Lēmumu pieņēmējiem pašiem jāmaksā par zaudējumus radījušo lēmumu sekām, bet pārvaldei jādarbojas kā caurspīdīgam komersantam
Jūs pieņemat lēmumus – vai vismaz pret tiem neiebilstat –, kuru rezultātā tiek ja ne nelikumīgi, tad lieki izšķiesti ne desmiti, simti vai tūkstoši, bet miljoni eiro. Taču jums par to nekas nedraud. Gluži pretēji – par to jūs vēl saņemat 3800 eiro vai vairāk mēnesī vai drīzāk – par pāris dienu darbu. Skaidrs, ka runa nav par kādu privātu kompāniju. Kaut kas tāds, kā liecina Valsts kontroles un Konkurences padomes teiktais, ir iespējams vienīgi publiskajā sektorā, šajā gadījumā – Rīgas brīvostā.
Šādas bezatbildīgas visatļautības pamatā ir pilnīga pārliecība par savu neaizskaramību vai nesodāmību. Tā balstās savulaik izveidotajā sistēmā, kur brīvostu pārvaldes ir t.s. atvasinātās publiskās personas ar valdi, kurā ir pa četriem pašvaldības un četriem ministriju ieceltiem pārstāvjiem. Doma it kā laba – lai valsts un pašvaldību intereses tiktu sabalansētas. Tomēr dzīvē viss ir savādāk. Neatkarīgi no tā, vai pašvaldībā valdošā partija ir pozīcijā vai opozīcijā valsts līmenī, valdes mēdz pieņemt tādus lēmumus, ka var apšaubīt ne tikai to lietderību, bet pat likumību. Taču par 3800 eiro – zinot, ka par to nekas nebūs – cilvēki laikam ir gatavi ne uz to vien acis pievērt.
Rezultātā brīvostu zemes tiek iznomātas uz gadu desmitiem, bet tajās nekas nenotiek, jo tās apsaimniekojošie komersanti, iespējams, gaida, kad kāds ārvalstu interesents pārpirks viņu zemes nomas līgumu – un ne jau par simtiem vai tūkstošiem. Apreibusi savā visatļautībā, brīvosta vēsā mierā var atļauties apcelt privāto velkoņu pakalpojumu sniedzēju, tiesāties ar Konkurences padomi, lai gan iznākumā zaudēts vairāk nekā miljons eiro. Žēl tikai, ka ar tādu pašu dedzību netiek veikta jēgpilna kravu piesaiste. Brīvostas gan atrunājas – mūsu funkcijās ir tikai zemi iznomāt, kanālu, piestātnes un citu infrastruktūru uzturēt, nevis ar pārkraušanu nodarboties. Labi – tad vismaz lauziet līgumus ar tiem, kuriem iznomātajā teritorijās nekas lāgā nenotiek.
Taču fundamentālam risinājumam ar to vien nepietiks. Vispirms vajadzētu izrakstīt rēķinu tiem Rīgas brīvostas pārvaldes un valdes locekļiem, kuri bezatbildīgi lēmuši par miljonu trallināšanu. Un tad arī mainīt neefektīvo – ja raugās no kopējām tautsaimniecības interesēm – ostu pārvaldības sistēmu. Viens risinājums ir pārveidot pārvaldes par uzņēmumiem, kā tas ir citās Eiropas valstīs. Šajā gadījumā kaukšanai par privatizāciju nav pamata, jo pārvaldes var palikt valsts/pašvaldības īpašumā. Ja to negribas darīt, tad jāatrod cits veids, kā panākt, lai brīvostu pārvaldē iesaistītie atbildētu par saviem lēmumiem un strādātu nevis partiju savtīgo interešu, bet visas tautsaimniecības labā.
Pašreizējā ļoti nepatīkamā kravu krituma laikā, kad to ir par 10‒25% mazāk nekā pērn, ostu un dzelzceļa pārstāvjiem patīk piesaukt potenciālās Ķīnas/Skandināvijas tranzīta kravas. Šajā projektā ieinteresēta ir arī konteinerpārvadājumos iesaistītā Duisburgas osta, jo tad nebūtu jāmet līkums caur Poliju. Līdz šim gan nav nosaukts neviens, kurš un kā atbildēs, ja Latvijas puses nekompetences, nespējas sadarboties vai savtīgu politisko interešu dēļ šis ļoti reālais projekts tiks izgāzts.
