Valdībai ir jāpilda iepriekš solītais un jāsamazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, pašreizējos apstākļos nav racionālu argumentu, lai Latvijā ieviestu adekvātu šā nodokļa diferencēšanu
Tāds ir vairuma DB aptaujāto uzņēmēju viedoklis. To, ka, gatavojot nākamā gada valsts budžeta projektu, no agrāk solītās un likumā ierakstītās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšanas varētu notikt atkāpšanās, liecina finanšu ministra Jāņa Reira jau gada sākumā sacītais, ka par šo jautājumu vēl notikšot diskusijas. Uzņēmēji un apatujātie īpašu sajūsmu neizrāda arī par iespēju Latvijā ieviest diferencēto IIN likmi. Ir arī citi, piemēram, Dagdas novada deputāts un uzņēmējs Raimonds Nipers uzskata, ka IIN diferenciācija ir neizbēgams pasākums Latvijā un jo ilgāk to atliks, jo bēdīgākas būs sekas. To, ka vienota IIN likme ir tikai dažām Eiropas valstīm – Latvijai, Lietuvai, Igaunijai, Ungārijai, Rumānijai un Bulgārijai, apliecina arī Finanšu ministrijas dati. Kopumā ideja, ka bagātākie iedzīvotāji maksā lielāku nodokli nekā mazo algu saņēmēji Eiropā, nav nekas jauns, tomēr jāsaprot, kādas sekas šāds risinājums radīs Latvijā, turklāt daudzi ar jēdzienu «lielas algas saņēmējs» saprot kaut ko pavisam citu. Tāpat ir jāņem vērā, ka, ieviešot ienākumu diferencēšanu, piemēram, pēc Vācijas vai Lielbritānijas noteiktajiem sliekšņiem, būtiski saruks IIN ienākumi pašvaldību makā, savukārt nosakot šos sliekšņus atbilstoši Latvijas algu līmenim – tiks radīta vēl lielāka motivācija doties peļņā uz ārzemēm. Uzņēmēji uzskata, ka pašreizējā nenoteiktība arī neļauj īsti plānot nākamā gada budžetu, jo nav zināms, kas tad īsti būs ar IIN likmi.
«Ja valdībā esošie politiskie spēki ir solījuši IIN likmes samazināšanu, tad solījumi ir jātur,» DB uzsvēra mēbeļu ražošanas un tirdzniecības SIA Marks M īpašnieks Juris Griķis. Par darabspēka nodokļu pārmērīgo slogu Latvijā tiek runāts gadiem un tad, kad pienāk kārtējais likumā ierakstītais termiņš, kad šī samazināšana reāli jāveic, tiek meklēti visādi iegansti, lai to nedarītu, piebilda J. Griķis. Vēl viens no aptaujātajiem uzņēmējiem norādīja, ka «klīrēšanās» ap likumā ierakstītā izpildi IIN samazināšanai esot labākais pierādījums tam, ka ar to IKP un algu pieaugumu, ko uzrāda papīros, nav tik labi. Proti, ja jau tiek prognozēts IKP un vēl jo vairāk vidējās darba samaksas pieaugums (prognožu grafikos), tad jau naudas no IIN likmes samazināšanas mazāk nekļūs, jo to kompensēs algu prognozētais pieaugums. Tomēr valdības locekļu sacītais «vēl par to diskutēsim» liecinot par pretējo – nodokli samazinot, šī nodokļa ieņēmumi nebūt nepieaugs, bet varbūt pat saruks (dažās pašvaldībās tāda aina arī, visticamāk, būšot redzama). Protams, lai šādus negaidītus «zaudējumus neciestu», valsts vēlas palielināt minimālās algas lielumu, taču ar šo valsts būtībā daudzām tautsaimniecības jomām samazina konkurētspēju, vēl jo vairāk, ja tuvākajās konkurentvalstīs – Lietuvā, Polijā neko tamlīdzīgu nedara, vēl jo vairāk, ja vairākos sektoros, pēc Krievijas embargo pašlaik ir pārlieku augsta konkurence.
«Vēlmes ir jāsabalansē ar iespējām, un tas attiecināms kā uz valsts tā arī uz privāto budžetu,» DB saka ekspremjers, a/s Dinamo Rīga un šobrīd a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs, a/s Latvijas Balzams padomes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņaprāt, ja solījums ir dots un to var izpildīt, tad politiķiem «kaut asinis pa degunu», bet solītais jāizpilda. «Ja valsts budžeta situācija neļauj izpildīt agrāk doto solījumu, tad politiķiem tas godīgi ir jāpasaka un jāmāk izskaidrot, kāpēc doto solījumu konkrētajā situācijā nav iespējams izpildīt,» pamāca A. Kalvītis, piebilstot, ka šādā gadījumā no politiķiem tiks pieprasīts nosaukt grēkāzi. Ekspremjers ir noraidošs pret diferencētu IIN likmju ieviešanu Latvijā. «Nekad šādu IIN diferencēšanu neesmu atbalstījis un arī neatbalstu, jo jau pašlaik cilvēki ar lielākiem ienākumiem IIN samaksā daudzkārt lielākas summas nekā mazāk atalgotu darbu veicēji,» uzsvēra A. Kalvītis.
Plašāk lasiet rakstā Jāturpina samazināt IIN pirmdienas, 17. augusta, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5.lpp.)!