Finanses

Darba devēji veikuši mazākas sociālās iemaksas nekā lēsts

Žanete Hāka,27.09.2016

Jaunākais izdevums

Analizējot darba ņēmēju individuālos datus par aprēķinātajām un faktiski veiktajām obligātajām iemaksām pensiju apdrošināšanai, par 84,1% darbinieku obligātās iemaksas veiktas pilnā apmērā, liecina Labklājības ministrijas (LM) dati.

Par 1,2 % darbinieku aprēķinātās un faktiski veiktās obligātās iemaksas nav bijušas, jo darbinieki saņēma slimības, maternitātes vai vecāku pabalstu vai arī atradās bezalgas atvaļinājumā, par 14,3 % darbinieku obligātās iemaksas veiktas nepilnā apmērā, savukārt par 0,4% obligātās iemaksas nav veiktas.

Kopumā analizēta informācija par visiem darba ņēmējiem, kuri no 2011.gada janvāra līdz 2016.gada jūlijam reģistrēti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).

Visaugstākā riska grupā ir cilvēki virs 50 gadiem, ja par viņiem obligātās iemaksas veiktas nepilnā apmērā vai vispār nav veiktas.

Vidēji uz vienu cilvēku neveiktās obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai ir no 450 līdz 500 eiro.

Līdz 2016.gada 30.jūnijam 54 cilvēki bija pieprasījuši paziņojumu par darba devēja aprēķinātajām, bet faktiski neveiktajām obligātajām iemaksām. No tiem 47 cilvēki paši bija veikuši obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai (iemaksātās summas bija robežās no 9 eiro līdz 2400 eiro). No tiem sešpadsmit cilvēkiem VSAA jau veikusi pārmaksāto iemaksu atmaksu.

Darba devēji faktiski ir veikuši mazākas sociālās iemaksas, nekā tās bija aprēķinātas. Kopumā 2016.gada pirmajā pusgadā tika aprēķinātas (deklarētas) valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) summas 1,22 mljrd. eiro apmērā, savukārt darba devēji VSAOI faktiski bija veikuši 1,21 mljrd. eiro apmērā jeb 99,5% (t.sk. maksājumi par iepriekšējiem periodiem, nokavējuma nauda). Uz 2016. gada 1. jūliju kopējais parāds (VSAOI un sociālais nodoklis) bija 169,59 milj.eiro, no tā - 167,38 milj. eiro jeb 98,7% bija obligāto iemaksu parāds.

No 2011.gada 1.janvāra likums Par valsts sociālo apdrošināšanu paredz, ka cilvēks ir sociāli apdrošināts pensiju apdrošināšanai, ja par viņu faktiski ir veiktas obligātās iemaksas. Ja darba devējs iemaksas nav veicis, tad cilvēkam, sasniedzot pensionēšanās vecumu, ir tiesības pašam veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Jāpēta direktīvas un jārēķinās ar resursiem

Kristīne Stepiņa,27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, ir svarīgi, lai sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiktu veiktas Latvijā; uzņēmēji gaida vienkāršāku, caurspīdīgāku un prognozējamāku procesu

Parasti darba ņēmējs ir sociāli apdrošināts tajā valstī, kurā strādā, taču, nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, viņš var palikt sociāli apdrošināts valstī, kurā dzīvo. Lai nodrošinātu to, ka robežu šķērsojošie darba ņēmēji turpinātu saglabāt uzkrātās sociālās apdrošināšanas tiesības un vienlaikus būtu sociāli apdrošināti vienā valstī, Latvija kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) īsteno sociālās drošības shēmu koordināciju starp ES/EEZ dalībvalstīm un Šveici. Īstenošanas instrumenti ir regulas, kurās ietvertie nosacījumi balstās uz četriem pamatprincipiem - vienlaikus persona var tikt apdrošināta vienā dalībvalstī; vienlīdzīga attieksme; apdrošināšanas periodu summēšana; pensiju un pabalstu eksports. Sociālās drošības jomā patlaban ir spēkā arī vairāki starpvalstu līgumi. Tādi ir noslēgti ar Ukrainu, Kanādu, Baltkrieviju, Krieviju un Austrāliju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stājas spēkā vairākas izmaiņas nodokļu jomā, kuras skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Tostarp no 1.jūlija tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā - 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

No 1.jūlija no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformas ietvaros ar 2018. gada 1. janvāri vairākas būtiskas izmaiņas skars arī saimnieciskās darbības veicējus (pašnodarbinātās personas), tostarp arī zemnieku saimniecības īpašniekus un individuālos komersantus, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Galvenās izmaiņas saimnieciskās darbības veicējiem ir saistītas ar to, kā tiks aprēķināts ienākums, no kura jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēm un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Lielai daļai saimnieciskās darbības veicēju nākamgad no ienākumiem būs jāmaksā mazāks nodoklis, jo ir ieviesta progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. Tas nozīmē, ka gada ienākumiem līdz 20 004 eiro tiks piemērota 20% iedzīvotāju ienākuma likme (līdzšinējo 23% vietā); ienākumiem no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro tiks piemērota 23% likme, un tikai tai ienākumu daļai, kas pārsniegs 55 000 eiro tiks piemērota 31,4% likme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

LETA,19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darbinieku nosūtīšana - «hard Brexit»

Viktorija Kristholde-Lūse, VILGERTS nodokļu eksperte,28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijas darba devējs nosūta Latvijas darbinieku uz Apvienoto Karalisti, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas jāveic Latvijā un potenciāli arī Apvienotajā Karalistē.

Vispārīgā gadījumā sociālās iemaksas ir veicamas valstī, kurā persona faktiski strādā. Proti, ja darbinieku nosūta ilglaicīgā komandējumā no Latvijas uz Lielbritāniju, tad sociālās iemaksas jāveic Lielbritānijā.

Taču līdz šim bija iespējams izmantot izņēmumu no šī pamatprincipa, ja personai ir bijis mērķis neuzturēties ilgstoši Lielbritānijā un atgriezties atpakaļ Latvijā. Tad bija iespējams iegūt tā saucamo A1 sertifikātu un turpināt veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas Latvijā. Tas nozīmē, ka, nosūtot darbinieku no Latvijas veikt kādu uzdevumu uz Lielbritāniju ar mērķi vēlāk atgriezties atpakaļ Latvijā, sociālās iemaksas turpina veikt Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu rekordisti

Māris Ķirsons,30.08.2019

9.vieta: SIA Microsoft Latvia

VSAOI uz vienu darbinieku vidēji mēnesī: 3,10 tūkst.eiro

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pērn 11 uzņēmumi vidēji mēnesī uz vienu darbinieku valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksās maksājuši vairāk nekā 3000 eiro

TOP 9 valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu rekordisti 2018.gadā skatāmi raksta galerijā!

To rāda SIA Lursoft pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem. Interesanti, ka lielākās valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas uz vienu darbinieku lielākoties maksājuši uzņēmumi, kuru darbinieku skaits ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms – viens līdz pieci. Tajā pašā laikā ir arī sava veida izņēmumi, piemēram, SIA Uralkali Trading, kuram pērn norādītais darbinieku skaits ir 33 un vidēji uz vienu darbinieku ik mēnesi samaksāti 5.97 tūkst. eiro. Vēl vairāk darbinieku – 50 – norādīts SIA Forticom, kas vidēji katram strādājošajam valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas samaksājis 2,65 tūkst. eiro apmērā. Arī SIA Tradintek nodarbinājis 21 darbinieku un vidēji katram strādājošajam valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas samaksājis 3,07 tūkst. eiro. Nenoliedzami, ka līdz šim vairāk ir pamanīti tieši tie uzņēmumi, kuri valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksās ik gadu samaksā daudzus miljonus eiro, bet ēnā palikuši tie, kuri vidēji uz vienu darbinieku samaksā ievērojamas summas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Latvijā darbojas visai efektīvi privātos uzkrājumus veicinošie nodokļu atvieglojumi

Žanete Hāka,13.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiski izskanējusī informācija par plānoto nodokļu reformu ļauj izteikt prognozi, ka izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmē var veicināt popularitāti darba devēju iemaksām privātajos pensiju fondos, skaidro Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Tāpat arī jāatzīmē, ka jau tagad darba devēju iemaksas privātajos pensiju fondos finansiāli ir izdevīgākas par individuālajām - no tām netiek veiktas darba devēja 23.59% apmērā un darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas iemaksas 10.50% apmērā, kopā veidojot 34.09%. Tāpat arī netiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 23% apmērā. Jāatzīmē, ka kapitāla izņemšanas brīdī iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiks ieturēts no darba devēja veiktām iemaksām.

Individuālās iemaksas tiek veiktas pēc visu nodokļu nomaksas. Pat neraugoties uz to, ka par tām var atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokli, tas ir finansiāli mazāk izdevīgs veids kā veidot uzkrājumus privātajā pensiju fondā, ņemot vērā, ka vēl joprojām tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas pilnā apmērā. Samazinoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmei no 23% līdz 20%, nodokļu atvieglojumu efekts, veicot individuālās iemaksas privātajos pensiju fondos, kļūst relatīvi mazāks, samazinoties atmaksas summai. Savukārt darba devēju iemaksu finansiālais izdevīgums nesamazinās, jo lielākoties balstās uz sociālās apdrošināšanas iemaksu ietaupījumiem - kopā 34.09%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot valsts sociālo politiku darba, sociālās aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības, bērnu un ģimenes lietu, kā arī cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jomā, Labklājības ministrija (LM) informē par vairākām būtiskām izmaiņām, kas stāsies spēkā 2017. gadā.

No 2017. gada 1. janvāra:

• Minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros būs 380 eiro.

• 2017. gadā pārrēķinās pensijas (vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas, kā arī saskaņā ar Nolikumu „Par izdienas pensijām” piešķirtās izdienas pensijas), kuras piešķirtas vai pārrēķinātas 2011. gadā. Pārrēķinot pensijas, tās palielināsies cilvēkiem, kuri pensijas sāka saņemt ekonomiskās krīzes laikā, piemērojot negatīvus pensijas kapitāla indeksus. Pensiju pārrēķins notiks automātiski, un senioriem papildus nekas nav jādara. Pārskatīto pensijas apmēru noteiks no 2017. gada 1. janvāra un par periodu no 1. janvāra to izmaksās līdz 2017. gada jūnijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nodokļu režīmi reformas gaidās

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore,09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnes pensiju pienācīga apjoma nodrošināšanai nāksies atteikties no daudziem nodokļu maksāšanas režīmiem, kā arī jāveicina uzkrājumu veidošana, pirmdien secināja Latvijas Bankas ekspertu diskusijas Pensiju sistēma Latvijā – vai bumba ar laika degli? dalībnieki.

Tas, protams, nebūs populāri, taču izskatās, ka citas izejas nav. Jānorāda, ka pašlaik sociālās iemaksas pilnā apmērā veic tikai vispārējā nodokļu režīmā strādājošie, bet, piemēram, mikrouzņēmuma nodokļu maksātāji to veic samazinātā apjomā. Kā savā prezentācijā norāda Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs, sociālo iemaksu likmi paaugstināt vairs nav iespējams, jo tas ir «nepaceļami» mūsu tautsaimniecībai.

Tas, ko var darīt, ir paplašināt ar iemaksām apliekamo nodokļu bāzi, kas nozīmē atteikties no dažādajiem nodokļu maksāšanas režīmiem, kuros strādājošie sociālās iemaksas veic nepilnā apjomā un samazinātas ar nodokļiem apliekamās bāzes. Faktiski tas nozīmē, ka šo strādājošo pensijas būs ļoti niecīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bonusi darbiniekiem: kā atrast līdzsvaru starp uzņēmuma iespējām un darbinieku vēlmēm?

Līga Skuja, “Leinonen” vecākā nodokļu konsultante,13.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai motivētu darbiniekus, uzņēmumu vadītājiem jāņem vērā dažādi aspekti, tostarp dažādu stimulu efektivitāte un to reālās izmaksas. Prakse rāda, ka vislabākie rezultāti tiek sasniegti, kad bonusi tiek pielāgoti darbinieku vēlmēm.

Populārākie bonusi ir konkurētspējīgs atalgojums, piemaksas par sasniegumiem, profesionālās izaugsmes iespējas, veselības apdrošināšana, elastīgs darba laiks, kā arī uz uzņēmuma rēķina nodrošināta ēdināšana un transports.

Naudas prēmijas ir efektīvas, bet ar lieliem nodokļiem

Viens no populārākajiem un darbinieku visaugstāk novērtētajiem stimuliem ir naudas prēmijas. Šīs prēmijas var izmaksāt katru gadu, pusgadā, ceturksnī vai pat reizi mēnesī. Bieži vien tās piešķir, pamatojoties uz sniegumu, darba kvalitāti vai sasniegtajiem rezultātiem. Taču svarīgi atzīmēt, ka gada vai ceturkšņa prēmijas tiek apliktas ar nodokli līdzīgi kā parastā alga: tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 20% vai 23% (31%) apmērā un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (10,50% darbinieka daļa + 23,59% darba devēja daļa).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Reirs: Mēģinām panākt, lai visi budžetā maksātu vismaz minimālas sociālās iemaksas

LETA,25.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrijas (LM) piedāvājumi ieviest 5% sociālās iemaksas no saimnieciskās darbības un autoratlīdzībām ir mēģinājumi panākt to, lai visi budžetā maksātu vismaz minimālas sociālās iemaksas, šorīt Latvijas Radio skaidroja labklājības ministrs Jānis Reirs (V).

Reirs pilnībā noraidīja jebkādas aizdomas par to, ka LM darbotos banku lobija interesēs. Politiķis skaidroja, ka šis ir jau otrais vai trešais piedāvājums, kā visus iedzīvotājus piespiest parūpēties par savu nākotnes pensiju vismaz minimālā apmērā - pirmais bija piedāvājums ieviest obligātas minimālās sociālās iemaksas, taču Saeima «ļoti draudzīgi» tās pērnā gada izskaņā atcēla, tāpēc tagad tiekot meklēti jauni risinājumi.

Politiķis pieļāva, ka Saeima noraidīs arī jauno priekšlikumu, un solīja, ka LM neapstāsies un turpinās meklēt citus veidus situācijas risināšanai, viens no kuriem varētu būt piedāvājums pārnest visas sociālās izmaksas, kas saistītas ar cilvēkiem, kas neveic sociālās iemaksas, uz valsts pamatbudžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pirmajā nedēļā veselības apdrošināšanas iemaksas veiktas 22 tūkstošu eiro apmērā

Zane Atlāce - Bistere,11.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā septembra nedēļā brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas ir veikuši jau 193 iedzīvotāji vairāk nekā 22 tūkstošu eiro apmērā, informē Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Evija Štālberga.

Aptuveni 40 % iedzīvotāju veselības apdrošināšanas iemaksas veikuši ne tikai par šo, bet jau arī par 2019. gadu.

Vienlaikus iedzīvotāji aktīvi izmanto iespēju aizpildīt tiešsaistes (online) testu vietnē apdrosinaties.lv, lai noskaidrotu savu apdrošināšanas statusu un to, vai viņiem ir jāveic brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas. Līdz šim tests ir aizpildīts vairāk nekā 11 tūkstoši reižu.

Jau ziņots, ka saistībā ar valsts veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanu no šī gada 1. septembra iedzīvotāji var veikt veselības apdrošināšanas iemaksas. Savukārt iedzīvotāji, kuri veic sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā vai atbilst kādai no 21 valsts apdrošinātajām iedzīvotāju grupām (pensionāri, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies bezdarbnieki u.c.), ir apdrošināti automātiski un papildu iemaksas viņiem nav jāveic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima piektdien, 28.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma likumus, lai no nākamā gada valstī īstenotu nodokļu politikas reformu.

Jaunā tiesiskā regulējuma izskatīšanas gaitā par likumprojektu virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns atzīmēja, ka «nodokļu politikas reforma paredz būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī un sociālajās iemaksās, jaunu nodokļa maksāšanas režīmu uzņēmumiem un izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kā arī lielākus atvieglojumus ģimenēm ar bērniem un iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Lai īstenotu tā sauktos lielos reformas pasākumus, paredzēti arī kompensācijas mehānismi, un tie galvenokārt saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanu un nodokļu administrēšanas uzlabošanu».

Nākamgad minimālā alga būs 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Tāpat nākamgad pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 - 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī - 2020.gadā. Pensijām neapliekamais minimums nākamgad palielināsies līdz 250 eiro mēnesī (patlaban 235), bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī. Neapliekamo minimumu piemēros uzreiz, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pensijām krāj aktīvāk, bet pārtikušām vecumdienām – joprojām pārāk maz

Viktors Gustsons, Compensa Life SE valdes loceklis un Latvijas filiāles vadītājs,27.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelegālie ienākumi jeb aplokšņu algas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā iedzīvotāju vidējā vecuma pensija joprojām ir teju trīs reizes mazāka nekā pārtikušajās Eiropas valstīs.

Vienlaikus pensiju uzkrāšanā vērojamas pozitīvas tendences - pērn iedzīvotāji daudz aktīvāk pieteicās mūža pensijas apdrošināšanai, šim mērķim otrajā pensiju līmenī novirzot teju uz pusi jeb par 44,1% vairāk naudas nekā 2019. gadā. Pērn pieauguši arī iedzīvotāju ilgtermiņa uzkrājumi apdrošināšanas sabiedrībās, kurus pamatā izmanto vecuma pensijām.

Pensijas vecums 70 gados

Vairumā attīstīto valstu cilvēki dzīvo un saņem pensijas arvien ilgāk, tāpēc valdības paaugstina pensionēšanās vecumu, reformē pensiju sistēmas, lai padarītu pensijas mazāk dāsnas. Kāda ir situācija Latvijā – ar ko jārēķinās, domājot par vecumdienu nodrošinājumu tiem, kas šobrīd ir ekonomiski aktīvi vai nesen sākuši darba gaitas?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimā galīgajā lasījumā pieņemta virkne būtisku izmaiņu iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN), kā arī likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu», kas no nākamā gada 1.janvāra skars arī autoratlīdzību saņēmējus un izmaksātājus. Nodokļu reformas ietvaros mainītas ne tikai autoratlīdzības saņēmēju attaisnoto izdevumu kategorijas un paaugstināts to procentuālais slieksnis, bet arī ieviesta darba pasūtītāja sociālā nodokļa iemaksa un veikti citi nozīmīgi likuma grozījumi. Kas jāņem vērā autoratlīdzību saņēmējiem un izmaksātājiem, turpinot darbu saskaņā ar jaunajām likuma normām, skaidro «Swedbank» Finanšu institūta eksperti.

«Viens no vissvarīgākajiem jaunievedumiem, par kuru autoratlīdzības līguma slēdzējiem noteikti jāatceras, ir izmaiņas līdzšinējā kārtībā, kādā tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Turpmāk tās būs jāveic ne tikai autoratlīdzības saņēmējam, bet arī darba pasūtītājam. Iemaksas apjomam, ko no saviem līdzekļiem veic autordarba pasūtītājs un kas paredzēts autoratlīdzības saņēmēja valsts pensiju apdrošināšanai, vajadzēs sastādīt 5% no autoratlīdzības līguma summas,» norāda «Swedbank» Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Arī autoratlīdzības saņēmējam jārēķinās ar pārmaiņām – proti, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likme pēc jaunā gada pieaugs par 1%, sasniedzot 32,13% no līguma summas. Likmes pieaugumu ietekmēs veselības aprūpes finansēšanas likums, kuram stājoties spēkā, tiks piemērots jauns sociālās apdrošināšanas veids – veselības apdrošināšana. Plānots, ka tās ieņēmumi tiks novirzīti veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. Tiesa, autoratlīdzības saņēmējs arī turpmāk varēs izvēlēties neveikt sociālās iemaksas, ja autoratlīdzības saņemšanas brīdī vienlaikus būs nodarbināts pie darba pasūtītāja, kur saņem vismaz minimālo darba algu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izmaiņas valsts veselības apdrošināšanā plāno veikt kopā ar nodokļu pārskatīšanu 2021.gadā

LETA,09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieciešamās izmaiņas valsts veselības apdrošināšanas sistēmā plānots veikt kopā ar nodokļu reformas pārskatīšanu 2021.gadā, tādējādi veselības apdrošināšanas sistēmas uzlabojumus atliekot par vienu gadu, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Vakar sadarbības sanāksmē Viņķele prezentējusi priekšlikumu atteikties no diviem veselības apdrošināšanas groziem, tā vietā veselības apdrošināšanu veicot caur sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā to jau dara vispārējā nodokļu režīmā strādājošie. Tas nozīmē, ka šāda sistēma tiktu attiecināta arī uz alternatīvajiem nodokļu režīmiem, vienlaikus ieviešot jaunu sociālās apdrošināšanas veidu veselības apdrošināšanai cilvēkiem, kas neveic nekādu sociālo apdrošināšanu.

«Šī bija tā reize, kad Veselības ministrija gāja ātrākā tempā un ar radikālāku piedāvājumu nekā valdība kopumā. Tika nolemts, ka šie principi tiek atbalstīti - mēs neieviešam divus grozus, veselības apdrošināšanu veicam caur sociālo apdrošināšanu, un tā ir obligāta. Būtiskākās izmaiņas - valdība grib to skatīt kopā ar alternatīvo nodokļu revīziju, visdrīzāk ar būtiskām mikrouzņēmuma nodokļa režīma izmaiņām. Tas nozīmē, ka šos principus mēs ieviešam vēlāk,» skaidroja ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Maksā vairāk, bet sociālās apdrošināšanas nav

Anda Asere,16.03.2017

Tomēr realitātē, neskatoties uz veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, cita starpā apdrošinoties pret bezdarba risku, daudzi mikrouzņēmuma darbinieki nevarēs saņemt bezdarbnieka pabalstu, skaidro Alisa Leškoviča, ZAB Sorainen zvērināta advokāte.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan no šī gada 1. janvāra mikrouzņēmuma darbinieki valsts sociālās apdrošināšanas budžetā maksās vairāk, daudzi mikrouzņēmuma darbinieki nevarēs saņemt bezdarbnieka pabalstu, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Pakļaujoties sabiedrības spiedienam, minimālās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas mikrouzņēmuma darbiniekiem tika atceltas. To vietā valdība lēma palielināt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likmi, bet niecīgo mikrouzņēmuma darbinieku valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu jautājumu risināt, palielinot procentuālo daļu, kas no aprēķinātā MUN jānovirza valsts sociālās apdrošināšanas kontā. Proti, ar 2017. gada 1. janvāri MUN likme ir 15%, bet apgrozījumam līdz 7000 eiro – 12% (iepriekš esošo 9% un plānoto 5% vietā), bet valsts sociālās apdrošināšanas kontā 2017. gadā tiks novirzīti 70,4% no aprēķinātā MUN, bet ar 2018. gadu – 80% (iepriekšējo 65% vietā). Tātad no šī gada 1. janvāra mikrouzņēmuma darbinieki valsts sociālās apdrošināšanas budžetā maksās vairāk. Attiecīgi būtu tikai loģiski pieļaut, ka, iestājoties, piemēram, bezdarba gadījumam, mikrouzņēmuma darbinieki pabalstos saņems lielākas naudas summas. Tomēr realitātē, neskatoties uz veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, cita starpā apdrošinoties pret bezdarba risku, daudzi mikrouzņēmuma darbinieki nevarēs saņemt bezdarbnieka pabalstu,» skaidro Alisa Leškoviča, ZAB Sorainen zvērināta advokāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Kad populisms satiekas ar nekompetenci

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore,18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministre Ramona Petraviča ir nākusi klajā ar priekšlikumu diskutēt par iespēju, ka lielajām pensijām nodokļu likmi no 20% varētu paaugstināt uz 50%.

Uzņēmējs Jānis Ošlejs par to tvīto: «Es maksāju visus nodokļus, jo paļaujos, ka tāpēc saņemšu labu pensiju. Petravičas ideja sodīt nodokļu maksātājus, atņemot pensijas, grauj uzticību un veicina nodokļu nemaksāšanu!» Zīmīgi, ka to retvītojuši vairāki sociālās jomas eksperti, tādējādi tam apliecinot savu piekrišanu.

Sociālās jomas eksperte Ruta Zilvere pauž savu pārsteigumu par šādu fikso ideju, saucot to par muļķīgu runāšanu. Jo uz pensiju ir jāraugās kā uz daļu no ienākumiem, kas tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

Ja pašlaik IIN augstākā likme ir 23%, tad nav saprotams, kādēļ lielākās pensijas lai apliktu ar dubultaugstu likmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nodokļu nemaksātājiem pienāksies arī onkoloģiskā ārstēšana, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostika

LETA,05.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada personām, kuras neveiks sociālās iemaksas un nebūs veikušas arī brīvprātīgās iemaksas, pienāksies pakalpojumu pamatgrozs, kurā plānots iekļaut arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Kā ceturtdien žurnālistus informēja veselības ministre Anda Čakša (ZZS), no nākamā gada veselības aprūpes pakalpojumi tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnajā grozā.

Čakšai gan par šo dalījumu joprojām esot dalītas jūtas, jo no vienas puses kā ārste viņa vēlētos «visiem visu uzreiz», tomēr kā ministrei viņai jāsaprot dažādie ieguvumi, kas gūti kompromisa dēļ. Papildu finansējums veselības aprūpē ļāvis uzlabot pacientu iespēju nokļūt pie ārsta, kā arī palielināt atalgojumu mediķiem, norāda ministre.

Viņa informēja, ka pamatgrozā tiek iekļauta neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šorīt izplatītā paziņojumā atgādina, ka, sākot ar 2017.gadu, mainās mikrouzņēmumu nodokļa likme un tajā vairs netiek ietvertas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tāpēc mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam ir pienākums veikt obligātās iemaksas par katru mikrouzņēmuma darbinieku.

Mikrouzņēmumu nodokļa likme nākamgad tiek samazināta līdz 5 procentiem, bet, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, saskaņā ar likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu par katru mikrouzņēmuma darbinieku ir jāveic obligātās iemaksas no obligāto iemaksu objekta, kas nevar būt mazāks par trīs ceturtdaļām no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra.

Obligātās iemaksas mikrouzņēmuma darbiniekam aprēķina, piemērojot obligāto iemaksu likmi, kāda ir noteikta darba ņēmējam un darba devējam (vispārējā gadījumā 34,09 %).

Piemērs:

Mikrouzņēmuma darbinieka alga ir 400 eiro. Summa, no kuras tiek aprēķinātas obligātās iemaksas, nedrīkst būt mazāka par ¾ no valstī noteiktās minimālas mēneša algas (2017.gadā tā būs 380 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai no nākamā gada 1.janvāra saņemtu visus valsts apmaksātas veselības aprūpes pakalpojumus, personām, kuras valsts nav automātiski apdrošinājusi, būs jāveic iemaksa 206,40 eiro apmērā, šodien žurnālistiem sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Pēc politiķes paustā, lai persona jau ar 1.janvāri saņemtu valsts veselības aprūpes pakalpojumu pilno grozu, iemaksa jāveic gan par 2018.gadu, gan par 2019.gadu, kas kopā veido 206,40 eiro.

Ministre aicināja iedzīvotājus, kuri neveic sociālās iemaksas un neiekļaujas nevienā no valsts aizsargātajām grupām, brīvprātīgās iemaksas veselības aprūpes saņemšanai veikt par abiem gadiem uzreiz.

Čakša atgādināja, - lai saņemtu pakalpojumu pilno grozu, turpmāk iemaksām būs jābūt veiktām par diviem iepriekšējiem gadiem, proti, ja cilvēks vēlēsies saņemt visus valsts veselības aprūpes pakalpojumus 2020.gadā, iemaksas būs jāveic ne tikai par 2020.gadu, bet arī par 2018. un 2019.gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neapliekamais minimums nav efektīvākais līdzeklis ģimeņu ar bērniem materiālā stāvokļa uzlabošanai, un obligātās iemaksas 3. pensiju līmenī nav loģiskas

To intervijā DB stāsta sociālo jautājumu eksperte un blogere Ruta Zilvere, kas iepriekš ilgus gadus strādājusi Labklājības ministrijā.

Kā vērtējat solidaritātes nodokļa aizstāšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitāti un līdzekļu novirzīšanu 2. un 3. pensiju līmenim?

Jau kopš tā ieviešanas solidaritātes nodoklis ir izskatījies konceptuāli slikti. Var saprast loģiku, ka darbiniekam ir jāmaksā kāds nodoklis no lieliem ienākumiem, kas pārsniedz iemaksu griestus un ir atbrīvoti no obligātām sociālās apdrošināšanās iemaksām. Bet kādēļ iemaksās ir jāpiedalās arī darba devējam (solidaritātes nodoklis sadalās starp darba devēju un darba ņēmēju), to es nekādi nesaprotu. Tas liekas tik nepareizi, cik nepareizi vien var būt. Solidaritātes nodoklis ir izveidots pēc tehniskas analoģijas ar sociālās apdrošināšanas iemaksām, ignorējot to, ka abu nodokļu sociālie mērķi ir pilnīgi atšķirīgi. Ja runājam par likuma grozījumos paredzētajām obligātajām iemaksām 3. pensiju līmenī, tad nav saprotams, kādēļ attiecībā uz cilvēkiem ar visai augstiem ienākumiem būtu jānosaka obligāts pienākums maksāt vēl kaut ko papildus, lai garantētu sev vēl labāku aizsardzību vecumdienās. Kas liek domāt, ka šai nelielajai iedzīvotāju grupai iemaksas no ienākumiem līdz obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu griestu līmenim ir tik nepietiekamas, ka tās nespēj nodrošināt samērīgu pensiju? Bez tam jau šobrīd cilvēkiem ar augstiem ienākumiem ir iespēja brīvprātīgi uzkrāt 3.pensiju līmenī. Valstij šajā procesā vispār iejaukties nevajag.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Noslēdz darbu pie sociālās apdrošināšanas likuma izmaiņām

Žanete Hāka,07.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Sociālo un dara lietu komisija trešdien, 7.septembrī, izskatīšanai Saeimā trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, lai pilnveidotu sociālās apdrošināšanas sistēmu un atrisinātu virkni praksē konstatētu problēmu, informē Saeimas Preses dienests.

Ar grozījumiem no likuma paredzēts izslēgt normas, kas regulē fiksētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju sociālo apdrošināšanu, jo no 2016.gada saimnieciskās darbības veicējiem vairs nav paredzēta iespēja maksāt fiksēto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Praksē aizvien biežāk ir gadījumi, kad persona, par kuru sociālās iemaksas Latvijā veic valsts (piemēram, bezdarba, maternitātes u.c. gadījumos), vienlaikus minētajā periodā ir nodarbināta un nodokļu samaksu veic citā valstī. Tādējādi persona tiek vienlaikus sociāli apdrošināta divās valstīs, lai arī likums nosaka, ka sociālās iemaksas no valsts budžeta netiek veiktas, ja persona strādā ārvalstī. Tādēļ likumprojekts paredz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) tiesības gadījumos, kad tā saņem informāciju par personas nodarbinātību vai sociālo apdrošināšanu ārvalstī, anulēt personai Latvijā reģistrētās iemaksas, kas veiktas no valsts budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeima groza sociālās apdrošināšanas likumu

Žanete Hāka,22.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 22.septembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas pilnveido sociālās apdrošināšanas sistēmu un risina virkni praksē konstatētu problēmu, informē Saeimas Preses dienests.

Praksē aizvien biežāk ir gadījumi, kad persona, par kuru sociālās iemaksas Latvijā veic valsts (piemēram, bezdarba, maternitātes u.c. gadījumos), vienlaikus minētajā periodā ir nodarbināta un nodokļu samaksu veic citā valstī. Tādējādi persona tiek vienlaikus sociāli apdrošināta divās valstīs, lai gan likums nosaka, ka sociālās iemaksas no valsts budžeta netiek veiktas, ja persona strādā ārvalstī. Tādēļ likumprojekts paredz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) tiesības gadījumos, kad tā saņem informāciju par personas nodarbinātību vai sociālo apdrošināšanu ārvalstī, anulēt personai Latvijā reģistrētās iemaksas, kas veiktas no valsts budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru