Bez rezultātiem beigušies SIA GroGlass pērn rudenī izsludinātie iepirkumi, liecina kompānijas paziņojumi Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kā skaidro uzņēmums, konkursi pārtraukti, jo tajos netika iesniegti piedāvājumi.

Db.lv jau rakstīja, ka kopējais iepirkumu apjoms pārsniedza 3,3 miljonus eiro un kompānija plānoja iegādāties tādas iekārtas kā automātiskā izkraušanas un pakošanas sistēma pārklātiem un sagrieztiem stikliem, automātiskā izkraušanas un pakošanas sistēma pārklātiem un sagrieztiem stikliem, automātiska stikla griešanas un laušanas sistēma efektu inspekcijas iekārta sagrieztiem stikliem, automātiska konveijeru sistēma stiklu pārvietošanai, laminēšanas iekārtas automātiska plēves griešanas sistēma, kā arī veidos telpas produktu izkraušanas un pakošanas zonām.

Aizvadītajā ziemā pieaudzis KASKO apdrošināšanas pieteikumu un atlīdzību apjoms par automašīnu bojājumiem, kas saistīti ar saplīsušiem stikliem, sadursmēm ar meža dzīvniekiem un dabas stihijas nodarītajiem postījumiem, liecina AAS "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) apkopotie dati.

Laika periodā no 2019.gada decembra līdz 2020.gada februārim 17,2% KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu bija par saplēstiem stikliem salīdzinājumā ar 15,1% tajā pašā periodā gadu iepriekš. Savukārt dabas stihijas nodarīto postījumu īpatsvars pieaudzis no 0,4% līdz 0,9% gadījumu. Jūtami – no 0,4% līdz 1,1% gada periodā – palielinājies atlīdzību pieteikumu skaits par sadursmēs ar meža dzīvniekiem nodarītajiem bojājumiem.

"Sadursmes ar meža dzīvniekiem, iespējams, varētu būt bijušas biežākas bezsniega ziemas dēļ, kad redzamību uz ceļiem apgrūtināja tumšais gadalaiks, savukārt sniega trūkums atviegloja dzīvnieku vieglu nokļūšanu uz ceļa braucamās daļas," skaidro BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Kārlis Liepiņš.

SIA GroGlass izsludinājis 23 konkursus – iekārtu iegādei un telpu izveidei, liecina kompānijas paziņojumi Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kopējais iepirkumu apjoms pārsniedz 3,3 miljonus eiro un kompānija iegādāsies tādas iekārtas kā automātiskā izkraušanas un pakošanas sistēma pārklātiem un sagrieztiem stikliem, automātiskā izkraušanas un pakošanas sistēma pārklātiem un sagrieztiem stikliem, automātiska stikla griešanas un laušanas sistēma efektu inspekcijas iekārta sagrieztiem stikliem, automātiska konveijeru sistēma stiklu pārvietošanai, laminēšanas iekārtas automātiska plēves griešanas sistēma, kā arī veidos telpas produktu izkraušanas un pakošanas zonām.

Pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz 22.septembrim. Iepirkumi tiek īstenoti ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūras līdzfinansējumu.

«Var just, ka Latvijas iedzīvotāji pēc krīzes ir kļuvuši turīgāki,» spriež kempinga un brīvdienu mājas «Ūši» saimniece Dženeta Marinska. «Ūši» Kolkā darbojas jau 18 gadus.

«90. gados atguvu īpašumā zemi, bet māja vienmēr ir piederējusi ģimenei. Īpašumā ir vairāki hektāri zemes, kas atrodas blakus jūrai,» stāsta Dž. Marinska.

Viesu uzņemšanu «Ūšos» viņa uzsākusi ap 2000. gadu. Sākotnēji viesu māju vasaras laikā apmeklēja vien daži klienti. «Tad tūrisms vēl bija bērnu autiņos. Sākām ar telšu laukumu,» atceras Dž. Marinska.

Sākotnēji «Ūšus» vairāk apmeklējuši vietējie tūristi, jo Latvija vēl nebija iestājusies Eiropas Savienībā. «No 2003. gada, kad bija pirmsiestāšanās periods un vairs nevajadzēja vīzas, ļoti varēja sajust klientu skaita pieaugumu, tūristi vēlās kā vilnis,» stāsta Dž. Marinska.

Šobrīd galvenie viesi ir vācieši un lietuvieši, kuri ierasti «Ūšus» apmeklē karstās nedēļas nogalēs vasarā. Brauc arī no tālākiem Latvijas reģioniem, piemēram, Latgales. Uz «Ūšiem» visbiežāk dodas cilvēki, kas vēlas laiku pavadīt pie jūras.

Tuvojoties Līgo svētkiem, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ķimeņu siera ražotājiem un patērētājiem atgādina, ka produkta nosaukumu Jāņu siers drīkst izmantot tikai uzņēmumi, kas iekļauti Garantētu tradicionālo īpatnību produktu reģistrā.

Šobrīd tādi ir seši ražotāji – Valmieras piens, Dundaga, Lazdonas piensaimnieks, Rankas piens, Straupe un Jaunpils pienotava.

Jāņu siers, tāpat kā salināta rudzu rupjmaize un sklandrauši, ir pagaidām vienīgie Latvijas produkti, kas reģistrēti kā produkti ar garantētu tradicionālo īpatnību (GTĪ). Tas nozīmē, ka tie ražojami pēc tradicionālas receptes un tehnoloģijas. Iekļaujot produktus GTĪ reģistrā, tie tiek pasargāti no pakaļdarinājumiem, kas neatbilst tradicionālajai produkta ražošanas receptei un tehnoloģijai.

Eiropas GTĪ reģistrā iekļautu produktu var ražot jebkurš uzņēmums, kurš var pierādīt, ka ražošanā izmanto tradicionālo produkta ražošanas recepti un tehnoloģiju.

Aizvadīts pirmais «Maxima Latvija» pop-up alus bāra pasākums, kur kopā ar Latvijas alus someljē meklē ēdienu un dažādu alus garšu saderību.

«Sākot iepazīt daudzveidīgo alus piedāvājumu un eksperimentējot tā saderībai ar dažādiem ēdieniem, viens no vienkāršākajiem veidiem ir alus klāstu sadalīt dažās kategorijās un piemeklēt tām ēdienu. Piemēram, maigi apiņots, gaišs alus lieliski papildinās vistas gaļu vai zivi, savukārt stipri apiņots būs piemērots pikantiem ēdieniem. Ja esat iecienījuši liellopa gaļu, nogaršojiet to ar tumšo vai kādu no saldajiem, augļainajiem aliem. Un atcerieties - arī desertus var lieliski papildināt ar alu. Ja tajā ir šokolāde, piemeklējiet kādu ķiršu, upeņu vai saldu tumšo alu,» iesaka «Lielvārdes alus» zīmola vēstnesis Ingemārs Dzenis.

«Šobrīd pasaulē modē ir skābie ali, kas brūvēti, pievienojot dažādus ieraugus, piemēram, šampanieša ieraugu. Vēl viens aktuāls virziens alus radīšanā ir dažādu ozolkoka mucu izmantošana, kuros iepriekš ir noturēts viskijs, portvīns vai kāds cits dzēriens, kas alum piešķir jaunus aromātus. Un, protams, alus pazinēju vidū ļoti iecienīti kā pasaulē, tā Latvijā ir arī spilgtie, rūgtie, dūmakainie un augļainie apiņotie ali. Tomēr savas līderpozīcijas alus baudītāju vidū nemainīgi saglabā un saglabās ierastais lager tipa alus. Jāatzīst, ka arī tas nemitīgi mainās un arī amatalus meistari visā pasaulē strādā un padara to vēl aromātiskāku, pilnasinīgāku un daudzveidīgāku,» stāsta «Mežpils alus» someljē Andris Rasiņš.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Vai makā kritīs solījums, ka tuvākajā laikā varētu tikt apstiprināti pirmie Baltijas valstu iesniegtie projekti Eiropas Investīciju plāna atbalstam

Grieķijas ražošanā, inovācijā un infrastruktūrā ieripojuši 19 miljoni eiro no Junkera lādes un paredzams, ka tas piesaistīs investīcijas vēl 87 miljonu eiro apmērā. Viens no Latvijas prezidentūras ES Padomē galvenajiem uzdevumiem – par Junkera plāna iedarbināšanu pirms pusotra gada sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs. Var sacīt, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, kas ir plāna pamatā, tika ielikts Rīgā. Droši vien šie vēsturiskie notikumi izpelnījās aplausus, akustika lika tiem lieliski dārdēt. Latvijai izdevās nodrošināt Eiropas politiķus un birokrātus ar ērtiem krēsliem un nomazgātiem prezidentūras centrālās ēkas stikliem un bleķiem, droši vien arī latviešu vārītā kafija bija laba. Plaukstu sišana beidzās, Eiropas kungi pameta Rīgu, bet kādu labumu sev izpelnījās mūsu valsts, neņemot vērā pieklājīgus cieņas apliecinājumus par labi sarīkotu prezidentūru?

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) otrdien iztaujāts arī bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Vējonis KNAB slēgtajā pagalmā, visticamāk, ieradās ar automašīnu. Aģentūra LETA novēroja, kā otrdienas vakarā KNAB slēgto pagalmu pameta automašīna «Volkswagen» ar tonētiem aizmugurējiem stikliem. Automašīnā bez vadītāja priekšējā sēdeklī sēdēja kāds vīrietis, bet aizmugurējā sēdeklī bija redzams cita cilvēka siluets.

Ar šo pašu automašīnu Vējonis ar kundzi šovasar ieradās uz Valsts prezidenta Egila Levita inaugurāciju Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, liecina aģentūra LETA fotoarhīvā pieejamā informācija.

KNAB otrdien paziņoja, ka birojs kopīgi ar Konkurences padomi (KP) veic tiesas sankcionētas neatliekamas izmeklēšanas darbības. Šādas darbības īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.

Bijušajam Valsts prezidentam Raimondam Vējonim Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā piemērots liecinieka statuss, apliecināja Vējoņa sekretāre Kristīne Reisa-Dāboliņa.

Viņa apstiprināja, ka 3.septembrī Vējonis apmeklēja KNAB, kur sniedza atbildes uz biroja darbiniekus interesējošiem jautājumiem. Plašāku informāciju par tikšanos viņa nevarēja sniegt, jo Vējonis parakstījis apliecinājumu neizpaust pārrunāto.

Saskaņā ar likumu liecinieks ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā uzaicināta sniegt ziņas par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem. Lieciniekam jāsniedz tikai patiesas ziņas un jāliecina par visu, kas viņam zināms saistībā ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu. Pirmstiesas kriminālprocesā liecinieks ziņas sniedz aptaujā vai pratināšanā. Lieciniekam ir tiesības neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem, kā arī iesniegt sūdzību par pratināšanas norisi pirmstiesas kriminālprocesa laikā. Liecinieks juridiskās palīdzības saņemšanai var uzaicināt advokātu. Liecinieks nedrīkst izpaust aptaujas un pratināšanas saturu, teikts likumā.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats daudzfunkcionālā daudzstāvu ēkā Sporta ielā 11.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāves Ivetas Grīviņas vērtējumā šis ir gadījums, kad bez saulē zaigojošiem fasādes māla paneļiem un stikliem, uzmanību piesaista arī ēkas apkārtne. Brīvā teritorija apkārt ēkai ir salīdzinoši neliela, bet tajā ir daudz labu publiskās ārtelpas labiekārtojuma elementu, kas mājas iedzīvotājiem –biroju ēkas darbiniekiem un apmeklētājiem ikdienas darba rutīnu padara mājīgāku un arī košāku.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Košumu dod krāšņie dekoratīvie augi, kas sagrupēti ievērojot ekoloģiskas saderības principus un sortiments piemeklēts tāds, lai no agra pavasara līdz vēlam rudenim biroju ēkas apkārtne būt ziedoša un krāsaina.

No 1. līdz 12.augustam tiek novērsti skeitbordista radītie bojājumi atjaunotajā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja stiklotajā ātrijā.

Stiklotajā ātrijā uzstādīta telts un pieejamība apmeklētājiem ierobežota.

Darbi tiks veikti apmēram desmit dienas, jo tiks mainīta viena stikla konstrukcija, kas sastāv no sešiem rūdītiem stikliem.

Neskatoties uz to, ka stiklu konstrukciju nestspēju nodrošina stikla paketes apakšējie slāņi un to varēja lietot ekspluatācijā, bojājums rada vizuālu defektu, tāpēc ir pieņemts lēmums par to nomaiņu.

Lai turpmāk atturētu jauniešus no braukāšanas pa LNMM stikloto ātriju, ir plānots izvietot brīdinājuma zīmes. Radītais stikla bojājums ir pieteikts apdrošināšanas kompānijai kā apdrošināšanas gadījums.

Šefpavārs Māris Jansons

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Pārcelšanās no Rīgas uz Cēsīm šefpavāram Mārim Jansonam devusi iespēju noslīpēt restorānu "Kest" un sarakstīt savu pirmo pavārgrāmatu.

Restorāns "Kest", kas lībiešu valodā nozīmē "viņpus", tika plānots trīs gadus un šefpavārs Māris Jansons atzīst - labi, ka tā. Ja tas nebūtu veidots lēnām, tad tas būtu sasteigts, bez dvēseles - vienkārši uzļipināts. Šefpavārs stāsta, ka mūsdienās neveido restorānus ar baltu interjeru. Vairums ir tumši, melni, veidoti "Instragram" stilā, tajos ir daudz augu un elementu - mūžīgais "Pinterest". "Kest" ir gluži pretējs - tīrs, skandināvisks, bez liekām detaļām, saglabājot vēsturisko, kas liecina, ka telpās kādreiz atradies ugunsdzēsēju depo.

«Ir divas sliktākās lietas – degusi automašīna un slīkusi automašīna. Nekad pie jebkādiem apstākļiem neizvēlieties slīkušu automašīnu. Tā jums izmaksās abnormālu naudu, un jūs nonāksiet tādās problēmās, ka jūs gribēsiet tikt vaļā no tā lūžņa,» Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs uzstāja RīgaTV 24 raidījumā Preses klubs un atklāja, kā lietotu auto pircēji var izvairīties no slīkušas automašīnas iegādes.

Kulbergs norādīja, ka vispirms jāizvērtē, vai automašīnas cena ir atbilstoša tās stāvoklim. «Kaut kas nav kārtībā, ja tu redzi – pārāk mazi kilometri, pārāk labs gads, laba automašīna, bet cena salīdzinoši zema un atraktīva,» raidījumā sacīja Kulbergs. Turklāt slīkušā automašīnā varēs novērot vēl citas pazīmes.

Pirmkārt, pircējam jāpievērš uzmanību eļļai. «Ja eļļā ir nonācis ūdens, tad tu to vari redzēt – eļļa ir balta un ar emulsiju. Ja tas tā nav un eļļa ir pārāk svaiga, atkal kaut kas nav kārtībā. Nu kurš tev pirms pārdošanas pēkšņi mainīs eļļu?» Kulbergs norādīja, aicinot izvērtēt automašīnas pārdevēja nodomus.

Otrkārt, mašīnā var novērot ūdens līmeņa atzīmi. «Ja automašīna ir nonākusi plūdos, tā ir bijusi kaut kādā līmenī. Apskaties iekšpusē arkās, no iekšpuses motortelpā. Vai ir redzams, ka bijis kaut kāds līmenis?» aicina Auto asociācijas prezidents.

Jaunpils pils, viens no ievērojamākajiem Tukuma novada un Latvijas kultūras pieminekļiem, gada laikā piedzīvoja būtiskus atjaunošanas darbus, kas bija nepieciešami un nekavējoties uzsākti pēc postošās 2023.gada 7.augusta vētras radītajiem bojājumiem.

Darbi ir veiksmīgi pabeigti šī gada septembrī. Pils ir pilnībā sagatavota, droša un pieejama apmeklētājiem.

Vētra, kas skāra Jaunpili un tuvējās teritorijas, izraisīja nopietnus bojājumus vēsturiskajam Jaunpils pils kompleksam. Spēcīgais vējš un lielgraudu krusa kopā ar lietusgāzēm smagi sabojāja jumtu, fasādes elementus un pils tornīša senlaicīgās konstrukcijas, kā arī pils dienvidu spārnā izsita lielāko daļu logu un sabojāja to rāmjus. Savlaicīga pašvaldības rīcība un sadarbība ar profesionāļiem ļāva ātri novērtēt situāciju un sākt nepieciešamu atjaunošanu. Darbu apjoms bija ievērojams un izrādījās krietni lielāks nekā sākotnēji plānots, taču, pateicoties profesionālai komandai un sadarbībai, būvniekiem izdevās saglabāt pils vēsturisko autentiskumu, vienlaikus nodrošinot tās ilgtspējību nākotnē.

No 1. līdz 12.augustam tiks novērsti skeitbordista radītie bojājumi atjaunotajā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja stiklotajā ātrijā, informē Rīgas dome.

Lai veiktu minētos darbus, stiklotajā ātrijā tiks uzstādīta telts un tā pieejamība apmeklētājiem būs ierobežota. Darbi tiks veikti apmēram desmit dienas, jo tiks mainīta viena stikla konstrukcija, kas sastāv no sešiem rūdītiem stikliem.

Neskatoties uz to, ka stiklu konstrukciju nestspēju nodrošina stikla paketes apakšējie slāņi un to varēja lietot ekspluatācijā, bojājums rada vizuālu defektu, tāpēc ir pieņemts lēmums par to nomaiņu. Lai netraucētu LNMM apmeklētājus, stikla nomaiņa tika veikta vienlaicīgi ar ekspozīcijas maiņu.

Lai turpmāk atturētu jauniešus no braukāšanas pa LNMM stikloto ātriju, ir plānots izvietot brīdinājuma zīmes. Radītais stikla bojājums ir pieteikts apdrošināšanas kompānijai kā apdrošināšanas gadījums. Pašvaldības izdevumi par radīto bojājumu novēršanu tiks pieprasīti no apdrošināšanas kompānijas.

Lietuvā, Elektrēnu pilsētā ekspluatācijā nodota Baltijas valstīs lielākās ekofabrikas pirmā kārta, kas pārstrādās automobiļu, rūpniecības un sadzīves stikla atkritumus.

Investīciju projektā, kura vērtība pārsniedz miljonu eiro, ieguldījis uzņēmums Ekobaze, kas jau vairāk nekā desmit gadus gan Latvijā, gan Lietuvā vāc un pārstrādā otrreizējās izejvielas: plastmasu, metālu, riepas, stiklu un visu to, kam iespējams nodrošināt otru dzīvi.

"Ar katru gadu pasaulē rodas aizvien vairāk jaunu ražošanas materiālu, kas jebkurā gadījumā agri vai vēlu kļūst nelietojami, pat par spīti visiem centieniem. Tāpēc ļoti bieži sanāk tā, ka inovatīva izlaušanās mūsdienu industrijā jau pēc dažiem gadiem kļūst par problēmu ekosistēmai. Kas ir tās lietas, kuras saražotas pirms desmit gadiem un par kurām mums nākas maksāt tagad? Atbilde nav tālu jāmeklē – varat paskatīties uz savas automašīnas stikliem, palūkoties uz mājas logiem. Lielākoties mums ir darīšana nevis ar parasto stiklu plašākā izpratnē, bet gan ar sarežģītu kompozītu materiālu. Viens no tā atribūtiem ir drošības plēve, kurai jāpasargā mūs no atlūzām, ja stikls tiks sadauzīts sīkos gabaliņos. Inovatīvais risinājums, kas ir izglābis un turpina glābt tūkstošiem dzīvību, diemžēl nav ideāls apkārtējās vides veselībai," komentē Ekobaze akcionārs Mariuss Kubiļus.

Šā gada pirmajos divos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika periodu, automašīnu detaļu zādzību skaits pieaudzis par 30%, liecina AAS BTA Baltic Insurance Company apkopotā informācija par KASKO pieteikumiem.

Līdzīgi kā pērn, arī šogad visbiežāk apzagtas BMW markas automašīnas, bet būtiski pieaug Volvo markas automašīnu detaļu zādzību gadījumu skaits – pērn tas palielinājies vairāk nekā četras reizes. Kopumā pērn par automašīnu un to detaļu zādzībām BTA apdrošināšanas atlīdzībās izmaksājusi 703 tūkstošus eiro.

Saskaņā ar BTA saņemtajiem KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem par automašīnu detaļu zādzībām, 2015. gadā visbiežāk – 23% no visiem pieteikumiem – bija apzagti BMW markas spēkrati. Otrajā vietā pēc automašīnu detaļu zādzību skaita pērn ierindojās Volvo markas automašīnas – 20% no visiem pieteikumiem, turklāt šīs markas automašīnu detaļu zādzību skaits pērn, salīdzinājumā ar 2014. gadu, palielinājies vairāk nekā četras reizes. Salīdzinoši mazāk pieteikumu pērn saņemts par Mercedes Benz automašīnu detaļu zādzībām – 11% no visiem pieteikumiem, Volkswagen – 10%, Audi – 7%, Toyota – 7%.

Libānas galvaspilsētā Beirūtā otrdien notika divi spēcīgi sprādzieni, kuros dzīvību zaudējuši vairāk nekā 100 cilvēki un aptuveni 4000 ievainoti, bet vēl 100 pazuduši bez vēsts, trešdien paziņojis Libānas Sarkanais Krusts.

"Līdz šim vairāk nekā 4000 cilvēku ir ievainoti un vairāk nekā 100 zaudējuši dzīvību. Mūsu komandas turpina meklēšanas un glābšanas operācijas," paziņoja Libānas Sarkanais Krusts.

Beirūtā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku 

Beirūtā pēc spēcīgā sprādziena ostā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku,...

Vairums cietušo guvuši vidēji smagus vai smagus ievainojumus. Daudz cilvēku joprojām ir iesprostoti zem gruvešiem.

Sprādzieni notika ostas rajonā. Otrais sprādziens raidīja debesīs milzīgu oranžu ugunsbumbu, kurai sekoja triecienvilnis, kas izpostīja ostu un ēkas tās apkārtnē, izsitot ēku logus vairāku kilometru attālumā.

Sprādzieni bija ļoti spēcīgi pat pilsētai, kas pieredzējusi pilsoņkaru, pašnāvnieku sprādzienus un Izraēlas bruņoto spēku triecienus. To troksnis bija dzirdams pat Kiprā, kas atrodas Vidusjūrā vairāk nekā 200 kilometru attālumā.

Seismologi sprādzienu radīto satricinājumu pielīdzināja 3,3 magnitūdu stiprai zemestrīcei.

Šorīt no ostas turpina pacelties gaisā dūmi un pilsētas centra ielas ir pilnas drupām, bojātām automašīnām un stikliem.

Libānas premjerministrs Hasans Diabs paziņoja, ka ir eksplodējušas 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā, izraisot "katastrofu jebkurā šī vārda nozīmē".

"Šodien notikušais nepaliks bez atbildības. Tie, kas ir atbildīgi par šo katastrofu, samaksās," televīzijā izsakoties par sprādzieniem, otrdien sacīja Diabs.

Arī Libānas prezidents Mišels Auns pavēstījis, ka sprāgušas 2750 tonnas amonija nitrāta, kas nedroši glabātas noliktavā.

Auns sasaucis trešdien valdības ārkārtas sēdi un paziņojis, ka jāizsludina divu nedēļu ārkārtas stāvoklis.

Libānas Vispārējās drošības dienesta vadītājs Abass Ibrahims iepriekš norādīja, ka sprādzienus varēja izraisīt "ārkārtīgi eksplozīvie materiāli", kas pirms kāda laika konfiscēti uz kāda kuģa un glabāti noliktavā ostā dažu minūšu gājiena attālumā no Beirūtas iepirkšanās un naktsdzīves rajoniem.

Kāds karavīrs no ostas ziņu aģentūrai AFP situāciju tur raksturoja kā katastrofu.

"Uz zemes guļ līķi. Ātrās palīdzības mašīnas turpina savākt mirušos," sacīja karavīrs.

Pie ostas sapulcējušies cilvēki, kuri izmisīgi vēlas iegūt ziņas par saviem tuviniekiem, kas sprādzienu brīdī atradās ostā un tās tuvumā. Arī slimnīcās sapulcējušies cilvēki, cerībā iegūt ziņas par pazudušajiem tuviniekiem.

Valsts Nacionālā ziņu aģentūra sākotnēji vēstīja, ka sprādzienus izraisījis ugunsgrēks pirotehnikas noliktavā pie Beirūtas ostas.

Izraēlas valdības amatpersona apliecināja, ka Izraēlai "nav nekāda sakara" ar šiem sprādzieniem, vēsta AP.

Internetā ievietotās fotogrāfijās bija redzams, ka postījumi nodarīti pat Beirūtas lidostas terminālī deviņus kilometrus no sprādzienu vietas.

Sprādzieni nodarīja postījumus arī ANO miera spēku UNIFIL kuģim, un vairāki to darbinieki tika ievainoti.

Slimnīcas, kas jau bija noslogotas Covid-19 pandēmijas dēļ, tagad tika pārpildītas ar ievainotajiem un Libānas Sarkanais Krusts aicināja nekavējoties ziedot asinis.

Nacionālās aizsardzības padome pasludināja Beirūtu par katastrofas zonu, un premjers Diabs aicināja Libānas sabiedrotos "atbalstīt" valsti un "palīdzēt mums izārstēt šīs dziļās brūces".

Libāna saņēma līdzjūtības apliecinājumus no visas pasaules. Palīdzību piedāvājušas ASV, Francija, Beļģija, Irāna, Persijas līča valstis un pat Libānas galvenā ienaidniece Izraēla.

Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka valsts uz Libānu nosūta glābēju komandu un tonnām medicīniskās palīdzības. Makrona birojs pavēstīja, ka 55 glābēji un mobilā medicīniskā vienība, kas spēj sniegt palīdzību 500 cietušajiem, Beirūtā ielidos trešdienas pēcpusdienā. Glābšanas darbos jau iesaistījušies franču karavīri, kas dien ANO spēkos Libānas dienvidos.

Čehija paziņoja, ka nosūta uz Libānu glābēju vienību ar suņiem, kas specializējusies cilvēku meklēšanā zem gruvešiem.

Libānas prezidents ir izsludinājis valstī trīs dienu sēras.

Ziņojot par sprādzieniem, Libānas laikrakstus šodien rotā tādi virsraksti kā "Apokalipse" un "Lielais sabrukums".

Libānā jau tā valda smaga ekonomiskā krīze, kas pēdējos mēnešos izraisījusi masu protestus. Tikmēr slimnīcās pieaudzis Covid-19 pacientu skaits, un pastāv bažas, ka pēc šīs katastrofas tiks piedzīvots vīrusa uzliesmojums.

Sprādzienos sagruvušas daudzas dzīvojamās mājas, potenciāli atstājot bez pajumtes lielu skaitu cilvēku laikā, kad daudzi libānieši zaudējuši darbu un savus ietaupījumus valūtas krīzes dēļ.

Radušās arī bažas par to, kā Libāna turpinās importu, ja sagrauta tās galvenā osta, un pārtikas nodrošinājumu valstī, kura uzņēmusi vairāk nekā miljonu sīriešu bēgļu.

ASV Lauksaimniecības departamenta rīcībā esošā informācija liecina, ka Libāna importē 80% no tai nepieciešamajiem kviešiem.

Ostas lielāko graudu noliktavu pārvalda Libānas Ekonomikas un tirdzniecības ministrija. Ziņu aģentūras AP video, kas uzņemts ar bezpilota lidaparātu, redzams, ka graudu noliktavas sprādzienos ir bojātas un to saturs sajaucies ar drupām un zemi.

Aplēsts, ka sagrautajās ostas noliktavās glabājās aptuveni 85% no Libānas graudu krājumiem.

ASV prezidents Donalds Tramps, atsaucoties uz ASV ģenerāļu teikto, paziņoja, ka otrdien Beirūtā notikušos sprādzienus izraisījusi "sava veida bumba".

"Tas izskatās pēc šausmīga uzbrukuma," Tramps sacīja reportieriem Baltajā namā. "Es tikos ar dažiem no mūsu dižajiem ģenerāļiem, un viņiem tā šķita."

"Tas nebija rūpnieciskas eksplozijas tipa notikums. Saskaņā ar viņu teikto - un viņiem vajadzētu zināt labāk nekā man - viņi, šķiet, domā, ka tas bija uzbrukums. Jā, tā bija sava veida bumba."'

Tramps arī piedāvāja ASV palīdzību Libānai.

Iestājoties rudenim, būtiski pieaug pieteikto KASKO atlīdzību gadījumu skaits par automašīnu zādzībām un trešo personu prettiesiski nodarītajiem bojājumiem automašīnām, liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company (BTA) apkopotie dati. Septembra sākumā nedēļas laikā BTA saņēmusi sešus atlīdzību pieteikumus par nozagtajām automašīnām, kas ir trīs reizes vairāk nekā augustā kopumā, kad tika nozagtas tikai divas automašīnas.

Līdzīgi kā pērn, arī šogad septembrī, kad vakaros arvien ātrāk paliek tumšs un zagļiem vieglāk netraucēti realizēt savus plānus, aktivizējušies automašīnu zagļi. BTA dati liecina, ka zagļi visvairāk iecienījuši Toyota markas automašīnas. Četras no šā gada septembrī sešām BTA klientiem nozagtajām automašīnām ir Toyota markas automašīnas, bet divas – Volkswagen markas automašīnas. Četras no nozagtajām automašīnām nav bijušas vecākas par pieciem gadiem.

«Izvērtējot saņemtos atlīdzību pieteikumus par automašīnu zādzībām, jāsecina, ka automašīnu zagļi, tāpat kā pērn, arī šogad visaktīvāk darbojas Rīgā un Pierīgā, zogot automašīnas gan no neapsargātiem stāvlaukumiem, gan privātmāju pagalmiem. Šobrīd zagļu rīcībā ir pietiekami modernas tehnoloģijas, lai attālināti iegūtu datus un uzlauztu visjaunākās automašīnas, tādēļ auto īpašniekiem būtu arvien vairāk jādomā par papildu drošības pasākumiem. Ja, piemēram, automašīna ir aprīkota ar Keyless Go iedarbināšanas sistēmu, iesakām atslēgas glabāt pēc iespējas tālāk no mājokļa logiem un durvīm, lai samazinātu iespēju, ka tiek nolasīts automašīnas Keyless atslēgu signāls. Papildu aizsardzībai noteikti automašīnu īpašniekiem būtu vērts apsvērt iespēju uzstādīt automašīnās papildu drošības sistēmas. Lai sarežģītu apstākļus zagļiem, kuri vairumā gadījumu paļaujas uz savā rīcībā esošajām modernajām elektronikas iekārtām, noderīga varētu būt, piemēram, stūres saslēdzēju izmantošana, papildu imobilaizera, slepenās pogas vai meklēšanas sistēmas uzstādīšana automašīnā,» skaidro BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore Iveta Rijniece

Bridgestone EMEA (Eiropa, Tuvie Austrumi un Āfrika) paziņojis, ka plāno pilnībā pārņemt Speedy France, kas ir vadošs automašīnu apkopes uzņēmums un viens no svarīgākajiem riepu tīkliem Francijā, informē SIA Bridgestone Baltics pārstāvis Intars Vizbulis.

Darījuma pabeigšana ir atkarīga no regulatoru apstiprinājuma.

Apvienošanās ar Speedy palielinās Bridgestone tiešo piekļuvi gala lietotājiem Francijā, kas ir viens no uzņēmuma pamata tirgiem Eiropā, kā arī citās valstīs, kur darbojas Speedy. Pēc šī darījuma apstiprināšanas kompānijas klātbūtne Francijā tiks paplašināta līdz vairāk nekā 800 mazumtirdzniecības vietām, būtiski atbalstot tās izaugsmes paātrināšanas stratēģiju.

«Mēs Speedy uzskatām par spēcīgu stratēģisku partneri ar premium līmeņa klientu loku, paplašinātu ģeogrāfisko klātbūtni un koncentrēšanos uz pakalpojumu kvalitāti. Turklāt Speedy ir spēcīga zīmola atpazīstamība un novatorisks domāšanas veids. Ņemot vērā Speedy veiktspējas uzlabojumus iepriekšējos gados, mēs vēlamies, lai kompānijas vadītājs Žaks Le Fols un viņa komanda turpinātu pārvaldīt savus pienākumus saskaņā ar saviem stratēģiskajiem plāniem,» norāda Bridgestone EMEA priekšsēdētājs un vadītājs Eduardo Minardi.

Trešdienas vakarā Minskā salūtā par godu Baltkrievijas Neatkarības dienai gājusi bojā viena sieviete un vēl astoņi cilvēki guvuši ievainojumus, ziņo varasiestādes.

Kā ziņo aculiecinieki, dažas no salūta raķetēm sprāgušas zemes tuvumā, ievainojot cilvēkus un izsitot māju stiklus.

Veselības ministrs Vladimirs Karaņiks paziņoja, ka no gūtajiem ievainojumiem mirusi kāda sieviete. Uz vietas sniegta palīdzība vēl pieciem cietušajiem, kuri pēc tam hospitalizēti tuvākajās slimnīcās.

Vēl trīs cietušie, kuri guvuši ievainojumus no saplīsušiem stikliem, paši vērsušies slimnīcā, pavēstīja Karaņiks.

Pēc viņa teiktā, šobrīd slimnīcā palikuši divi ievainotie, pārējiem sniegta palīdzība un viņi palaisti mājās.

Baltkrievijas Izmeklēšanas komiteja sākusi pārbaudi par notikušo.

Zagļi Volvo markas automašīnu īpašniekiem pēdējā gada laikā sagādā arvien jaunus «pārsteigumus», liecina If Apdrošināšanā saņemtie klientu atlīdzību pieteikumi. Tiekot zagti ne tikai Volvo spoguļi un lukturi, bet arī pilnpiedziņas vadības bloki.

Dažu nedēļu laikā If Apdrošināšanā esot saņemti jau četri KASKO polišu īpašnieku pieteikumi par nozagtiem Volvo pilnpiedziņas vadības blokiem. Visas zādzības notikušas Rīgā – centrā, Imantā, Purvciemā un Miera ielas rajonā. Pilnpiedziņas vadības bloki nakts laikā nozagti divām Volvo XC60 un divām XC90 modeļu automašīnām. Auto īpašniekiem aprēķinātie zaudējumi svārstās no 1000 līdz 2700 eiro.

«Zagļu pievēršanos tieši Volvo markas automašīnām skaidrojam gan ar to, ka Volvo Latvijā ir diezgan populārs auto, gan arī ar pieprasījumu pēc tā detaļām otrreizējā tirgū. Iesakām autoīpašniekiem, cik vien tas iespējams, novietot auto drošākās stāvvietās, kā arī konsultēties autoservisos par iespējām pilnpiedziņas vadības bloku stiprināšanai izmantot, piemēram, nestandarta skrūves,» stāsta If Apdrošināšana Atlīdzību daļas vadītāja Līga Bērziņa.