Pasaulē populārākais sporta forums – Pasaules kauss futbolā – jau kārtējo reizi liek uzdot jautājumu: vai milzīgi tēriņi svētku rīkošanā pēcāk neizvēršas par kārtīgām paģirām saimniekiem
Veselu mēnesi pasaule dzīvojusi kājasbumbas paēnā un, lai gan Pasaules kauss atnesa vairākus lielākus un mazākus pārsteigums, tā noslēguma fāze tomēr bija likumsakarīga. Pusfinālā iekļuva Vācija, Argentīna, Nīderlande un Brazīlija jeb komandas, kurām jau sākotnēji prognozēja ceļu līdz turnīra noslēdzošajai fāzei. Tāpat, lai gan čempionāta sākumā izskatījās, ka Eiropas komandām šoreiz ies grūti, tieši tām izdevās plūkt galvenos laurus – triumfēja Vācija, bet spēlē par trešo vietu uzvarēja Nīderlande. Nevar neatgādināt arī to, ka čempionāta sākumā dominēja dažādas bukmeikeru prognozes, kas pārsvarā pareģoja, ka Pasaules kausā pārliecinoši uzvarēs Brazīlija. Tiesa gan, prakse pierādīja, ka šādām prognozēm ne vienmēr vajag uzticēties.
Pozitīvi vērtējams tas, ka notikušais Pasaules kauss Brazīlijā pagāja bez lieliem starpgadījumiem, lai gan sākotnēji pastāvēja bažas par puspabeigtiem stadioniem, protestiem un milzīgām satiksmes problēmām. Protams, tagad būs interesanti pavērot, kas šajā valstī notiks uz politiskās skatuves. Brazīlijas futbola komanda pēdējos divos mačos izgāzās kā veca sēta, kas, domājams, krietni ir iedragājis ierindas Brazīlijas iedzīvotāju pašapziņu, jo futbols Latīņamerikā ir pielīdzināms reliģijai. Brazīlijas futbola izlases veiksme vai neveiksme lielā mērā tika sasaistīta arī ar pašreizējās valsts prezidentes Dilmas Rusefas pārvēlēšanas izredzēm savā amatā šā gada oktobrī. Šobrīd, šķiet, izredzes ir krietni sarukušas un pieaugusi iespējamība, ka oktobrī Brazīlija tiks pie jauna vadītāja. Finanšu tirgi D. Rusefu īpaši nemīl, jo pastāv uzskats, – ilgāka viņas atrašanās prezidentes amatā nozīmēs, ka valsts pārvaldītajās kompānijās nenotiks vajadzīgās reformas un tiks palielināta valsts kontrole pār tirgu. Valdot šādam fonam, Brazīlijas raksturojošā akciju tirgus indeksa Ibovespa vērtība šīs nedēļas sākumā palielinājusies jau aptuveni par 2%.
No organizatoriskā viedokļa gan čempionāts bija izdevies, tādēļ šobrīd vairs tikai retais šaubās par to, ka Brazīlija veiksmīgi spēs noorganizēt 2016. gada Olimpiskās spēles Riodežaneiro, lai gan negatīvus pārsteigumus var atnest Brazīlijas ekonomika. Daudzi ekonomisti ir pārliecināti, ka notikušajam čempionātam nebūs liela pienesuma šīs valsts tautsaimniecībai. Piemēram, The Wall Street Journal ziņo, ka Brazīlijā, visticamāk, turpinājusi bremzēties faktiski visu preču, izņemot alus, ražošana (piemēram, lielākā daļa Brazīlijā pārdoto Pasaules kausa suvenīru nāk no Ķīnas). Valsts IKP pieauguma tempi pirmajā ceturksnī sarukuši līdz 1,9%, bet inflācija ir samērā augsta – pie 6,5% atzīmes. Arvien augošs ekonomistu pulks Brazīlijai vidējā termiņā prognozē recesiju un kredītreitingu samazināšanos. Vidējā prognoze ir, ka Brazīlijas IKP šogad pieaugs par 1,3% pēc tam, kad tas pagājušajā gadā auga par 2,5%. Brazīlijas šī čempionāta izmaksas tiek lēstas 11,3 miljardu ASV dolāru apjomā. Jau pašlaik ir skaidrs, ka lielākā daļa uzbūvēto un atjaunoto stadionu netiks pietiekami apsaimniekoti.
Ja kāds grib, var saskatīt arī vairākas simboliskas lietas. Par uzvarētājiem kļuva rūpnieciski attīstītās Eiropas valstis ar ļoti sakārtotu futbola industriju, paēnā atstājot attīstības valstis. Pašlaik vairāki Vācijas komentētāji pēc notikuša čempionāta sajūsmā berzē rokas un saka, ka lielāku popularitāti gūs arī «Made in Germany» brends. Lai gan precīzi to aprēķināt vēl nevar, pašlaik tiek lēsts, ka uzlabosies arī Vācijas patērētāju oma, darba motivācija un līdz ar to darba kvalitāte. Dažādi pētījumi arī pierādījuši, ka tā valsts tautsaimniecība, kura uzvar Pasaules kausā, nākamo ceturkšņu laikā aug nedaudz straujāk nekā gadījumā, ja tas nebūtu noticis. Pašlaik tiek lēsts, ka Vācijas tautsaimniecība šogad un nākamgad varētu augt par 2%.
Nākamais Pasaules kauss notiks Krievijā un pašlaik aprēķināts, ka šī notikuma organizēšanai minētā valsts tērēs līdzekļus 20 miljardu ASV dolāru vērtībā (daudz, ja ņem vērā arī rekorddārgo Soču olimpiādi). Tāpat jāpiebilst, ka Pasaules kausa organizatoru izmaksas Dienvidāfrikā bija vien 4,3 miljardu ASV dolāru apjomā.
