Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) AS «Valmieras stikla šķiedra» akcionāriem Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler piemērojusi soda naudu 131 250 eiro apmērā par konstatētajiem Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) pārkāpumiem, informē FKTK.

Nosakot akcionāriem piemērojamo soda naudas apmēru, FKTK ņēma vērā to finanšu stāvokli, kā arī to, ka akcionāri ir atzinuši pārbaudes rezultātā atklātos pārkāpumus.

Administratīvās lietas ietvaros FKTK, konstatēja, ka Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler likumā paredzētajā termiņā nebija izpildījuši FITL 66. pantā noteikto pienākumu izteikt pārējiem AS «Valmieras stikla šķiedra» akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Tika konstatēts, ka Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler kopš 2005. gada, ir rīkojušies saskaņoti, tieši un netieši iegūstot vairāk nekā 50% AS «Valmieras stikla šķiedra» lielu balsstiesību īpatsvaru. FITL 66. pants (redakcija, kas bija spēkā 13.07.2006.) paredz, ka personām, kuras rīkojas saskaņoti un kuras tieši vai netieši iegūst no akcijām izrietošās balsstiesības tādā daudzumā, ka šo personu balsstiesības sasniedz vai pārsniedz 50 procentus no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju kopskaita, ir pienākums izteikt citiem akcionāriem adresētu akciju atpirkšanas piedāvājumu. Pārbaudes gaitā FKTK konstatēja arī pārkāpumus informācijas par veiktajiem darījumiem ar akcijām atklāšanas jomā (informācija, kas bija jāsniedz saskaņā ar FITL 86.¹ pantu) no Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler puses.

Ģenerālprokuratūra Vācijas autobūves koncerna Daimler kukuļošanas lietā uzrādījusi apsūdzību vēl vienam bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomniekam, uzņēmējam Armandam Zeihmanim.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne aģentūrai LETA pastāstīja, ka Zeihmanim apsūdzība šodien uzrādīta par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu.

Prokuratūra plašāku informāciju par uzrādīto apsūdzību nesniedza, taču aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, pēc likumsargu domām, Zeihmanis kopā ar citām šajā lietā iesaistītajām personām iegādājies viesnīcu Austrijā, tādā veidā atbalstot kukuļa naudas legalizēšanu. Pašam Zeihmanim par kukuļošanu apsūdzība nav celta.

Zaļūksne nenoliedza, ka šajā lietā pagaidām aizdomās turētā statusā ir vēl vairākas personas, taču par to, vai arī tām tiks uzrādītas apsūdzības, tiks lemts tuvākajā laikā. Plašsaziņas līdzekļos jau iepriekš izskanējis, ka lietā iesaistīta Zeihmaņa dzīvesbiedre Vita, Sergejs Zambers un vēl pāris personu.

Ģenerālprokuratūra pabeigusi pirmstiesas kriminālprocesu tā saucamjā Daimler krimināllietā, kur par kukuļņemšanu lielā apmērā no Ungārijas autobusu ražotāja Ikarus special Coach factory Ltd., Ungārijas trolejbusu ražotāja Ganz Transelektro Traction Electric, Polijas autobusu ražotāja Neoplan Polska Sp.z o.o. un kukuļa izspiešanu no Daimler AG grupā ietilpstošā uzņēmuma EvoBus GmbH.

Prokuratūra lietu nosūtījusi izskatīšanai Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai. Krimināllietā tiek apsūdzētas sešas personas. Viena no personām apsūdzēta par par kukuļņemšanu un kukuļa izspiešanu lielā apmērā, uzkūdīšanu dot kukuli, par starpniecību kukuļošanā, kukuļa piesavināšanos kā arī par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

Otra persona apsūdzēta par kukuļņemšanu lielā apmērā atbalstīšanu, kukuļa izspiešanu lielā apmērā atbalstīšanu un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu. Savukārt četras personas apsūdzētas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu.

Otra VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC) valdes locekļa Edgara Stroda lietā aizturētā persona ir saistīta ar kādu kapitālsabiedrību, liecina rīcībā esošā informācija.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iepriekš paziņoja, ka lietā ir aizturētas divas personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību, tomēr to personības neatklāja. Latvijas televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka otrs aizturētais ir bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomnieks uzņēmējs Armands Zeihmanis.

Jau ziņots, ka Zeihmanis patlaban ir apsūdzētā statusā tā dēvētajā «Daimler» kukuļošanas krimināllietā, kuru jau vairākus gadus skata Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa.

Zeihmanim apsūdzība «Daimler» krimināllietā uzrādīta par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu.

«Firmas.lv» informācija liecina, ka Zeihmanis patlaban ir amatpersona SIA «Viesnīca «Vita»". Šis uzņēmums ir izslēgts no PVN maksātāju reģistra un 37% tā kapitāldaļu pieder Leonardam Tenim, kurš arī atrodas uz apsūdzēto sola tā dēvētajā «Daimler» krimināllietā, savukārt 63% - viņa sievai Vitai Zeihmanei, kura arī apsūdzēta «Daimler» lietā.

Investori iesnieguši prasību Vācijas tiesā, no Vācijas autobūves uzņēmuma "Daimler" cenšoties piedzīt 896 miljonu eiro saistībā ar dīzeļautomobiļu kaitīgo izmešu datu manipulēšanu.

219 prasītāji apsūdz "Daimler" par fakta slēpšanu, ka tas dīzeļautomobiļos izmantoja pretlikumīgu programmatūru, lai viltotu datus par kaitīgajiem izmešiem, un par to, ka uzņēmums nav informējis investorus par šīs krāpniecības riskiem un izmaksām.

"Tāpēc prasītāji par "Daimler" akcijām maksājuši pārāk lielu cenu, un mēs uzskatām, ka "Daimler" nepieciešams izmaksāt kompensācijas," norāda juridiskā firma "TILP Litigation".

Starp prasītājiem ir bankas, pensiju fondi un apdrošināšanas uzņēmumi no Eiropas Savienības, Ziemeļamerikas, Āzijas un Austrālijas, kas iegādājušies "Daimler" akcijas no 2012.gada līdz 2018.gadam.

"Daimler" pretēji "Volkswagen" vienmēr noliedzis manipulēšanu ar datiem par dīzeļautomašīnu kaitīgajiem izmešiem. Taču, neskatoties uz to, uzņēmums Vācijā piekritis samaksāt 870 miljonu eiro naudassodu par kaitīgo izmešu noteikumu pārkāpumiem.

Klimata pārmaiņas jau šobrīd ietekmē gan klimatu, gan dabu. 2020. gadā vidējā temperatūra par 1,2°C pārsniedza 1850. – 1900. gada rādītājus, ierindojot 2020. gadu starp trīs vissiltākajiem gadiem vēsturē.

Neskatoties uz to, ka Covid-19 dēļ pasaules temps pierima, siltumnīcefekta gāzu emisijas 2020. gadā turpināja palielināties. Lai apturētu kritisko ekosistēmu eroziju, ir jāpieliek pūles, lai mērķtiecīgāk virzītos uz ilgtspēju. Galvenajiem mūsu nākotnes izaugsmes stūrakmeņiem jābūt atjaunojamajai enerģijai, ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, zaļajam transportam un videi draudzīgām ēkām. Kā mums sokas un ko sagaidīt 2021. gadā?

Banku dienaskārtībā: klientu vērtēšana un nozares politiku stiprināšana

Eiropas Zaļā kursa ietvars un apņemšanās ir ļoti ambiciozi. Lai gan kāds varētu saskatīt ilgtspējā riskus, ņemot vērā gaidāmo regulējumu un pārmaiņu straujumu, tā paver arī iepriekš nepieredzētas izaugsmes un attīstības iespējas. Ir skaidrs, ka banku sektoram transformācijā būs ļoti svarīga loma, jo šo ieguldījumu finansēšanai būs nepieciešams ievērojams kapitāls. Bankas aktīvi piedalās ilgtspējas pārmaiņās. Šobrīd divi galvenie virzieni ir klientu vērtēšana un dažādu politiku stiprināšana. Lielākā bankas ietekme uz klimatu ir netieša, proti, caur piedāvājumiem, produktiem un pakalpojumiem, finansējuma un investīciju risinājumiem. Tāpēc bankām ir jāpārdomā, ar kādiem klientiem tās strādā un kā viņus atbalsta.

Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā šodien pasludinājusi spriedumu tā dēvētajā "Daimler" kukuļošanas krimināllietā, apstiprinot vienošanos, kas paredz, ka apsūdzētajiem valstij būs jāsamaksā 1,5 miljoni eiro, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Saskaņā ar vienošanos, kas tika panākta starp prokuratūru un apsūdzētajiem, apsūdzētie savu vainu atzīst, piekrīt samaksāt 1,5 miljonus eiro valsts budžetā un piekrīt nosacītai brīvības atņemšanai.

Iepriekš tiesas sēdē gūts apstiprinājums, ka naudas pārskaitīšanas process valsts kontā ir sācies.

Jau ziņots, ka uz apsūdzēto sola šajā lietā sēdās bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomnieks un kādreizējais SIA "Rīgas satiksme" (RS) padomes priekšsēdētāja vietnieks Leonards Tenis, cits Bojāra tā laika padomnieks, uzņēmējs Armands Zeihmanis un viņa sieva Vita Zeihmane, Zviedrijā reģistrēta uzņēmuma direktors Raimonds Krastiņš, kā arī Agris Koroševskis un uzņēmējs Sergejs Zambers.

Vācijas autobūves uzņēmumi Daimler un BMW trešdien paziņoja, ka apvienos savus kopbraukšanas pakalpojumus Car2Go un DriveNow, izveidojot Eiropas mēroga gigantu ar aptuveni četriem miljoniem lietotāju, lai konkurētu ar tādām kompānijām kā Uber.

«Mēs neatstāsim pilsētu mobilitātes nākotnes veidošanu citu rokās,» norādīja Daimler vadītājs Dīters Ceče.

Car2Go un DriveNow pakalpojumi nodrošina iespējas lietotājiem iznomāt Smart un Mini, kā arī Mercedes-Benz un BMW automašīnas, un savākt un novietot tās jebkurā ērtā vietā, ne tikai nomas punktos.

Daimler un BMW kopumā 30 pilsētās Eiropā un Ziemeļamerikā, kā arī Ķīnā piedāvā aptuveni 20 000 automobiļu.

Abi uzņēmumi skaidro, ka sākumā klientu pieredzē nekas nemainīsies, taču vēlāk tie plāno sadarbībā ar pilsētām nodrošināt dažādu mobilitātes pakalpojumu ekosistēmu, jo sevišķi koncentrējoties uz elektrisko transportu.

Daimler un BMW ne tikai apvienos savas kopbraukšanas aplikācijas, bet arī apvienos citas biznesa jomas, tostarp taksometru izsaukšanas aplikācijas vai pakalpojumus, kas atrod autostāvvietas un elektrisko automašīnu uzlādes stacijas.

«Daimler AG» mērķis ir dīzeļdzinēju uzlabošana, nevis aizliegšana. Dzinēju optimizēšana viennozīmīgi ir viens no stūrakmeņiem, lai mazinātu CO2 izmešu daudzumu, kas atstātu pozitīvu ietekmi uz klimata pārmaiņām.»

«Daimler AG» jau līdz šim ir ieguldījuši miljardiem eiro, lai attīstītu dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju tehnoloģijas. Tuvāko desmit gadu laikā «Daimler AG» plāno atvērt četras jaunas un modernas ražotnes, kurās tiks ražoti hibrīddzinēji - Polijā, Ungārijā, Krievijā un Ķīnā.

Daimler» arī jau vairākus gadus ražo elektromobiļus. Plānots, ka līdz 2022. gadam mēs piedāvāsim ar elektrodzinēju aprīkotus Mercedess-Benz modeļus katrā no mūsu ražotajiem auto segmentiem.»

#Noslēgtā konteinerā tika ievietoti desmit pērtiķi, kuriem četras stundas nācās ieelpot izplūdes gāzes no Volkswagen automašīnas.

Vācijas autobūvnieks Volkswagen otrdien paziņoja par sava administratora atstādināšanu pēc plašas sabiedrības kritikas, kuru izpelnījās pērtiķu izmantošana testos par dīzeļdegvielas izplūdes gāzu ietekmi uz veselību.

Kompānija otrdien paziņoja, ka Tomass Štegs, kura pārziņā bija attiecības ar valdību un ilgtspējība, pēc paša lūguma ir atstādināts no amata pienākumiem.

Paziņojumā teikts, ka kompānija «izdara pirmos secinājumus», izmeklējot Eiropas izpētes grupas vides un veselības jomās transporta sektorā (European Research Group on Environment and Health in the Transport Sector - EUGT) darbību. EUGT savulaik izveidoja autoražotāji Volkswagen, Daimler un BMW, bet tagad šī institūcija vairs nedarbojas.

Vācijas autobūves koncerns Daimler trešdien paziņoja, ka nākamgad savu amatu pametīs uzņēmuma vadītājs Dīters Ceče un viņa vietā stāsies zviedrs Ola Kalleniuss.

«Ceče pametīs «Daimler» valdes [priekšsēdētāja] un «Mercedes-Benz Cars» vadītāja amatus 2019.gada 22.maijā, kad noslēgsies ikgadējā akcionāru sanāksme,» norāda uzņēmums.

Kompānija plāno Ceči, kurš «Daimler» vadītāja amatā atradies kopš 2006.gada, no 2021.gada iecelt par grupas uzraudzības padomes vadītāju. Taču viņam nepieciešams nogaidīt divu gadu periodu, pirms viņš varēs stāties šajā amatā.

Cečes vietā stāsies Kalleniuss, kurš «Daimler» sāka strādāt 1993.gadā un kopš 2017.gada vada «Mercedes-Benz» izpētes un izstrādes nodaļu.

Šīs pārmaiņas tiek piedzīvotas sarežģītā laikā uzņēmumam un plašākai Vācijas autorūpniecības nozarei, ko skāris tā dēvētais dīzeļgeitas skandāls. Eiropas autoražotājiem nepieciešams pielāgoties jauniem un bargākiem kaitīgo izmešu kontrolēšanas noteikumiem, kamēr vienlaikus vairākās Vācijas pilsētās varētu tikt ieviesti vecāku dīzeļautomašīnu lietošanas aizliegumi.

Vācijas autobūves uzņēmumi «Daimler» un BMW piektdien paziņoja, ka investēs vienu miljardu eiro, lai apvienotu un paplašinātu to kopbraukšanas pakalpojumus «Car2Go» un «DriveNow», nākotnē piedāvājot plašus mobilitātes pakalpojumus, tostarp elektriskajiem automobiļiem.

«Mēs apvienojam 14 veiksmīgu zīmolu spēku un zināšanas un investējam vairāk nekā vienu miljardu eiro, lai izveidotu jaunu spēlētāju strauji pieaugošajā pilsētas mobilitātes pakalpojumu tirgū,» norāda «Daimler» vadītājs Dīters Ceče.

Abi uzņēmumi savus mobilitātes biznesus organizēs ap pieciem kopuzņēmumiem.

Klientiem tiks nodrošināta iespēja rezervēt koplietošanas automobiļus, izmantot taksometru un šoferu pakalpojumus, atrast un samaksāt par autostāvvietām un elektrisko automašīnu uzlādes vietām, kā arī plānot vairākveidu ceļojumus.

Savukārt tālākā nākotnē «Daimler» un BMW piedāvās pilnībā elektriskus un autonomas vadības automobiļus, kas autonomi veiks uzlādi un novietošanos autostāvvietās, kā arī savienosies ar citiem transporta veidiem, skaidro Ceče.

Pirmais korporatīvais grands vaino tirdzniecības karus pie mazākām peļņas prognozēm, piektdien, 22.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ ar jaunu sparu aktualizējušās runas par tirdzniecības kariem, kur ASV un Ķīna, šķiet, sākusi maratonu, kas paredz apmainīšanos ar arvien jauniem savstarpējiem tarifiem. Rezultātā pakāpeniski piesardzīgāki ar savām prognozēm par nākotni kļūst gan ekonomisti, gan arī uzņēmēji.

Vācijas autoražotājs Daimler (pieder Mercedes brends) kļuvis par pirmo no lielajiem globālajiem korporatīvās vides līderiem, kas atklāja, ka tieši tirdzniecības karu eskalēšanās iespaidā cērp savas nākotnes peļņas aplēses. Kompānija skaidroja – viss novedīšot pie tā, ka ķīnieši pirks mazāk automašīnu. Kopumā Daimler teica, ka jau šogad nopelnītais, visticamāk, tādējādi būšot nedaudz mazāks nekā iepriekšējā gadā. Daudzi no Daimler auto, kas pēc tam savu ceļu mēro uz Ķīnu, tiek ražoti ASV, Alabamā. Rezultātā šie spēkrati nonākuši pa sitienam tarifiem. «Tie (tarifi) novedīs pie mazāka pārdoto auto skaita un augstākām izmaksām, kas vēl nav pilnībā pārliktas uz patērētājiem,» lakoniska mēģina būt pati Daimler vadība. Katrā ziņā valda bažas, ka šis varētu būt tikai sākums, jo līdz ar atklātiem tirdzniecības kariem dzīve sarežģīsies arī daudzām citām starptautiskām kompānijām, kas pieradušas darboties dažādos tirgos.

Vācijas autobūves uzņēmums «Daimler» ceturtdien paziņoja, ka plāno likvidēt darbavietas, lai līdz 2022.gada beigām ietaupītu vairāk nekā vienu miljardu eiro.

Uzņēmums norāda, ka hibrīda un elektrisko automobiļu piedāvājumu paplašināšana veicina izmaksu pieaugumu, radot negatīvu ietekmi uz kompānijas finanšu rezultātiem.

Tāpat «Daimler» darbību negatīvi ietekmējuši automobiļu atsaukumi, globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanās un septembrī tam piemērotais 870 miljonu eiro naudassods par kaitīgo izmešu standartiem neatbilstošu automašīnu pārdošanu. "Daimler» gan neprecizē, cik daudz darbavietu paredzēts likvidēt.

Kā ziņots, «Daimler», kam pieder zīmols «Mercedes-Benz», šogad otrajā ceturksnī strādāja ar 1,2 miljardu eiro zaudējumiem, kas ir pirmais ceturksnis nepilnu desmit gadu laikā, kad uzņēmums nav guvis peļņu. Iepriekšējo reizi ceturkšņa zaudējumus kompānija cieta 2009.gada pēdējos trīs mēnešos.

AS Valmieras stikla šķiedra Nasdaq Riga publicējusi valdes viedoklipar sabiedrības obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu un tā ietekmi uz sabiedrības interesēm.

2018. gada 20.februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolēma atļaut AS Valmieras stikla šķiedra akcionāriem Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu (turpmāk tekstā – Piedāvājums), apstiprinot vienas akcijas atpirkšanas cenu - 3,52 eiro.

Sabiedrības valde ir izvērtējusi piedāvājumu un secinājusi, ka tas atbilst normatīvo aktu prasībām.

Sabiedrības valde pozitīvi vērtē to, ka piedāvātāji nav paredzējuši veikt izmaiņas sabiedrības valdes un padomes sastāvā. Pozitīvi vērtējams arī tas, ka Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler izteiktais piedāvājums neietekmēs sabiedrības nodarbinātības politiku – sabiedrības darbinieki saglabā darbavietas saskaņā ar noslēgtajiem darba līgumiem. Tāpat piedāvājums neietekmēs sabiedrības darbības stratēģijas, kā arī nākotnes plānu realizāciju, kā arī nav paredzēts mainīt esošo darbības profilu vai atrašanās vietu.

RTU zinātnieki ir izstrādājuši līdzstrāvas elektroapgādes sistēmu, kas ražošanas uzņēmumiem ļaus ietaupīt līdz pat 25 % elektroenerģijas, kā arī samazināt izmaksas tā dēvētajās jaudas kulminācijas stundās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Patlaban pasaulē ražošanā izmanto maiņstrāvas elektrotīklus, taču Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem Rīgā ir izveidojuši pirmo laboratoriju, kurā elektroapgādei tiek izmantota līdzstrāvas enerģija. Jaunā sistēma vēl tiek testēta, ražošanā to plāno ieviest tikai pēc vairākiem gadiem.

Ekonomija liela

Elektroapgādes tehnoloģija ir izstrādāta starptautiskajā projektā Automatizācija un robotika Eiropas ilgtspējīgai ražošanai (AREUS), kurā ir iesaistīti desmit partneri no sešām Eiropas valstīm — Latvijas, Itālijas, Vācijas, Zviedrijas, Somijas un Dānijas. RTU projektā izstrādā elektrisko aprīkojumu, kā arī aprobē tehnoloģijas pielietojumu mazos un vidējos uzņēmumos. Šis ir pirmais solis ceļā uz nākotnes rūpnīcu ideju, kad, izmantojot inovatīvus rīkus, metodes un tehnoloģijas, būs iespējams nodrošināt energoefektīvu un ilgtspējīgu robotizētu ražošanu, atzīst RTU Enerģētikas un elektrotehnikas (EEF) Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta pētnieks Ansis Avotiņš. Jaunā tehnoloģija ļaus izstrādāt labākus energoefektivitātes uzlabošanas tehniskos risinājumus līdzstrāvas elektroapgādes tīklam. RTU ir vienīgā universitāte pasaulē, kuras īpašumā ir industriālā robota prototips un testēšanas stendi, kas speciāli izstrādāti pieslēgumam līdzstrāvas elektrotīklam un paredzēti jaudas plūsmu emulēšanai un mērīšanai. Šo sistēmu RTU izstrādā un aprobē sadarbībā ar Vācijas autoražošanas uzņēmumu Daimler AG izmantošanai Mercedes-Benz automobiļu rūpnīcā. «Sistēma, ko saucam par viedo līdzstrāvas mikrotīklu, ļauj ekonomēt 20 – 25% elektroenerģijas, kas ir liels ekonomisks ieguvums, jo ir mazāk pārveidotāju un efektīvāks process,» stāsta RTU rektors Leonīds Ribickis. Šobrīd vēl nav runa par visas rūpnīcas pāreju uz šādu sistēmu. Šī sistēma ir radīta ļoti kvalitatīvai industrijai, industriālam robotizētam iecirknim, tās kopējā jauda ir ap 1000 kilovatiem – tādam mērogam tā ir pirmā šāda veida iekārta, kas ir zināma pasaulē, skaidro augstskolas rektors, kura vadībā tehnoloģija ir izstrādāta. Par to ir ieinteresējušies vairāki lielie ražotāji, piemēram, Daimler AG, Siemens, Kuka Roboter.

Lai gan lielāko sabiedrības uzmanību šoruden varētu saistīt tiesāšanās sabrukušā lielveikala Maxima lietā, tiesu darba kārtībā ir arī daudz citu nozīmīgu procesu

Pēc būtības Rīgas apgabaltiesā sākta skatīt viena no Zolitūdes traģēdijas civillietām – prasība vērsta pret SIA Maxima Latvija, SIA Re&Re, Homburg Zolitude, SIA Tineo, Rīgas domi, SIA HND Grupa un arhitektu biroju Kubs. Tiesā vērsušies trīs cietušie – Edgars Čerņe- noks, Valērija Valentīna Mizula un Oksana Vilsone –, kuri vēlas panākt atbildētāju rīcības atzīšanu par prettiesisku un morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Iepriekš jau ziņots, ka cietušie kompensācijā vēlas piedzīt ap 140 milj. eiro. Cietušo pārstāvis, zvērināts advokāts Aldis Gobzems, kuram šī cīņa maksājusi biroju, masu medijiem jau paudis, ka mērķis ir atklāt nevis lielveikala sabrukšanas iemeslus, bet gan to, kā traģēdijas laikā tur varēja atrasties cilvēki. Prasības Maxima lietā iesniegtas arī citās tiesās un, piemēram, Talsu rajona tiesa 30. oktobrī plānojusi skatīt lietu, kurā pret jau minētajiem atbildētājiem vēršas Māris Apsītis. Arī viņš vēlas panākt atbildētāju prettiesiskas bezdarbības atzīšanu, nenodrošinot cilvēka dzīvībai un veselībai atbilstošu vidi būvniecības un telpu ekspluatācijas procesā, kas noveda pie smagām sekām un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu.

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien par konkurences pārkāpumiem saistībā ar pretpiesārņojuma tehnoloģiju automobiļiem ar dīzeļdzinējiem noteica autoražotājiem "Volkswagen" (VW) un BMW apmēram 875 miljonu eiro naudassodu.

Tostarp VW būs jāmaksā apmēram 500 miljoni eiro, bet BMW - apmēram 375 miljoni eiro.

Lietā ir iesaistīts arī autobūvnieks "Daimler", taču tam sods nebūs jāmaksā, jo "Daimler" 2017.gadā ziņoja EK par pārkāpumiem, pēc kā tika sākta izmeklēšana.

Tajā tika konstatēts, ka autoražotāji bija nelikumīgi vienojušies ierobežot izmešu attīrīšanas šķidrā reaģenta "AdBlue" efektivitāti, lai tas neattīrītu izmešus no slāpekļa oksīdiem vairāk, nekā to prasīja Eiropas Savienības (ES) normas.

"Šodienas lieta ir par to, kā likumīga sadarbība iegāja nepareizās sliedēs. Autoražotāji bija izstrādājuši ļoti labu tehnoloģiju, tomēr nolēma nekonkurēt tās izmantošanā atbilstoši pilnam potenciālam," žurnālistiem sacīja ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pabeidzis izmeklēšanu vienā no biroja apjomīgajām lietām, proti, tā saucamo Daimler lietu. Lieta nosūtīta Ģenerālprokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

KNAB norāda, ka nosūtīti kriminālprocesa materiāli pret septiņām personām par iespējamu amatpersonu kukuļošanu vairāku gadu garumā saistībā ar apjomīgiem publiskiem iepirkumiem.

Kriminālprocesu KNAB ierosināja 2010.gadā par to, ka Vācijas autobūves koncerna Daimler AG meitasuzņēmuma Evo Bus GmbH amatpersonas laikā no 2002.gada jūlija līdz 2006.gada decembrim par 117 autobusu Mercedes Benz iegādes organizēšanu Rīgas pašvaldības vajadzībām, izmantojot personu un firmu starpniecību, nepamatoti paaugstināja iepirkuma cenu un nelikumīgi ieguva līdzekļus nelikumīgiem maksājumiem valsts amatpersonām par iepirkuma nodrošināšanu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) tiek plānota reorganizācija, un tajā nav iesaistīts neviens KNAB korupcijas apkarošanas bloka speciālists. Šo bloku savulaik vadīja nu jau atlaistā KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe.

Tā liecina žurnāla Ir rīcībā esošās informācija.

Birojā klīstot informācija, ka viens reorganizācijas pienesums būs analītiskais dienests, kas acīmredzot nozīmēšot operatīvo izstrāžu nodaļas pārformēšanu, jo pašlaik analītiķi strādā tajā. Cits pienesums būšot priekšnieka biroja izveide - kā ministriem, norāda žurnāls.

Žurnāls atgādina, ka trim pašlaik vakantajiem vadītāju amatiem KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks kandidātus noskatījis bez konkursa pats savu studiju biedru vidū - uz priekšnieka vietnieka un iekšējās drošības nodaļas vadītāja amatu pretendē Drošības policijas darbinieki Aldis Višņevskis un Jānis Roze, uz juridiskās nodaļas vadītāja vietu - Valsts policijā strādājošais Intars Opolais.

Konkurences padome ir apstiprinājusi darījumu, kura ietvaros Veho iegādājas SIA Domenikss – Mercedes-Benz ģenerālpārstāvi Latvijā.

Darījums ietver Mercedes-Benz pasažieru un komercauto importu, mazumtirdzniecību un apkopi. Kompānija Domenikss piederēja tās dibinātājai un prezidentei Benitai Danilenko.

Veho ir automobiļu izplatītājs Somijā, Zviedrijā, Igaunijā un Lietuvā. Uzņēmums piedāvā Daimler Grupas ražotās vieglās automašīnas un komerctransportu, kā arī plašu pakalpojumu klāstu, tostarp mobilitātes pakalpojumus.

2020. gadā Veho apgrozījums bija 1,1 mljrd. eiro, bet tā darbinieku skaits bija 2200.

Uzņēmums tika dibināts kā Mercedes-Benz galvenais izplatītājs Somijā 1939. gadā un kopš tā laika ir ģimenes īpašumā. Līdz ar šo iegādi tiks ievērojami nostiprinātas Veho pozīcijas Baltijas reģionā. Ņemot vērā nozares attīstību Latvijā un Mercedes zīmola augsto statusu un popularitāti, Veho jau ilgstoši uzskata Domenikss par spēcīgu spēlētāju tirgū ar labi pārvaldītu, uz klientu un zīmolu orientētu organizāciju. Darījums ir kā papildinājums Silberauto biznesa iegādei Igaunijā un Lietuvā, ko Veho veica 2019. gadā.

Vācijas prokuratūra paziņojusi, ka autobūves koncernam «Daimler» noteikusi 870 miljonu eiro naudassodu saistībā ar skandālu par manipulēšanu ar datiem par automobiļu dīzeļdzinēju kaitīgajiem izmešiem.

Štutgartes prokuratūra apsūdz «Daimler» par uzraudzības pienākumu pārkāpumiem struktūrvienībā, kas atbild par automobiļu sertifikāciju. Uzņēmums jau pavēstījis, ka neapstrīdēs šo prokuratūras lēmumu un samaksās noteikto naudassodu.

«Daimler» ir starp vairākiem autoražotājiem, kas apsūdzēti manipulēšana ar datiem par kaitīgajiem izmešiem. Uzņēmums Eiropā atsaucis jau simtiem tūkstošu automobiļu, lai tajos uzstādītu dzinēju pārvaldības programmatūras jaunas versijas.

Vācijas autobūves koncerns "Daimler" trešdien paziņoja, ka valstī no 20.aprīļa plāno atsākt rūpnīcu darbību, kas koronavīrusa pandēmijas dēļ tikusi apturēta.

"Atsevišķās ražotnēs mēs īstenosim koordinētu ražošanas atsākšanu," norāda uzņēmums.

"No 20.aprīļa tas ietekmēs dzinēju ražotnes Vācijā, "Mercedes-Benz" automobiļu rūpnīcas Zindelfingenē un Brēmenē, kā arī mikroautobusu rūpnīcas."

Šajā pašā dienu darbu arī atsāks kravas automobiļu un autobusu ražotnes.

Taču "Daimler" arī pavēstīja, ka darbiniekiem Vācijā pagarinās periodu ar saīsinātām darba stundām līdz 30.aprīlim, un tas ietekmēs lielāko daļu ražotņu.

"Daimler" automobiļu tirdzniecība pasaulē šā gada pirmajos trīs mēnešos gada griezumā sarukusi par 15%.

Japānas autobūves uzņēmums "Nissan" trešdien paziņoja, ka pārdod visu sev piederošo 1,54% akciju daļu Vācijas autoražotājā "Daimler".

Akciju daļa tiek pārdota par aptuveni 1,15 miljardiem eiro.

"Nissan" pēdējā laikā cenšas atgriezties pie rentabilitātes un atjaunot savu reputāciju pēc skandāla ar bijušo vadītāju Karlosu Gosnu.

Uzņēmums norāda, ka šo akciju pārdošana ļaus tam stiprināt un uzlabot savu konkurētspēju.

Vienlaikus "Nissan" skaidro, ka industriālā sadarbība ar "Daimler" saglabāsies nemainīga, un abi uzņēmumi turpinās sadarboties vairākās jomās.

Martā par visu 1,54% "Daimler" akciju daļu pārdošanu jau paziņoja Francijas "Renault", kas pērn cieta rekordlielus zaudējumus.

Somijas koncerns Veho iegādāsies Mercedes-Benz ģenerālpārstāvja – kompānijas Domenikss – biznesu Latvijā. Darījums ietver Mercedes-Benz vieglo un komercijas transportlīdzekļu importu, mazumtirdzniecību un apkopi, informē uzņēmumi.

Kompānija pieder tās dibinātājai un prezidentei Benitai Danilenko.

Veho ir auto izplatītājs Somijā, Zviedrijā, Igaunijā un Lietuvā. Uzņēmums piedāvā Daimler Grupas ražotus vieglos auto un komerctransporta līdzekļus kopā ar plašu pakalpojumu klāstu, tostarp mobilitātes pakalpojumus.

2020. gadā Veho apgrozījums bija 1,1 mljrd. eiro, uzņēmumā strādāja 2 200 darbinieku. Uzņēmums dibināts 1939. gadā kā Mercedes-Benz ģenerālpārstāvis un kopš tā ir laika ģimenes īpašums.

Līdz ar šo darījumu, tiks nostiprinātas Veho pozīcijas Baltijas reģionā. Ņemot vērā nozares attīstību Latvijā un Mercedes zīmola augsto statusu un popularitāti, Veho jau ilgu laiku uzskata kompāniju Domenikss par stipru tirgus spēlētāju ar labi pārvaldītu struktūru, kas orientēta uz klientu un zīmolu. Šis darījums papildina Veho 2019. gadā iegādāto Silberauto biznesu Igaunijā un Lietuvā.