Latvijas bagātākie cilvēki un lielāko dividenžu saņēmēji ne tikai savās kabatās ieskaita miljonos mērāmas summas, bet arī samaksā valstij nodokļu veidā vairākus simtus tūkstošus un pat miljonus eiro. Atklāti runāt par saviem samaksātajiem nodokļiem gatavs ir tikai retais miljonārs, tomēr ir dati, pēc kuriem var aprēķināt summas, ko Latvijas turīgākie samaksājuši valsts budžetam.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju 2017.gada desmit mēnešos desmit lielākie nodokļu maksātāji privātpersonas kopā nodokļos samaksājušas 6,58 miljonus eiro. Netiek gan atklāts, kas ir šīs personas, tomēr ir dati, pēc kuriem var nojaust, kas ir šie maksātāji.

Ir skaidrs, ka 10% kapitāla pieauguma nodoklis jāmaksā tiem, kas saņem dividendes. Lielākās dividendes šogad no sev piederoša uzņēmuma Transact Pro 10,99 miljonu eiro apmērā saņēma Marks Moskvins, tātad nodokļos samaksāja vismaz 1,09 miljonus eiro. Nodokļus vismaz pusmiljona eiro apmērā pērn samaksājusi SIA Belam Rīga līdzīpašniece Ludmila Kaca.

Visiem desmit Latvijas bagātākajiem cilvēkiem tika jautāts, cik viņi šogad un cik pērn samaksājuši nodokļos. Atklāti stāstīt par samaksātajiem nodokļiem ir gatavi tikai abi Latvijas bagātākie cilvēki un AB.LV bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, kā arī Mārcis Martinsons, kura nozīmīgākais uzņēmums ir simtprocentīgi piederošais SIA MM investīcijas, kā arī kuram pieder pa 50% SIA BE Projekts un SIA Profs Real Estate.

Pirmoreiz par Latvijas bagātāko uzņēmēju ir atzīts uzņēmuma Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš, - tā rāda šodien klajā nākušais Dienas Biznesa izdevums Miljonārs - 100 Latvijas turīgākie cilvēki, kas nākamnedēļ, 9. oktobrī nonāks arī mazumtirdzniecībā.

Saskaņā ar korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars ekspertu vērtējumu, izmantojot Lursoft informāciju, gada laikā Arņa Riekstiņa īpašumu vērtējums palielinājies par 10 miljoniem eiro, sasniedzot 172 miljonus eiro. Ilggadēji TOP 100 pirmajā vietā bijušais baņķieris Oļegs Fiļs nu tajā ieņem tikai trešo vietu: viņa īpašumu vērtējums dramatiski sarucis no 315 līdz 100 miljoniem eiro. Savukārt viņa kompanjons Ernests Bernis sarakstā ir vietu zemāk.

Kopumā Latvijas turīgāko cilvēku pirmais desmitnieks tagad izskatās šādi:

1. Arnis Riekstiņš (172 miljoni eiro)

2. Leonīds Esterkins (120 miljoni eiro)

3. Oļegs Fiļs (100 miljoni eiro)

4. Ernests Bernis (98 miljoni eiro)

“Ja esi 15 gadus veltījis ēku atjaunošanai, tad cilvēkiem tas

ir jārāda. Lai viņi nelien pāri žogam, bet cēli ienāk pa vārtiem un priecājas par paveikto,”

domā Nurmuižas saimnieks Oļegs

Fiļs ar draudzeni Kristīni.

Foto: Matīss Markovskis

Uzņēmējs Oļegs Fiļs no likvidācijas procesā esošā banku biznesa pievērsies savam mūža projektam - Latvijas lielākā muižas kompleksa Nurmuižas atjaunošanai, kurā drīzumā durvis vērs restorāns - krogs un viesnīca.

Talsu novada Laucienes pagastā esošo muižas kompleksu baņķieris iegādājās 2004. gada beigās, un aizvadītā gada nogalē apritēja 15 gadi, kopš tur uzsākta renovācija. "Tas, kāpēc iegādājos tieši šo muižas kompleksu, ir garš stāsts, bet īsumā viss ir vienkārši. Pirms 15 gadiem biju krietni jaunāks, ar darbu un ģimenes apstākļiem viss bija labi. Sāku interesēties par Latvijas vēsturi un pamanīju, ka Latvijā ir ap 1000 pilīm, muižām, pusmuižām. Sāku pētīt to vēsturi, iedvesmojos un vispirms apskatījos pavisam citas muižas un ēkas. Pēkšņi man piezvanīja un teica: "Oļeg, tev jāredz!"" atceras O.Fiļs.

Muižas kompleksu veido 33 ēkas, un savulaik Nurmuižas pilij piederēja 17 000 hektāru zemes. O.Fiļs joko, ka šodien tas ir viss Laucienes pagasts. Dažas no ēkām sākotnēji pat nebija pamanāmas un bija ļoti nolaistas. Iepriekšējie īpašnieki Firksu dzimta, kuri šo īpašumu mantoja, nespēja to pārvaldīt, nemaz nerunājot par to, ka viņiem nebija finansiālu līdzekļu muižas kompleksa renovācijai. Tiesa, Firksu dzimta joprojām regulāri sazinās ar tagadējo īpašnieku, izsakot viņam lielu pateicību.

Ceturtdien, 19. oktobrī, nācis klajā žurnāls Miljonārs.100 Latvijas lielākie pelnītāji (autori: Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB). Nu jau vairāk nekā desmit gadus neiztrūkstoši miljonāru saraksta galvgalī ir abi ABLV bankas īpašnieki - šā gada Latvijas 100 bagātāko saraksta pirmajā vietā ierindots Oļegs Fiļs, bet otrajā - Ernests Bernis.

O. Fiļa bagātība tiek lēsta 315 miljonu eiro apmērā (kāpums par 5 miljoniem eiro, salīdzinot ar pagājušo gadu), savukārt, E. Berņa - 312 miljoni eiro (kāpums par 5 miljoniem eiro).

Miljonāru topu 19. oktobrī abonenti saņem bez maksas, no 23. oktobra tas būs nopērkams lielākajās tirdzniecības vietās.

Neiztrūkstoši ABLV bankas īpašniekiem sarakstā seko trešais baņķieris, kuram pieder būtiska pakete citā «nerezidentu bankā». Topa trešajā vietā atrodas Leonids Esterkins, kura bagātības apmērs ir 226 miljoni eiro (kritums par 24 miljoniem eiro).

Nu jau otro gadu pēc kārtas ceturtais bagātākais cilvēks Latvijā ir komunikāciju tehnoloģiju uzņēmuma Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš (162 miljoni eiro, kāpums par 12 miljoniem eiro). Neiztrūkstoši miljonāru pirmajā piecniekā ir otrs Rietumu bankas līdzīpašnieks Arkādijs Suharenko (116 miljoni eiro, kritums par 12 miljoniem eiro).

Pēc tam, kad aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, dati par šī gada martu viesuši cerību par situācijas uzlabošanos.

To apliecina ne tikai Lursoft apkopotie dati par jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāti martā, bet arī Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji, kas liecina, ka aizvadītajā mēnesī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies gan pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, gan arī rūpniecībā un būvniecībā.

Visaugstākais šis rādītājs martā bijis apstrādes rūpniecībā, ko ietekmējis uzņēmēju nedaudz pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums un optimistiskas uzņēmumu vadītāju prognozes turpmākajiem trim mēnešiem*.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka aizvadītajā mēnesī Latvijā reģistrēti 1032 jauni uzņēmumi. Tas ir lielākais viena mēneša laikā reģistrētais jaunu uzņēmumu skaits kopš 2018.gada marta.

#Līdz šim Skanstes rajonā investēti 245 miljoni eiro un attīstītāji neplāno apstāties.

Par spīti šī brīža neskaidrībai par Skanstes rajonā plānoto New Hanza turpmāko attīstību, Skanstes apkaimes attīstības kopējie plāni netiek apstādināti un mēs turpinām attīstīt Rīgas moderno centru, norāda Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

M.Vanags informē, ka tiek turpināts iesāktais, lai apkaime kļūtu par galvaspilsētas centrālo biznesa rajonu, platformu Eiropas mēroga notikumiem un kvalitatīvu dzīves un darba vidi daudziem tūkstošiem rīdzinieku un pilsētas viesu. «Mūsu virzību nosaka līdz šim lielākā teritorijas lokālplānojuma izstrāde, kura ietvaros esam domājuši par vienotu, mērķtiecīgu un modernu pilsētvides attīstību. Lokālplānojums piešķir Skanstes teritorijai arī jaunu ekonomisko perspektīvu,» norāda M.Vanags.

#Notikušais pavelk svītru centieniem būvēt darījumu kvartālu New Hanza.

Līdz ar pēdējā laika notikumiem ap ABLV Bank, tiek iesaldēts arī darījumu kvartāla New Hanza projekts, otrdien preses konferencē sacīja ABLV Bank padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs.

Skaidrs, ka notikušais pavelk svītru mūsu centieniem būvēt darījumu kvartālu New Hanza, kur bija plānots ieguldīt līdz 1 miljardam eiro, tas viss tiek iesaldēts, sacīja O. Fiļs

Patlaban jau ir pārtraukti būvdarbi, sadarbība ar apakšuzņēmējiem, un par visiem darbiem norēķināsimies, kad būs tāda iespēja, viņš uzsvēra.

Lasi Arī:

Zaudētājos var palikt pilsēta

New Hanza projektu nākotnē varētu pārskatīt

Bijušais baņķieris, uzņēmējs Oļegs Fiļs ar dzīvesbiedri Kristīni Jelinsku turpina atjaunot lielāko un senāko līdz mūsdienām saglabājušos Nurmuižas pils kompleksu, meklējot katrai ēkai mūsdienu vajadzībām atbilstošāko funkciju. Jaunākais īstenotais projekts pils kompleksā ir Smēdes SPA, bet projektēšanas stadijā atrodas Lielais Nurmuižas SPA.

Talsu novada Laucienes pagastā esošais 16.gadsimta pils komplekss aizņem aptuveni 80 hektāru, kur saskaņā ar vēsturisko izziņu izvietotas 33 dažādas ēkas un būves – pati Nurmuižas pils jeb kungu māja, krogs, kūtis un staļļi, ratnīca, kalpu māja, vārtu tornis, dārznieka māja, oranžērija, smēde un daudzas citas.

Līdz šim pils kompleksā ieguldīti vairāk nekā 7 miljoni eiro. Iepriekš Dienas Bizness pils kompleksā viesojās, kad pils jaunie saimnieki gatavojās atvērt Nurmuižas restorānu.

Baņķiera mūža projekts 

Uzņēmējs Oļegs Fiļs no likvidācijas procesā esošā banku biznesa pievērsies savam mūža...

Tas kā pirmais publiski pieejamais objekts muižas kompleksa vēsturiskajā kroga ēkā ir atvērts kopš 2020.gada maija. Kroga ēkā sovhoza laikā bija garāžas un traktoru remontdarbnīcas, un renovācijas gaitā tika norakts aptuveni pusotru metru dziļš tehnoloģiskais uzslāņojums.

Šo trīs gadu laikā izdarīts daudz – kādreizējā govju kūts 700 kvadrātmetru platībā pēc renovācijas kļuvusi par svinību un koncertu vietu, uz vēsturiskajiem pamatiem atjaunota pils oranžērija un vīnogu dārzs, savukārt restaurētajā kalpu mājā (vēlāk – doktorātā) ir labiekārtota viesnīca ar 22 numuriem.

Atdzimšanu piedzīvojis arī Nurmuižas gleznainais parks. Teritorijas labiekārtošana veikta arheoloģiskā uzraudzībā, jo pils kompleksa veidošanās saistāma ar Livonijas ordeņa laiku. Parka plānošanā tika pieaicināta Ilze Māra Janelis – vienīgā Latvijas muižu dārzu un parku vēstures pētniece un ainavu arhitekte. Dokumentos parks jeb baroka dārzs pirmo reizi fiksēts 19.gadsimta sākumā vienā no apjomīgākajiem Latvijas un Igaunijas viduslaiku piļu skatu un plānu krājumiem – tā sauktajā Pauluči albumā. Katra ēka organiski papildina cita citu, un ir izdevies saglabāt vēsturisko mantojumu, vienlaicīgi attīstoties muižas pakalpojumu klāstam, piedāvājot apmeklētājiem ekskursijas, restorāna un viesnīcas pakalpojumus. Taču darbi paralēli turpinās visā kompleksā.

“Tas bija apzināts lēmums - pāriet no kompleksa restaurācijas darbiem uz ēku atvēršanu sabiedrībai. Pateicoties veiksmīgai kompleksa konservācijai un renovācijai, cilvēki, kas brauc garām, pēkšņi sākuši pamanīt, ka šeit ir izveidojusies tāda kā pašiem sava pilsēta. Cilvēki aizvien vairāk un vairāk ir sākuši interesēties, kas šeit notiek. Faktiski restorāna atvēršana bija atbilde uz cilvēku jautājumiem,” stāsta O. Fiļs.

Nurmuižas pils komplekss kļuvis par vietu, kur baudīt kultūras mantojumu. Kā stāsta muižas saimnieks, tikai pēdējos trijos gados, pamazām skatienam atklājoties Nurmuižas kompleksa vēsturiskajam mērogam, sāk aktualizēties viens no grūtākajiem jautājumiem – kāda būs visu šo ēku turpmākā funkcija, jo mūsdienās ēku vēsturiskais pielietojums vairs nav aktuāls.

Visu rakstu lasiet jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums.

Dienas Biznesa abonenti speciālizdevumu Nekustamais īpašums saņem bez maksas. Žurnāls nopērkams arī lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Pērn labdarības fonds «ABLV Charitable Foundation» saņēmis ziedojumus 4 674 605 eiro apmērā, bet sabiedriskā labuma iniciatīvas atbalstījis 1,651 miljonu eiro apmērā, liecina fonda apkopotā informācija par 2017.gadā paveikto.

Fonds darbojas piecās jomās - bērni un ģimene, laikmetīgā māksla, izglītība, pilsētvide un mecenātu projekti, kuru ietvaros kopā tiek īstenotas desmit programmas.

Finansējums tika izlietots dažādās sabiedriskā labuma iniciatīvās, piemēram, bērnu un ģimeņu atbalstam tika iztērēti 230 945 eiro, kas tika izlietoti, lai iegādātos dzirdes aparātus 40 Latvijas bērniem, atbalstītu 41 nometni 1440 bērniem Latvijā, kā arī sniegtu palīdzību deviņiem Zolitūdes traģēdijā cietušajiem bērniem.

Laikmetīgās mākslas atbalstam tika novirzīti 95 498 eiro, tostarp atbalstīti astoņi laikmetīgās mākslas izstāžu projekti. 100 435 eiro tika novirzīti izglītības jomai, tostarp izdotas kultūras publikācijas un atbalstīti astoņi laikmetīgās mākslas un kultūras izpratni veicinoši izglītības projekti.

Ceturto gadu pēc kārtas Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksta pirmajās vietās ierindoti AS ABLV Bank īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, liecina žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas, korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars un SIA Lursoft pētījums.

Kā liecina saraksts, gada laikā Latvijas 100 visbagātāko cilvēku pirmā desmitnieka īpašumu vērtības kopsumma sasniegusi 1,41 miljardu eiro.

Topa veidotājs Lapsa norādīja, ka Latvijā nevar nosaukt galvenās trīs vai piecas nozares, uz kurām balstītos visa ekonomika. Jau miljonāru saraksta pirmajā desmitniekā ir atrodami ne tikai baņķieri, bet arī nekustamo īpašumu un būvniecības, meža nozares, informācijas tehnoloģiju un farmācijas pārstāvji. Savukārt Top 100 ir iekļuvuši visu nozaru pārstāvji.

Jaunais Top 100 jau tradicionāli tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompāniju Laika stars un Lursoft datu bāzēm. «Topa pirmā desmitnieka īpašumu kopējā vērtība arī pēdējā gada laikā ir turpinājusi pieaugt (1,36 miljardi eiro pirms gada), taču tālākā Top 100 daļa šo pieaugumu līdzsvaro ar nelielu vērtības kritumu,» norāda Laika stara vadītājs Vadims Jerošenko, kurš notikušās pārmaiņas skaidro, pirmkārt, ar ģeopolitiskās situācijas pārmaiņām arī uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumu jomā.

Nekustamā īpašuma pārvaldītājam un attīstītājam SIA «New Hanza Centre», kura lielākais dalībnieks ir likvidējamā AS «ABLV Bank», samazināts pamatkapitāls par 9,9 miljoniem eiro - līdz 25,3 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim uzņēmuma pamatkapitāls bija 35,2 miljoni eiro. Pēc pamatkapitāla samazināšanas uzņēmuma dalībniekiem piederošo daļu īpatsvars nav mainījies - AS «ABLV Bank» joprojām pieder 99,72% daļu, bet AS «New Hanza Capital» - 0,28%.

Pamatkapitāla samazināšana ierakstīta komercreģistrā 20. jūnijā.

SIA «New Hanza Centre» dibināta 2016. gada decembrī, lai pārvaldītu un veiktu tās īpašumā esošā zemesgabala Rīgā, Mihaila Tāla ielā 3 attīstību. Uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir likvidējamās AS «ABLV Bank» akcionāri - Ernests Bernis un Oļegs Fiļs.

SIA «New Hanza Centre» pagājušajā gadā nav bijuši ieņēmumi, bet tai bija izdevumi 7,858 miljonu eiro apmērā, un rezultātā uzņēmums strādājis ar zaudējumiem 7,864 miljonu eiro apmērā.

Tikai tādu darbavietu radīšana, kuru apmaksa ir virs vidējās, var ilgtermiņā stimulēt ekonomikas attīstību, IKP un valsts budžeta pieaugumu, kā arī kopējo labklājību valstī

To intervijā DB saka ABLV Bank līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs.

Fragments no intervijas:

Jūsuprāt, Latvijai nav izredzes būtiski palielināt ražošanas apjomus?

Latvijai ir jāatrod savs ceļš pasaules globalizācijas ietvaros. Nevar likt visu uz ražošanas kārti. Jābūt arī pakalpojumu industrijai un tad jāizvērtē, uz ko mērķtiecīgi koncentrēties, tās jomas arī vairāk attīstot. Par piemēru var minēt Apple, šīs produkcijas inovācijas, pētniecība un mārketings pārsvarā notiek ASV, kur ar to nodarbojas inovatīvi un radoši cilvēki, bet pašu aparātu ražošana notiek Ķīnā, kas ir lētā darbaspēka valsts, savukārt loģistika un distribūcija Eiropas tirgum notiek Nīderlandē, kam ir skaidras ģeogrāfiskās priekšrocības, bet servisa atbalstu nodrošina Īrija, kas mērķtiecīgi centās piesaistīt šajā segmentā lielas starptautiskas kompānijas. Jāpiebilst, ka peļņas centrs šai kompānijai atrodas Luksemburgā – daudzkārt mazākā valstī nekā Latvija –, taču ar izcilu banku sistēmu, izciliem starptautiskiem normatīviem un iedzīvotājiem, kas runā piecās un sešās valodās. Tas ir piemērs, kā valstis ir izvēlējušās un izmantojušas savas priekšrocības, dažādu ekonomisko nišu apguvē. Taču galvenais mērķis ir tādu darbavietu radīšana, kurās samaksa ir virs vidējās, tikai tādā veidā var ilgtermiņā stimulēt ekonomikas attīstību, IKP pieaugumu un kopējo labklājību.

ABLV Charitable Foundation ierobežo iesāktās un plānotās labdarības aktivitātes, liecina tā sniegtā informācija.

Pirms vienpadsmit gadiem ABLV Bank, AS akcionāri Ernests Bernis un Oļegs Fiļs nodibināja labdarības fondu ABLV Charitable Foundation. Šo gadu laikā fonds atbalstījis 350 labdarības un kultūras projektus, kopā ar citiem ziedotājiem piešķirot tiem gandrīz piecus miljonus eiro.

«Mums un mecenātiem ir patiesi žēl par šādu notikumu attīstību, taču ņemot vērā pēdējo nedēļu notikumus saistībā ar ABLV Bank, AS, ko juridiskā valodā sauc par nepārvaramas varas apstākļiem (force majeure), ziņojam, ka fonds faktiski pārtrauc iesāktās un plānotās labdarības aktivitātes,» norādīts paziņojumā.

Iespēju robežās šobrīd tas turpinās programmu «Palīdzēsim 21.11», kas sniedz atbalstu Zolitūdē cietušajām ģimenēm, galvenokārt šo ģimeņu bērniem. Tāpat samazinātā apmērā tas turpinās programmu «Palīdzēsim dzirdēt!», kuras mērķis ir veicināt vājdzirdīgo bērnu attīstību un integrāciju sabiedrībā, piešķirot augstas kvalitātes digitālos dzirdes aparātus.

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas bagātāko cilvēku vārdi.

Miljonāru tops ir balstīts uz Lursoft publiski pieejamiem datiem, un to speciāli Dienas Biznesam ir apkopojis un izveidojis Lato Lapsa.

Reizē ar tradicionālo miljonāru sarakstu tiek publicēti arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju simtnieki un pirmoreiz – patieso labuma guvēju simtnieks, kas, gan ne absolūtos skaitļos, atklāj jaunus vārdus un uzvārdus, kas iepriekšējos miljonāru sarakstos nav bijuši pamanāmi.

Kopējais TOP 100 vērtības apjoms gada laikā ir pieaudzis līdz 2,63 miljoniem eiro, bet kopējā pirmā simtnieka peļņa ir bijusi 424,60 miljoni eiro. Miljonāru pirmajā simtniekā šoreiz ir tikai 19 jauni vārdi, nevis 41, kā tas bija pirms diviem gadiem. Tas norāda, ka aizvadītais gads kopumā patiešām ir bijis stabilitātes un nelielas izaugsmes gads.

Starp astoņiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes locekļiem ievēlēti «Latvijas dzelzceļš» (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš, «Prudentia» partneris Ģirts Rungainis, uzņēmējs Normunds Bergs un «ABLV Bank» lielākais akcionārs Oļegs Fiļs.

Tāpat LTRK padomē ievēlēts arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, Cēsu uzņēmēju kluba prezidents Arkādijs Šuškins, «Eco Baltia grupa» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, «Deloitte Latvia» nodokļu plānošanas speciālists Kaspars Rumba un «RERE Grupa» valdes priekšsēdētājs Guntars Āboltiņš-Āboliņš.

«RERE Grupa» valdes priekšsēdētājs uzskata, ka LTRK galvenais uzdevums ir aizstāvēt Latvijas tautsaimniecības intereses un veicināt valsts un pašvaldību institūciju domāšanas maiņu, to vēršot uzņēmējdarbības attīstībai draudzīgā virzienā. Viņš arī norāda uz uzņēmumu konkurētspēju veicinošo aktivitāšu nepieciešamību - gan atbalstot attiecīgu uzņēmējdarbības vidi, gan ceļot uzņēmumu vadības un darbinieku kompetenci.

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda (LLMMF) dibinātāji — mecenāti Ināra un Boriss Teterevi, Ernests Bernis un Oļegs Fiļs nolēmuši turpināt ieceri par muzeja veidošanu, informē LLMMF valdes locekle Elīna Vikmane.

Mecenāti šobrīd nolēmuši ieguldīt fondā papildu līdzekļus vairāk nekā 1 miljona eiro apmērā, lai pabeigtu Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekta izstrādi. Tas tiks darīts, neskatoties uz to, ka lēmums par noguldījumu nepieejamību ABLV Bank, AS smagi skāra arī LLMMF, liedzot tam piekļuvi līdzekļiem muzeja attīstībai un norēķiniem ar sadarbības partneriem. Kopumā mecenāti muzeja attīstībā ieguldījuši jau ap 3,5 miljoniem eiro.

Līdz ar papildu piešķirtajiem līdzekļiem muzeja fondam būs iespēja pabeigt un saskaņot valsts un pašvaldības institūcijās Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības projektu, sagatavojot to līdz būvniecības uzsākšanas stadijai. Muzeja attīstība šobrīd atrodas pēdējā ēkas projektēšanas posmā, kas tiek veidots saskaņā ar starptautiskā metu konkursa uzvarētāja - arhitektu biroja Adjaye Associates (Lielbritānija) un AB3D (Latvija) skici. Plānots, ka būvniecības projekts tiks saskaņots 2018. gada laikā.

Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar Lursoft ir laidusi klajā izdevumu "Miljonārs", kurā vienkopus publicēti jaunie Latvijas bagātāko uzņēmēju, lielāko pelnītāju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju, lielāko dividenžu saņēmēju un patieso labuma guvēju TOP 100.

Pats galvenais izdevumā "Miljonārs" joprojām ir Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts – jau tradicionāli dēvēts vienkārši par miljonāru TOP, taču šogad ne tikai tajā, bet arī visos pārējos sarakstos nopietnas korekcijas ir ieviesusi globālā pandēmija un tās iespaids uz visdažādākajām dzīves jomām – no publisko uzņēmējdarbības datu publiskas pieejamības līdz pašu uzņēmumu tirgus vērtības noteikšanai.

Visbagātākie un vispelnošākie TOP 100 

Šodien Dienas Biznesa abonenti saņem jaunāko speciālizdevumu - žurnālu Miljonārs, kas no...

"2020. gads gan Latvijas, gan visas pasaules ekonomikai ir atnesis līdz šim vēl nepieredzētas pārmaiņas. Faktiski nav tādas nozares, kuru 2020.gada lielākais pārbaudījums – COVID -19 nebūtu skāris – tieši vai netieši tas skāris ir ikvienu," atzīst Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa.

Viņa norāda, ka arī šajā gadā sarakstā pārstāvēts plašs nozaru spektrs. Papildus iezīmējas arī tas, ka pelnītāju TOPā sevi aizvien daudzskaitlīgāk piesaka ilggadējo turīgo uzņēmēju jaunās atvases.

Desmit bagātākie Latvijas uzņēmēji ir:

Žurnāls "Miljonārs" pieejams elektroniski vai nopērkams preses tirdzniecības vietās no 2020.gada 6.decembra.

Biznesa portālā db.lv publicējam un tuvāko dienu laikā vēl publicēsim Latvijas piecu visbagātāko uzņēmēju, vislielāko pelnītāju un visiespaidīgāko dividenžu saņēmēju, kā arī lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju TOP5.

Pilnā apjomā šie TOP100, kopā ar analīzi un papildu informāciju lasāmi DB jaunajā žurnālā Miljonārs, kas nopērkams lielākajās preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.

Latvijas iespaidīgāko dividenžu saņēmēji: TOP5

1. Marks Moskvins

10 990 025 eiro

Latvijas 23. bagātākais cilvēks ir lielākais īpašnieks (90,2%) maksājumu pakalpojumu sniedzējā SIA Transact Pro, kurš ne tikai izvērsis darbību Latvijā, pieplusojot savam klientu portfelim Domina Shopping, bet arī iegājis Lietuvas tirgū. Viņam pieder arī 85% SIA Ventus Navitas.

Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.

Pakāpeniski darbību atsācis Ernesta Berņa un Oļega Fiļa labdarības fonds, kas turpmāk būs pazīstams ar nosaukumu Novum Riga Charitable Foundation, liecina paziņojums fonda mājaslapā.

Fonds turpinās sava priekšteča ABLV Charitable Foundation darbus un vairākas no tā programmām.

Ņemot vērā notikumus ap ABLV Bank, kur tika glabāta lielākā daļa labdarības fonda finanšu līdzekļu, šobrīd Novum Riga Charitable Foundation ierobežoti strādā piecās jomās: Bērni un ģimene, Izglītība, Pilsētvide, Mecenātu projekti un Laikmetīgā māksla.

Fonda uzmanības lokā joprojām būs vājdzirdīgo bērnu programmai, izsniedzot viņiem digitālos dzirdes aparātus, kā arī Zolitūdes traģēdijā cietušo atbalsts. Pakāpeniski, tai skaitā pēc kreditora prasījuma apmierināšanas, fonds paredz uzsākt arī jaunas iniciatīvas sociālajā un kultūras jomā, kā arī turpinās veicināt sakārtotāku pilsētvidi. Paredzams, ka fonda darbība varētu pilnvērtīgi tikt atjaunota 2019. gada otrajā pusē.

Viļņā katru gadu tiek uzbūvēti un pārdoti aptuveni 5000 dzīvokļu, savukārt Rīgā šis skaitlis nesasniedz pat 2000. Jau šobrīd, iebraucot Lietuvas galvaspilsētā, mēs varam justies kā mazajā Baltijas Manhetenā, jo viņi ir atvērti ārvalstu investīcijām. Tikmēr mēs mēģinām pārdalīt Eiropas fondu naudu un vienkārši nelaižam lielos investorus mūsu valstī, tādēļ arī ekonomika kopumā neattīstās.

Tā situāciju Latvijas nekustamo īpašuma tirgū Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums vērtē nekustamo īpašumu attīstītāja un celtniecības pakalpojumu sniedzēja YIT LATVIJA valdes loceklis Andris Božē. Viņš atzīmē, ka par Latvijas nekustamo īpašumu tirgus atpalicību liecina arī kopējais kredītu portfelis - ja līdz 2008. gadam situācija visās Baltijas valstīs bija diezgan līdzīga un nekustamo īpašumu iegādei bankas kredītos katrā valstī bija izsniegušas apmēram 10-11 miljardus eiro, tad šobrīd aina ir pavisam citāda. Lietuva un Igaunija ir spējusi atgriezties pirmskrīzes līmenī un to jau pārsniegt, savukārt Latvijas kopējais kredītu portfelis joprojām ir vien ap pieciem miljardiem eiro.

Likvidējamās «ABLV Bank» grupas uzņēmums ieguldījumiem komercīpašumos «New Hanza Capital» kļuvis par SIA «NHC 5» vienīgo īpašnieku,informē ABLV grupas komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis.

Līdz ar to «New Hanza Capital» īpašumu portfelis papildināts ar diviem objektiem Rīgā - biroju ēku Elizabetes ielā 23, kuras kopējā platība ir 4324,9 kvadrātmetri, un biroju telpām Elizabetes ielā 21A-102, kuru kopējā platība ir 688,1 kvadrātmetrs.

Darījuma īstenošanai izmantoti uzņēmuma finanšu līdzekļi, kā arī aizņēmums. «Minētā darījuma summa tiks iekļauta likvidējamās »ABLV Bank« likvidācijas pārskatā par 2019.gada janvāri pozīcijā »Nauda no atgūtajiem ieguldījumiem«, kas tiks publicēts oficiālajā izdevumā »Latvijas Vēstnesis«,» teikts paziņojumā Nasdaq Riga.

Bankas pārstāvji skaidro, ka, ievērojot sākto «ABLV Bank» likvidāciju, tās turpmākajās prioritātēs nav nekustamā īpašuma attīstīšana un pārvaldīšana, līdz ar to tiek veikta grupas nekustamā īpašuma uzņēmumu pakāpeniska sagatavošana pārdošanai, kas ir viens no bankas likvidatoru uzdevumiem.