Rīgā tiek uzsākta jaunā Rail Baltica tilta izbūve, informē pilnsabiedrība BERERIX.

Turpinot Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūvi, būvniecību veic pilnsabiedrība BERERIX, būvuzraudzību nodrošina Egis-Deutche Bahn. Tilta būvniecības darbi sākti ar divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā, pavasarī būvēs pirmo balstu ūdenī.

Šis būs dzelzsbetona tilts arhitektoniski slaidām un skaistām līnijām. Vienlaikus tilts vizuāli nemainīs Rīgas panorāmu un neaizēnos esošo tiltu. Jaunā tilta balsti ūdenī atradīsies tieši pretī tilta balstiem, neradot jaunus ierobežojumus Daugavas kuģojamībai.

“Tilta būvniecība ir nākamais nozīmīgais izbūves posms Rīgas centra savienošanai ar lidostu, kuru jāsāk, lai Rail Baltica nodrošinātu pasažieru pārvadājumus 2030. gadā. Esošā dzelzceļa tilta kapacitāte nodrošināt pasažieru un kravu plūsmas ir tuvu maksimumam, un nepieciešams jauns tilts,“ skaidro Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Tilta būvprojekts ir lielisks apliecinājums inženieru spējai atrisināt vissarežģītākos uzdevumus – apvienot dzelzceļa infrastruktūrai nepieciešamās slodzes un izturību ar UNESCO vēsturiskā centra prasībām.”

Jelgavas novadā pār Vircavas upi uzbūvēts koka tilts 60 tonnu smagai slodzei, informē novada pašvaldībā.

Autotransporta tilts uzcelts ceļā Šalkas-Upmaļi-Vircava, tas projektēts un ražots SIA "Zaza Timber".

Jaunais tilts izgatavots no koka, un tam ir asfaltbetona segums. Tilts veidots bez starpbalstiem, lai uzlabotu upes caurplūdi, kā arī mazinātu ledus sastrēgumu un upes sanesumu veidošanos. Tilta garums ir 23,4 metri, laidums ir 16 metri, platums 7,9 metri. Tilts paredzēts 60 tonnu smagai slodzei, un tā paredzētais ekspluatācijas laiks ir vismaz 100 gadi.

IKTK, Rodentia un Igate Būve izveido jaunu zīmolu un maina nosaukumus 

Koncentrējot darbību uz eksporta tirgu, trīs Latvijas uzņēmumi - IKTK, Rodentia, Igate...

Tilta pārbūvē pilnībā demontēts līdzšinējais autotransporta tilts un izbūvēts jauns tilts. Krasta balsts veidots no monolītā dzelzsbetona pāļiem ar diametru 880 milimetri un garumu 9 metri labajā krastā un 11 metri kreisajā krastā. Galvenos projektēšanas darbus veica SIA "Zaza Timber" būvinženieri Rainers Daugava, Pēteris Supe un Mareks Gindra.

"Šis tilts ir īpašs ar to, kas tas ir lielākais autotransportam paredzētais saspriegtas līmētas koksnes siju plātnes tilts Latvijā, turklāt vienīgais šāda tipa tilts ar asfaltbetona segumu. Lai arī Skandināvijā šādus tiltus projektē un būvē jau 30 gadus, Latvijā pieredze ar šāda veida tiltiem ir minimāla. Tāpēc arī informāciju par mezgliem, spriegojošo sistēmu, barjerām, asfaltbetona segumu, apmaļu, balstu projektēšanai, detalizāciju un izbūvi pārsvarā ieguvām no publikācijām, rokasgrāmatām un projektiem Norvēģijā un Zviedrijā. Arī atsevišķi elementi, hidroizolācija un barjeras, kas paredzētas tieši šādiem tiltiem, tika īpaši piemeklētas, un bija pieejamas tikai Skandināvijā," komentē SIA "Zaza Timber" tiltu būvinženieris Rainers Daugava.

Rūpnīcai "Zaza Timber Production" šāda tipa tilta koka konstrukcijas ir sestais projekts, kam izgatavotas sijas saspriegtu līmētu koksnes siju plātnei. Iepriekšējie pieci ražošanas projekti bija tiltiem Skandināvijā.

Tiltu būvēja SIA "Rīgas tilti", projektētājs un autoruzraugs SIA "Zaza Timber Engineering", bet koka konstrukciju ražotājs - SIA "Zaza Timber Production".

Pēc pārbūves svinīgi atklāts tilts pār Gauju Rāmniekos uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) (4,2. km), informē VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Šovasar uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) Kreisā krasta posmā no Niniera ezera līdz pagriezienam uz Pušklaipiem (1,88.-3,75. km) ieklāts vienkārtas asfalta seguma izmēģinājuma posms. Jauno tehnoloģiju LVC Autoceļu kompetences centra speciālistiem būs iespēja vērtēt salīdzinājumā ar divkārtu virsmas apstrādi identiskos apstākļos Gaujas labajā krastā, kur 1,4 km posmā otrpus tiltam šovasar ieklāta divkārtu virsmas apstrāde.

VSIA Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis: "LVC gan secīgi realizē projektus, kas iezīmēti divās valsts ceļu attīstības stratēģijās, gan rūpējās par tiltu drošību. Valsts tiltu programmā katru gadu tiek atjaunoti vai pārbūvēti līdz pat 20 tiltiem, kas ir būtisks priekšnosacījums ne tikai mobilitātei, bet arī drošībai. Šis ir būtisks objekts valsts ceļu tīklā, ceļš savieno Gaujas abus krastus, Valmieras un Cēsu novadus. Esmu pārliecināts, ka šis būs viens no posmiem, ko cēsinieki izmantos ikdienā, pārvietojoties Vaidavas un Valmieras virzienā."

Pie Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra 13.augustā notika darba sanāksme, kurā pārrunāta iecere izveidot jaunu gājēju un velosipēdu tiltu pār Kīleveina grāvi, informē Rīgas domē.

“Patlaban šī Pārdaugavas teritorija strauji attīstās un nākotnes plāni ir vēl lielāki. Esmu gandarīts, ka redzu startu šim projektam,” sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

“Jau šogad sāksies darbi pie trešās mājas Akadēmiskajā centrā - pie Rakstu mājas. Tā būs pati lielākā un pati apdzīvotākā ēka Akadēmiskajā centrā. Šim tiltiņam būs ne tika utilitāra, bet arī simboliskā vērtība; tas vedīs uz jaunā tipa studentu pilsētiņu, kas nav noslēgta, kas ir atvērta sadarbībai ar sabiedrību un uzņēmējiem. Ceram, ka tas Torņakalnu un Akadēmisko centru padarīs par augošu, Rīgai un Latvijai nozīmīgu attīstības centru,” atzina Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks.

Sākti gājēju un velosipēdistu tilta pār Kīleveina grāvi būvdarbi. Tilts savienos Torņakalna teritoriju un Latvijas Universitātes Akadēmisko centru ar sabiedriskā transporta tīklu Mūkusalas ielā, veicinot apkaimes funkcionālo un ilgtspējīgu pilsētvides attīstību.

Jaunais tilts atradīsies Dēļu ielas trasē starp Jelgavas ielu Torņakalna pusē un Mūkusalas biznesa centra teritoriju, pa kuru turpināsies gājēju un velosipēdistu ceļš līdz Mūkusalas ielai.

Tilts pār Kīleveina grāvi nepieciešams, jo šobrīd norisinās aktīva Pārdaugavas projektu attīstība. Tostarp jāmin projekta “Rail Baltica” īstenošana, jaunu biroju un dzīvojamo ēku projektu attīstība Torņakalna apkaimē, kā arī LU Akadēmiskā centra izaugsme.

Jaunais tilts sekmēs transporta infrastruktūras attīstību, ievērojot vispārējo mobilitātes principu, kur prioritāte noteikta gājējiem un velosipēdistiem. Tāpat Torņakalna teritorijā ir jāuzlabo sabiedriskā transporta pieejamību, ar tiltu savienojot Jelgavas ielu ar Mūkusalas ielu.

Drēzdenē, Vācijas austrumos, naktī uz trešdienu daļēji sabrucis tilts pār Elbu, vēsta vietējās amatpersonas un mediji.

Iebrukusi tilta daļa, uz kuras atradās gājēju un tramvaja joslas. Negadījumā neviens cilvēks nav cietis.

Negadījums noticis ap plkst.3. Saskaņā ar provizorisko informāciju tilta sabrukšanas cēlonis varētu būt siltumtrases avārija līdzās tilta konstrukcijai.

Karolas tilts savieno veco un jauno pilsētu un ir svarīga transporta artērija.

Pēdējais tramvajs no centra bija braucis pār tiltu deviņas minūtes pirms negadījuma, vēsta laikraksts "Bild", bet pēdējam tramvajam uz centru būtu bijis jābrauc pēc pusstundas.

Satiksme pārējos posmos ir bloķēta, glābšanas dienesti bažījas, ka tilts varētu sabrukt vēl citos posmos.

Pirmais Karolas tilts, kas nosaukts par godu Saksijas karaļa Alberta sievai, tika uzbūvēts 1892.gadā, bet 1945.gada maijā to uzspridzināja vācu karaspēks. Tilts tika atjaunots 1971.gadā.

Salacgrīvas tilta pārbūves darbus būvniekam ir jāsāk līdz šī gada 10.jūnijam, savukārt darbi jāpabeidz līdz 2025.gada rudenim, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

LVC norāda, ka ir noslēgts un stājies spēkā līgums ar pilnsabiedrību "NB&Tilts", kuras sastāvā ir SIA "Nordes būve" un SIA "Tilts", par jauna tilta pār Salacu izbūvi Salacgrīvā ar piedāvāto līgumcenu 14,972 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Paredzēts, ka esošo tiltu pilnībā nojauks un tā vietā uzbūvēs jaunu četru laidumu tēraudbetona siju tiltu ar jauniem balstiem un tērauda sijām, bet būvdarbu laikā izbūvēs pagaidu tiltu, lai nodrošinātu satiksmi pār Salacu.

Darbu laikā abās tilta pusēs zemtilta daļā paredzēts izveidot gājēju ietvi, bet Ainažu pusē zemtilta ietvi savienos ar esošo ietves konstrukciju, kura izbūvēta gar Salacas upi. Rīgas pusē ietve būs izveidota lokāli, kā arī tās galā izbūvēs jaunas kāpnes. Vienlaikus gājēju infrastruktūru izbūvēs arī uz tilta.

Salacgrīvā pagaidu tiltam pār Salacu ir izbūvēti upes balsti, bet no Ainažu puses sāks bīdīt pagaidu tilta kopnes, informē SIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

LVC informē, ka pagaidu tiltam būs pieci laidumi, četri upes un divi krasta balsti. Krasta balstu vietās ir izbūvēta nostiprinājuma rievsiena, uz tās izbūvēts krasta balsts, kas kalpo kā enkurojums visam pagaidu tiltam.

Pēc pagaidu tilta izbūves tas tiks slogots, lai pārbaudītu nestspēju, un tikai pēc tam uz to pārvirzīs satiksmi. Pagaidu tilts būs ar vienu 4,5 metrus platu brauktuvi un reverso kustību, kas organizēta ar luksoforiem, kā arī uz pagaidu tilta būs 1,5 metrus plata gājēju un velosipēdistu infrastruktūra. Tilta nestspēja būs līdz 52 tonnām, norāda LVC.

Jau ziņots, ka no jūnija sākuma notiek darbi pagaidu tilta izbūvē pār Salacu Salacgrīvā. Darbi patlaban notiek divās maiņās, lai atbilstoši plānotajam darba grafikam septembrī satiksmi varētu pārslēgt uz pagaidu tiltu un sākt esošā tilta pār Salacu demontāžu.

Salacgrīvas tilta pārbūves iepirkumā saņemti divi pretendentu finanšu piedāvājumi, liecina informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) iepirkuma finanšu piedāvājumu apkopojums liecina, ka viens no pretendentiem ir piegādātāju apvienība "NB&Tilts", kuras sastāvā ir SIA "Nordes būve" un SIA "Tilts", piedāvājot līgumcenu 14,972 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Savukārt otro piedāvājumu iesniedza SIA "ACBR", piedāvājot līgumcenu 15,421 miljona eiro apmērā bez PVN.

LVC pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka patlaban saņemtie piedāvājumi ir atvērti un notiek pretendentu izvērtēšana.

Kā ziņots, pērn 27.decembrī LVC izsludināja konkursu par tilta pār Salacu pārbūvi uz Tallinas šosejas (A1) Salacgrīvā.

Iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirs saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, kuru noteiks, ņemot vērā cenu. Darbu izpildes termiņš ir 520 dienas, norādīts iepirkuma nolikumā.

Iepriekšējos gados veiktās miljonu eiro vērtās investīcijas lielizmēra līmēto koka konstrukciju ražotnē, kā arī šīs rūpnīcas sasaiste ar šādu konstrukciju projektēšanu un būvniecību ir ļāvusi īstenot strauju SIA Zaza Timber Production izaugsmi.

Lai arī Eiropā pēdējā gada laikā būvniecība ir piedzīvojusi stagnāciju, tomēr, neraugoties uz to, pēc SIA Zaza Timber Production valdes priekšsēdētāja Māra Peilāna sacītā, pieprasījums pēc lielizmēra līmētajām koka konstrukcijām nav sarucis, kaut arī konkurence par attiecīgās produkcijas piegādi ir saasinājusies. “Nozīmīgākais uzņēmuma konkurētspējas faktors ir 2021. gadā īstenotā uzņēmumu grupas izveide, kad zem viena zīmola tika apvienota šādu konstrukciju projektēšana, ražošana un montāža (būvniecība), kā arī iepriekšējos gados veiktās investīcijas ražotnes paplašināšanai un moderna tehnoloģiskā aprīkojuma iegādei,” skaidro M. Peilāns. Viņš norāda, ka potenciālajiem klientiem ir iespēja vienuviet risināt visus jautājumus saistībā ar iecerētās koka ēkas projektēšanu, ražošanu un būvniecību.

Jaunā "Rail Baltica" tilta pār Daugavu pirmās kārtas būvdarbi kopumā izmaksās nepilnus 20 miljonus eiro, piektdien mediju pasākumā sacīja par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu Latvijā atbildīgā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Viņš arī sacīja, ka pirmās kārtas būvdarbi paredz divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā - gala balstu Maskavas ielā un starpbalstu Ģenerāļa Radziņa krastmalā starp brauktuvēm, kā arī pirmā balsta būvniecību Daugavā, papildinot, ka pirmās kārtas būvdarbi ir jāpaveic nepilnu divu gadu laikā.

Tāpat EDzL pārstāvji norādīja, ka pirmā tilta izbūves kārta paredz arī aptuveni 140 metrus garas laiduma konstrukcijas izbūvi.

Vienlaikus komentējot jaunā tilta pār Daugavu kopējās izmaksas, Vingris norādīja, ka pēc pirmās kārtas būvdarbiem tā tilta daļa, kas sekos pēc balsta ūdenī līdz Mūkusalas ielai, kas ir aptuveni viens kilometrs tilta, pieteiktā nauda Eiropas Savienības finansējumam tieši būvdarbiem ir aptuveni vēl papildu 70 miljoni eiro.

Rīgas pašvaldības šovasar izsludinātajā atklātajā iepirkuma konkursā Joŗģa Zemitāna tilta pārbūvei pieteikušies četri pretendenti, savukārt konkursu Vanšu tilta pārbūvei plānots izbeigt bez rezultāta un izsludināt jaunu iepirkumu, informē Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā.

Jorģa Zemitāna tilta pārbūves darbus plānots sākt šajā būvsezonā un darbu izpildei atvēlēt 18 mēnešus no būvdarbu sākšanas brīža.

Kā informē pašvaldības izpilddirektors Jānis Lange, konkursā uz Vanšu tilta pārbūvi pieteicies tikai viens pretendents ar neatbilstoši dārgu piedāvājumu. "Tāpēc šo iepirkumu pārtrauksim un tiks izsludināts jauns konkurss, iestrādājot noteikumos iespējas pieteikties plašākam pretendentu lokam," norāda J.Lange.

Vanšu tilta pārbūvi plānots veikt pēc būvniecības veida "projektē un būvē", kas paredz projektēšanas darbu un būvdarbu apvienošanu. Attiecīgi Vanšu tilta projektēšanu un būvniecību veiktu viens būvnieks, kas tiktu izraudzīts atklāta konkursa kārtībā. Līguma izpildes termiņš šobrīd ir provizorisks, nosakot, ka būvprojekta izstrādei atvēlētais laiks ir ne ilgāks kā divpadsmit mēneši, savukārt būvdarbu izpildes termiņš - ne vairāk kā divdesmit četri mēneši.

Rīgā atklāts vairāk nekā 700 000 eiro vērtais tilts pār Kīleveina grāvi, informē Rīgas domē.

Jaunais tilts pār Kīleveina grāvi atrodas Dēļu ielas trasē starp Jelgavas ielu Torņakalna pusē un Mūkusalas biznesa centra teritoriju, pa kuru turpināsies gājēju un velosipēdistu ceļš līdz Mūkusalas ielai.

Par 946 000 eiro būvēs gājēju un velosipēdistu tiltu pāri Kīleveina grāvim 

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 20.jūnijā atbalstīja priekšlikumu piešķirt finansējumu...

Tilts savieno Torņakalna teritoriju un Latvijas Universitātes Akadēmisko centru ar sabiedriskā transporta tīklu Mūkusalas ielā, veicinot apkaimes funkcionālo un ilgtspējīgu pilsētvides attīstību.

Tilta garums ir 30 metri, bet platums - 5,6 metri, kas nodrošinās netraucētu satiksmi abos virzienos gan gājējiem, gan velosipēdistiem. Projekta ietvaros labiekārtota blakus esošā teritorija un uzstādīti soliņi. Tilta būvniecība tika uzsākta šā gada februārī un noslēdzās oktobrī. Būvdarbus veica SIA "Tilts".

Kopējās tilta būvdarbu izmaksas sasniedza 720 529 eiro bez PVN.

Rīgā veikti Austrumu maģistrāles satiksmes pārvada pār Ieriķu un Dzelzavas ielu slogošanas darbi. Pilnsabiedrība “ACB, TILTS”, veicot slogošanu, pārbaudīja satiksmes pārvada faktisko nestspēju.

Būvdarbi norit atbilstoši noteiktajiem termiņiem un tos plānots pabeigt rudenī.

Austrumu maģistrāles slogošanā izmantoja sešas dažādas slodžu shēmas. Vienas slodžu shēmas pārbaudē vienlaicīgi izmantoja astoņas kravas automašīnas. Katras automašīnas svars bija ap 30 tonnām, tādējādi uz pārvada vienlaicīgi atradās līdz pat 240 tonnu liels svars. Pirms slogošanas tika veikti aprēķini, lai noteiktu maksimālās izlieces pie noteiktās slodžu shēmas. Attiecīgi, slogošanas laikā, veicot mērījumus, tika pārbaudīts, vai pie konkrētas slodzes šīs izlieces netiek pārsniegtas. Pārbaudot būves statisko slodzi, eksperti varēs sagatavot slēdzienu par pārvada gatavību satiksmes atvēršanai.

Lai iegūtu pārdomātus, ainaviski, pilsētbūvnieciski, mākslinieciski augstvērtīgus un vienlaikus ekonomiski pamatotus metus gājēju un velosipēdistu tilta izbūvei pāri Zundam un tā integrāciju pilsētvidē, izsludināts metu konkurss, informē Rīgas dome.

Metu konkurss paredzēts jauna gājēju un velobraucēju tilta un to savienojumu izveidei starp Durbes un Paula Valdena ielām, kas ir pirmais un viens no svarīgākajiem projektiem plānotā veloceliņa "Rīga - Babīte - Piņķi" izbūvei, mobilitātes veicināšanai un Zunda kanāla apkārtnes sakārtošanai. Metu iesniegšanas termiņš ir 2024.gada 21.februāris.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks skaidro: "Metu konkurss tiek rīkots, lai iegūtu izstrādes idejas Zunda velosipēdistu un gājēju tilta būvniecībai. Šis tilts veidos nozīmīgu velosatiksmes savienojumu ar ērtiem pieslēgumiem pilsētas ielu un rekreācijas infrastruktūrai, savienojot Pārdaugavu ar Ķīpsalu, kā arī veidojot vietzīmi tuvāko apkaimju identitātes veidošanā."

Tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" akcionāri sapulcē piektdien nolēma no uzņēmuma padomes atcelt tās līdzšinējo priekšsēdētāju Gati Kokinu, viņa vietā ieceļot AS "Citadele banka" padomes locekli Klāvu Vasku, aģentūrai LETA pavēstīja "Tet" pārstāve Elīna Kovaļova.

Kokins uzņēmuma padomi vadīja kopš 2009.gada.

"Tet" padomē vairs turpmāk nebūs arī Jānis Grēviņš un Jenss Fredriks Nisens, bet padomē iecelti Ilvars Pētersons un Reičela Samrēna.

"Tet" valsts kapitāldaļu turētāja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") valdes priekšsēdētājs Andris Gādmanis un AS "Tilts Communications" valdes priekšsēdētājs Andrēass Ēkstrems "Tet" īpašnieku vārdā pauda pateicību iepriekšējiem padomes locekļiem par veiksmīgu līderību daudzu gadu garumā uzņēmuma transformācijas procesā no fiksētās telefonijas uz modernu tehnoloģiju un izklaides kompāniju.

Kokins aģentūrai LETA atzina, ka šāds akcionāru lēmums viņam nav bijis pārsteigums. "Atbilstoši manam sākotnējam līgumam es padomē esmu pavadījis gandrīz četrus termiņus. Tas ir ļoti ilgi. Skaidrs, ka atbilstoši labai korporatīvai pārvaldībai ir jāmaina padomes locekļi," teica Kokins.

Mūkusalas ielas promenādes pārbūve Rīgā virzās "ar nelieliem sarežģījumiem", šodien tika informēta Rīgas domes vadība, kas iepazinās ar pārbūves gaitu.

Būvnieki informēja, ka darbu gaitā divus metrus zem Daugavas gultnes tika atrasti vecie krasta stiprinājuma ozolkoka baļķi, kas atrodas tieši tajā vietā, kur darbi jāveic pašreizējā projektā. Vēsturiskos stiprinājumus iepriekš neesot bijis iespējams konstatēt, jo tie atrodas zem gultnes. Tāpat zem ūdens atrasti arī dažādi betona, dzelzs un citu materiālu objekti un priekšmeti, taču ar to uzņēmums jau iepriekš rēķinājies.

Esot paveicies, ka neesot atrasts neviens nesprādzis kara laika lādiņš, kas šādos darbos ir diezgan ierasta parādība un varot kavēt darbu gaitu.

Pašlaik krasta promenādē veikta esošo grants plākšņu un margu demontāža no Akmens tilta līdz Kīleveina grāvim. Lai novērstu krasta skalošanos, ir nostiprināta rievsiena un pašlaik notiek tās enkurošana un atsaišu spriegošana. Darbiem ritot pēc plāna, ap Jāņiem vajadzētu būt redzamām jaunās krastmalas promenādes aprisēm.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 20.jūnijā atbalstīja priekšlikumu piešķirt finansējumu 946 tūkstošu eiro apmērā no Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda līdzekļiem gājēju un velosipēdistu tiltam pāri Kīleveina grāvim.

Jaunais tilts atradīsies Dēļu ielas trasē starp Jelgavas ielu Torņakalna pusē un Mūkusalas biznesa centra teritoriju, pa kuru turpināsies gājēju un velosipēdistu ceļš līdz Mūkusalas ielai.

Tilts pār Kīleveina grāvi nepieciešams, jo šobrīd norisinās aktīva Pārdaugavas projektu attīstība. Tostarp jāmin projekta “Rail Baltica” īstenošana, jaunu biroju un dzīvojamo ēku projektu attīstība Torņakalna apkaimē, kā arī LU Akadēmiskā centra izaugsme. Jaunais tilts sekmēs transporta infrastruktūras attīstību, ievērojot vispārējo mobilitātes principu, kur prioritāte noteikta gājējiem un velosipēdistiem.

Vēlas veidot gājēju un velosipēdu tiltu pie LU Akadēmiskā centra Torņakalnā 

Pie Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra 13.augustā notika darba sanāksme, kurā pārrunāta...

Tāpat Torņakalna teritorijā nepieciešams uzlabot sabiedriskā transporta pieejamību, kas tiks risināts savienojot Jelgavas ielu ar Mūkusalas ielu.

Plānotais tilta garums ir 30 metri, bet platums – 5,5 metri, kas nodrošinās netraucētu satiksmi abos virzienos gājējiem un velosipēdistiem. Tiltam un pievedceļam tiks izbūvēts apgaismojums, sekmējot komfortablus pārvietošanās apstākļus un sociālo drošību. Tāpat tiks nodrošināta vides pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Igaunijas Satiksmes departaments lūdzis Latvijas kolēģiem sniegt vairāk informācijas par "Via Baltica" maršrutā esošā Salacas tilta Salacgrīvā tehnisko stāvokli, ņemot vērā, ka pie tilta veidojas sastrēgumi.

"Satiksmes departaments lūdzis Latvijas kolēģus sniegt plašāku informāciju," sacīja Igaunijas Klimata ministrijas autoceļu dienesta vadītāja Jūlija Bergšteina.

Tilts pār Salacas upi Salacgrīvā jau gadiem ilgi nav renovēts, un kopš šā gada sākuma transportlīdzekļi to var šķērsot tikai vienā virzienā vienlaikus, lai izvairītos no novecojušās konstrukcijas pārslodzes.

Latvijas plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka lieli sastrēgumi var veidoties svētku dienās un jo īpaši vasarā, kad papildu intensīvai kravas automašīnu satiksmei strauji pieaug arī personīgo transportlīdzekļu skaits.

Sešus kilometrus gara automašīnu rinda, kas gaidīja, lai šķērsotu Salacgrīvas tiltu, izveidojās pagājušās nedēļas nogalē, kad tūkstošiem cilvēku no Latvijas un Lietuvas devās uz dziedātāja "The Weeknd" koncertu Tallinā.

Turpinot Rail Baltica tilta pār Daugavu izbūvi Rīgā, martā sākti pirmā balsta būvniecības darbi upē.

Balsta konstrukcijas izbūve notiks no baržas, izmantojot īpašu aprīkojumu, kā arī pirmajā darbu posmā, rievsienu konstrukcijas izbūvē, iesaistot ūdenslīdējus.

Marta vidū uzsākti gultnes tīrīšanas darbi tilta balsta zonā. Daugavā joprojām atrodas pēc kara izbūvētā pagaidu tilta konstrukcijas, tāpat atrodami arī dažādi citi nogrimuši elementi. Pirmais tilta balsts Daugavā tiks būvēts no baržas – būvnieks BERERIX veiks taisnstūra formas rievsienas konstrukcijas izbūvi vienlaikus ar pāļu urbšanu, kas sasniegs dolomīta slāni. Pēc tam upes gultnē starp rievsienām tiks izbūvēta masīvplātne, lai novērstu ūdens spiedienu uz betonējamo režģogu.

Nākamais darba posms būs sausas vides radīšana balsta izbūves telpā. Ūdens tiks atsūknēts, izmantojot īpašu ekipējumu un ūdens sūkņus. Pēc tā izbūves tiks uzsākta arī paša balsta izbūve. Kopumā šos darbus plānots paveikt līdz rudens sākumam.

Ar svinīgu ceremoniju Neres upes krastā, Jonavas rajonā, tika uzsākta Baltijā garākā Rail Baltica tilta būvniecība, informē RB Rail AS.

"Šodien mēs paziņojām par unikāla infrastruktūras objekta celtniecības uzsākšanu Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa posmā no Kauņas līdz Latvijas robežai. Mūsu primārais uzdevums savlaicīgi izbūvēt Rail Baltica pamattrasi posmā Kauņa - Rīga drīz pāries aktīvas būvniecības fāzē. Ātrgaitas dzelzceļa savienojums ar Rīgu ir svarīgs ne tikai tūrismam, bet arī abu valstu un visa Baltijas reģiona uzņēmējiem. Tāpat arī būvniecības paātrināšana nozīmē arī mūsu reģiona drošības stiprināšanu, un šobrīd tas attiecas ne tikai uz Baltijas valstīm. Ne velti Eiropas Komisija uzskata Rail Baltica par stratēģiski prioritāru projektu," sacīja Lietuvas satiksmes un sakaru ministrs Mariuss Skuodis.

Ar "Zaza timber" zīmolu strādājošo trīs Jelgavas novada uzņēmumu apgrozījums pagājušajā gadā kopumā bija 6,33 miljoni eiro, kas ir par 14,3% vairāk nekā 2021.gadā, informē "Zaza timber" pārstāvji.

Tostarp līmētā koka būvkonstrukciju ražotāja SIA "Zaza timber production" apgrozījums pērn palielinājās par 30% un sasniedza 3,42 miljonus. Uzņēmums gadu noslēdza ar 384 000 eiro zaudējumiem, pretstatā 290 000 eiro peļņai 2021.gadā.

"Zaza timber" pārstāvji norāda, ka 2022.gadā uzņēmums veica ievērojamas investīcijas ražošanas kvalitātes sistēmas attīstībā, kvalificētu speciālistu piesaistē, ražošanas efektivitātes uzlabošanā un jaunās pēcapstrādes iekārtās. Pērn "Zaza timber production" eksportēja uz Norvēģiju, Spāniju, Dāniju, Andoru, Baltijas valstīm un citur.

Tikmēr projektēšanas uzņēmuma SIA "Zaza timber engineering" apgrozījums 2022.gadā pieauga par 22% un bija 181 000 eiro. Uzņēmums gadu noslēdza ar 21 000 eiro zaudējumiem, pretstatā 383 eiro peļņai gadu iepriekš. Pērn uzņēmums paplašināja komandu un investēja datoru veiktspējā un programmnodrošinājumā.

Tilta pār Salacu būvniecība varētu izmaksāt ap 18 miljoniem eiro, liecina Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais un saskaņošanai virzītais informatīvais ziņojums "Par tilta pār Salacu Salacgrīvā pārbūvi".

Ziņojumā norādīts, ka pēc Limbažu novada pašvaldības pasūtījuma ir izstrādāts un apstiprināts būvprojekts, kura realizācijai nepieciešams ap 18 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Tāpat ziņojumā norādīts, ka būvdarbus ir iespējams veikt divu būvsezonu laikā, ja tiek veiktas nekavējošas darbības un no valsts puses sniegts speciālistu atbalsts pašvaldībai, kā arī nodrošināta iespēja šo finanšu apjomu piesaistīt.

Viens no iespējamiem risinājumiem ir saņemt daļu finansējuma Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) 2023.gada 3.maijā izsludinātajā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) Militārās mobilitātes projektu konkursā.

Pēc pārbūves atklāts vēsturiskais tilts pār Gauju Strenčos uz reģionālā autoceļa Smiltene-Strenči (P25), informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Tilts uzbūvēts 1909.gadā un ir viens no vecākajiem daudzlaidumu dzelzsbetona tiltiem Baltijas valstīs. Tērauda siju laidumi ar koka klājumu, kas 1929.gadā bija piebūvēti papildus, tagad ir pārbūvēti par dzelzsbetona laidumiem. Uz tilta brauktuves visā garumā ieklāts vēsturiskais laukakmens bruģis, kas bija saglabājies zem ceļa seguma.

Tilta pārbūve sākās 2021.gada vasarā. Tika nojaukti abi tērauda siju laidumi un koka brauktuve, kā arī krasta balsts Strenču pusē un daļēji upes balsts tam līdzās. Tilta dzelzsbetona laidumiem demontēja laukakmens segumu, kā arī brauktuves un ietvju nesošās konstrukcijas.

Pārbūves laikā dzelzsbetona laiduma konstrukcija ir atjaunota vienotā veidolā. Strenču pusē izbūvēts jauns krasta balsts, kā arī daļēji pārbūvēti upes balsti, kuri iepriekš balstīja tērauda siju laidumus. Pārējiem balstiem veikti bojāto vietu remontdarbi un novērsts izskalojumi pie upes balsta Smiltenes pusē.

Austrumu maģistrāles būvniecības sadārdzinājums pārsniegs aptuveni 7 miljonus eiro, šodien, apsekojot būvniecības objektu, informēja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Politiķa vērtējumā, liela daļa sadārdzinājuma ir veidojusies Krievijas sāktā kara pret Ukrainu dēļ, kas izraisīja būvmateriālu cenu kāpumu, savukārt otra daļa ir saistīta ar neparedzētiem būvdarbiem. Pirmajā būvniecības kārtā kara dēļ sadārdzinājums bijis 2,7 miljoni eiro, otrajā - 3,4 miljoni eiro.

Savukārt papildu darbu dēļ sadārdzinājums pirmajā projekta kārtā bijis 1,7 miljoni eiro, bet otrajā - 1,5 miljoni eiro. Papildu darbi esot saistīti gan ar komunikācijām, kas neesot atradušās vietās, kur norādīts dokumentācijā, un bijis jāmeklē citus risinājumus. Arī grunti bijis jāmaina pret stabilāku.

Atsevišķās pozīcijās esot arī ietaupījumi, līdz ar to kopējais sadārdzinājums esot vairāk nekā 7 miljoni eiro.