņš. Arī kāds cits būvnieks neoficiāli atzīst, ka «neviens likums nedarbosies mūsu vietā, likums nepieņems lēmumu, neuzņemsies atbildību, to dara cilvēki». Pagaidām šim būvniekam vēl neesot gatavs darbspējīgs piedāvājums, kas situāciju mainītu. Jāatgādina, ka sākotnēji bija paredzēts – jaunais Būvniecības likums un būvnoteikumi stāsies spēkā šā gada 1.februārī, taču vairāki noteikumi valsts sekretāru sanāksmei tika pieteikti tikai pirms Ziemassvētkiem, savukārt citi vēl nebija izstrādāti. Būvnieki vērsa uzmanību uz īso laiku noteikumu izskatīšanai, arī pašvaldībām ir jāsagatavojas jaunajam procesam, tādēļ Saeima nolēma atlikt likuma spēkā stāšanās termiņu līdz 1.maijam.
EM ieskatā līdz ar jauno regulējumu tiks celta būvniecības kvalitāte, pārkāpumu gadījumā kļūs skaidra katra iesaistītā atbildība, tostarp arī finansiālā. Tāpat ievērojami stingrākas prasības esot izvirzītas sabiedriski nozīmīgu ēku projektēšanā un būvniecībā. Pašvaldība vai valsts?
Rāvis. «Ir svarīgi, lai steigā netiktu pieņemtas ačgārnības,» viņš saka. Lielākā problēma G. Rāvja vērtējumā ir tas, ka nav vienas institūcijas, kas būtu atbildīga par visu būvniecību kopumā un varētu izstrādāt vispusīgu stratēģiju. «Tagad katrs kaut ko ķer, grābj. Ir jābūt Būvniecības ministrijai, kas atbildētu par visu procesu, tostarp būvmateriālu ražošanu utt.,» klāsta Skonto būves vadītājs.
Lai nodrošinātu valsts līmeņa uzraudzību un kontroli pār būvniecības procesu, pēc traģēdijas Zolitūdē EM iesniedza grozījumus jaunajā Būvniecības likumā, kas paredz vēl šogad izveidot Valsts būvniecības kontroles biroju. Pašlaik likumprojekts atbalstīts pirmajā lasījumā. «Plānots, ka birojs īstenos profesionālu uzraudzību pār sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecības procesu un to nodošanu ekspluatācijā, pārliecinoties ne vien par dokumentu pareizību, bet arī darbu izpildes kvalitāti un ēkas drošību,» uzsver EM. Darbinieku skaitu ziņā jaunais birojs būtu līdzvērtīgs savulaik likvidētajai Valsts būvinspekcijai. Vērtējot tā izveidi, G. Rāvis uzsver, ka vispirms nepieciešama kopīga stratēģija. O. Ozoliņš skaidro, ka Latvijā būvniecības procesu uzrauga pašvaldības un drīzāk valstij būtu jādomā par to, kā stiprināt pašvaldību būvvalžu darbību. Atbalsts iespējams, arī piešķirot finansējumu: «Tā tomēr ir valstiska funkcija un drīzāk vajadzētu strādāt pie tā, lai būvvaldes būtu spēcīgākas, kompetentākas, plašāk pilvarotas, nevis veidot jaunu valsts institūciju, kuras loma pagaidām ir stipri neskaidra.» Būvvaldēm ir daudz priekšlikumu, un, ja izveidotos normāls dialogs starp ministriju un būvvaldēm, tad, visticamāk, diezgan saprātīgā termiņā varētu nonākt pie potenciālām izmaiņām likumdošanā, kas ir nepieciešamas, lai būvvaldes savu darbu varētu veikt efektīvāk, min Merks valdes priekšsēdētājs.
Var sajukt
«Pašvaldību būvvalžu pilnvaras būvniecības kontroles jomā ir iespējams pilnveidot un stiprināt, no tā iespējams tikai iegūt,» piekrīt Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs. Kā piemēru nesakārtotībai viņš min to, ka pārkāpumu gadījumā būvvalde var sagatavot administratīvo aktu, bet pašvaldības būvinspektoriem nav pilnvaru fiziski apturēt būvdarbus objektā vai pat iekļūt tajā. Pašlaik iekļūšana objektā tiek nodrošināta ar tiesu izpildītāju un pašvaldības policistu palīdzību, taču tas aizņem laiku. «Efektivitāte varētu būt lielāka, daudz ko iespējams panākt, tostarp mainīt būvnieku attieksmi pret pašvaldības būvvaldēm,» DB saka I. Vircavs.
Pašlaik būvvaldē nav pilnīgas skaidrības par jaunā Valsts būvniecības kontroles biroja funkcijām, jo likumprojektā paredzētie risinājumi un esošā tiesību prakse atšķiras. Ja jaunais birojs pieņems ekspluatācijā sabiedriski nozīmīgas būves, veiks to pārbaudes, tad nav skaidrs, ko darīs pašvaldības, klāsta būvvaldes vadītājs. «Tas var palīdzēt mazajām pašvaldībām, kur sabiedriski nozīmīgas būves netiek bieži celtas, savukārt Rīgā šādu objektu ir pietiekami daudz, un būvvalde likuma rāmja ietvaros tiek galā,» viņš min, piebilstot, ka lēmums par biroja izveidošanu šķiet vairāk emocionāls un neizsvērts. Līdzšinējā pieredze arī liecinot – ja pašvaldību būvvalžu atbildība tiek «dalīta» ar kādu citu institūciju, rodas sajukums. «Procesam jābūt vienas institūcijas pārraudzībā – vai nu pašvaldībai vai valstij jākontrolē viss sabiedriski nozīmīgo būvju būvniecības process,» vērtē I. Vircavs.
Regulāra sertifikācija
I. Vircavs klāsta, ka Rīgas pilsētas būvvalde turpina jau iepriekš sākto pastiprināto būvkontroli, apsekojot objektus biežāk, nekā paredzēts likumā, un sadarbojoties ar Valsts darba inspekciju un Patērētāju tiesību aizsardzības centru. Paredzēts vērtēt iespējas sodīt par tādiem pārkāpumiem, kuri likumā nav iekļauti, piemēram, ja objektā tiek atkārtoti pieļautas vienas un tās pašas kļūdas.
Savukārt par arhitektu un ģeodēzistu kļūdām tiks informētas tās institūcijas, kas speciālistus sertificē. Vērtējot nepieciešamās izmaiņas pēc traģēdijas, I. Vircavs uzsver, ka speciālistu sertifikācija regulāri jāpārbauda, vēlams, testa veidā. «Tāpat būvuzraudzībai objektā jābūt pastāvīgai,» viņš stāsta, norādot, ka pašlaik likums nenosaka, cik bieži būvuzraugam jābūt objektā. Normatīvajos aktos arī nav noteikta visu būvniecībā iesaistīto pušu atbildība – autoru, apakšuzņēmēju utt. Vēl jādomā par pašvaldību būvinspektoru pilnvaru paplašināšanu, jo pašlaik, ja pasūtītājs nevēlas pildīt viņam uzdoto, administratīvajā procesā esot piešķirtas plašas iespējas lēmumu apstrīdēt un to nedarīt. EM, neskaitot Valsts būvniecības kontroles biroja izveidošanu, saistībā ar izmaiņām būvniecībā galveno uzmanību vērš jaunā likumā virzienā – tas nākotnē veicināšot drošāku ēku būvniecību, stiprinot kvalitātes prasības. Būvniecības kvalitātes un drošības noteikumi, paredzot gan augstākas profesionālās prasības speciālistiem, gan jaunu sistēmu speciālistu sertifikācijā un atbildībā, tās pastiprinātas arī jaunajos Ministru kabineta noteikumos.
Papildus EM piedāvās noteikt, ka jaunajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā starptautiskās būvinženieru organizācijas FIDIC standarta būvdarbu līgums ir piemērojams visos projektu iepirkumos.
Savukārt sadarbībā ar Finanšu ministriju tiks turpināti centieni publisko iepirkumu jomā, veidojot priekšnosacījumus tam, lai zemākā cena nebūtu vienīgais kritērijs pasūtījuma piešķiršanai. «Attiecībā uz šo priekšlikumu būtiskas izmaiņas saistītas ar būvkomersantu klasifikācijas sistēmu, kas atbilstoši jaunajam Būvniecības likumam jāizstrādā līdz nākamā gada sākumam, bet EM plānojusi šo darbu paveikt ātrāk,» informē ministrijā.
Atšķirīga domāšana
A/s Inspecta Latvia vadība klāsta, ka ES ir radīta ievērojama, labi strukturēta un inženieriem saprotama tehnisko noteikumu bāze ar vairāk nekā 1000 dažāda līmeņa, satura un izpildījuma standartiem, pēc kuriem tiek būvētas būves visā ES, taču Latvija ir izņēmums. Materiālā par to, kā nodrošināt kvalitatīvu būvniecību Latvijā, uzņēmums skaidro, ka Latvijas būvniecības regulējums jo- projām ir balstīts uz izpratni, kāda tā bija padomju laika nomenklatūrā. Proti, nav svarīgs būvniecības izpildījums, svarīgi ir papīri. Inspicēšanas, testēšanas un sertificēšanas uzņēmums rosina atteikties no vecās prakses kopumā, jo nav lietderīgi vienlaikus lietot abus regulējumus. A/s Inspecta Latvia piedāvā atteikties no ierastās prakses noteikt būvspeciālistu pienākumus un atbildību noteikumu līmenī, jo tā esot industrijas atbildība. Prasības augstākā līmenī būtu jānosaka valsts un pašvaldību projektos. «Prasības būvju projektēšanai tiktāl, cik tas attiecas uz būves atbilstību būvnormatīvu un likumā noteikto būtisko prasību nodrošināšanai, ir jānosaka tās pašas personas atbildībā, kas veic būvdarbus,» norāda uzņēmuma vadība, uzsverot, ka projektēšana un būvdarbi likuma izpratnē ir būvniecība un par būvniecību atbild būvnieks. Savukārt Vispārīgos būvnoteikumos rosināts strukturēt pēc būvniecības stadiju principa, katrā stadijā nosaucot tos dalībniekus, kas ir kopīgi visām būvēm, kā arī katrā stadijā esošo dalībnieku pienākumus, atbildību un kompetenci.
Citur neredz
No būvnieku teiktā nojaušams, ka pēc Zolitūdes traģēdijas tiek pārbaudīti gan savi objekti, gan partneri.
«Būvniekiem ir jābūvē atbilstoši likumam un normatīvajiem aktiem un jāpievērš uzmanība visiem procesā iesaistītajiem,» uzsver G. Rāvis. «Ir skaidrs, ka darbam ir jāpieiet daudz nopietnāk un godprātīgāk,» saka O. Ozoliņš, pieļaujot, ka gan būvnieki un projektētāji, gan būvuzraudzības veicēji un attīstītāji izdarīs savus secinājumus pēc traģēdijas.
«Gan attīstītājiem, gan būvniekiem ir būtiski izvēlēties tādus sadarbības partnerus, kas ir ar atbilstošu pieredzi,» viņš min. Vēl viens svarīgs jautājums ir apdrošināšana. Nereti, runājot par ēku kvalitāti, bažas izskan par trekno gado projektiem. O. Ozoliņš klāsta – joma, kur varbūt ir bijušas daudzas problēmas treknajos gados, ir privātmāju sektors, jo tas ir bijis vispelēkākais, vismazāk regulētais, uzraudzītais, kur darbus veikuši vismazāk profesionālie nozares dalībnieki un tajā nekvalitatīvs darbs ir vērojams visvairāk. Taču teikt, ka kāds no lielajiem, nozīmīgajiem būvobjektiem kaut kādā mērā ir bīstams, apdraudēts tāpēc, ka tas ir bijis celts treknajos gados, nevarot.
