Tā DB uzņēmēju klubā saka veselības ministre Anda Čakša, gan tiešā nozīmē akcentējot pieeju e-veselībai, gan raksturojot ministrijas apņēmību reformu priekšā
Veselības aprūpes finansēšanas modelī, par ko pēdējā laikā Veselības ministrija (VM) jau daudz runājusi, pamatvajadzība ir veselības aprūpes sistēmai atvēlēt vismaz 12% no kopējā valsts budžeta. Te ministrei ir ir spēcīga aizmugure: Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), Pasaules Veselības organizācija (PVO) un Eiropas Komisija (EK). Ideālais stāsts par finansējuma piesaisti rāda, ka līdz 2023. gadam tie varētu būt jau 14,4%. Tiesa, kur ņemt nepieciešamos līdzekļus – tā vēl ir nākotnes diskusija. Atbildot uz DB galvenās redaktores Līvas Melbārzdes jautājumu par šī brīža versijām, veselības ministre min vairākas iespējas. Pirmā no tām, ko ieskicē arī PVO, ir skaidri pārdalīt pīrāgu. No tā šobrīd veselības aprūpei ir 9,8% nepieciešamo vismaz 12% vietā. «2007. gadā tik daudz bija. Bet ir skaidri jāparāda, kurās jomās ir iespējams pārfinansējums,» komentē A. Čakša.
Otra versija ir meklēt sociālajā budžetā, kur arī finansējuma nav pietiekami daudz. «Vēl var skatīties citu nodokļu virzienā. Tie ir tiešie vai netiešie nodokļi, kas varētu mainīties, bet, ņemot vērā valdības solījumus tos šobrīd neaiztikt, situācija ir diezgan sarežģīta,» teic veselības ministre.
Viņa uzsver, ka tas ir Finanšu ministrijas (FM) lauciņš un cer, ka šobrīd notiekošajās konsultācijās par nodokļu sistēmu ar Pasaules Banku kolēģi FM paturēs prātā arī veselības nozari. Iestājoties par veselīgu dzīvesveidu, A. Čakša būtu gatava sarunām arī par akcīzes nodokļa izmaiņām alkoholam un cigaretēm vai par PVN kādām ekstra lietām, bet jauns «bulciņu» vai «cīsiņu» nodoklis gan pagaidām gaisā nevirmo. Turklāt A. Čakša strikti definē vajadzību, bet finanšu ministres dārziņā ar savu kaplīti neiet.
Visu rakstu «Portāls» mums ir atvēries lasiet 26. septembra laikrakstā Dienas Bizness.