Eiropas Parlaments mudina Eiropas Komisiju iesniegt jaunus priekšlikumus, kā likvidēt atšķirības sieviešu un vīriešu saņemtajā atlīdzībā par vienlīdzīgu darbu, un uzskata, ka jāievieš stingrākas sankcijas darba devējiem. Ceturtdien, 24. maijā pieņemtajā rezolūcijā uzsvērts, ka darba samaksas atšķirības vīriešiem un sievietēm ES joprojām ir aptuveni 16,4% un dažās dalībvalstīs tās pat palielinājušās.
«Mums aiz muguras ir gandrīz 40 gadu acīmredzamu neveiksmju šīs problēmas risināšanā ar tiesību aktu palīdzību, un dalībvalstis ieviesušas vien nelielas izmaiņas savos likumos. Darba devējiem līdz šim vēl nav piemērotas nekādas sankcijas,» pirms balsojuma uzsvēra par rezolūciju atbildīgā Parlamenta deputāte Edita Bauere.
Rezolūcijā deputāti aicina Komisiju ierosināt jaunus pasākumus, lai mazinātu darba samaksas atšķirības, minētos pasākumus īstenojot visās ar šo jautājumu saistītajās ES politikas jomās un dalībvalstu programmās. Deputāti aicina arī dalībvalstu valdības ciešāk sadarboties un strādāt pie jaunām idejām, kā novēst darba samaksas atšķirības starp dzimumiem.
Vislielākā nevienlīdzība darba samaksas ziņā valda Austrijā, Kiprā, Čehijā, Vācijā un Slovākijā, bet mazākā tā ir Beļģijā, Itālijā, Maltā un Slovēnijā (atbilstoši Eurostat datiem).
Tiesību akti šajā jomā dažādu iemeslu dēļ nav īpaši efektīvi, tādēļ Parlaments aicina dalībvalstis papildināt pašreizējos tiesību aktus ar atbilstošām, samērīgām sankcijām, kas atturētu darba devējus noteikt atšķirīgu samaksu, citstarp kompensācijas maksājumus, administratīvo sodu un aizliegums attiecīgajiem darba devējiem saņemt valsts pabalstus un subsīdijas.
Vienlīdzīgu iespēju direktīvā, kas stājās spēkā 2008. gadā, bija iekļauti soda pasākumi, bet tiesību eksperti uzskata, ka dalībvalstu tiesību aktos tie nav pietiekami ieviesti un pret darba devējiem nav vērstas nekādas sankcijas.
Sievietes Eiropas Savienībā vidēji pelna par 16,4 % mazāk nekā vīrieši un attīstība šajā jomā ir ārkārtīgi lēna, un dažās dalībvalstīs atšķirība ir pat palielinājusies, uzsvērts tekstā.
Tā iemesli ir sarežģīti, daudzējādi un bieži vien savstarpēji saistīti: diskriminācija, darba tirgos ievērojamā segregācija, sieviešu darba nepietiekams novērtējums, kā arī tradīcijas un stereotipi, tostarp izglītības virzienu izvēlē.