Pirms 18 gadiem darbu uzsāka plašāk nezināms «garāžas projekts» – Google meklētājs; šodien tas ir sasniedzis globālas uzraudzības impērijas statusu
1969. gada rudenī divi ASV augstskolu datori savstarpēji apmainījās ar pirmo internetā pārsūtīto ziņu. 29 gadus vēlāk Google uzsāka jaunu ēru, izdomājot meklētāju.
Tiem lietotājiem, kas tolaik internetā spēra tikai pirmos soļus, Google bija noderīgs ceļa rādītājs. Viss izskatījās pilnīgi nekaitīgi – koši burtiņi, vienkārši lietot, simpātisks uzņēmums, ko nodibinājuši divi džeki. Pēc 18 gadiem no kādreizējā «garāžas projekta» ir izaudzis augsti rentabls globāls koncerns, kurš savāc savu lietotāju datus, gadā apgrozot 75 mljrd. ASV dolāru un nopelnot 16 mljrd.
Šobrīd meklētājs ik dienu apstrādā jau piecus miljardus tajā ierakstīto pieprasījumu. Lai gan Google sauklis «don’t be evil» (neesi ļauns) šķiet tik miermīlīgs, uzņēmumam jau šobrīd, pateicoties savāktajiem datiem, ir ļoti liela vara pār saviem lietotājiem, un tas, kas ar šiem datiem tiek darīts, ir tikai paša koncerna ziņā. Internetā piedāvātie bezmaksas pakalpojumi šķiet tik ērti, taču par tiem cilvēks maksā ar sava privātuma zaudēšanu, jo bez maksas siers ir tikai peļu slazdā.
Protams, meklētājs, kas vismaz daļēji darbojās anonīmi, bija tikai globālās uzraudzības impērijas pamatakmens. Ar Google Mail, kas tirgū parādījās 2004. gadā, un Google Calendar, kā arī Google Text and Tables (abi tirgū kopš 2006. gada) to lietotājs tika uzaicināts stādīties priekšā arī personīgi, proti, lai šos pakalpojumus izmantotu, katram lietotājam bija jāizveido personalizēts konts. Savukārt 2005. gadā izveidotais Google Analytics ļauj labi pārraudzīt interneta lapas un protokolēt lietotāju izturēšanos tajās.
Pirms četriem gadiem uzņēmumam izdevās spert vēl vienu lielu soli uz priekšu, panākot to, ka vienkopus tiek savienotas visas konkrētā lietotāja ierīces no datora līdz mobilajam telefonam u.c. viedierīcēm. Tāpēc šobrīd Google savus lietotājus jau pazīst ļoti labi – no viņu politiskajiem uzskatiem un slimībām līdz materiālajai rocībai un seksuālajām interesēm.
Taču ar to vēl nekas nebeidzas: kopš 2012. gada darbojas ļoti izpalīdzīga aplikācija Google Now, kas savam lietotājam sūta dažādu informāciju, piemēram, informē par sastrēgumiem uz ceļa, ziņo par iecienītās sporta komandas rezultātiem vai atgādina par lidojumu. Tas nozīmē arī to, ka ierīce kontrolē sava lietotāja atrašanās vietu un monitorē viņa rakstītās ziņas.
Šādu šķietami nekaitīgu un izpalīdzīgu lietiņu koncerna krājumos vēl ir daudz, caur Google Home skaļruni, ko pēc anotācijas pienāktos novietot dzīvojamā istabā, ierīce caur mikrofonu var pastāvīgi kontrolēt apkārtni, bet caur Doubleclick baneriem – iegūt tās lietotāju portretus. Vai ir iespēja no šādas absolūtās izsekošanas un uzraudzības mūsdienās vēl izvairīties? Jā, ir. Izvēle paliek katra paša ziņā, cik lielā mērā izgaismot savu personīgo dzīvi, nezinot, vai kādreiz šī vieglprātība nebūs jānožēlo.