No politiķu mutēm investoriem tiek raidīti nepārprotami signāli par karadarbības draudiem, viss pārējais uz šī fona zaudē jebkādu nozīmi, tostarp apelēšana pie piektā paragrāfa
Investori organiski nepanes nestabilitāti un neprognozējamību, taču Krievijas vulkāna pakājē Latvija meklē katru iespēju, lai tā uguns muti papildinātu ar savu tiesu eļļas. Nav pat runas par to, vajadzēja vai nevajadzēja Latvijas televīzijai rādīt britu raidsabiedrības BBC simulāciju par «zaļajiem cilvēciņiem» Latvijā. No nepārraidīšanas filma no zemes virsas taču nepazustu un problēma neizgaistu. Svarīgi bija adekvāti skaidrot, ka tas ir tikai raidījums, sava veida «aizliegtais paņēmiens», nevis politastroloģijas prognoze. Nevar noliegt, ka filmas sižets zināmā mērā izdara lāča pakalpojumu ne tikai Latvijai, bet visai Baltijai, ja runājam par uzņēmējdarbības vides pievilcību. Taču valsts svarīgākie cilvēki turpina aktīvi Latvijai bērt smiltis uz galvas, aprokot jebkādu investoru intereses dzirksti par iespējamu rosīšanos šeit. Pārraide radīja daudz jautājumu, bet atbilžu vietā tiek kultivēti tikai arvien jauni jautājumi. Bijušais aizsardzības un ārlietu ministrs eiroparlamentārietis Artis Pabriks secināja, ka raidījums «ļauj modelēt Krievijas iebrukumu Latvijā», un «no tā ir jāmācās». Savukārt aktuālā aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa secinājums, ka «filma noteikti nav par to, cik bīstama ir Latgale vai tur dzīvojošie cilvēki», nepārliecina. Investoram grūti izlobīt, vai varas pārstāvji mētājas ar kara tematiku, lai mobilizētu sabiedrisko domu, vai arī jau gatavo augsni.
Arī pirms kutelīgā raidījuma Latvija nav spējusi iet pa stabilu politiskā vēstījuma līniju, šoreiz nemaz nepieminot prognozējamu nodokļu politiku. Jebkura šāda grīļošanās zināmā mērā ietekmē investīcijas. Datus par to, cik daudz potenciālo investoru ir atlikuši lēmumu pieņemšanu par labu Latvijai vai projektu pārcēluši uz citām valstīm, apkopot ir neiespējami. Varētu domāt, ka bez biedējošiem cipariem nav arī iemesla uztraukties. Tomēr šoreiz starptautiski rezonē ietilpīgāks vēstījums nekā ziņas, piemēram, par vienu vai otru referendumu. Centieni «glābt» Latgali ar dažādu plānu palīdzību un nosakot SEZ statusu lielākai vai mazākai teritorijai, var palikt bez rezultātiem, ja reiz pat tautas nobalsošana par likumprojektu, kas paredzēja piešķirt krievu valodai otrās valsts mēles statusu, bija pietiekams iemesls, lai sētu šaubas par dažādu jauno projektu īstenošanos Latgalē. Politiski pūžņojoša vieta var ieinteresēt vienīgi tad, ja sagaidāma zvērīga peļņa, citos gadījumos investīciju veldze šādu zemi neskar.
Diezin vai ārvalstu investors prātā patur Vašingtonas līguma 5. punktu kā drošības garantu potenciāli ieguldītajiem miljoniem. Kad runa ir par naudu, zīlēšana nu nebūs tas labākais veids, kā uzminēt, vai publiskajā telpā izskanējušās puspatiesības nematerializēsies. Ūjināšana par nedrošību Latvijā uzdzen šermuļus pašreizējiem biznesa cilvēkiem, nemaz nerunājot par jauniem spēlētājiem. Dažbrīd gan šķiet, ka paši pūšam un paši degam. Atbaidošu dūmu smaku izplatām, bet tas arī ir viss.