Igaunijas "Coop Pank" ziņojusi par sava akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumiem – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības finansēšanai.

Jau kopš 18. novembra sācies parakstīšanās periods jaunajām uzņēmuma akcijām, un tas turpināsies līdz nākamās nedēļas beigām. "Dienas Biznesam" bija iespēja satikties ar bankas vadītāju Margusu Rinku (Margus Rink).

Pastāstiet nedaudz par "Coop Pank".

Domāju, ka vispirms jāvelta daži komentāri pašam "Coop". Tas ir starptautisks patērētāju kooperatīvu zīmols. Jūs to varat atrast visur pasaulē. Tas ļoti spēcīgs ir Itālijā; to var atrast arī Ķīnā, Vjetnamā un daudz kur citur. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis "Coop" zīmols katrā valsī pieder tieši vietējiem tās cilvēkiem. Tādējādi Igaunijā, lai gan mēs lietojam šo starptautisko zīmolu, "Coop" bizness pieder pašiem igauņiem. Mūsu banka ir igauņu banka, lai gan ir bijuši klienti, kas prasa - vai investori tomēr nav no citām valstīm? Piemēram, vai šī nav kāda Itālijas banka, jo "Coop" zīmols tika manīts arī tur. Galvenais šī kooperatīva mērķis ir apmierināt savu dalībnieku vajadzības. Tikai otrais mērķis ir nopelnīt. Savukārt, piemēram, "Rimi" tas ir otrādāk – vispirms nopelnīt un varbūt pēc tam investēt arī sabiedrībā. Tie ir dažādi biznesa modeļi.

Igaunijas banka Coop Pank paziņojusi akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumus – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības stratēģijas finansēšanai.

Parakstīšanās periods jaunajām akcijām sāksies š. g. 18. novembrī.

Saskaņā ar publiskā piedāvājuma prospektu, banka sākotnējā publiskā piedāvājuma laikā emitēs līdz 32,2 milj. jaunu akciju, palielinot akciju kopējo skaitu līdz 94,4 milj. Akciju emisijas ietvaros daži no esošajiem mazākuma akcionāriem jaunajiem investoriem pārdos līdz pat 14,1 milj. akciju. Līdz ar to sākotnējā publiskā piedāvājuma gaitā investoriem būs iespēja iegādāties kopumā līdz 46,3 milj. akciju.

Privātie un institucionālie investori var izteikt vēlmi iegādāties Coop Pank akcijas parakstīšanās periodā, kurš sāksies 2019. gada 18. novembrī un noslēgsies 29. novembrī. Parakstoties akcijām, cenai jābūt 1,15 – 1,3 eiro robežās. Tādējādi kopējais sākotnējā publiskā piedāvājuma apjoms atkarībā no akciju cenas būs aptuveni 55 milj. eiro.

Šā gada janvārī Aktsiaselts Eesti Krediidipank jauno īpašnieku padome, ņemot vērā bankas jauno stratēģiju, pieņēma lēmumu slēgt Aktsiaselts Eesti Krediidipank Latvijas filiāli un pievērsties turpmākai bankas pakalpojumu sniegšanai vienīgi Igaunijas tirgū.

Aktsiaselts Eesti Krediidipank Latvijas filiāle darbosies līdz šī gada 15.jūnijam, tomēr no šī gada 31.marta Latvijas filiāle vairs nepiesaistīs jaunus klientus un nepieņems jaunus noguldījumus. Visiem esošajiem Latvijas filiāles klientiem tiks veikta esošo noguldījumu un norēķinu kontos esošo naudas līdzekļu atmaksa. Izmaiņas neskars Aktsiaselts Eesti Krediidipank Igaunijas klientus.

Atbilstoši Aktsiaselts Eesti Krediidipank Latvijas filiāles vadītaja Artūra Toma teiktajam, Latvijas filiāle apkalpo aptuveni 1200 klientu un viņiem līdz šī gada maija beigām būs iespēja novirzīt savu naudas plūsmu uz citām kredītiestādēm.

Krievijas finanšu grupā VTB ietilpstošais uzņēmums BM-Bank janvārī sev piederošos 59,7% Igaunijas bankas Eesti Krediidipank akciju pārdevis par 0,8 miljardiem rubļu (13 miljoniem eiro), liecina grupas finanšu pārskats.

Banka paziņojusi, ka darījuma rezultātā tai radušies 0,1 miljarda rubļu zaudējumi.

VTB daļa Igaunijas bankā pārdota ar grupu nesaistītam investoram.

Eesti Krediidipank VTB īpašumā nonāca, kad grupa pārņēma Bank Moskvi (tagad BM-Bank). 2016.gada jūnijā BM-Bank direktoru padome izskatīja jautājumu par dalības Eesti Krediidipank izbeigšanu. VTB piederēja 59,7% Igaunijas bankas Eesti Krediidipank akciju. Pērn novembrī banka informēja, ka iesaistījusies sarunās par sev piederošo akciju pārdošanu.

2015.gadā BM-Bank pārskatā norādīja, ka, neskatoties uz to, ka tā kontrolē vairāk nekā pusi Eesti Krediidipank akciju, Igaunijas bankā tai nav kontroles. Krievijas banka iesaistījās tiesvedībās ar citiem Eesti Krediidipank akcionāriem, kā rezultātā tiesa atņēma VTB pārstāvjiem tiesības Eesti Krediidipank padomē.

#Ir dzirdēts, ka arī Lidl ienāks Igaunijā, un ir paredzams, ka tas ieviesīs korekcijas, tiek pieļauta konsolidācija.

Igaunijas tirgotāja Coop apgrozījums 2017. gadā sasniedzis 551 miljonu eiro, mērķis ir to audzēt līdz vienam miljardam eiro 2025. gadā; pērn kompānija iegādājās banku

«Mums ir vairāk veikalu nekā visiem konkurentiem kopā,» laikrakstam Dienas Bizness apgalvo Martins Mīdo (Martin Miido), AS Coop Eesti Keskühistu komunikācijas vadītājs. Coop ir teju 350 veikali visā Igaunijā, un tā tirgus daļa ir 22%. Coop, ko agrāk sauca par kooperatīvu sabiedrību Eesti Tarbijateühistute Keskühistu, pirmsākumi meklējami 1902. gadā Igaunijas pilsētā Antslā, kur 17 zemnieki sanāca kopā un nolēma, ka vēlas nopirkt darbarīkus, izslēdzot no spēles ārzemju dīleri, tā iegūstot ievērojami zemāku cenu. Viņi šādi turpināja, pērkot un pārdodot preces saviem biedriem, padarot pieejamas preces, kas iepriekš nebija nopērkamas. Pēc tam izveidojās vēl citi kooperatīvi, un 1917. gadā tika nodibināta kooperatīvu centrālā apvienība, kas saviem biedriem nodrošina dažādus pakalpojumus. Vēlāk dažādos laika periodos Igaunijā ir bijuši vairāki simti kooperatīvu, bet tagad to ir 19 un tie ir apvienojušies Coop. Kopumā veikalu ķēdei caur šiem kooperatīviem ir vairāk nekā 80 tūkstoši īpašnieku.

Igaunijas banka «Coop Pank» svītrota no ASV sankcijām pakļauto uzņēmumu saraksta, paziņojusi ASV Finanšu ministrija.

«Coop Pank», kuras nosaukums tolaik bija «Eesti Krediidipank», 2016.gadā tika iekļauta to uzņēmumu sarakstā, pret kuriem noteiktas ASV sankcijas saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā. Tolaik bankas akciju kontrolpakete piederēja Krievijas bankai «BM Bank», pret kuru savukārt tika noteiktas Savienoto Valstu sankcijas, jo tā pieder sankcijām pakļautajai bankai VTB, kuras akciju kontrolpakete pieder Krievijas valstij.

2017.gada janvārī «BM Bank» piederošos 59,7% «Eesti Krediidipank» akciju iegādājās Igaunijas mazumtirdzniecības grupa «Coop Eesti». 2017.gada septembrī «Eesti Krediidipank» tika pārdēvēta par «Coop Pank».

«Eesti Krediidipank» 1992.gadā nodibināja bijušais Igaunijas centrālās bankas prezidents Reins Otsasons un vietējie uzņēmēji.

Igaunijas banka AS «Coop Pank» Zolitūdes traģēdijas teritorijā, Priedaines ielā 20, nākotnē gribētu izbūvēt projektu ar dzīvojamo namu, pazemes autostāvvietām un labiekārtotu parku, kurā atrastos arī memoriāls traģēdijas upuriem.

Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija šodien skatīja jautājumu par daudzstāvu ēkas Priedaines ielā 20 uzturēšanas trūkumiem. Tas ir nams, kas atrodas vietā, kur 2013.gada novembrī iebruka veikals «Maxima», kā rezultātā bojā gāja 54 cilvēki.

Pirms tam nams piederēja SIA «Homburg Zolitude», kas bija attīstītājs visam Priedaines ielas 20 projektam - gan sabrukušajam tirdzniecības centram, gan tam blakus esošajai daudzdzīvokļu mājai. Pērnā gada jūnijā izsolē par 3,9 miljoniem eiro namu ieguva Igaunijas banka «Eesti Krediidipank», kas bija šī īpašuma ķīlas turētājs. Patlaban ēka pieder SIA «Prana Property» un «Firmas.lv» pieejamā informācija liecina, ka tas ir meitas uzņēmums Igaunijas bankai AS «Coop Pank».

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs «Prana Property» patlaban nav gatavs pieņemt Rīgas domes piedāvājumu atpirkt daļas nekustamajam īpašumam Priedaines ielā 20, Zolitūdē, kur 2013.gada novembrī sagruva lielveikals «Maxima», otrdien žurnālistiem sacīja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

«Piedāvājām izskatīt iespēju mainīt īpašumu - Rīgas pašvaldība ir gatava šo īpašumu atpirkt un vērtēt zemi kā neapbūvētu, vai arī piedāvāt līdzvērtīgu īpašumu. Ja nopirksim - plānojam nojaukt par saviem līdzekļiem gan ēku, gan autostāvvietu. Patlaban Prana Property šo piedāvājumu nepieņem,» sacīja Burovs.

Viņš skaidroja, ka pašvaldības piedāvātā atpirkšanas maksa bija 60 eiro par kvadrātmetru. Tādējādi īpašuma kopējā cena būtu 600 000 eiro, bet pašvaldība maksātu 200 000 eiro.

«To Igaunijas uzņēmums nepieņem. Šodienas sarunā varēja saprast, ka arī līdzvērtīgi īpašumi viņus neinteresē. Šķiet, ka Prana Property nepieciešama arī autostāvvieta, attiecīgi turpmāko par īpašuma sadali var risināt tikai tiesā. 16.novembrī tā dēvētās graustu komitejas sēdē vai nu atzīsim šo ēku par graustu un piemērosim paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli, vai arī tiks pieņemti citi lēmumi,» sacīja Burovs. Citus iespējamos lēmumus līdz 16.novembra sēdei Burovs nekomentēs.

Zolitūdes traģēdijas vietā Rīgā, Priedaines ielā 20, esošā nama īpašniekiem SIA «Prana property» piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme, kas nozīmē, ka turpmāk īpašnieks par namu nodokļos ik gadu maksās 22 986 eiro līdzšinējo 11 493 eiro vietā.

Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija 19.oktobrī notikušajā sēdē uzdeva ēkas līdzīpašniecei, Igaunijas SIA «Prana Property» līdz 16.novembrim novērst uz fasādes izvietotā dekoratīvā pārsega bojājumus, kā arī veikt ēkas tehniskā stāvokļa apsekošanu.

«Prana property» pārstāvis Rauls Keskūla apgalvoja, ka līdz šim uzņēmums ir nodrošinājis, ka jaunais fasādes segums ir nogādāts pie ēkas un tieši patlaban notiekot tā uzstādīšana. Savukārt runājot par ēkas tehnisko ekspertīzi, viņš norādīja, ka tehniskā stāvokļa apsekošana līdz šim nav uzsākta, taču notiekot pārrunās ar vairākiem uzņēmumiem, kas to varētu izdarīt.

Komisijas vadītājs Oļegs Burovs atgādināja, ka pēdējo reizi tehniskā apsekošana veikta 2014.gada novembrī. Jau toreiz konstatēts, ka namam ir 70% nolietojums un tas atzīts par bīstamu un ekspluatācijā neizmantojamu. Vienlaikus namam toreiz netika konstatēti nozīmīgi nesošo konstrukciju defekti, taču nekavējoties bija jāveic ēkas konstrukciju daļēja stiprināšana. Pēdējo reizi jautājums par nama tehnisko ekspertīzi komisijā skatīts 2015.gada jūnijā un jau tobrīd tas klasificēts kā B kategorijas grausts.

Rīgas dome un igauņu uzņēmums SIA «Prana property» izbeigs kopīpašuma tiesības īpašumam Zolitūdē, Priedaines ielā 20, kur 2013.gada novembrī sagruva lielveikals «Maxima», šodien lēma Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja.

Līdz ar komitejas lēmumu, abas puses turpmāk būs atbildīgas par savu īpašuma daļu un turpmākās apbūves ieceres jāsaskaņo nebūs. Nams Priedaines ielā 20 sastāv no zemesgabala 10 065 kvadrātmetru platībā un nepabeigtas dzīvojamās mājas. Rīgas pašvaldībai piederēs 5782 kvadrātmetri un pazemes autostāvvietas daļa, bet «Prana property» - 4494 kvadrātmetri, kur atrodas dzīvojamā ēka un pazemes autostāvvieta.

Pēc īpašuma sadales, «Prana property» savā īpašumā apņemas nodrošināt virszemes daļas, kas ir brīva no apbūves, labiekārtošanu un jaunizveidotā zemesgabala fizisku nošķiršanu. Savukārt dome par saviem līdzekļiem nodrošinās pazemes autostāvvietas daļas nojaukšanu, lai izveidotu pilnvērtīgu piemiņas vietu traģēdijā cietušajiem un ierīkotu skvēru.

Rīgas dome (RD) uzaicinājusi uz tikšanos uzņēmuma SIA «Prana property» īpašniekus, lai vienotos par Rīgā, Priedaines ielā 20, esošā īpašuma atsavināšanu vai maiņu, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

Pašvaldība grib izbeigt kopīpašuma tiesības un cer, ka otra īpašnieku puse piekritīs īpašumu vai nu atsavināt par labu Rīgas pilsētai, vai arī piekritīs to iemainīt pret kādu citu teritoriju Rīgā.

Kādas būs potenciālās igauņu izvēles iespēja jeb, kurus tieši īpašumus pašvaldība varētu piedāvāt kā maiņas objektus, Īpašuma departamenta pārstāvji aģentūrai LETA neatklāja, norādot, ka par to tiks lemts tad, kad būs skaidrs, kādam sadarbības modelim partneri piekrīt.

Vēstule SIA «Prana Property» nosūtīta šodien un konkrēts tikšanās laiks vēl nav zināms.

Kā vēstīts, patlaban dzīvojamā ēka Priedaines ielā 20, kur 2013.gada novembrī sagruva lielveikals «Maxima», kā rezultātā bojā gāja 54 cilvēki, pieder «Prana Property». Tas ir meitas uzņēmums Igaunijas bankai AS «Coop Pank».