Neatkarīgi no tā, vai jums bijusi nogurdinoša diena darbā vai esat devies garā ceļojumā, labs miegs ir svarīgs dažādu iemeslu dēļ. Tas ne tikai ļauj atgūt produktivitāti un saglabāt labu garastāvokli, bet arī veicina vispārējo labsajūtu. Jums pilnīgi noteikti ir nepieciešams tāds matracis, kas spēj nodrošināt augstu komforta līmeni. Lai pienācīgi sagatavotos nākamās dienas izaicinājumiem, ir ļoti svarīgi uzturēt labvēlīgu gulēšanas vidi. Laba miega pamatā ir jūsu individuālajām vajadzībām piemērots matracis.

Miega kvalitāti lielā mērā ietekmē ārējie faktori, un viens no būtiskākajiem ir jūsu īpašajām prasībām atbilstošs matracis. Pareiza matrača izvēle palīdzēs jūsu muskuļiem atslābināties un garantēs, ka nākamajā rītā jutīsieties atpūties un enerģijas pilns. Mēs esam izveidojuši noderīgu ceļvedi, lai palīdzētu jums izvēlēties ideālu matraci. Šajā rakstā ir sniegti vērtīgi padomi un ieteikumi par to, kādi faktori jāņem vērā, izvēloties savu guļamvietu. Tas atvieglos lēmuma pieņemšanas procesu un nodrošinās, ka izdarāt apzinātu izvēli sava komforta un labsajūtas labā.

Temperatūra

Meklējot jaunu matraci, daudzi cilvēki par prioritāti izvirza temperatūras neitralitāti. Tas nozīmē, ka viņi vēlas matraci, kas spēj regulēt un uzturēt komfortablu temperatūru visas nakts garumā. Lai novērstu svīšanu naktī, ieteicams izvēlēties matraci, kas ir gaisa caurlaidīgs un nodrošina pareizu gaisa plūsmu, lai karstās vasaras dienās saglabātu vēsumu. Turklāt izvēlieties matraci, kas pielāgojas jūsu ķermeņa temperatūrai un nodrošina izolāciju aukstākajos gadalaikos. Tas var palīdzēt nodrošināt ērtu gulēšanu bez svīšanas visa gada garumā. Aplūkojot matračus šajā konkrētajā kategorijā, ir vērts apsvērt atsperu vai putu poliuretāna matraču veidus. Abiem šiem veidiem ir unikālas īpašības, kas var atbilst jūsu vēlmēm un komforta prasībām.

Kūrorta statusa izvērtēšanas komisija ir izvērtējusi Jūrmalas pilsētas domes pārskatu par tās administratīvās teritorijas atbilstību kūrorta statusam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Izvērtējot vides kvalitātes rādītājus, paredzēto kūrorta attīstību, ņemot vērā administratīvajā teritorijā pieejamos dabas dziednieciskos resursus un esošo tūrisma infrastruktūru pieņemts lēmums par kūrorta statusa saglabāšanu Jūrmalas pilsētai, informē Ekonomikas ministrijā.

Saskaņā ar kūrorta statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību, pašvaldība, kuras teritorijai piešķirts kūrorta statuss, ne retāk kā reizi divos gados iesniedz Ekonomikas ministrijā pārskatu par teritorijas attīstības plānošanas dokumentos paredzēto kūrorta attīstību un vides kvalitātes rādītājiem. Pārskatu izvērtē un atzinumu sniedz Kūrorta statusa izvērtēšanas komisija, kuras sastāvā ir Ekonomikas, Veselības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji.

Jūrmala ir pirmā Latvijas pilsēta, kas ieguvusi kūrorta statusu 2013.gada 20.novembrī. Kūrorta statuss piešķirts visai Jūrmalas pilsētas administratīvajai teritorijai, izņemot Vārnukroga, Priedaines un Bražciema teritorijas. Šī gada 27.oktobrī Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu, ar kuru tiek piešķirts kūrorta statuss arī Liepājas teritorijai no Tirdzniecības kanāla līdz Pērkones kanālam, ietverot tajā Jūrmalas parku, vēsturisko apbūvi, sporta kompleksu, bērnu rotaļu laukumu, Piejūras slimnīcas teritoriju un veloceliņus.

Šā gada 27.oktobrī Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu, ar kuru tiek piešķirts kūrorta statuss Liepājas teritorijai no Tirdzniecības kanāla līdz Pērkones kanālam, ietverot tajā Jūrmalas parku, vēsturisko apbūvi, sporta kompleksu, bērnu rotaļu laukumu, Piejūras slimnīcas teritoriju un veloceliņus.

Kūrorta statuss Liepājas pilsētas daļai kalpos kā atbalsta instruments, lai veicinātu investīciju piesaisti kūrortam, t.sk., infrastruktūras attīstībai, dodot pozitīvu signālu gan Latvijas, gan ārvalstu potenciālajiem investoriem, kuru lēmumu ietekmē ekonomiskā situācija un konkrētās pašvaldības plāni.

Tāpat kūrorta statuss kalpos arī kā mārketinga instruments, popularizējot Liepājas veselības tūrisma pakalpojumu klāstu gan vietējā, gan ārvalstu tirgū, vēl vairāk nostiprinot tūristu uzticību Liepājai kā pievilcīgam tūrisma galamērķim.

Kopumā vērtējot, kūrorta attīstība veicinās vides sakārtotību, darbavietu attīstību, potenciālu un labvēlīgu vidi tūrisma klasteru izveidei un attīstībai, kā arī tūrisma – īpaši veselības tūrisma nozares attīstību. Tādejādi tiks mazināta sezonalitātes ietekme, kā arī paildzināsies tūristu uzturēšanās ilgums un palielināsies viņu tēriņi valstī kopumā. Savukārt attīstīts tūrisms valstij nozīmē sakārtotu apkārtējo vidi, ekonomiskās aktivitātes pieaugumu reģionos, kā arī sociālās un ekonomiskās vides uzlabošanos.

Pašvaldībām, kuru teritorijai piešķirts kūrorta statuss, ne retāk kā reizi divos gados par to būs jāatskaitās.

Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts par kūrorta statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību paredz, ka pašvaldībām ar kūrorta statusu ne retāk kā reizi divos gados līdz 1. oktobrim būs jāiesniedz ministrijā pārskats par kūrorta atbilstību Tūrisma likumā noteiktajam. Saskaņā ar likumu kūrorta statusu iespējams iegūt, atbilstot vairākiem nosacījumiem – kūrorta teritorijā ir pieejami dabas dziednieciskie resursi, tajā darbojas vismaz viena kūrorta ārstniecības iestāde un dabas dziednieciskie resursi tiek izmantoti, lai nodrošinātu teritorijā šīs iestādes darbību. Vides kvalitātes rādītājiem jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, turklāt teritorijā jābūt izveidotai atbilstošai tūrisma infrastruktūrai un teritorijas attīstībai jātiek mērķtiecīgi plānotai.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība nolēmusi izmantot iespēju un iesniegusi pieteikumu kūrorta statusa piešķiršanai visai Jūrmalas pilsētas administratīvajai teritorijai, izņemot Bražciemu, Priedaini un Vārnukrogu.

Tā kā piedāvātā teritorija atbilst visiem likuma nosacījumiem, tostarp tajā ir pieejami dabas dziednieciskie resursi, darbojas vismaz viena kūrorta ārstniecības iestāde, ir izveidota atbilstoša tūrisma infrastruktūra u.c., pašvaldības pieteikums arī atbalstīts.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas pieteikts Valsts sekretāru sanāksmei, Jūrmalas pilsētas daļai paredzēts piešķirt kūrorta statusu. Statuss būs spēkā no dienas, kad lēmumu par kūrorta statusa piešķiršanu šai teritorijai atbalstīs valdība.

«Kūrorta attīstība veicinās vides sakārtotību, degradēto teritoriju revitalizāciju, veselības aprūpes pieejamību, darbavietu attīstību, kā arī potenciālu un labvēlīgu vidi tūrisma klasteru izveidei un attīstībai,» klāsta EM. DB jau rakstījis, ka iespēja iesniegt pieteikumu par kūrorta statusa piešķiršanu ir katras pašvaldības brīva izvēle. Kūrortpilsētas statusa piešķiršana neparedz nodokļu atlaides kūrorta teritorijā strādājošajiem komersantiem.

Ceturtdien Jūrmalas pilsētas dome apstiprināja Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumus, kas ietver plānojuma grozījumu grafisko daļu, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, informē dome.

Par grozījumu apstiprināšanu balsoja 11 deputāti, pret – 2, bet viens – atturējās. Būtiskākās plānojuma izmaiņas saistītas ar publiskās infrastruktūras un kūrorta jomas attīstīšanu atbilstoši pilsētas stratēģiskajiem mērķiem. Jūrmala ir pirmā pilsēta Latvijā, kura nodrošina plānojuma iekļaušanu vienotajā Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (TAPIS) valsts mērogā, kas atvieglos ar nekustamā īpašuma pārvaldību saistītās informācijas uzkrāšanu un ērtu lietošanu.

«Jūrmala ir un paliks zaļa pilsēta – grozījumos maksimāli esam sabalansējuši pilsētas attīstības stratēģijas mērķus ar iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju viedokļiem. Pilsētai ir jāattīstās – gan kā kvalitatīvai dzīvesvietai pašiem jūrmalniekiem, gan kā mūsdienīgam un tūristus piesaistošam kūrortam. Visu institūciju atzinumi ir pozitīvi, saskaņojot plānu gan no dabas aizsardzības, gan kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas, gan arī tiesiskā aspekta,» uzsver Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Līdz ar grozījumiem Tūrisma likumā iecerēts izveidot atbilstošu ietvaru kūrortu nozares attīstības veicināšanai, tostarp plānots ieviest kūrortpilsētas statusu.

Tiesa gan, kūrorta statusa piešķiršana neparedz nodokļu atlaides tā teritorijā strādājošajiem komersantiem. Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūtais kūrorta statuss vietējai pašvaldībai vai tās daļai būs kā atbalsta instruments, lai veicinātu investīciju piesaisti kūrortu, tostarp infrastruktūras, attīstībai, skaidro grozījumu autori. Turklāt kūrorta statuss varētu radīt papildus drošības sajūtu kūrortiestādēm un ar nozari saistītajiem komersantiem, ka attiecīgajā teritorijā kūrortiestāžu darbība un veselības tūrisma pakalpojumi tiks attīstīti plānveidīgi un ilgtermiņā.

Saskaņā ar likumu kūrorts ir vietējās pašvaldības administratīvā teritorija vai tās daļa, kurai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirts kūrorta statuss. To var iegūt, ja vietējā pašvaldība savos teritorijas attīstības plānošanas dokumentos ir noteikusi kūrorta teritoriju un pamatojusi kūrorta attīstības perspektīvas, noteiktā teritorija ir nodrošināta ar kūrorta ārstniecības iestādēm un tūrisma infrastruktūru un tajā ir pieejami un tiek izmantoti dabas dziednieciskie resursi.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Investīciju piesaiste un eksports ir šī brīža valsts un pašvaldību ekonomikas aksioma un izdzīvošanas jautājums (eksportē vai mirsti), un nedrīkst būt politiskā tirgus maiņas monēta.

Pārskatāmā nākotnē Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgum, tā attīstības tempu, pieprasījuma un cenu līmeņa ziņā, Latvijā nebūs konkurējošas alternatīvas, jo daudzu unikālu faktoru kopums: liels kūrortpilsētas statusam atbilstošs dabas īpatsvars - meži, parki, skvēri, Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla, ar brīnišķīgu publiski pieejamu pludmali visā tās ~ 30 km garumā, attālums no Rīgas un lidostas, Jūrmalas kūrorta paaudzēm krātā atpazīstamība, vasaras koncertsezonas pasākumu daudzveidība, patīkama sociālā vide u.c. nosaka Jūrmalas, ne tikai Latvijas mēroga ekskluzivitāti, prestižu un dzīvesvietas pievilcību, piesaistot ne tikai Latvijas iedzīvotāju, bet aizvien vairāk arī nerezidentu (pārsvarā Krievijas un NVS valstu pilsoņu) interesi iegādāties savai (ģimenes) lietošanai «brīvdienu īpašumus» tieši Jūrmalā. Kā nerezidentu interesi izraisošos papildus faktorus varētu minēt: krievu valodas vidi, ne tik pārmērīgi lielo attālumu no Maskavas, ērto vilcienu un lidmašīnu satiksmi, iespēju atbraukt arī ar automašīnu, personīgo drošību, attīstīto banku sistēmu, īpašumtiesību neaizskaramību, un 2010. gada 1. jūlijā spēkā stājušos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz iespēju ārvalstniekiem un viņu ģimenes locekļiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā (Šengenas zonā), ja Latvijā ir nopirkts noteiktas vērtības nekustamais īpašums. Būtisks izvēles faktors par labu Jūrmalai (Latvijai) ir «mentāli tuva», labvēlīga un nepiespiesta cilvēku savstarpējā komunikācija krievu valodā.

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

No 10. Saeimas pārņemtais likumprojekta «Grozījumi Tūrisma likumā» mērķis ir izveidot atbilstošu ietvaru kūrortu nozares attīstības veicināšanai.

Pirmajā lasījumā 11. Saeimas atbalstītais likumprojekts ietver redakcionālus precizējumus esošajā Tūrisma likumā un paredz pilnvarojumu MK izdot noteikumus, kas noteiks kārtību, kādā vietējās pašvaldības administratīvajai teritorijai vai tās daļai tiek piešķirts un anulēts kūrorta statuss, norādīts likumprojekta anotācijā.

Kūrorta statusa piešķiršana neparedz nodokļu atlaides kūrorta teritorijā strādājošajiem komersantiem. MK kārtībā iegūtais kūrorta statuss vietējai pašvaldībai vai tās daļai būs kā atbalsta instruments, lai veicinātu investīciju piesaisti kūrortu, t. sk. infrastruktūras, attīstībai, dodot pozitīvu signālu gan Latvijas, gan ārvalstu potenciālajiem investoriem, kuru lēmumu ietekmē ekonomiskās situācijas stabilitāte un ilgtermiņa plāni konkrētā pašvaldībā.

Kaut arī daudziem Jūrmala asociējas ar slavenāko Baltijas valstu kūrortu, realitāte ir nedaudz cita, jo tūristu skaits jau gadiem daudz lielāks ir Igaunijas piejūras pilsētā Pērnavā. Izņēmums nav bijusi arī šīs vasaras tūrisma sezona. Lai arī apkalpoto viesu skaitā Baltijā plusi bijuši visiem, Pērnavas viesnīcās nakšņotāju ir bijis teju uz pusi vairāk nekā Jūrmalā.

Iespējams, kaut ko varētu mainīt nākamais ES fondu periods, kurā atbalsts tiek solīts tieši veselības tūrisma attīstībai. Vai šīs iespējas tiks izmantotas, būs atkarīgs no Jūrmalas pašvaldības un uzņēmējiem.

Tūristu vairāk

Baltijas piejūras slavenākie tūrisma centri šo vasaru var ierakstīt pozitīvajā bilancē, jo tūrisma mītnēs nakšņojošo tūristu skaits ir audzis.

CSP dati liecina, ka šā gada aktīvajā tūrisma sezonā, kas ilgst no maija līdz septembrim, Jūrmalas naktsmītnēs ir apkalpots 86,1 tūkst. viesu, kas ir par 17% vairāk nekā 2012.gadā šajā laikā. Tikpat sekmīgi gan nav veicies ar nakšņojumu skaitu – no maija līdz septembrim Jūrmalas naktsmītnēs tas sasniedzis 264 tūkstošus, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2012.gadā. Tas nozīmē, ka nakšņojumu skaita kāpums būtiski atpaliek no viesu skaita pieauguma un ļauj secināt, ka daudzi no jauniegūtajiem tūristiem Jūrmalas naktsmītnēs ir pavadījuši ļoti īsu laiku. Tradicionāli «karstākais» laiks tūrisma sezonā ir bijis jūlijs un augusts.

Satiksmes ministrija (SM) autoceļu lietošanas nodevu par laiku kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām, no 2030.gada plāno aizstāt ar ceļu infrastruktūras nodevu par distanci, izriet no SM sagatavotā likumprojekta "Ceļu nodevu likums".

Ja par transportlīdzekli attiecīgajā autoceļa posmā būs maksājama ceļu infrastruktūras nodeva, autoceļu lietošanas nodeva vairs netiks piemērota, tostarp arī par transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir mazāka vai vienāda ar 3,5 tonnām, skaidro ministrijā.

Ar likumprojektu ieviesta jauna definīcija - ceļu infrastruktūras nodeva ir nodeva, kas jāmaksā par transportlīdzekli atkarībā no attāluma, kuru tas nobraucis, izmantojot attiecīgo ceļu infrastruktūru, un no transportlīdzekļa tipa. Nodevas nomaksāšana piešķirs tiesības ar minēto transportlīdzekli izmantot ceļu infrastruktūru.

Tostarp, ieviešot privātās un publiskās partnerības finansētus autoceļu projektus, pamatojoties uz likumprojektu, valsts varēs noteikt un piemērot ceļu infrastruktūras nodevu par noteikta jaunuzbūvēta ceļa posma izmantošanu, kā arī vairāk koncentrēties uz principa "piesārņotājs maksā" piemērošanu.

Jūrmalas pilsētas dome nolēmusi lūgt Ministru kabinetam ierosināt bijušās kūrorta poliklīnikas Ķemeros atsavināšanu un nodot to bez atlīdzības Jūrmalas pilsētas pašvaldības īpašumā.

«Pirms pāris mēnešiem sākām sarunas ar bijušās Ķemeru kūrorta poliklīnikas īpašnieku – SIA Ominasis Latvia – pārstāvjiem par īpašuma atsavināšanu pašvaldības vajadzībām, taču atbildi neesam saņēmuši,» norāda Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Lēmumu lūgt ierosināt īpašuma atsavināšanu pasteidzinājis ugunsgrēks kūrorta poliklīnikas ēkā šā gada 19. jūlijā. Arī Ķemeru sanatorijas rekonstrukcijas darbi esot apstājušies, un acīmredzami tās pašreizējo īpašnieku prioritāte nav kūrorta poliklīnikas atjaunošana, norāda dome. Piebilstot, ka nedrīkst pieļaut, ka īpašnieka bezdarbības dēļ iet bojā valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Jūrmalas pašvaldības deputāti šodien domes sēdē vienbalsīgi nolēmuši ierosināt Ķemeru sanatorijas ēkas un 12 zemesgabalu, uz kuriem atrodas minerālūdeņu dziļurbumi, atsavināšanu.

Šāds lēmums pieņemts, lai nodrošinātu kultūrvēsturiskā mantojuma un kūrorta resursu saglabāšanu sabiedrības interesēs.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja domes pārstāvis Reinholds Pelše, ar domes lēmumu pašvaldības juristiem uzdots sagatavot iespējamos variantus, kā panākt atsavināšanu. Iespējams, dome varētu rīkoties līdzīgi kā gadījumā ar Ķemeru poliklīnikas ēku, vēršoties Ministru kabinetā ar ierosinājumu īpašumu atsavināt, taču pašvaldības juristi uzskatot, ka šajā gadījumā ir iespējami arī citi ceļi. Konkrēts termiņš, kurā pašvaldības juristiem jāsagatavo priekšlikumi, gan šodien neesot noteikts, sacīja Pelše.

Kūrortveselības bizness Jūrmalā pakāpeniski attīstās; pilsēta kurortoloģiju definējusi par prioritāti

Jau vairākus gadus aug Jūrmalas sanatoriju apgrozījums, piemēram, Jaunķemeru sanatorijas īpašnieks SIA Sanare-KRC Jaunķemeri pērn strādāja ar 5,3 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas ir vairāk nekā 2012. gadā apgrozītie 5 milj. eiro un 2011. gadā apgrozītie 4,4 milj. eiro, liecina Lursoft informācija. Arī uzņēmuma pērn nopelnītie 452 tūkst. eiro ir krietni vairāk par 76,4 tūkst. eiro, kas makā palika 2012. gadā.

Tas saistāms ar Latvijas veselības sistēmas trūkumiem, proti, cilvēki, kuri vēlas rūpēties par savu veselību, bet netiek pie ārsta, savā atvaļinājumā izmanto iespēju doties uz sanatoriju, kur pieejami gan dažādu speciālistu apmeklējumi, gan rehabilitācija, skaidro Sanare–KRC Jaunķemeri valdes priekšsēdētāja vietniece veselības aprūpes jomā Elīna Malkiela. Lielākā interese ir par rehabilitāciju – modernās medicīnas, piemēram, fizioterapeita, uztura speciālista, logopēda palīdzība un konsultācijas apvienojumā ar balneoloģiju, kas Ķemeros kādreiz bija spēcīgi attīstīta. Joprojām tiek izmantotas Ķemeru dūņas.

Ziemeļkorejas plāni par slēpošanas kūrorta būvniecību saskārušies ar jauniem šķēršļiem pēc tam, kad Šveice atteikusies komunistiskajam režīmam pārdot pacēlājus.

Oficiāli Šveices valdība norādījusi, ka pacēlāju pārdošanu tai liedz pret Ziemeļkoreju noteiktās sankcijas, kuru ietvaros aizliegts valstij piegādāt luksusa preces, vēsta BBC. Tomēr Šveices Ekonomisko lietu valsts sekretariāts (Seco) topošo Ziemeļkorejas slēpošanas kūrortu nosaucis par «prestižu režīma propogandas projektu».

«Nav iedomājams, ka slēpošanas kūrortu varētu izmantot plašāka sabiedrība,» skaidrojusi ministrijas pārstāve Marī Aveta. Iepriekš Ziemeļkoreja bija uzrunājusi vairākas Šveices kompānijas, kuras uzstāda pacēlājus. Kopumā Ziemeļkoreja bija plānojusi atvēlēt aptuveni 7,57 miljonus ASV dolāru pacēlāju iegādei.

No šā gada 24.augusta publiskai apspriešanai tiks nodota Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumu pirmā redakcija, lai uzklausītu iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju priekšlikumus, kā arī saņemtu institūciju atzinumus, šodien lēma Jūrmalas pilsētas dome.

Nozīmīgākās izmaiņas saistītas ar publiskās infrastruktūras attīstību un Jūrmalas kā Latvijas vienīgās kūrortpilsētas statusa stiprināšanu, neskarot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Jūrmala ir pirmā pašvaldība Latvijā, kas teritorijas plānojumu ievietos valsts izveidotajā informācijas sistēmā geolatvija.lv un ieviesīs jaunu funkcionālo zonējumu, atbilstoši Ministru kabineta 2013.gadā pieņemtajam regulējumam par vispārīgajiem teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumiem.

Publiskās infrastruktūras attīstībai pašvaldība paredzējusi teritoriju peldbaseina būvei blakus Pumpuru vidusskolai J.Poruka ielā, paplašināta Lielupes vidusskolas infrastruktūras attīstībai nepieciešamā teritorija Aizputes ielā, būtiski paplašināta Slokas kapsētai paredzētā teritorija 8,5 hektāru apjomā, iezīmētas teritorijas Kūrorta parka izveidei Jaunķemeros (34 hektāri) un Kūrorta parkam Ķemeros (18,6 hektāri), iezīmēta vieta degvielas uzpildes stacijas izveidei Dzintaros, paredzēta 5,65 hektāru papildus teritorija Lielupes grīvas salā, lai attīstītu aktīvās atpūtas / rekreācijas zonu pie Jūrmalas ostas ārpus dabas aizsargājamās teritorijas.

Jūrmalas dome nodod publiskai apspriešanai Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumu pirmo redakciju. Grozījumi lielākoties nav samazinājuši vai pasliktinājuši īpašumu attīstības iespējas.

Sabiedriskās apspriešanas laikā dokumenta izveidotāji uzklausīs iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju priekšlikumus, kā arī saņems vairāku institūciju atzinumus. Grozījumu izstrādes laikā tika saņemti 193 iesniegumi, no tiem 65 tika atbalstīti, 21 – daļēji atbalstīts, bet 89 – noraidīti.

Spēkā esošais Jūrmalas teritorijas plānojums 12 gadiem tika apstiprināts 2012. gada 11. oktobrī. Darba grupas uzdevums – izvērtēt tā atbilstību 2013. gada 30. aprīlī pieņemtajiem Ministru kabineta Vispārīgajiem teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumiem, Jūrmalas pilsētas attīstības programmā 2014.–2020. gadam noteiktajiem mērķiem un prioritātēm, pilsētas attīstības stratēģijai 2010.–2030. gadam, kā arī aktuālajām normatīvo aktu prasībām. Izstrādājot grozījumus, ir iespēja izvērtēt arī citus priekšlikumus izmaiņām teritorijas plānojumā.

Latvijas cūkaudzētāji jau pusotru gadu ražo cūkgaļu, ko pārdod zem pašizmaksas. Ir nepieciešams ilgtspējīgs nozares pastāvēšanas modelis, kas spētu sadzīvot gan ar inflāciju, gan Zaļā kursa prasībām. Par realitāti nozarē, risinājumiem un vajadzībām izjautājām LOSP valdes locekli un Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktori Dzintru Lejnieci.

Vai cūkgaļas ražošana 2021. gadā Latvijā samazinājās? Kas ietekmē nozari šobrīd?

Ražošana vēl nav samazinājusies. Aptuveni pusotru gadu nozare dzīvo zem pašizmaksas. Patiesībā labāk jau nekļūst, jo izejvielām ceļas cenas. 70% ietekme uz cūkgaļas pašizmaksu ir barības cenas pieaugums. Graudu cena pagājušajā nedēļā sasniedza 400 eiro par tonnu, bet vēl pērn kviešu cena bija 230 eiro par tonnu. Cenas pieaugums ir gandrīz divas reizes. Cenu stāsts ir arī par soju, rapsi, eļļu un citiem produktiem, kas veido cūku barības bāzi. Visām barības vielām ir cena pieaugusi, bet cūkgaļas cena pagājušajā gadā pat ir samazinājusies.

Kāda bija starpība pagājušajā gadā starp iepirkuma cenu un pašizmaksu, piemēram, vienam kilogramam dzīvsvarā?

Iespējams, tiek gatavota augsta riska transakcijas nodeva, kas attieksies uz katru otro pilsoni un uzņēmumu

Vai jaunai nodevai jāgatavojas katram pilsonim, kurš kaut reizi pārdevis vai iepircies pa 15 tūkstošiem eiro, un katram uzņēmumam, kas apgroza 300 tūkstošus mēnesī? Laikraksta rīcībā ir nonākusi, visticamāk, Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) sagatavota vēstule par Finanšu ministrijā gatavotajiem augsta riska transakcijas nodevas ieviešanas plāniem, kas, pēc asociācijas domām, praksē varētu skart «katru otro».

Vēstulē paustas bažas: «Ja klients ir fiziska persona, kas kaut reizi ir veikusi darījumu par summu, kas pārsniedz 15 tūkstošus, un šāds ir, iespējams, katrs otrais, jo cilvēki pērk vai pārdod īpašumus vai aizdod, vai vienkārši nodeklarē, ka būs šāds apgrozījums, tad klients ir pakļauts padziļinātai izpētei uzreiz, bet tas nenozīmē paaugstinātu risku.»

Galvaspilsētas mājokļu tirgus astoto gadu pēc kārtas stagnē un jau 59% darījumu notiek bez hipotekārā kredīta piesaistes. Tikmēr Latvijas rietumos tirgus aktivizējas, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Dzīvokļu cenas Liepājas jauno projektu otrreizējā tirgū kritušās par 12%, veicinot darījumu skaita pieaugumu. Interese par mājokļa iegādi vēju pilsēta ir liela; potenciālo pircēju vidū arī lietuvieši, kas dod priekšroku cenai, iegādājoties arī vecākus mājokļus, pat neskatoties uz apjomīgo jauno projektu piedāvājumu netālu esošajā piejūras pilsētā Klaipēdā. Vai Liepāja tiks līdzi augošajam pieprasījumam pēc labas kvalitātes mājokļiem un kā savus nekustamā īpašuma tirgus izaicinājumus risina tuvējie Dienvidu kaimiņi?

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par jūliju:

Gada sākumā spēkā stājās Zemes pārvaldības likums, un lielākā daļa pludmaļu pārgāja vietvaru valdījumā, savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrijas paspārnē palikušas vien dabas un nacionālo parku dabas liegumos, kā arī ainavu aizsardzības zonās esošās pludmales. Tas nozīmē, ka tagad piejūras liedagi ir attiecīgo pašvaldību saimnieciskuma spoguļotāji, un kārtība tām jānodrošina par saviem līdzekļiem, jo valdība neatbalstīja valsts budžeta naudas piešķiršanu šim mērķim, pirmdien raksta laikraksts Diena.

VARAM gan atzīmē, ka papildu ienākumus apsaimniekošanas vajadzībām pašvaldības var gūt, iznomājot pludmales vasaras kafejnīcām.

Varētu šķist, ka bagātākās piejūras pašvaldības, kuru pludmalēs ir liels tirdzniecības nojumju un arī atpūtnieku blīvums, vairāk gādā par komfortu pludmalēs. Dienas izpēte liecina par pretējo – piemēram, kūrortpilsētā Jūrmalā jau gadiem nav pieejamas bezmaksas labierīcības. Pašvaldībā skaidro, ka visās 11 oficiālajās jūras krasta peldvietās izvietots kopumā 17 maksas sabiedrisko tualešu, un katrā no šīm konteinera tipa nojumēm atrodas darbinieks, kas «ķemertiņus» uztur kārtībā, vienlaikus pasargājot tos no vandāļiem, tomēr galvenais pienākums ir maksas – 0,25 eiro – iekasēšana. No tās atbrīvoti pirmsskolas vecuma bērni un invalīdi. Tomēr, ilgāku laiku uzturoties pludmalē, redzams, ka maksas tualeti izkonkurē krūmiņi un daudzos gadījumos, iespējams, arī līcis.

Swedbank ir parakstījusi līgumu ar atkritumu apsaimniekošanas sabiedrību SIA Piejūra par kopumā 1,7 miljonu eiro piešķiršanu, informē bankas pārstāve Kristīne Jakubovska.

505 000 eiro piešķirti kā investīciju kredīts Piejūras reģiona atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības projekta 2.kārtai. Savukārt 1,2 miljoni eiro piešķirti kā kredītlīnija minētā projekta naudas plūsmas stabilitātei.

Piejūras reģionā ietilpst Jūrmala, Tukuma novads, Kandavas novads, Engures novads, Jaunpils Novads, Talsu novads, Dundagas novads, Rojas novads, Mērsraga novads. Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība Piejūra ir viens no 11 centralizētajām pašvaldību īpašumā esošajiem atkritumu poligoniem. Papildus tai ir vēl 4 atkritumu apstrādes centri, kuros ir viss nepieciešamais bioloģisko atkritumu uzglabāšanai. Uzņēmumam ir arī īpašs aprīkojums - konteineri visā reģionā, kas paredzēti šķirojamu atkritumu savākšanai (manuālā šķirošana), kas tiek savākti atsevišķi no pārējiem sadzīves atkritumiem.

Valsts SIA Piejūras slimnīca noslēgusi vairāk nekā 999,8 tūkst. Ls vērtu iepirkumu konkursu par slimnīcas ēkas renovācijas darbiem, liecina informācija Iepirkumu Uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Iepirkuma ietvaros paredzēts veikt slimnīcas ēku un savienojošā koridora renovāciju. Tā norisināsies Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta «Stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību Piejūras slimnīca psihiatriskajā klīnikā, paaugstinot veselības pakalpojumu kvalitāti un izmaksu efektivitāti » ietvaros.

Konkursā, kurā savus piedāvājumus iesniedza astoņi pretendenti, no kuriem priekšroka tika dota SIA UPTK, kas piedāvāja zemāko cenu. Iepriekš Piejūras slimnīca lēsa, ka līgumcena par slimnīcas ēku un savienojošā koridora atjaunošanas darbiem varētu būt aptuveni 1,045 milj. Ls.