Pirmoreiz par Latvijas bagātāko uzņēmēju ir atzīts uzņēmuma Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš, - tā rāda šodien klajā nākušais Dienas Biznesa izdevums Miljonārs - 100 Latvijas turīgākie cilvēki, kas nākamnedēļ, 9. oktobrī nonāks arī mazumtirdzniecībā.

Saskaņā ar korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars ekspertu vērtējumu, izmantojot Lursoft informāciju, gada laikā Arņa Riekstiņa īpašumu vērtējums palielinājies par 10 miljoniem eiro, sasniedzot 172 miljonus eiro. Ilggadēji TOP 100 pirmajā vietā bijušais baņķieris Oļegs Fiļs nu tajā ieņem tikai trešo vietu: viņa īpašumu vērtējums dramatiski sarucis no 315 līdz 100 miljoniem eiro. Savukārt viņa kompanjons Ernests Bernis sarakstā ir vietu zemāk.

Kopumā Latvijas turīgāko cilvēku pirmais desmitnieks tagad izskatās šādi:

1. Arnis Riekstiņš (172 miljoni eiro)

2. Leonīds Esterkins (120 miljoni eiro)

3. Oļegs Fiļs (100 miljoni eiro)

4. Ernests Bernis (98 miljoni eiro)

“Ja esi 15 gadus veltījis ēku atjaunošanai, tad cilvēkiem tas

ir jārāda. Lai viņi nelien pāri žogam, bet cēli ienāk pa vārtiem un priecājas par paveikto,”

domā Nurmuižas saimnieks Oļegs

Fiļs ar draudzeni Kristīni.

Foto: Matīss Markovskis

Uzņēmējs Oļegs Fiļs no likvidācijas procesā esošā banku biznesa pievērsies savam mūža projektam - Latvijas lielākā muižas kompleksa Nurmuižas atjaunošanai, kurā drīzumā durvis vērs restorāns - krogs un viesnīca.

Talsu novada Laucienes pagastā esošo muižas kompleksu baņķieris iegādājās 2004. gada beigās, un aizvadītā gada nogalē apritēja 15 gadi, kopš tur uzsākta renovācija. "Tas, kāpēc iegādājos tieši šo muižas kompleksu, ir garš stāsts, bet īsumā viss ir vienkārši. Pirms 15 gadiem biju krietni jaunāks, ar darbu un ģimenes apstākļiem viss bija labi. Sāku interesēties par Latvijas vēsturi un pamanīju, ka Latvijā ir ap 1000 pilīm, muižām, pusmuižām. Sāku pētīt to vēsturi, iedvesmojos un vispirms apskatījos pavisam citas muižas un ēkas. Pēkšņi man piezvanīja un teica: "Oļeg, tev jāredz!"" atceras O.Fiļs.

Muižas kompleksu veido 33 ēkas, un savulaik Nurmuižas pilij piederēja 17 000 hektāru zemes. O.Fiļs joko, ka šodien tas ir viss Laucienes pagasts. Dažas no ēkām sākotnēji pat nebija pamanāmas un bija ļoti nolaistas. Iepriekšējie īpašnieki Firksu dzimta, kuri šo īpašumu mantoja, nespēja to pārvaldīt, nemaz nerunājot par to, ka viņiem nebija finansiālu līdzekļu muižas kompleksa renovācijai. Tiesa, Firksu dzimta joprojām regulāri sazinās ar tagadējo īpašnieku, izsakot viņam lielu pateicību.

Latvijas bagātākie cilvēki un lielāko dividenžu saņēmēji ne tikai savās kabatās ieskaita miljonos mērāmas summas, bet arī samaksā valstij nodokļu veidā vairākus simtus tūkstošus un pat miljonus eiro. Atklāti runāt par saviem samaksātajiem nodokļiem gatavs ir tikai retais miljonārs, tomēr ir dati, pēc kuriem var aprēķināt summas, ko Latvijas turīgākie samaksājuši valsts budžetam.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju 2017.gada desmit mēnešos desmit lielākie nodokļu maksātāji privātpersonas kopā nodokļos samaksājušas 6,58 miljonus eiro. Netiek gan atklāts, kas ir šīs personas, tomēr ir dati, pēc kuriem var nojaust, kas ir šie maksātāji.

Ir skaidrs, ka 10% kapitāla pieauguma nodoklis jāmaksā tiem, kas saņem dividendes. Lielākās dividendes šogad no sev piederoša uzņēmuma Transact Pro 10,99 miljonu eiro apmērā saņēma Marks Moskvins, tātad nodokļos samaksāja vismaz 1,09 miljonus eiro. Nodokļus vismaz pusmiljona eiro apmērā pērn samaksājusi SIA Belam Rīga līdzīpašniece Ludmila Kaca.

Visiem desmit Latvijas bagātākajiem cilvēkiem tika jautāts, cik viņi šogad un cik pērn samaksājuši nodokļos. Atklāti stāstīt par samaksātajiem nodokļiem ir gatavi tikai abi Latvijas bagātākie cilvēki un AB.LV bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, kā arī Mārcis Martinsons, kura nozīmīgākais uzņēmums ir simtprocentīgi piederošais SIA MM investīcijas, kā arī kuram pieder pa 50% SIA BE Projekts un SIA Profs Real Estate.

#Notikušais pavelk svītru centieniem būvēt darījumu kvartālu New Hanza.

Līdz ar pēdējā laika notikumiem ap ABLV Bank, tiek iesaldēts arī darījumu kvartāla New Hanza projekts, otrdien preses konferencē sacīja ABLV Bank padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs.

Skaidrs, ka notikušais pavelk svītru mūsu centieniem būvēt darījumu kvartālu New Hanza, kur bija plānots ieguldīt līdz 1 miljardam eiro, tas viss tiek iesaldēts, sacīja O. Fiļs

Patlaban jau ir pārtraukti būvdarbi, sadarbība ar apakšuzņēmējiem, un par visiem darbiem norēķināsimies, kad būs tāda iespēja, viņš uzsvēra.

Lasi Arī:

Zaudētājos var palikt pilsēta

New Hanza projektu nākotnē varētu pārskatīt

Pērn labdarības fonds «ABLV Charitable Foundation» saņēmis ziedojumus 4 674 605 eiro apmērā, bet sabiedriskā labuma iniciatīvas atbalstījis 1,651 miljonu eiro apmērā, liecina fonda apkopotā informācija par 2017.gadā paveikto.

Fonds darbojas piecās jomās - bērni un ģimene, laikmetīgā māksla, izglītība, pilsētvide un mecenātu projekti, kuru ietvaros kopā tiek īstenotas desmit programmas.

Finansējums tika izlietots dažādās sabiedriskā labuma iniciatīvās, piemēram, bērnu un ģimeņu atbalstam tika iztērēti 230 945 eiro, kas tika izlietoti, lai iegādātos dzirdes aparātus 40 Latvijas bērniem, atbalstītu 41 nometni 1440 bērniem Latvijā, kā arī sniegtu palīdzību deviņiem Zolitūdes traģēdijā cietušajiem bērniem.

Laikmetīgās mākslas atbalstam tika novirzīti 95 498 eiro, tostarp atbalstīti astoņi laikmetīgās mākslas izstāžu projekti. 100 435 eiro tika novirzīti izglītības jomai, tostarp izdotas kultūras publikācijas un atbalstīti astoņi laikmetīgās mākslas un kultūras izpratni veicinoši izglītības projekti.

#Līdz šim Skanstes rajonā investēti 245 miljoni eiro un attīstītāji neplāno apstāties.

Par spīti šī brīža neskaidrībai par Skanstes rajonā plānoto New Hanza turpmāko attīstību, Skanstes apkaimes attīstības kopējie plāni netiek apstādināti un mēs turpinām attīstīt Rīgas moderno centru, norāda Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

M.Vanags informē, ka tiek turpināts iesāktais, lai apkaime kļūtu par galvaspilsētas centrālo biznesa rajonu, platformu Eiropas mēroga notikumiem un kvalitatīvu dzīves un darba vidi daudziem tūkstošiem rīdzinieku un pilsētas viesu. «Mūsu virzību nosaka līdz šim lielākā teritorijas lokālplānojuma izstrāde, kura ietvaros esam domājuši par vienotu, mērķtiecīgu un modernu pilsētvides attīstību. Lokālplānojums piešķir Skanstes teritorijai arī jaunu ekonomisko perspektīvu,» norāda M.Vanags.

Bijušais baņķieris, uzņēmējs Oļegs Fiļs ar dzīvesbiedri Kristīni Jelinsku turpina atjaunot lielāko un senāko līdz mūsdienām saglabājušos Nurmuižas pils kompleksu, meklējot katrai ēkai mūsdienu vajadzībām atbilstošāko funkciju. Jaunākais īstenotais projekts pils kompleksā ir Smēdes SPA, bet projektēšanas stadijā atrodas Lielais Nurmuižas SPA.

Talsu novada Laucienes pagastā esošais 16.gadsimta pils komplekss aizņem aptuveni 80 hektāru, kur saskaņā ar vēsturisko izziņu izvietotas 33 dažādas ēkas un būves – pati Nurmuižas pils jeb kungu māja, krogs, kūtis un staļļi, ratnīca, kalpu māja, vārtu tornis, dārznieka māja, oranžērija, smēde un daudzas citas.

Līdz šim pils kompleksā ieguldīti vairāk nekā 7 miljoni eiro. Iepriekš Dienas Bizness pils kompleksā viesojās, kad pils jaunie saimnieki gatavojās atvērt Nurmuižas restorānu.

Baņķiera mūža projekts 

Uzņēmējs Oļegs Fiļs no likvidācijas procesā esošā banku biznesa pievērsies savam mūža...

Tas kā pirmais publiski pieejamais objekts muižas kompleksa vēsturiskajā kroga ēkā ir atvērts kopš 2020.gada maija. Kroga ēkā sovhoza laikā bija garāžas un traktoru remontdarbnīcas, un renovācijas gaitā tika norakts aptuveni pusotru metru dziļš tehnoloģiskais uzslāņojums.

Šo trīs gadu laikā izdarīts daudz – kādreizējā govju kūts 700 kvadrātmetru platībā pēc renovācijas kļuvusi par svinību un koncertu vietu, uz vēsturiskajiem pamatiem atjaunota pils oranžērija un vīnogu dārzs, savukārt restaurētajā kalpu mājā (vēlāk – doktorātā) ir labiekārtota viesnīca ar 22 numuriem.

Atdzimšanu piedzīvojis arī Nurmuižas gleznainais parks. Teritorijas labiekārtošana veikta arheoloģiskā uzraudzībā, jo pils kompleksa veidošanās saistāma ar Livonijas ordeņa laiku. Parka plānošanā tika pieaicināta Ilze Māra Janelis – vienīgā Latvijas muižu dārzu un parku vēstures pētniece un ainavu arhitekte. Dokumentos parks jeb baroka dārzs pirmo reizi fiksēts 19.gadsimta sākumā vienā no apjomīgākajiem Latvijas un Igaunijas viduslaiku piļu skatu un plānu krājumiem – tā sauktajā Pauluči albumā. Katra ēka organiski papildina cita citu, un ir izdevies saglabāt vēsturisko mantojumu, vienlaicīgi attīstoties muižas pakalpojumu klāstam, piedāvājot apmeklētājiem ekskursijas, restorāna un viesnīcas pakalpojumus. Taču darbi paralēli turpinās visā kompleksā.

“Tas bija apzināts lēmums - pāriet no kompleksa restaurācijas darbiem uz ēku atvēršanu sabiedrībai. Pateicoties veiksmīgai kompleksa konservācijai un renovācijai, cilvēki, kas brauc garām, pēkšņi sākuši pamanīt, ka šeit ir izveidojusies tāda kā pašiem sava pilsēta. Cilvēki aizvien vairāk un vairāk ir sākuši interesēties, kas šeit notiek. Faktiski restorāna atvēršana bija atbilde uz cilvēku jautājumiem,” stāsta O. Fiļs.

Nurmuižas pils komplekss kļuvis par vietu, kur baudīt kultūras mantojumu. Kā stāsta muižas saimnieks, tikai pēdējos trijos gados, pamazām skatienam atklājoties Nurmuižas kompleksa vēsturiskajam mērogam, sāk aktualizēties viens no grūtākajiem jautājumiem – kāda būs visu šo ēku turpmākā funkcija, jo mūsdienās ēku vēsturiskais pielietojums vairs nav aktuāls.

Visu rakstu lasiet jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums.

Dienas Biznesa abonenti speciālizdevumu Nekustamais īpašums saņem bez maksas. Žurnāls nopērkams arī lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Pēc tam, kad aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, dati par šī gada martu viesuši cerību par situācijas uzlabošanos.

To apliecina ne tikai Lursoft apkopotie dati par jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāti martā, bet arī Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji, kas liecina, ka aizvadītajā mēnesī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies gan pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, gan arī rūpniecībā un būvniecībā.

Visaugstākais šis rādītājs martā bijis apstrādes rūpniecībā, ko ietekmējis uzņēmēju nedaudz pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums un optimistiskas uzņēmumu vadītāju prognozes turpmākajiem trim mēnešiem*.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka aizvadītajā mēnesī Latvijā reģistrēti 1032 jauni uzņēmumi. Tas ir lielākais viena mēneša laikā reģistrētais jaunu uzņēmumu skaits kopš 2018.gada marta.

Pakāpeniski darbību atsācis Ernesta Berņa un Oļega Fiļa labdarības fonds, kas turpmāk būs pazīstams ar nosaukumu Novum Riga Charitable Foundation, liecina paziņojums fonda mājaslapā.

Fonds turpinās sava priekšteča ABLV Charitable Foundation darbus un vairākas no tā programmām.

Ņemot vērā notikumus ap ABLV Bank, kur tika glabāta lielākā daļa labdarības fonda finanšu līdzekļu, šobrīd Novum Riga Charitable Foundation ierobežoti strādā piecās jomās: Bērni un ģimene, Izglītība, Pilsētvide, Mecenātu projekti un Laikmetīgā māksla.

Fonda uzmanības lokā joprojām būs vājdzirdīgo bērnu programmai, izsniedzot viņiem digitālos dzirdes aparātus, kā arī Zolitūdes traģēdijā cietušo atbalsts. Pakāpeniski, tai skaitā pēc kreditora prasījuma apmierināšanas, fonds paredz uzsākt arī jaunas iniciatīvas sociālajā un kultūras jomā, kā arī turpinās veicināt sakārtotāku pilsētvidi. Paredzams, ka fonda darbība varētu pilnvērtīgi tikt atjaunota 2019. gada otrajā pusē.

ASV un Ķīna nupat panākusi progresu tirdzniecības frontē - šīs valstis parakstījušas kaut ko līdzīgu pamieram. Tas nozīmē, ka pēc gandrīz diviem gadiem ar strīdiem un tarifu vētrām šajā ziņā tuneļa galā parādījusies gaisma.

Paredzēts, ka konflikta "deeskalācija" notiks vairākās fāzēs - vispirms oficiāli panākts pamiers, kur pēc tam jau var domāt par kādu tarifu samazināšanu un tad - jaunu ilgāka termiņa tirdzniecības līgumu.

Formāli jaunā vienošanās noslēgta it kā starp diviem vienlīdzīgiem spēlētājiem. Patiesībā gan Ķīna (tās ekonomikas izaugsme nupat sabremzējusies līdz pašai lēnīgākajai 30 gados) izskatās ir tā, kas demonstrējusi gatavību ASV piekāpties gandrīz visās ar tirdzniecību saistītajās jomās - šī valsts piekrita palielināt ASV produktu iegādi par 200 miljardiem dolāriem, vairāk pavērt savu tirgu ārvalstu investīcijām un pastiprināt intelektuālā īpašuma un komercnoslēpumu aizsardzību.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) atbrīvosies no Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) līdz 2031.gadam, iegāžot to Klusajā okeānā.

NASA šonedēļ nosūtīja ASV kongresam oficiālu plānu pakāpeniskai SKS likvidēšanai.

NASA plāno SKS ieiešanu atpakaļ Zemes atmosfērā 2031.gada janvārī. SKS plānots nogāzt Klusā okeāna dienvidos.

Kosmosa stacija pārvietojas ar ātrumu astoņi kilometri sekundē, ik pēc 90 minūtēm apriņķojot Zemi aptuveni 400 kilometrus virs Zemes virsmas.

SKS vada piecas kosmosa aģentūras, iesaistot 15 valstis. Tā kļuvusi par simbolu starptautiskai sadarbībai kosmosa izpētē.

SKS pirmais modulis tika nogādāts kosmosā 1998.gadā, un trīs gadus vēlāk SKS ieradās pirmā apkalpe. Staciju sākotnēji bija plānots izmantot tikai 15 gadus, taču vēlāk tika panākta vienošanās par tās darbības pagarināšanu.

Viļņā katru gadu tiek uzbūvēti un pārdoti aptuveni 5000 dzīvokļu, savukārt Rīgā šis skaitlis nesasniedz pat 2000. Jau šobrīd, iebraucot Lietuvas galvaspilsētā, mēs varam justies kā mazajā Baltijas Manhetenā, jo viņi ir atvērti ārvalstu investīcijām. Tikmēr mēs mēģinām pārdalīt Eiropas fondu naudu un vienkārši nelaižam lielos investorus mūsu valstī, tādēļ arī ekonomika kopumā neattīstās.

Tā situāciju Latvijas nekustamo īpašuma tirgū Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums vērtē nekustamo īpašumu attīstītāja un celtniecības pakalpojumu sniedzēja YIT LATVIJA valdes loceklis Andris Božē. Viņš atzīmē, ka par Latvijas nekustamo īpašumu tirgus atpalicību liecina arī kopējais kredītu portfelis - ja līdz 2008. gadam situācija visās Baltijas valstīs bija diezgan līdzīga un nekustamo īpašumu iegādei bankas kredītos katrā valstī bija izsniegušas apmēram 10-11 miljardus eiro, tad šobrīd aina ir pavisam citāda. Lietuva un Igaunija ir spējusi atgriezties pirmskrīzes līmenī un to jau pārsniegt, savukārt Latvijas kopējais kredītu portfelis joprojām ir vien ap pieciem miljardiem eiro.

Digitālā autentifikācijas sistēma Smart-ID ir izgājusi sarežģītu sertifikācijas procesu un saņēmusi augstāko drošības pakāpi - QES. QES ir vienlīdzīgs ar roku rakstītam parakstam, un Smart-ID lietotāji var legāli parakstīt jebkuru dokumentu, un tam jābūt atzītam visā Eiropas Savienībā.

Kopš Smart-ID darbības sākuma tika mēģināts šo risinājumu padarīt vienlīdzīgu ID-kartei vai Mobilajam ID. No šī gada 8. novembra Smart-ID lietotāji var parakstīties ar kvalificētu e-parakstu (QES). Smart-ID ir pirmais digitālā paraksta risinājums Baltijā, kas izgājis sarežģīto tehnisko sertifikāciju, kas balstīta uz Eiropas eIDAS regulējumu.

Pēc nopietnā sertifikācijas procesa Smart-ID tagad tiek atzīts kā kvalificēta paraksta izveides ierīce QSCD. Tas ir visaugstākais līmenis Eiropas Savienībā. QSCD tehniskais risinājums ļauj lietotājiem parakstīt dokumentus ar kvalificētu elektronisko parakstu (QES). Sertifikāciju veica TÜViT.

«Tā bija ilga un noderīga pieredze. Visa mūsu komanda ir laimīga, ka tagad varam saviem klientiem piedāvāt to, ko viņi jau sen ir gaidījuši. Smart-ID kā sertifikācijas produkts tagad pavērs iepriekš nesasniedzamas iespējas. Tas gan e-servisu sniedzējiem, gan lietotājiem pierāda, ka Smart-ID var uzticēties. Tās ir ļoti nozīmīgas izmaiņas visiem Smart-ID lietotājiem,» stāsta Kalevs Fils (Kalev Phil), SK ID Solutions izpilddirektors.

No amata atkāpies Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisārs Fils Hogans, kas bija izpelnījies pārmetumus par Īrijā Covid-19 krīzes dēļ noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, trešdienas vakarā pavēstīja viņa biroja vadītājs Pīters Pauers.

Hogans saņēmis nopēlumu, jo pagājušajā nedēļā savā dzimtenē Īrijā apmeklēja saviesīgu pasākumu, ar to pārkāpjot ierobežojumus, kas Covid-19 krīzes dēļ noteikti Īrijā.

Spiediens uz Hoganu trešdien pastiprinājās, kad Īrijas premjerministrs Mihals Mārtins paziņoja, ka Pauers sniedzis "mainīgus naratīvus" par Hogana pārvietošanos.

Valdošajā koalīcijā esošās Zaļās partijas līderis Eimons Raiens pavēstīja nacionālajai raidsabiedrībai RTE, ka valdība vairs neuzticas komisāram Hoganam.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena bija lūgusi Hoganam paskaidrojumu par viņa rīcību Īrijā un bija izskatījusi viņa atbildi kopš otrdienas.

Tirdzniecības komisāra amats ir viens no svarīgākajiem EK, un viņš ir atbildīgs par tirdzniecības vienošanos apspriešanu 27 ES dalībvalstu vārdā ar partneriem visā pasaulē. Hoganam bija arī svarīga loma sarunās ar Lielbritāniju par tās pēcbreksita tirdzniecības attiecībām ar ES.

ABLV Charitable Foundation ierobežo iesāktās un plānotās labdarības aktivitātes, liecina tā sniegtā informācija.

Pirms vienpadsmit gadiem ABLV Bank, AS akcionāri Ernests Bernis un Oļegs Fiļs nodibināja labdarības fondu ABLV Charitable Foundation. Šo gadu laikā fonds atbalstījis 350 labdarības un kultūras projektus, kopā ar citiem ziedotājiem piešķirot tiem gandrīz piecus miljonus eiro.

«Mums un mecenātiem ir patiesi žēl par šādu notikumu attīstību, taču ņemot vērā pēdējo nedēļu notikumus saistībā ar ABLV Bank, AS, ko juridiskā valodā sauc par nepārvaramas varas apstākļiem (force majeure), ziņojam, ka fonds faktiski pārtrauc iesāktās un plānotās labdarības aktivitātes,» norādīts paziņojumā.

Iespēju robežās šobrīd tas turpinās programmu «Palīdzēsim 21.11», kas sniedz atbalstu Zolitūdē cietušajām ģimenēm, galvenokārt šo ģimeņu bērniem. Tāpat samazinātā apmērā tas turpinās programmu «Palīdzēsim dzirdēt!», kuras mērķis ir veicināt vājdzirdīgo bērnu attīstību un integrāciju sabiedrībā, piešķirot augstas kvalitātes digitālos dzirdes aparātus.

Likvidējamās «ABLV Bank» grupas uzņēmums ieguldījumiem komercīpašumos «New Hanza Capital» kļuvis par SIA «NHC 5» vienīgo īpašnieku,informē ABLV grupas komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis.

Līdz ar to «New Hanza Capital» īpašumu portfelis papildināts ar diviem objektiem Rīgā - biroju ēku Elizabetes ielā 23, kuras kopējā platība ir 4324,9 kvadrātmetri, un biroju telpām Elizabetes ielā 21A-102, kuru kopējā platība ir 688,1 kvadrātmetrs.

Darījuma īstenošanai izmantoti uzņēmuma finanšu līdzekļi, kā arī aizņēmums. «Minētā darījuma summa tiks iekļauta likvidējamās »ABLV Bank« likvidācijas pārskatā par 2019.gada janvāri pozīcijā »Nauda no atgūtajiem ieguldījumiem«, kas tiks publicēts oficiālajā izdevumā »Latvijas Vēstnesis«,» teikts paziņojumā Nasdaq Riga.

Bankas pārstāvji skaidro, ka, ievērojot sākto «ABLV Bank» likvidāciju, tās turpmākajās prioritātēs nav nekustamā īpašuma attīstīšana un pārvaldīšana, līdz ar to tiek veikta grupas nekustamā īpašuma uzņēmumu pakāpeniska sagatavošana pārdošanai, kas ir viens no bankas likvidatoru uzdevumiem.

Covid-19 bijis šoks visai viesmīlības nozarei, un būtiski ietekmējis daudzu viesnīcu biznesu, taču eksperti prognozē, ka, neskatoties uz situāciju nākotnē, cilvēki vienmēr vēlēsies patverties no ikdienas rutīnas, tādēļ būtiski, kā viesnīcas spēs pielāgoties jaunajai situācijai, raksta "Marketwatch".

Primāri viesnīcām jāvērš uzmanība uz tīrības un drošības prasību ievērošanu, tāpat arī tehnoloģijas būs nozīmīgs rīks, kā gūt panākumus, norāda "JLL Hotels and Hospitality Group" vadītāja Gilda Pereza-Alvarado.

Covid-19 atgādināja viesnīcām biznesa pamatprincipu: ieklausīties klientā. "Ļaut viesiem justies komfortabli, neskatoties uz situāciju, ir bijis un vienmēr būs viesnīcas un tās darbinieku galvenais mērķis," norāda tehnoloģiju, drošības un konsultāciju kompānijas "Guidepost Solutions" reģionālais direktors Terijs Kings.

"Vairāk nekā iepriekš šī situācija liek fokusēties uz pamatlietām, uz to, ko klients vēlas," norāda arī "Hilton Worldwide Holdings" pārstāvis Fils Kordels. Viesnīcu tīkls vairāk pievērsis uzmanību, lai pārliecinātos, vai klienti var uzticēties visam viesnīcas zīmolam, nevis konkrētai viesnīcai, un visas tās ir tīras un drošas.

Zviedru prāmju uzņēmums Stena Line šodien oficiāli atklājis jaunu kravas pārvadājumu maršrutu Dublina–Liverpūle (Bērkenheda).

Plānots, ka jaunā maršruta atklāšana vēl vairāk palielinās uzņēmuma kravu pārvadājumu apjomu pēc rekordlielā kravu apjoma, kas tika sasniegts 2023. gadā.

Pirmais prāmis jaunajā maršrutā devās ceļā no Dublinas ostas 5. termināļa šorīt plkst. 6.30. Prāmis izbrauks no Dublinas katru dienu no rīta un dosies atpakaļceļā no Bērkenhedas 12 Quays termināļa vakarā. Šis būs jau septītais Stena Line maršruts Īrijas jūras reģionā līdztekus maršrutiem Belfāsta–Kērnraina, Belfāsta–Heišema, Belfāsta–Liverpūle, Dublina–Holiheda, Roslēra–Fišgārda un Roslēra–Šerbūra.

Pašlaik jaunajā maršrutā Dublina–Liverpūle kursēs prāmis Stena Horizon, taču uzņēmums apsver iespēju pastāvīgi norīkot maršrutā prāmi, kas paredzēts tikai kravu pārvadāšanai. Jaunais maršruts sniegs klientiem, kuri izmanto kravas pārvadājumu pakalpojumus abos Īrijas jūras krastos, vēl efektīvāku un uzticamāku transporta pakalpojumu izvēles iespēju starp Īriju un Apvienoto Karalisti.

Starp astoņiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes locekļiem ievēlēti «Latvijas dzelzceļš» (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš, «Prudentia» partneris Ģirts Rungainis, uzņēmējs Normunds Bergs un «ABLV Bank» lielākais akcionārs Oļegs Fiļs.

Tāpat LTRK padomē ievēlēts arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, Cēsu uzņēmēju kluba prezidents Arkādijs Šuškins, «Eco Baltia grupa» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, «Deloitte Latvia» nodokļu plānošanas speciālists Kaspars Rumba un «RERE Grupa» valdes priekšsēdētājs Guntars Āboltiņš-Āboliņš.

«RERE Grupa» valdes priekšsēdētājs uzskata, ka LTRK galvenais uzdevums ir aizstāvēt Latvijas tautsaimniecības intereses un veicināt valsts un pašvaldību institūciju domāšanas maiņu, to vēršot uzņēmējdarbības attīstībai draudzīgā virzienā. Viņš arī norāda uz uzņēmumu konkurētspēju veicinošo aktivitāšu nepieciešamību - gan atbalstot attiecīgu uzņēmējdarbības vidi, gan ceļot uzņēmumu vadības un darbinieku kompetenci.

Nekustamā īpašuma pārvaldītājam un attīstītājam SIA «New Hanza Centre», kura lielākais dalībnieks ir likvidējamā AS «ABLV Bank», samazināts pamatkapitāls par 9,9 miljoniem eiro - līdz 25,3 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim uzņēmuma pamatkapitāls bija 35,2 miljoni eiro. Pēc pamatkapitāla samazināšanas uzņēmuma dalībniekiem piederošo daļu īpatsvars nav mainījies - AS «ABLV Bank» joprojām pieder 99,72% daļu, bet AS «New Hanza Capital» - 0,28%.

Pamatkapitāla samazināšana ierakstīta komercreģistrā 20. jūnijā.

SIA «New Hanza Centre» dibināta 2016. gada decembrī, lai pārvaldītu un veiktu tās īpašumā esošā zemesgabala Rīgā, Mihaila Tāla ielā 3 attīstību. Uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir likvidējamās AS «ABLV Bank» akcionāri - Ernests Bernis un Oļegs Fiļs.

SIA «New Hanza Centre» pagājušajā gadā nav bijuši ieņēmumi, bet tai bija izdevumi 7,858 miljonu eiro apmērā, un rezultātā uzņēmums strādājis ar zaudējumiem 7,864 miljonu eiro apmērā.

Eiropas Parlaments (EP) trešdien Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisāra amatā apstiprināja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdi Dombrovski (JV).

Savukārt finanšu pakalpojumu, finanšu stabilitātes un kapitāla tirgu savienības komisāres amatā apstiprināta EP priekšsēdētāja vietniece Mareida Makginesa.

Kā informēja EP preses sekretārs Jānis Krastiņš, tirdzniecības komisāra portfeļa piešķiršanu EK priekšsēdētājas izpildvietniekam Dombrovskim EP apstiprināja ar 515 balsīm par, 110 balsīm pret un 70 deputātiem atturoties. Savukārt Makginesas iecelšanu amatā EP apstiprināja 583 deputātiem balsojot par, 75 deputātiem - pret un 37 deputātiem atturoties.

Izmaiņas EK sastāvā notiek, jo augusta beigās no amata atkāpās tirdzniecības komisārs Fils Hogans, atgādināja Krastiņš.

Otrdien EP Priekšsēdētāju konference veica galīgo novērtējumu par Dombrovska un Makginesas uzklausīšanu. Savukārt pirmdien abu kandidātu uzklausīšanas rezultātus novērtēja EP komiteju priekšsēdētāju konference, kas savus secinājumus nosūtīja Priekšsēdētāju konferencei, ko veido EP priekšsēdētājs Dāvids Sasoli un politisko grupu priekšsēdētāji.

ASV biržu indeksi otrdien kritās, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa piezīmēm par tirdzniecību un ģeopolitiku.

Pretstatā tam Eiropas biržu indeksi otrdien pieauga un Londonas biržas indekss sasniedza jaunu maksimumu, ko veicināja globālais noskaņojums par tirdzniecības kara iespējamības samazināšanos un Itālijas virzība uz jaunas valdības izveidošanu.

Tramps otrdien pieļāva, ka viņa tikšanās ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu var nenotikt jūnijā, kā plānots, bet vēlāk. Viņš arī sacīja, ka "nav apmierināts" ar ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunu statusu.

"PSW Investments" eksperts Fils Deiviss atzina, ka tirgi pirmdien bija izjutuši atvieglojumu pēc konfrontācijas mazināšanās starp ASV un Ķīnu, tomēr tirdzniecības sarunās maz ticis panākts.

"Vienīgā konkrētā piekāpšanās no Ķīnas puses pašlaik ir tarifu samazināšana automobiļiem. Tomēr [Ķīnas] prezidents Sji [Dzjiņpins] to paziņoja [jau] aprīlī," sacīja Deiviss, atsaucoties uz Sji 10.aprīļa runu.

Ja vēlaties svinībām iegādāties ar hēliju piepildītu balonu, tad, visticamāk, par to būs jāmaksā vairāk, ziņo BBC. Izskan aicinājumi hēliju vispār aizliegt izmantot izklaides vajadzībām.

«Cenas turpina augt un augt,» saka Stīvs Durnfords, ģimenes uzņēmuma Balloons of London direktors. Veikals, kas pārdod ballīšu balonus gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, ir globālā mēroga hēlija deficīta upuris.

S. Durnfords teic, ka hēlija, ko viņš iepērk, izmaksas šogad ir palielinājušās trīs reizes, katru reizi no 8% līdz 10%.

Cieš ne tikai svētki. Hēlijs ir būtisks arī medicīnā, elektronikā un dziļūdens niršanā. Piemēram, magnētiskās rezonanses veikšanā. Tas ir nozīmīgs arī datoru mikroshēmu un šķidro kristālu displeju, piemēram, TV ekrānu, ražošanā.

Fils Kornbluts, uzņēmuma Kornbluth Helium Consulting dibinātājs, kurš konsultē klientus par hēlija komerciālajiem aspektiem, stāsta, ka «cena īsā laika posmā ir pieaugusi būtiski».

Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar Lursoft ir laidusi klajā izdevumu "Miljonārs", kurā vienkopus publicēti jaunie Latvijas bagātāko uzņēmēju, lielāko pelnītāju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju, lielāko dividenžu saņēmēju un patieso labuma guvēju TOP 100.

Pats galvenais izdevumā "Miljonārs" joprojām ir Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts – jau tradicionāli dēvēts vienkārši par miljonāru TOP, taču šogad ne tikai tajā, bet arī visos pārējos sarakstos nopietnas korekcijas ir ieviesusi globālā pandēmija un tās iespaids uz visdažādākajām dzīves jomām – no publisko uzņēmējdarbības datu publiskas pieejamības līdz pašu uzņēmumu tirgus vērtības noteikšanai.

Visbagātākie un vispelnošākie TOP 100 

Šodien Dienas Biznesa abonenti saņem jaunāko speciālizdevumu - žurnālu Miljonārs, kas no...

"2020. gads gan Latvijas, gan visas pasaules ekonomikai ir atnesis līdz šim vēl nepieredzētas pārmaiņas. Faktiski nav tādas nozares, kuru 2020.gada lielākais pārbaudījums – COVID -19 nebūtu skāris – tieši vai netieši tas skāris ir ikvienu," atzīst Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa.

Viņa norāda, ka arī šajā gadā sarakstā pārstāvēts plašs nozaru spektrs. Papildus iezīmējas arī tas, ka pelnītāju TOPā sevi aizvien daudzskaitlīgāk piesaka ilggadējo turīgo uzņēmēju jaunās atvases.

Desmit bagātākie Latvijas uzņēmēji ir:

Žurnāls "Miljonārs" pieejams elektroniski vai nopērkams preses tirdzniecības vietās no 2020.gada 6.decembra.

Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.