Žēlojoties, ka valsts pārvaldē pazuduši profesionāli cilvēki, ir jāapzinās, kādi ir šīs situācijas cēloņi, un prioritāri tie jānovērš
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunā ģenerāldirektora meklējumi beigušies ar čiku – pagaidām to nav izdevies atrast. Komentējot izveidojušos situāciju, premjers Māris Kučinskis norādījis, ka valsts pārvaldē esot «paklausīgi, taču ne ar savu galvu domājoši cilvēki» vai «godprātīgi cilvēki, kas netiecas uz vadītāja kapacitātes līmeni». Ja izdzīvošanas priekšnosacījums valsts pārvaldē līdz šim ir bijusi maksimāla elastība ļoti mainīgās politiskās virsvadības priekšā, tad ko gan citu var sagaidīt? Tā teikt, kāds ierēdņu korpuss izaudzināts, tāds arī ir. Arī tiekšanās vai netiekšanās uz vadošu amatu ir likumsakarīga un izriet no iepriekš sacītā, jo pārlieka paklausība ir pretrunā godkārīgām ambīcijām. Turklāt, redzot, cik viegli un ātri gan uzkāpj, gan krīt ieceltie vadītāji, kā viņi politiski tiek dancināti un ar kādām metodēm izrēķinās ar «neērtajiem, kas neprotas paši», loģiski, ka pieticīgāka karjera cilvēkiem šķiet veselīgāka.
Pirms žēloties, ka mums trūkst profesionālu cilvēku valsts pārvaldē, ir kritiski jāizvērtē, kā interesēs tad īsti darbojas tur šobrīd strādājošie, ja reiz «ar savu galvu viņi nedomā»? Kāds ir valsts iestāžu darbības mērķis un vai tas tiek ievērots? Vai to darbības mērķis ir kalpot kādām šaurām pie varas esošo interesēm, vai varbūt tomēr sabiedrībai? Ir jābūt pašos pamatos skaidram jēdzienam, ka strādāšana valsts labā nozīmē strādāšanu Latvijas iedzīvotāju labā, lai viņiem dzīvi padarītu ērtāku, drošāku un šajā valstī patīkamāku, nevis aklu pakļaušanos ārpuses diktātam, vienalga, vai tas nāktu no austrumiem vai rietumiem. Taču šķiet, ka izpratne par to, kādas ir patiesās Latvijas intereses, trūkst ne tikai ierēdņiem, bet arī vadošiem politiķiem, kas ir gatavi aktīvi iestāties, piemēram, par tautiešu interesēm Lielbritānijā, ignorējot tos cilvēkus, kuri joprojām dzīvo šeit. Ja valsts iestāžu darbības vai bezdarbības rezultātā no Latvijas ir aizmukusi teju ceturtdaļa iedzīvotāju, tad par ko mēs vispār runājam? Ja ierēdņu algas ir atkarīgas nevis no reāli viņu padarītā un situācijas valsts ekonomikā, bet gan tikai no tā, ka kārtējo reizi valstī politiski tiek pacelta minimālā alga, tad līdzšinējā neprofesionalitāte tikai turpināsies. Nav šaubu, ka atbildīgs un labi veikts darbs ir adekvāti jāatalgo arī valsts pārvaldē, tomēr var gadīties, ka, maksājot pēc rezultātiem, katrā ministrijā paliktu vien kādi desmit cilvēki. Taču arī tas būtu labi, jo arī Latvija tad varētu iet uz Igaunijā ierosināto modeli – vienu valsts pārvaldes institūciju sadrumstalota un birokrātiska valsts aparāta vietā.
Atgriežoties pie VID vadītāja amata kandidātiem, var jau to meklēt citās valsts pārvaldes struktūrās, taču var tikai brīdināt no politiski paklausīga cilvēka bez pietiekamas izpratnes par nodokļu pārbaudēm un to rezultātu pārsūdzībām, jo VID vadītājs nav tikai formāls priekšnieks un izkārtne.
