Tā saucamajā Ventspils uzņēmumu krimināllietā ir jāveic revīzija jeb optimizācija, jo šī lieta ir izvērtusies pārāk apjomīga un nekonkrēta. Šāda paziņojuma paušana bija pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera faktiski pirmais publiskais solis kopš viņa ievēlēšanas augstajā amatā un jau ir izraisījis zināmu ažiotāžu.
Proti, sāka rasties jautājumi, vai šāds solis gadījumā netiek sperts tāpēc, lai attiecīgo lietu «noraktu» vai ievirzītu «pareizajā gultnē».
Iespējams, šādas bažas nav bez pamata, ņemot vērā savulaik kuluāros dzirdēto, ka Kalnmeiera izvirzīšana ģenerālprokurora amatam, iespējams, bijusi politiskā tirgus sastāvdaļa. Mazsvarīgs nav aspekts, ka šāda tirgus iespējamību savulaik ir pieļāvis arī pats Kalnmeiers. Turklāt Latvijā runāt par prokuratūras, tāpat kā tiesu varas neatkarību kopumā vispār ir stipri vien pagrūti, ņemot vērā, ka ģenerālprokurora amata kandidātu gan izvirza Augstākās tiesas priekšsēdētājs, tomēr gala vārds pieder politiķiem — Saeimas deputātiem. Tajā pašā laikā šis jautājums būtu jāvērtē arī no cita skatpunkta. Diemžēl jāatzīst, ka prokuratūras darbs Latvijā ir vērtējams kā ne īpaši apmierinošs un ne reizi vien tas ir atspoguļojies arī tiesas spriedumos.
Pats Kalnmeiers vēl pirms ievēlēšanas pašreizējā amatā intervijā DB ir atzinis, ka daudz kritikas prokuratūra saņēmusi no tiesas par celto apsūdzību kvalitāti. Taču tieši no apsūdzības kvalitātes ir atkarīgs krimināllietas iznākums. Vairāku gadu laikā sabiedrību ir pārsteidzis tiesas lēmums vienā otrā skaļā lietā, kad apsūdzētās personas tiek attaisnotas vai arī saņem ļoti mazu soda mēru. Te var minēt gan tā saucamo grīnbergšovu, gan vienu otru ne mazāk interesantu lietu. Acīmredzot nevar izslēgt, ka tiesas lēmums vairākos gadījumos ir tāds un ne citāds tieši tāpēc, ka prokurors savu mājas darbu bijis sagatavojis ievērojami neprofesionālāk, nekā apsūdzētā advokāti. Ne vienas vien lietas gadījumā runa ir par ļoti sarežģītu, komplicētu procesu, kura ietvaros katra mazākā kļūda var izrādīties liktenīga. Nav izslēgts, ka sava veida inventarizācija ir nepieciešama ne vien minētajā Ventspils uzņēmumu lietā, bet arī citās apjomīgajās krimināllietās. Jāpiebilst, ka pats Kalnmeiers jau ir definējis, kuras vēl šobrīd ir uzskatāmas par prioritārām lietām - tā saucamā Parex bankas un arī digitālās televīzijas krimināllieta. Un viņam var piekrist - katrā no tām runa ir nevis par kaimiņu malkas šķūnīša apzagšanu, bet gan par iespējamām afērām daudzu miljonu latu apmērā.
Nenoliedzami tiem apsūdzētajiem, kuri gan šajās, gan arī daudzās citās lietās ir nonākuši uz apsūdzēto sola, būdami nevainīgi, nav jāsaņem sods teju vai pārējiem par brīdinājumu. Tajā pašā laikā būtu muļķīgi, ja reāli vainīgās personas izspruktu no soda vien tāpēc, ka prokuratūra nav spējusi pienācīgi izdarīt savu darbu. Tādējādi ir skaidrs, ka pārmaiņas prokuratūrā, tāpat kā faktiski jebkurā valsts struktūrā, ir nepieciešamas, taču tās nedrīkst kalpot par aizsegu «vajadzīgo» lēmumu veicināšanai.