Pašvaldību vēlēšanās Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs (SC) Rīgas domē plāno iegūt 51% vietu. Patlaban arī esot stingra pārliecība, ka vēlēšanās SC varētu piedalīties kopā ar Andra Amerika vadīto apvienību Gods kalpot Rīgai, sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Raidījumā Dienas Rīts viņš norādīja, ka patlaban izvirzīts uzdevums un plāns iegūt 51% vietu un tālāk saņemto rīdzinieku mandātu pildīt četrus gadus. Tāpat N. Ušakovs norādīja, ka neplānojot kandidēt Saeimas vēlēšanās.

Runājot par parakstu vākšanu «nepilsoņu referenduma» organizēšanai, N. Ušakovs norādīja, ka viņa un apvienības valdes pārstāvju pozīcija ir, ka referendums nav izmantojams kā instruments nepilsoņu problemātikas risināšanai. Tomēr apvienībā ir vairāki tūkstoši biedru, kuriem ir pretējs viedoklis. N. Ušakovs uzsvēra, ka tādas ir liela politiska spēka īpatnības.

Ja Centrālā vēlēšanu komisija būtu atļāvusi vākt parakstus tā sauktā nepilsoņu referenduma rīkošanai, nekādi apdraudējumi vai politiskie riski netiktu piedzīvoti, uzskata sociologs Arnis Kaktiņš.

Sarunā ar Latvijas Radio sociologs norādīja, ka šādas iniciatīvas parādīšanās nav nekas neparasts. Ja referendums būtu noticis, šis jautājums netiktu noņemts no dienaskārtības, taču tas būtu solis virzienā, lai tā notiktu.

A. Kaktiņš arī uzsvēra, ka referendums ar simtprocentīgu varbūtību beigtos tāpat kā valodas referendums – vēlētāju atbalstu tas negūtu. Iniciatori ar laiku, iespējams, rosinātu vēl kādu referendumu, tomēr agri vai vēlu vēlētājiem šī spēle apniktu, sacīja sociologs.

Viņš arī norādīja, ka CVK lēmums ir arī mazs solītis prom no demokrātijas. «Mēs kādai cilvēku grupai, pat, lai cik nepieņemami būtu viņu uzskati, aizliedzam vākt parakstus un rīkot referendumus,» sacīja A. Kaktiņš.

Jautājums par referendumu par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem jāizlemj juridiski, taču Krievijas puses partneri var vērtēt arī politiķu retoriku.

Līdz ar to var rasties situācija, ka Latvijas uzņēmējiem nāksies ciest par politiķu izteikumiem, izriet no Saeimā pārstāvēto partiju frakciju vadītāju teiktā DB.

«Sliktais piemērs mums ir Igaunija, kas ir pamatīgi cietusi padomju karavīriem veltītā pieminekļa (bronzas Aļoša) pārvietošanas dēļ no Tallinas centra,» atzīst Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis. To, ka Krievija ir valsts, kurā bizness un vara ir ļoti cieši saistīti, atgādina arī Reformu partijas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Vjačeslavs Dombrovskis, piebilstot, ka vara var dot uzdevumus biznesam neslēgt līgumu ar kādas valsts pārstāvjiem.

No lielāko ārvalstu mediju tiešsaistes publikācijām, kas 2013. gada pirmajos sešos mēnešos pieminējušas Latviju, 79% bijušas ar pozitīvu ievirzi. Ārzemju portāli lielākoties Latviju pieminējuši saistībā ar valsts ekonomiku, liecina Latvijas Institūta veiktā monitoringa dati.

Kopumā lielāko ārzemju mediju tiešsaistes versijās raksti par Latviju parādījušies 2334 reizes - 1845 gadījumos tie Latviju atspoguļojuši pozitīvā gaismā.

Salīdzinājumā ar tādu pašu laika posmu pērn kopējo publikāciju skaits samazinājies par 21%, tomēr pieaugusi pozitīvo ziņu attiecība. Pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos tā bija 73,4%.

Pērn pirmajā pusgadā pats galvenais temats, kas popularitātē pārspēja pārējos, bija iekšpolitika, proti, referendums par krievu valodu kā otro valsts valodu. Taču šogad visvairāk Latvija pieminēta rakstos par ekonomiku. Tie kopumā veidojuši gandrīz pusi jeb 42% no valsts publicitātes ārzemēs. Pozitīvi Latvija vērtēta 84% no tiem.

Jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma dati, kas veltīti Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, vēsta, ka, lai gan Latvija jau 11 gadus ir Eiropas Savienības sastāvā, tomēr gandrīz katrs trešais iedzīvotājs vēl aizvien nemaz nejūtas kā pilntiesīgs Eiropas Savienības pilsonis (32%). Manuprāt, tas ir diezgan daudz un liecina par lielas iedzīvotāju daļas atsvešinātību no Eiropas Savienības.

Taču vienlaikus citu pētījumu centra SKDS veikto aptauju dati liecina, ka kopumā Latvijā kopš pagājušā gada rudens Eiro optimisms/Eiro entuziasms ir sasniedzis vēsturiski visaugstāko līmeni. Šī gada martā, atbildot uz jautājumu, vai Latvijas dalība Eiropas Savienība ir laba vai slikta lieta, kopumā 42% aptaujāto atbildēja, ka tā ir laba, un tikai 14% aptaujāto uzskatīja to par sliktu. Raksturīgi, ka laikā, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā un kad šajā sakarā pie mums notika pat referendums (kurš beidzās ar pārliecinošu «par»), sabiedrības attieksme pret Eiropas Savienību bija krietni rezervētāka.