Lietuvas aktīvu pārvaldīšanas kompānija I Asset Management sākusi Torņakalnā būvēt modernu privāto viesnīcu studentiem.

Projekta investīciju kopapjoms ir 12 miljoni eiro.

I Asset Management projektu attīsta partnerībā ar līdzinvestoriem SIA MBC Capital un SIA Bonum Management, kas iegādājās zemes īpašumu un atbild par projekta dizainu un atļaujām. Būvniecības ģenerāluzņēmējs ir kompānija AS LNK Industries.

Projekts Rīgā ir daļa no I Asset Management studentu mājokļu attīstības stratēģijas, kas paredz attīstīt modernas studentu viesnīcas Baltijas valstīs un citviet Centrāl-Austrumeiropā.

Studentu viesnīca tiek būvēta studentiem draudzīgajā Torņakalna apkaimē - Jelgavas ielā 12, kas atrodas Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra tuvumā. Tā ir ērta vieta, lai dotos arī uz citām augstākās izglītības iestādēm. Plānots, ka jaunā studentu viesnīca Rīgā sāks darbu 2022.gadā. Sešu un četru stāvu ēkās 6600 kvadrātmetru platībā būs izvietotas 240 atsevišķas istabas.

Noslēgumam tuvojas studentu kopmītņu ēkas SHED būvniecība Pārdaugavā, blakus Latvijas Universitātes ēkai, kuras izveidē Lietuvas ieguldījumu fondu pārvaldītājs “I Asset Management” investē 12 miljonus eiro.

Topošais komplekss, kura atklāšana plānota septembrī, atbilst pasaules labāko universitāšu studentu izmitināšanas standartiem un būs lieliska alternatīva vecajiem kopmītņu namiem, kas būtiski atpaliek no mūsdienu vajadzībām, kā arī privātajiem īres dzīvokļiem.

SHED būs pieejams visiem Rīgas augstāko izglītības iestāžu vietējiem un ārvalstu studentiem un citiem jaunajiem profesionāļiem. Šai studentu mājai ir arī “dvīņubrālis” Viļņā, kur arī tiek pabeigts šāds komplekss.

SHED kompleksu Rīgā un Viļņā ģenerāldirektore Egle Garniene uzsver, ka šādi studentu nami ir vēl salīdzinoši jauns mājokļu veids, taču pieprasījums pēc tiem pakāpeniski tuvojas tām valstīm, kur tie darbojušies jau gadiem ilgi. Pieprasījumu arī strauji veicinājušas valstī augošās īres cenas un studentu vēlme dzīvot modernā vidē.

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Āzijas valstu studenti dzīvošanai Latvijā tērē mazāk nekā studenti no Eiropas, liecina Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) pētījums "Ārvalstu studenti Latvijā: izaugsmes avots?".

Salīdzinājumā ar 2016.gadu, kad veikts iepriekšējais pētījums, ārvalstu studentu izdevumi gan par dzīvošanu, gan studijām ir palielinājušies.

Vislielāko ārvalstu studentu izmaksu daļu veido studiju maksa, kas astoņu gadu laikā ir palielinājusies par 30%, sasniedzot 6676 eiro gadā. Pētnieki pieaugumu daļēji skaidro ar inflāciju, tomēr būtisku lomu spēlē arī pašas universitātes.

Visaugstākā studiju maksa ir Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), kur ārvalstu students maksā vidēji 11 000 eiro gadā. RSU ir vienīgā universitāte, kur studiju maksa ir augstāka par Latvijas vidējo, atzīmē pētnieki. Lielākā daļa citu augstskolu piedāvā studijas, kuru izmaksas svārstās no 2500 līdz 4500 eiro gadā.

Portatīvie datori mūsdienās ir kļuvuši par ikdienas darba rīku, kas palīdz gan darbos, gan izklaidē. Bet kā uzturēt savu darba rīku kārtībā? Apskatīsim dažus vienkāršus paņemienus.

Datora korpusu ieteicams tīrīt tikai ar mīksto audumu. Vislabāk izmantot mikrošķiedras audumu. Audums var būt sauss vai nedaudz samitrināts ar neagresīvo mazgāšanas līdzekli. Neizmantojiet abrazīvus materiālus, tīrīšanas pulveri un šķīdinātājus, piemēram, spirtu, kas var kaitēt plastmasas virsmai. Uzturiet tīru arī datora ekrānu. Daudziem uz monitora ir taukaini traipi, pirkstu nospiedumi, putekļi. Noslaukiet ekrānu ļoti uzmanīgi un tikai ar speciāliem līdzekļiem. Vislabāk tam ir piemērotas speciālas vienreizējās lietošanas tīrīšanas salvetes, kas ir ļoti ērtas un neatstāj svītras, var izmantot arī mikrošķiedras audumu.

Noteikti nepieļaujiet datora ekspluatāciju telpās, kur ir paaugstināts mitruma līmenis, gaisa temperatūra virs 35°C vai zem 0°C, kā arī jaudīgi magnēti vai skaļruņi bez magnētiskās ekranēšanas. Nenovietojiet elektronisko aprīkojumu datora tuvumā. Elektromagnētiskie lauki var izraisīt tā nepareizu darbību.

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārvalstu studentu piesaistē, un kādus ieguvumus tas sniedz Latvijai?

Mazāk jauniešu – mazāk studentu

Latvijas izaicinājumi nav jaunums — līdzīgi kā citās Rietumeiropas valstīs, mums joprojām ir zema dzimstība un strādājošie iedzīvotāji noveco. Kā arī augsta migrācija, jo īpaši jauniešu vidū. Šie faktori atstāj lielu iespaidu uz Latvijas augstskolām, jo katru gadu samazinās arī vietējo studentu skaits.

Piemēram, 2023. gadā studējošo skaits salīdzinājumā ar 2005. gadu ir samazinājies par 44 %, iedzīvotāju skaits šajā laika periodā samazinājies par 16 %, bet iedzīvotāju skaits vecumā no 20 – 39 gadiem samazinājies par nepilnu trešdaļu jeb 29 %. Ja 2000.gadā Latvijā studēja ap 120 000 studentiem, tad kopš 2005.gada studējošo skaits pakāpeniski samazinās un šogad jau ir ievērojami jeb gandrīz teju uz pusi mazāks – 70 000, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas ir mazākais studējošo skaits pēdējos 20 gados.

Ārvalstu studentu kopējais pienesums Latvijas ekonomikai pagājušajā gadā bija 385,2 miljoni eiro, liecina Latvijas Stratēģijas un Ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) pētnieku aplēses.

191,6 miljonus eiro veido tiešais pienesums Latvijas ekonomikai - studiju maksa, mājokļa un dzīvošanas izdevumi, viesu tēriņi. Vēl 193,6 miljoni eiro ir netiešais ārvalstu studentu pienesums.

Tiešie nodokļi no šīs summas, kas tiek samaksāti valsts budžetā, ir 58 miljoni eiro, aplēsuši pētnieki.

Trešdaļu no kopējā pienesuma Latvijas ekonomikai jeb 139 miljonus eiro veido ārvalstu studenti, kuri studē Rīgas Stradiņa universitātē (RSU). Ja ikgadējais studentu pieaugums saglabāsies 9,5% līmenī, nākamo sešu gadu laikā šis pienesums varētu sasniegt vienu miljardu eiro, prognozē pētnieki.

2023.gadā no kopējā studentu skaita Latvijā 14% veidoja ārvalstu studenti. Latvijas augstskolās mācījās 10 400 ārvalstu studentu, kas ir par 6100 studentiem vairāk nekā 2014.gadā. Ārvalstu studenti biežāk izvēlas studijas Rīgas Tehniskajā universitātē un RSU.

ASUS klēpjdatoru sērijas ExpertBook datorus arvien biežāk izvēlas iegādāties arī jau pieredzējuši uzņēmēji, kas sevišķi novērtē ražotāja piedāvāto trīs gadu garantiju.

Papildus garantija sniedz drošību un pārliecību par ieguldījumu, norāda Kristīne Murjāne, SIA Skrīveru saldumi mārketinga vadītāja, piebilstot, ka iegādātie ExpertBook sērijas datori pilnībā attaisnojuši uz tiem liktās cerības. Mēs esam ļoti apmierināti, jo, salīdzinot ar citiem ražotājiem, ASUS iekārtas ir gan konkurētspējīgas, gan arī cenas ziņā pieejamas, norāda K.Murjāne.

Atrod piemērotu modeli katram

Šobrīd esam iegādājušies desmit ExpertBook sērijas datorus, stāsta K.Murjāne. “Izvēloties datorus ikdienas darbam, mūsu prioritāte bija ilgmūžīgi modeļi ar trīs gadu garantiju, tāpēc lēmām par labu astoņu ExpertBoook B1 un viena ExpertBoook B5 iegādei. Ar šiem datoriem ikdienā strādā mūsu darbinieki, kuri iekārtas izmanto gan biroja vajadzībām, piemēram e-pastu sūtīšanai un dokumentu apstrādei, gan lieto tās arī ražošanas cehā, kur datori pakļauti būtiskai vides ietekmei. Šī iemesla dēļ īpaši augstu vērtējam to, ka visas Expertbook sērijas ierīces ir aprīkotas ar militārās izturības standartu MIL-STD-810H, kas apliecina ierīces izturību pret triecieniem, karstumu, aukstumu un putekļiem,” atzīmē K.Murjāne, kura pati ikdienā strādā ar ExpertBook B9.

Ir pienācis laiks, kad mēs daudz laika pavadām mājās: strādājam, mācāmies, atpūšamies. No vienas puses, ierobežojumu periodā nav viegli pielāgoties jauniem dzīves apstākļiem, bet, no otras puses, paveras jaunas iespējas, parādās dažādas perspektīvas. Šāds visādā ziņā grūts laiks ir lieliski piemērots jauninājumiem, piemēram, jaunas interesantas profesijas apgūšanai. Lielisks laiks papildus izglītībai. Tālmācība, internets un portatīvie datori palīdzēs mācīties un sākt pelnīt.

Dīkstāves periodu ir nepieciešams izmantot efektīvi, galvenais ir pārvarēt savas bailes un slinkumu. Darot drosmīgas lietas, mēs varam pārvietot pat kalnus. Padomā, kādas iespējas tev pavērsies, kad iegūsi jaunu profesiju vai iemaņas. Protams, profesijai jābūt pieprasītai un labi apmaksātai. Pretējā gadījumā jūs nesaņemsiet lielu prieku no mācību procesa.

Visatbilstošākās un labi apmaksātās profesijas ir diezgan viegli apgūstamas. Viss, kas Jums nepieciešams, ir brīvais laiks mācībām un portatīvie datori. Mūsdienās vispieprasītākā profesija, ko es gribētu pieminēt, ir tīmekļa izstrādātājs. Tieši viņš veido funkcionējošas vietnes, dinamiskas tīmekļa lapas, tīmekļa saskarnes un tā tālāk. Lokdauna laikā pieprasījums pēc šāda darba ir eksponenciāli pieaudzis, un jūs varat sākt ar to nodarboties. Tīmekļa izstrādes datoram ir nepieciešams labs procesors. Nepieciešams procesors no 3Hz.

Investējot 7,5 miljonus eiro, Rīgā, Lauvas ielā atklāta jauna koncepta studentu viesnīca "Duck Republik", kas piedāvā ne tikai telpas, kur dzīvot un mācīties, bet arī socializēties un pavadīt laiku starptautiskā vidē.

"Duck Republik" telpās ir 350 dzīvošanas vietas, no kurām jau šobrīd daļā dzīvo studenti un jaunie speciālisti, kam Latvija kļuvusi par "otrajām mājām", studējot vai sperot pirmos soļus pa karjeras kāpnēm.

"Duck Republik" piedāvā pilnu pakalpojumu klāstu: dažāda tipa istabas un studiju tipa dzīvokļus, virtuvi, trenažieru zāli un vietu jogas nodarbībām, pašapkalpošanās veļas mazgātavu, āra terasi, bezmaksas WiFi, semināru un koplietošanas telpas, velo un auto stāvvietu, kā arī bāru, kinozāli un dažādas citas socializācijas iespējas.

"Mūsu mērķis – radīt labāko studentu mājokli pasaulē, un kļūt par studentu pirmo izvēli, meklējot mājokli ārzemēs, kā arī kopumā sekmēt studentu mobilitāti un savstarpējo sadarbību, neatkarīgi no studiju jomas un valsts, no kuras viņi nākuši. Mums jau šobrīd izveidojusies sadarbība ar Latvijas universitātēm. Tā, piemēram, nākamos 20 gadus pārvaldīsim RTU dienesta viesnīcu Biešu ielā. Tuvāko gadu laikā plānojam tur ieguldīt vairāk nekā 4 miljonus eiro, lai jau nākamajā gadā vērtu durvis, studentiem piedāvājot jau pavisam cita koncepta mājvietu. "Duck Republik" koncepta pirmās viesnīcas atklāšana ir nozīmīgs solis, lai ciešā sadarbībā ar universitātēm, veicinātu izglītības eksportu un padarītu Latviju par arvien iekārojamāku ārvalstu studentu galamērķi, jo tajā brīdī, kad jaunietis izvēlas mācīties ārpus savas dzimtenes, viens no būtiskākajiem jautājumiem ir dzīvesvietas iespējas," komentē Hanno Liiva, "Duck Republik" izpilddirektors.

Covid–19 koronavīrusa pandēmija ir būtiski palielinājusi ekonomisko nenoteiktību. Nav arī skaidrs, vai tuvākajā nākotnē vēl tiks ieviesti papildu pandēmiju ierobežojošie pasākumi.

Šī nenoteiktība ir graujoša jebkāda veida ieguldījumiem uzņēmējdarbībā, bet bez ieguldījumiem nav iedomājams produktivitātes pieaugums. Lielas bažas raisa finansējuma apjoma samazinājums inovācijām, pētniecībai un attīstībai, jo runa ir par ilgtermiņa izaugsmes iespējām un to, kādas būs uzņēmumu un ekonomikas iespējas augt pēc pandēmijas.

Jaunākie pētījumi dažādās noarēs izceļ virkni globālu problēmu, kas īpaši izgaismojušās Covid–19 apstākļos, piemēram, nepietiekams ieguldījums cilvēkkapitālā. Dīkstāves pabalsti pašlaik lielā mērā risina šo jautājumu un mēģina novērst zaudējumus īstermiņā, tomēr, ja lejupslīde ieilgs, jauniešiem un citiem, kas tikko ienākuši darba tirgū, tiks liegts strādāt, radot cilvēkkapitāla zaudējumus, kas pasliktinās ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju.

Svarīgi, lai partnerība starp augstskolām un biznesa vidi nedzīvotu realitātei svešu lozungu pasaulē, bet veidotu auglīgu vidi izaugsmei un labklājībai.

Šāds mērķis Banku augstskolas gadījumā ir ierakstīts tās ģenētiskajā kodā. Tomēr mana vadības un akadēmiskā pieredze liecina, ka Latvijā augstskolu un dažādu industriju partnerības jomā pašsaprotami un pats no sevis nekas nenotiek. Savukārt nosacītie veiksmes stāsti vēl neveido kritisko masu tādai sakarību sistēmas uztverei, kas uzturētu stabilu priekšstatu par augstskolu spēju radīt īstajā laikā un vietā vērtīgas zināšanas. Tāpēc, manuprāt, būtiski ir dalīties veiksmīgā partnerības pieredzē. Nozīmīgākais – lai tā veidotu pārmaiņas abu pušu (akadēmiskās un biznesa) uztverē, piemēram, mazinātu akadēmiskās jomas pārstāvju tieksmi pamācīt vai biznesa jomā iesakņojušos pieņēmumu par akadēmisko partneru nespēju elastīgi pielāgoties nozares prasībām.

Lielbritānijas izglītības nozares uzņēmuma «Quacquarelli Symonds» ikgadējā pasaules labāko studentu pilsētu sarakstā šogad pirmo reizi iekļuvusi arī Rīga, liecina reitinga saraksts, kas publicēts organizācijas tīmekļa vietnē.

Reitingā «QS Best Student Cities» iekļauto 120 pilsētu vidū Rīga ierindojusies 110.vietā. Lietuvas galvaspilsēta Viļņa apsteigusi Rīgu un ierindojusies 95.vietā, bet neviena Igaunijas pilsēta šajā sarakstā nav iekļauta.

Topa pirmajās trīs vietās atrodas Londona, Tokija un Melburna.

Kritēriju vidū, kas tiek izvērtēti, sastādot ikgadējo pilsētu topu, ir augstskolu reitingi, studentu sastāvs, pilsētas pievilcība, darba devēju aktivitāte un pieejamība, kā arī studentu vērtējums, kas tiek iegūts, veicot studentu un neseno absolventu viedokļu aptauju.

Pētījuma veicēji norāda, ka Rīgā atrodas trīs augstskolas, kas ir iekļautas britu uzņēmuma pasaules labāko augstskolu topā «QS World University Rankings». Tās ir Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Latvija Universitāte.

Latvijā ir ļoti plašs un kvalitatīvs studiju programmu klāsts, taču kopējais studentu skaits ir salīdzinoši niecīgs, ņemot vērā universitāšu faktiskās uzņemšanas spējas, atzīmē Emmanuels Merčans, Transporta un sakaru institūta (TSI) Inženierzinātņu fakultātes dekāns.

Lai palielinātu aktīvo studentu skaitu, mums noteikti jāraugās tālāk par Eiropas robežām un jāpiesaista vairāk ārvalstu studentu - lai to izdarītu, svarīgi starptautiskā mērogā runāt ne tikai par izglītības iespējām, bet veidot arī pašas valsts mārketingu, spriež E.Merčans. Manuprāt, Latvija ir lieliska valsts - tā ir droša un moderna, bet augstākā izglītība - kvalitatīva, pieejama un salīdzinoši lēta, secina TSI dekāns. Šie noteikti būtu galvenie aspekti, kāpēc ārvalstu studenti varētu apsvērt iespējas studēt pie mums, taču ir arī vairāki sarežģījumi. Nereti jauniešiem no trešajām valstīm ir ļoti grūti iegūt mācību vīzas, ja šis process būtu vienkāršāks, kopējais studentu skaits Latvijā noteikti būtu lielāks, spriež E.Merčans.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ilgtermiņa nomā uz 25 gadiem piedāvā divas ēkas ilgtspējīgā vietā ar augšupejošu nākotnes perspektīvu – Āgenskalnā, Rīgā, Sētas ielā 1 un Daugavgrīvas ielā 2 ar kopējo platību nepilni 12 000 kvadrātmetri, piedāvājot privātajiem investoriem attīstīt studentu viesnīcu.

Investoru īpaši varētu ieinteresēt vietas potenciāls – Pārdaugava, kur ir koncentrēts liels studentu skaits, jo gan RTU, gan Latvijas Universitātes, gan Rīgas Stradiņa universitātes centrālās ēkas un studentu pilsētiņas atrodas tieši Pārdaugavā netālu viena no otras, turklāt kopā ar Rīgas pašvaldību universitātes cieši sadarbojas parakstītā memoranda ietvaros, attīstot “Zināšanu jūdzi” studentu piesaistei un inovāciju attīstībai Rīgā. Kopā šajās universitātēs ir aptuveni 38 000 studentu.

Izsoles sākumcena tiek noteikta 0,80 eiro bez pievienotās vērtība nodokļa par kvadrātmetru pēc investīciju veikšanas perioda, kuram tiek atvēlēti 36 mēneši no nomas līguma spēkā stāšanās brīža. Investīciju periodā nomas maksa tiks samazināta par 70%. Īpašumam nepieciešamo investīciju minimālais apjoms – ne mazāks kā seši miljoni eiro bez pievienotās vērtība nodokļa. Izsoles termiņš 2025. gada 17. marts.

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Taivānas ražotājs ASUS ar klēpjdatoru sēriju ExpertBook īsā laikā iekarojis korporatīvo klientu segmentu Latvijā un turpina paplašināt savu biznesa klientu loku.

Neraugoties uz to, ka Latvijā ir daudz ražotāju, kas strādā ar korporatīvajiem klientiem un konkurence šajā segmentā ir ļoti sīva, ASUS veiksmīgi izdevies ienākt šajā tirgū, pierādot sevi kā uzticamu un kvalitatīvu partneri, atzīmē Jānis Šmits, SIA Biroja Tehnikas Eksperts valdes priekšsēdētājs. ASUS ExpertBook sērijas klēpjdatorus izmantojam gan savām vajadzībām, gan tos pārdodam arī uzņēmuma klientiem - citiem komersantiem, stāsta J.Šmits, piebilstot, ka galvenās šo datoru priekšrocības ir premium garantijas serviss un pieejamā cena.

Ir dažādi veidi, kā apgūt jaunas lietas – lasot atbilstošu literatūru, klausoties ekspertu stāstījumā, vai vērojot no malas, bet viena no vērtīgākajām un iedarbīgākajām metodēm ir praktiska mācīšanās, kad apgūstamā viela tiek apgūta interaktīvi, piemēram, izspēles veidā.

Šādi iespējams apgūt tiesību zinātnes, un šādas izspēles ir nozīmīgas topošajiem juristiem, kas spēj sniegt tiem papildus kompetenci un ticību saviem spēkiem, veidojot ievērojamu pieredzi nākotnes profesijā.

Atšķirība starp jaunajiem juristiem un jau pieredzējušiem, ilgus gadus praktizējošiem speciālistiem, noteikti ir, tas ir nenoliedzami. Esmu diezgan daudz par to domājis un salīdzinājis. Pirmais ko redzu - ļoti straujā tehnoloģiju attīstība. Pat iespējas, kas bija pirms 10 gadiem, ir nesalīdzināmas ar šobrīd pieejamajām. Informācija, kas saistīta ar studiju procesu, agrāk nebija tik viegli pieejama, taču tas vairoja studentu darba spēju attīstību, kad bija nepieciešams sevi motivēt, lai atrastu vajadzīgo. Jo vairāk tu ieguldi, jo vairāk tu iegūsti. Iespējams, ka jaunie juristi vairs nav tik rūdīti, kā tie, kas mācījās pirms 10 un 20 gadiem, jo mācību process šobrīd kļuvis pieejamāks – tas nav slikti, bet dažkārt izpaliek ieguldījums sevī pašā. Ļoti daudziem redzami robi vispārējā izglītībā, vispārējās zināšanās un loģiskajā domāšanā brīdī, kad viņi uzsāk studijas. Mūsdienās daudziem jaunajiem studentiem vairāk jāpiedomā pie motivācijas stiprināšanas un konkrēta mērķa izvirzīšanas. Ir jāspēj noticēt tam, ka nav nekā neiespējama, un jāatceras, ka būt zinošam ir stilīgi un ilgtermiņā arī izdevīgi. Studenti šobrīd ir aktīvāki un savstarpēji saliedētāki, kas arī skaidrojams ar ļoti ātru informācijas apmaiņas iespējamību. Domu apmaiņa šobrīd notiek zibenīgā ātrumā. Ja students spēs informācijas pieejamību pavērst savā labā, tad iespējas augt ir neizmērojamas, bet jāsaprot, ka tas ir vajadzīgs viņiem, ne augstskolu docētājiem. Jo vairāk pieejamo avotu, jo students kļūst izklaidīgāks – dažkārt viņi lielajā plūsmā vienkārši apjūk.

"Swedbank" uz laiku apturējusi studiju un studējošo kredītu izsniegšanu, informē bankā.

Jaunu studiju un studējošo kredītu ar "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") garantiju līgumu slēgšana ir apturēta, jo lielās studentu intereses dēļ paredzētie valsts līdzekļi programmas īstenošanai šogad ir izsmelti, paskaidro "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Šis lēmums neskars studentus, kuri jau ir parakstījuši līgumu ar "Swedbank" par kredīta piešķiršanu.

Vienlaikus J.Krops norādīja, ka "Swedbank" ir gatava atsākt kredītu izsniegšanu līdzko būs pieejams nepieciešamais finansējums. Atbilstoši šī brīža aplēsēm, lai nodrošinātu atbalstu mācību maksas segšanai visiem studētgribētājiem šajā gadā, Izglītības un zinātnes ministrijai ir steidzami jārod aptuveni 600 000 - 700 000 eiro.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

2020.gads ir bijis sarežģīts, taču tieši šogad labi atklājas fakts, cik liela nozīme ir savam personiskajam datoram un cilvēka prasmei ar to rīkoties.

Varētu domāt, ka daudziem tā ir pašsaprotama patiesība, taču cilvēce nekad iepriekš nav saskārusies ar tik plašu izolāciju no ārpasaules un nekad iepriekš nav bijusi tik atkarīga no… datora! Un daudzi no mums korona vīrusa pandēmijas laikā, kad bijām spiesti strādāt vai mācīties attālināti, saskārāmies ar problēmu: kuri datori ir piemērotākie 2020.gadam?

Šķiet, vissvarīgākais faktors ir cena. Un jo dārgāks modelis, jo tas ir jaudīgāks, taču patiesība ir mazliet citāda. Protams, jūs neatradīsiet izsmalcinātu sieru par dažiem centiem, ja vien tas nav “siers peļu slazdā”, taču nav vērts pirkt visdārgāko modeli, cerot, ka tas būs vislabākais. Daudz kas būs atkarīgs ne tikai no paša datora, bet arī no tā izplatītāja.

Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks meklējams inovācijās, kuru pamats ir zinātne, pētniecība un tur iegūto zināšanu komercializācija. Tā īstenošanai jau ir sperti pirmie soļi, taču ar tiem vien nepietiek, turklāt ir vajadzīga visu iesaistīto – uzņēmēju, zinātnieku, valdības – sekmīga sadarbība.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā, kas notika 7. Starptautiskā ekonomikas foruma priekšvakarā. Šī pasākuma fokusā — jaunas tendences inovāciju pasaulē, zinātnes sasniegumi digitālās ekonomikas jomā, kā arī ekonomikas attīstība strauji mainīgas ģeopolitiskās situācijas kontekstā.

Trūkumi tiek lēnām novērsti

„Kopumā ar inovācijām Latvijā sokas labi, vienlaikus esam savdabīgā izaugsmes stadijā. Ir jautājums par to, kā uzskaitām inovācijas, jo realitātē to apjoms pārsniedz tos skaitļus, kuri summējot rodas pēc uzņēmēju nosauktajām inovācijām. Birokrātija, kura iet līdzi inovāciju uzskaitei, nodara kaitējumu statistikai, tāpēc pašlaik kopā ar Centrālo statistikas pārvaldi strādājam, lai uzņēmējiem skaidrotu un palīdzētu inovāciju uzskaitē, tādējādi iegūstot patiesu ainu par inovācijām, to apjomu valstī,” skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš paredz, ka iecerētie darbi inovāciju uzskaitē būs paveikti jau šā gada laikā. „Inovācijām būtiskākais ir brīvība, lai tās varētu attīstīties, tām būtu pieejams kapitāls (finansējums), taču problēmas gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā rada pārregulācija, kas liedz inovācijām to attīstību,” uzsvēra V. Valainis. Viņš norāda, ka varam veikt dažādus pētījumus, taču, tiklīdz tos vēlamies komercializēt un iegūt globālu tvērumu, tā šis inovācijas zaudē savu nozīmi attiecībā pret citām ekonomikām.

Ilgs valsts galvotā aizdevuma noformēšanas process, kas var aizņemt pat vairākus mēnešus, prasība pēc privāta galvotāja, aizdevuma piesaiste vienai studiju programmai, kā arī neelastīgs apmaksas termiņš – šīs ir tikai dažas no būtiskām nepilnībām valsts galvotā studiju un studējošo kreditēšanas sistēmā, kas ierobežo šī finanšu atbalsta veida pieejamību studentiem.

Lai padarītu studiju un studējošā kredītus pieejamākus, tā sniedzot iespēju studēt plašākam studētgribētāju lokam, sistēma ir jāmaina, padarot to maksimāli vienkāršu un studentiem pēc iespējas vieglāk pieejamu, uzskata Latvijas Studentu apvienība (LSA).

Šobrīd augstāko izglītību Latvijā iegūst aptuveni 80 tūkstoši studējošo, no tiem vairāk nekā pusei jeb 59 % studiju maksa jāsedz pašiem, liecina Centrālās statistikas biroja dati. Diemžēl tikai daļai jauniešu ģimenes budžets ļauj apmaksāt studiju maksu un segt ikdienas izdevumus studiju laikā, tādēļ vairumam ir jāmeklē alternatīvi finanšu avoti. Saskaņā ar LSA veikto aptauju, aptuveni 50 % studentu ir izskatījuši studiju vai studējošā kredītu kā iespējamo finansiālo risinājumu, lai segtu studiju maksu vai ikdienas tēriņus. Tiesa, gandrīz puse no viņiem šim tam dažādu iemeslu dēļ nav pieteikušies, visbiežāk – tādēļ, ka nespēj atrast galvotāju vai šaubās par iespēju atmaksāt kredītu.

Līdz ar to, ka attīstās jaunuzņēmumu darbība, pieaug arī interese par studiju programmām, kas īpaši veidotas šai nozarei.

Šovasar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) bakalaura mācību programmā Starta uzņēmējdarbības vadība bija otrais izlaidums. «Ir vērojama pozitīva tendence, un studentu skaits palielinās. Minimāli, bet palielinās,» saka Kristaps Zaļais, RSU bakalaura mācību programmas Starta uzņēmējdarbības vadība vadītājs. Šī gada uzņemšanas rezultāti bijuši ļoti labi un pieteikumu skaits ir gandrīz dubultojies. Iepriekš pieteikumu skaits variēja ap 50 līdz 60, bet šogad to ir vairāk nekā simt. Protams, vēl nav zināms, cik daudz līgumu tiks noslēgti, bet tendence, K. Zaļā skatījumā, esot iepriecinoša.

Arī par Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA bakalaura mācību programmu Jaunu uzņēmumu izaugsme un finansēšana šogad ir lielāka interese nekā pērn – gan pirmajā kursā, gan vēlāk. Šī programma darbu sāka pērn. Dažādu iemeslu dēļ licence tika iegūta samērā vēlu, tāpēc uzņemšana sākās jūlija beigās, kad daļa studentu jau bija izdarījuši savu izvēli. Tāpēc sākotnēji kurss bija mazs, bet studiju procesā tam pievienojās vēl citi studētgribētāji – gan no RISEBA, gan citām augstskolām. RISEBA Ekonomikas un finanšu katedras vadītāja Ieva Brence īpaši priecājas, ka kopā ar šo programmu studiju vidē atgriezušies vairāki cilvēki, kuri bija akadēmiskajā atvaļinājumā un nebija domājuši studēt. «Studentu skaits sasniedza augstskolas noteiktos kritērijus, un šobrīd otrais kurss ir stabils. Šī mācību gada jaunais kurss vēl tiek komplektēts, jo īpaši vakara nodaļā,» viņa teic.

Krievijas galvaspilsētā Maskavā norisinājās pasaulē prestižāko un senāko studentu komandu programmēšanas sacensību (ICPC) fināls, kurā Latviju pārstāvēja Latvijas Universitātes (LU) komanda – Aleksejs Zajakins, Aleksandrs Zajakins, Kristaps Čivkulis un treneris Jevgēnijs Vihrovs.

Komanda sacensībās parādīja lielisku sniegumu un 117 pasaules spēcīgāko komandu konkurencē ieguva augsto 26. vietu (dalīto 24. vietu).

Epidemioloģiskās situācijas dēļ fināla sacensības tika vairākkārt pārceltas no 2020. gada jūnija līdz pat 2021. gada oktobrim. Neskatoties un grūtībām, fināls tomēr notika un klātienes pasākumā bija jāievēro pastiprināti drošības noteikumi – jāveic Covid-19 testēšana, jāvalkā sejas maskas, kā arī visiem dalībniekiem bija jābūt vakcinētiem.

Komandai līdzi šoreiz devās tikai viens treneris – LU Datorikas fakultātes (DF) pētnieks Jevgēnijs Vihrovs, savukārt ilggadējais LU komandu treneris DF profesors Guntis Arnicāns komandu atbalstīja un motivēja attālināti.