Lai veicinātu būvgružu otrreizēju pārstrādi, būtu nepieciešams valsts atbalsts, kas ļautu nodrošināt atvieglojumus godprātīgiem būvētājiem un padarītu būvniecības atkritumu pārstrādi ekonomiski pievilcīgu, pavēstīja Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

Viņš skaidroja, ka galvenie būvniecības atkritumu radītāji ir būvnieki un novecojušas būvmateriālu ražotnes. Ja ar ražotājiem situācija arvien uzlabojas, tad būvniecības sektorā mēdz būt pat vairāki apsvērumi, kuru dēļ uzņēmēji un privātpersonas nereti meklē bezmaksas ceļus, kā atbrīvoties no būvgružiem, un tieši viņi visbiežāk būvgružus ved uz mežu vai kādu nelegālu izgāztuvi, skaidroja Jākobsons.

Tiecas uz būvgružu zero waste 

Dodot izmantotajiem būvniecības materiāliem otro dzīvi, tos izmanto gan ceļu uzlabošanā, gan...

Asociācijas vadītājs norādīja, ka būvmateriālu ražotāju vidū galvenais dzinējspēks, kas veicina būvniecības atkritumu pārstrādi, ir nepieciešamība taupīt resursus un enerģiju, kā arī mazināt piesārņojumu. Šie apsvērumi un arī Eiropas regulas daudziem uzņēmumiem liek meklēt risinājumus, kas rezultātā būtu draudzīgi gan uzņēmuma maciņam, gan arī videi.

"Šodien visas modernās būvmateriālu ražotnes ir praktiski bāzētas uz bezatlikumu tehnoloģiju. Agrāk pie katras rūpnīcas, kas ražoja betonu vai gāzbetonu, bija veselām kaudzēm materiālu, kas bija lieki vai nelikvīdi un kurus vai nu vienkārši krāva kaudzē, vai pārdeva, un pēc tiem bija pat lielāks pieprasījums nekā pēc labiem materiāliem. Tie vienkārši bija lētāki. Šodien praktiski visas modernās tehnoloģijas ir tādas, kur viss, kas paliek pāri, tiek otrreiz izmantots vai nu tā paša vai cita materiāla ražošanā," skaidroja Jākobsons.

Kā labos piemērus Jākobsons minēja vairākus ražotājus, piemēram, "Schwenk Latvija" rūpnīcu, kas cementa ražošanā izmanto pelnus, "Sakret" praksi ēku apdares materiālos izmantot pārstrādātu logu stiklu. Ir vairākas ražotnes, kurās visus atlikumus un atgriezumus savāc un izmanto jaunu produktu ražošanā, piemēram, "Tenax", "Bauroc", "Evopipes" un citas rūpnīcas.

Tomēr Jākobsons atgādināja, ka Latvijā kopš padomju laikiem joprojām turpina darboties arī novecojušas ražotnes, kuras cenšas ietaupīt naudu uz būvgružu utilizācijas rēķina un savus ražošanas atlikumus mēģina kaut kur nobēdzināt, tādējādi arī graujot visu kopējo konkurenci nozarē.

"Mūsu asociācijas biedri ir arī karjeru izstrādātāji, un tad atklājas, ka ir karjeri, kuros ir nelikumīgi izraktas šķembas vai smiltis, un, lai neredzētu, ka tur kaut kas ir izrakts, vietā tiek iebērti kaut kādi būvgruži un uzbērtas pa virsu smiltis, it kā tur nekas nebūtu bijis," atklāja Jākobsons.

Būvmateriālu ražotāju asociācijas vadītājs uzsvēra, ka asociācija ļoti asi vēršas pret šādiem gadījumiem un par tiem informē arī Valsts vides dienestu, taču atbildīgās institūcijas ne vienmēr spēj efektīvi reaģēt uz šādiem gadījumiem.

Pieminot tādu būvgružu pārstrādi, kas radušies, piemēram, nojaucot ēkas, Jākobsons norādīja, ka šeit lielākā problēma ir tā, ka jebkurus radušos atkritumus būtu nepieciešams sadalīt pa sastāvdaļām. Būvniecības atkritumus sašķirojot atsevišķi stiklā, metālā, kokā, plastmasā, betona šķembās un līdzīgās frakcijās, katru no tām atsevišķi var izmantot atkārtoti būvmateriālu ražošanā.

Asociācijas vadītājs skaidroja, ka lielākās grūtības būvgružu pārstrādē rada būvniecībā izmantotās ķīmiskās vielas, kuras ir grūti, ja ne neiespējami, atdalīt un kuras var visvairāk ietekmēt dabu un cilvēku. Vissarežģītākie ir gadījumi, kad jātiek galā ar nesašķirotu būvgružu kaudzi.

Jākobsons minēja divus aspektus, kāpēc būvgružu pārstrāde neattīstās tik strauji kā gribētos. Pirmkārt, Latvijā trūkst pārstrādei derīgu izejvielu, kas varētu nodrošināt rūpnīcām pietiekamu noslodzi, un, otrkārt, jebkurš ražošanas process, kurā tiek izmantotas otrreizējas izejvielas, ir dārgāks nekā tad, ja tiek ņemti jau gatavi izejmateriāli - pat ja tas nozīmē vēl vairāk rakt karjerus un cirst kokus.

Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors uzskata, ka Latvijai vajadzētu kooperēties ar kaimiņvalstu ražotājiem, jo būvmateriālu tirgū valda spēcīga konkurence. Nereti apjoms, ko katra ražotne var saražot, ir lielāks nekā pieprasījums pēc tiem, tāpēc faktiski neviena rūpnīca nestrādā ar pilnu jaudu.

Vienlaikus Jākobsons negatīvi vērtē iespēju potenciālām būvgružu šķirošanas rūpnīcām izejmateriālus ievest no kaimiņvalstīm, jo, pirmkārt, imports sadārdzinātu otrreizējās pārstrādes izejvielas un, otrkārt, "tas morāli laikam labi neizklausītos, ja mums vestu citu valstu atkritumus, lai mēs to varētu pārstrādāt."

"Ražotājs var iestāties par zaļo pieeju un ražot būvmateriālus no otrreiz izmantotiem materiāliem, taču patērētājs izvēlēsies lētāko, kas ražots no nulles," atzīmēja Jākobsons, akcentējot, ka būtisks darbs jāgulda sabiedrības izpratnes celšanā par aprites ekonomiku, zaļu dzīvošanu un otrreizēju materiālu izmantošanu vietās, kur tas iespējams. Viņš gan arī piebilda, ka visā aprites ekonomikas ieviešanas jomā un otrreizējā būvniecības atkritumu pārstrādē šis varētu būt tas grūtākais moments.

Jākobsons norādīja, ka grūtākais būvgružu pārstrādē ir sašķirot un savākt otrreizējai pārstrādei derīgos materiālus. Metāla kausētāji ir gatavi paši braukt un savākt materiālus, jo viņiem tas ir izdevīgi, bet būvgružu šķirošana un savākšana ir krietni laikietilpīgāks un dārgāks process visām iesaistītajām pusēm.

Lai veicinātu būvgružu otrreizēju pārstrādi, obligāti nepieciešams valsts atbalsts, kas ļautu nodrošināt atvieglojumus godprātīgiem būvētājiem, tomēr Jākobsons ir skeptisks par šāda scenārija īstenošanos dzīvē.

"Diemžēl mums tie jautājumi ne tik ātri risinās. Piemēram, ar tām pašām PET pudelēm - cik mums gadus vajadzēja risināt šo jautājumu, lai cilvēkiem būtu izdevīgi nodot savus atkritumus un par to pat iegūtu kaut kādu samaksu? Tas nav tik vienkārši, un ar to ir jārēķinās. Taču noteikti nedrīkst atstāt visu tā, kā ir patreiz," uzskata Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors.

Piektdien, 7.maijā, miris bijušais zāļu ražotāja AS "Grindeks" valdes priekšsēdētājs Valdis Jākobsons, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmumā.

Jākobsons dzimis 1938.gada 4.jūnijā, liecina aģentūras LETA arhīvs.

Jākobsons 1995.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un kļuvis par Latvijas Medicīnas akadēmijas Farmācijas goda doktoru. 1996.gadā Jākobsons kļuvis par Latvijas Farmaceitu biedrības goda biedru un Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekli, bet 2005.gadā saņēmis Paula Stradiņa balvu par Latvijas farmācijas tradīciju turpināšanu un mecenātismu zinātnei.

Karjeras laikā Jākobsons no 1965. līdz 1985.gadam bija Organiskās sintēzes institūta direktora vietnieks, bet līdz 1991.gadam bija Organiskās sintēzes institūta Eksperimentālās rūpnīcas direktors.

1991.gadā Jākobsons kļuvis par Latvijas valsts medicīnisko preparātu ražošanas firmas "Grindeks" direktoru, 1997.gadā - par "Grindeks" prezidentu, bet 1998.gadā - par "Grindeks" padomes priekšsēdētāju.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību AS «PNB Banka» klientiem, sākot ar 22. augustu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka».

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas AS «PNB Banka» klientiem tiks uzsāktas piektajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 15.augusta lēmumu.

Saskaņā ar likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas klientiem, sākot ar astoto darbdienu pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība. Katram AS «PNB Banka» klientam tiks izmaksāta garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro. Garantēto atlīdzību izmaksai AS «PNB Banka» klientiem ir nepieciešami aptuveni 279 miljoni eiro.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta. 99,2% AS «PNB Banka» klientu garantētās atlīdzības veidā saņems savus noguldījumus pilnībā. No tiem 95% ir iekšzemes klientu, savukārt tikai 4,2% - ārvalstu klientu.

Ministru kabineta lēmums apstiprināt bankas Citadele pārdošanas stratēģiju apliecina, ka bankai tiks meklēts stabils investors, kas ieguldīs finansējumu bankas turpmākā attīstībā un jaunu produktu izstrādē.

«Tas, ka Ministru kabinets (MK) pieņēmis lēmumu par valstij piederošo Citadeles akciju pārdošanas stratēģiju un šajā jautājumā ir parādījusies konkrētība, ir apsveicams solis. Šī ir laba ziņa, pirmkārt, bankas klientiem un visiem Latvijas iedzīvotājiem. Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai kopumā tā ir ziņa, ka pārskatāmā nākotnē valsts var atgūt savulaik bankā ieguldīto finansējumu,» saka bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons.

Viņš norāda, ka bankas akciju īpašnieku maiņas process bankas darbību neietekmēs, Citadele turpinās strādāt un attīstīties, apkalpojot gan privātpersonas, gan uzņēmumus un institūcijas, gan arī strādājot kapitāla pārvaldīšanas sektorā.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody's pazeminājusi bankai Citadele piešķirto ilgtermiņa depozītu reitingu no Ba3 līdz B2 līmenim. Aģentūra bankai saglabājusi līdzšinējo bankas finanšu stipruma reitingu E+ un arī īstermiņa reitingu Not Prime.

Moody's reitinga pazemināšanu saista ar zemo kapitāla līmeni, ko izraisījuši problemātiskie kredīti un relatīvi zemais uzkrājumu līmenis. Aģentūra prognozē, ka turpmāki ieguldījumi no valsts puses ir maz ticami, ja vien nebūs ļoti nepieciešami.

«Nestabilajā Eiropas valstu ekonomikas situācijā, kad virknei valstu un lielu uzņēmumu tiek pazemināti reitingi, ir loģiski, ka reitingu aģentūras ir piesardzīgas savos vērtējumos un reaģē atbilstoši tam, kas notiek tirgos Eiropā,» norāda bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons, piebilstot, ka kopumā bankas Citadele darbības rādītāji atbilst bankas restrukturizācijas plānam, un vairākās pozīcijās ir labāki par plānotajiem.

Portāls Kompromat.lv, kurā strādājošais žurnālists Leonīds Jākobsons ceturtdien, 29. martā, tika sašauts savas mājas kāpņutelpā, savulaik rakstījis arī par Jevģeņiju Osipovu un viņa ģimeni, kas saistīta ar pornobiznesu. Kompromat.lv piektdien pirmajā lapā publicējis visus materiālus, kuru dēļ L. Jākobsons varētu būt ticis sašauts.

Tostarp publicēts raksts «Pornoindustrija un politika: Jevgeņijs un Jeļena Osipovi iesaistīti BDSM filmēšanā». Tajā vēstīts, ka biedrības «Dzimtā valoda» dibinātāju Vladimira Lindermana un Osipova partijas līdera Jevgeņija Osipova aģitācijas videoklipu uzņēmis J. Osipova brālis Pāvels, kurš privātā erotisko filmu studijā FilmLuX24 uzņem erotiskās un pornogrāfiskās filmas.

Tāpat piektdien pirmajā lapā kompromat.lv publicējis ilggadējā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieka, patlaban atstādināta Finanšu ministrijas ierēdņa Vladimira Vaškeviča automašīnas spridzināšanas lietu. Šomēnes vairāku rakstu sērijā «Kā iesēdina Vaškeviču» portāls publicējis uzņēmēju Aigara Lūša, Gata Aišpura un Genadija Peredeļska pasūtījuma slepkavību veikšanā un V. Vaškeviča slepkavības mēģinājumā vainoto un notiesāto Lietuvas iedzīvotāju - Sergeja Markeviča un Edgara Krogerta – liecības tiesā. Portāls paudis viedokli, ka Rīgas apgabaltiesas lēmums piespriest mūža ieslodzījumu S. Markevičam un E. Krogertam pieņemts bez lietas kritiskas izskatīšanas, kas savukārt liecinot, ka lieta varētu nebūt risināta godīgā ceļā.

Žurnālists Leonīds Jākobsons uzskata, ka cilvēki, kuri vakar viņam uzbruka, vēlas apturēt viņa profesionālo darbību.

Mērķis bijis vai nu viņu iebiedēt, vai nogalināt, kolēģiem Latvijas Radio 4 ar īsziņu palīdzību teicis žurnālists.

Jākobsons patlaban no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ir pārvests uz Stomatoloģisko institūtu. Viņš fiziski nespējot parunāt, bet uz īsziņām varot atbildēt. Žurnālists atzina, ka vakar zaudējis daudz asiņu, uz sejas viņam esot aptuveni astoņus centimetrus gara rēta. «Knapi paliku dzīvs,» rakstījis žurnālists.

Vaicāts, vai policija atradīs vainīgos, Jākobsons kolēģiem rakstījis, ka policija turpinot cīņu ar viņu. Četri policisti par viņu slimnīcā smējušies un ņirgājušies, viņi esot skatījušies filmas, kā arī runājuši, cik labs mērs ir Nils Ušakovs (SC).

#Piemēram, Liepājas Metalurgam OIK maksājums gadā veidoja teju 10 miljonus eiro.

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) diferenciācija, kas stājās spēkā no 2018.gada 1.janvāra, mazinājusi pārmērīgo izmaksu slogu Latvijas energoietilpīgajiem uzņēmumiem. Bez īstenotās reformas notiktu ražošanas uzņēmumu aizplūšana no Latvijas, būtu kavēta jaunu investīciju ienākšana valstī, bet vairākiem Latvijas uzņēmumiem varētu draudēt pat darbību pārtraukušā uzņēmuma Liepājas Metalurgs liktenis, uzskata Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas (BRA) izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

Asociācijas vadītājs skaidro, ka lielie ražošanas uzņēmumi Latvijā ir lielākie elektroenerģijas patērētāji un tādējādi arī lielākie OIK maksātāji. Pirms OIK reformas uzsākšanas slogs, ko šie maksājumi radīja lielajiem uzņēmumiem, bija nesamērīgs.

Nav nekādu šaubu, ka AS Citadele banka (Citadele) pārdošanas rezultātā valsts pilnībā atgūs pamatkapitālā ieguldītos 103 miljonus latu un arī visi valsts noguldījumi tiks atmaksāti, preses konferencē teica Citadeles valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons.

Viņam neesot nekādu šaubu, ka Citadele spēs norēķināties ar valsti par tai sniegto atbalstu, turklāt viņš pieļauj, ka «vēl būs labums no tā, ka akcijas netiks pārdotas par zemu cenu».

Lūgts precizēt, vai tas nozīmē, ka, viņaprāt, ar Citadeles pārdošanu valsts nopelnīs, Jākobsons atbildēja piesardzīgi, sakot, ka «Citadeles akcijas ir vērtīgākas nekā to grāmatvedības nomināls».

Saskaņā ar Jākobsona teikto kopējais valsts atbalsts Citadelei sākotnēji veidoja aptuveni 290 miljonus latu, no tiem 103 miljonus latu valsts ieguldījusi bankas pamatkapitālā, 50 miljonus latu veido subordinētais Privatizācijas aģentūras un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas noguldījums, bet vēl 131 miljons latu veidoja Valsts kases noguldījums bankā.

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) ir pabeigusi bankas Citadele akciju pārdošanas darījumu, kura ietvaros Ripplewood un divpadsmit starptautisku investoru grupa kļuvusi par bankas Citadele akcionāriem. Par akcijām investori samaksājuši 74,7 miljonus eiro, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) savā īpašumā saglabā 25% bankas akciju. Papildus jaunie akcionāri kopā ar ERAB palielināja bankas Citadele pamatkapitālu par 10 miljoniem eiro.

«Esmu gandarīts par šī svarīgā darījuma veiksmīgu pabeigšanu. Bankas Citadele akciju pārdošanas darījums noslēdz būtisku posmu Parex bankas restrukturizācijas procesā. Pateicoties profesionālai bankas vadībai un darbiniekiem, ir izveidota sekmīgi strādājoša banka, kurai tagad ir atrasti stabili, uz nākotni orientēti investori. Latvijas banku sektorā ir ienācis jauns un kvalitatīvs kapitāls, kas dos nozarei kopumā papildus attīstības impulsu un dažādos Latvijas banku sektoru,» saka PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Bankas Citadele valdes priekšsēdētāja funkcijas no 1. maija pildīs valdes loceklis un prokūrists Guntis Beļavskis, informēja bankas pārstāvji.

Lai paaugstinātu Citadeles grupas meitas sabiedrību darbības efektivitāti, bankas Citadele padome un bankas valde ir vienojusies par bankas grupas uzņēmumu vadības komandas uzdevumu pārdali.

Līdz ar bankas vadības komandas uzdevumu pārdali, no šā gada maija līdzšinējais bankas valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons atstās šo amatu un pastiprināti pievērsīsies bankas meitas sabiedrību darba pārraudzīšanai un darbosies vairāku bankas Citadele grupas uzņēmumu padomēs, lai stiprinātu to darbības efektivitāti un rezultatīvos rādītājus.

Viņš ieņems Citadeles meitas bankas Lietuvā AB Citadele bankas padomes priekšsēdētāja amatu un padomes locekļa amatu Citadeles meitas bankā Šveicē AP Anlage&Privatbank AG. J. Jākobsons turpinās darbu kā IPAS Citadele Asset Management padomes priekšsēdētājs un Citadeles meitas sabiedrību AAS Citadele Life un AS Citadele atklātais pensiju fonds padomes loceklis.

Bankas Citadele pārdošanā panāktie nosacījumi ļaus valstij atgūt vairāk līdzekļu, nekā 2010. gadā ieguldīts bankā sniedzot valsts atbalstu, informē VAS Privatziācijas aģentūra (PA).

Pašlaik PA ieguldījums bankas Citadele subordinētajā kapitālā ir 64,33 miljoni eiro. Darījuma ietvaros banka Citadele atmaksās 18,4 miljonus eiro no šī aizdevuma, savukārt ERAB pārfinansēs daļu no subordinētā aizdevuma 11,21 miljonu eiro apmērā. Atlikušo aizdevuma daļu 34,72 miljonu eiro apmērā saskaņā ar esošo līgumu banka Citadele atmaksās līdz 2017.gada beigām un par šo aizdevumu valsts saņems procentu maksājumus pilnā apmērā.

«Līdz ar to panāktie darījuma nosacījumi ļaus valstij atgūt vairāk līdzekļu, nekā 2010.gadā bankai Citadele tika sniegts valsts atbalsts. Kopumā banka Citadele saņēma valsts atbalstu 377,91 miljonu eiro apmērā. Saņemot maksu par akcijām, atmaksājot subordinēto aizdevumu, kā arī pieskaitot līdz šim atmaksāto valsts atbalstu un samaksātos procentu maksājumus par valsts atbalsta izmantošanu, valsts būs atguvusi visus bankas izveidē ieguldītos līdzekļus,» norāda PA.

Līdz šim brīdim valsts garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem izmaksāti 94 miljoni eiro, kas ir 34% no visas izmaksājamās summas, pavēstīja bankas «Citadele», kas veic garantēto noguldījumu izmaksas «PNB bankas» klientiem, pārstāvji.

Līdz šim 19 200 «PNB bankas» klientu ir saņēmuši savus finanšu līdzekļus.

Kopumā garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem nepieciešams izmaksāt apmēram 279 miljonus eiro.

«No 22.augusta novērojot klientu plūsmu un analizējot katras «PNB bankas» filiāles apkalpoto klientu skaitu, kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un «PNB bankas» pārstāvjiem esam pieņēmuši lēmumu atvērt papildu «PNB bankas» klientu apkalpošanas vietu Daugavpilī. Tāpat nolemts mainīt mazāk pieprasītu klientu apkalpošanas vietu darba laikus, lai resursus novirzītu uz vietām ar lielāku klientu plūsmu,» informēja bankas «Citadele» valdes loceklis Vladislavs Mironovs.

Latvijā ievesto izejvielu un būvmateriālu cenu lēciens ir par lielu.

Šāda strauja cenu izaugsme būtiski ietekmē iepriekš valsts un pašvaldību iepirkumu rezultātā noslēgto līgumu izpildi, jo gadījumos, kad pieaugošie būvnieku izdevumi pārsniegs soda naudas par līguma neizpildi, būs izdevīgāk līgumus lauzt, un galarezultātā tas valstij var izmaksāt dārgāk, nekā laikus indeksēt izmaksas, Dienas Biznesam pauž Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Leonīds Jākobsons.

Iepirkumi var izjukt cenu dēļ

Indeksācija valsts un pašvaldību līgumos netiek paredzēta, un tas atsevišķos gadījumos novedīs pie līgumu pārtraukšanas, pie jauniem iepirkumiem, kas tiks slēgti, ievērojot jau atbilstošās cenas tirgū. “Būvmateriālu cenu lēciena iemesli ir ne tikai augošā pieprasījumā, bet arī nepietiekamā piedāvājumā. Šī iemesla dēļ Latvijas būvmateriālu ražotāji ir spiesti trūkstošās izejvielas pirkt rezervē un apgrozāmos līdzekļus iesaldēt noliktavās, kas rada papildu problēmas. Šāda situācija, visticamāk, var saglabāties līdz gada beigām, kas ražotājiem faktiski nozīmē nenoteiktu laiku,” atklāj L. Jākobsons.

Lai arī sniegs vēl nav īsti nokusis, Gailīšu pagasta dārzniecībā «Ints un Co» darbi rit pilnā sparā – trīs siltumnīcās gatavojas gan pavasara, gan vasaras sezonai, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

SIA «Ints un Co» valdes loceklis Ints Jākobsons pastāstīja, ka pagājušajā nedēļā sākuši pārstādīt gurķu stādus no kastēm podos. Pēc tam audzēšot līdz marta otrajai nedēļai un izstādīšot siltumnīcās.

I. Jākobsons stāstīja, ka citviet tagad iepērk gurķu stādus no ārzemēm. «Kaut kas nav kārtībā ar gāzes cenu vai valsts politiku, ja aukstajā Somijā gurķu stādus iznāk izaudzēt lētāk nekā Latvijā,» izbrīnīts bija dārzniecības vadītājs.

Gatavojoties 8. martam, siltumnīcā audzē arī tulpes. Tiesa, šogad to esot mazāk, jo vairs nevar konkurēt ar lielo tirdzniecības bāzu piedāvājumu. Tāpēc gatavojot tikai tik daudz, cik nepieciešams pārdošanai Bauskā. Skats vienalga ir diezgan iespaidīgs – tulpes būs simtiem. Secinājums – Bauskas vīrieši tomēr mīl sievietes, ja to visu dāvās Sieviešu dienā.

Bankas Citadele padome par bankas grupas uzņēmumu - Citadele Life un Citadele atklātā pensiju fonda - valdes priekšsēdētaju iecēlusi Jolantu Jērāni, kas Citadele Life vadībā strādā kopš uzņēmuma dibināšanas, informē banka.

Kā atzīst Citadele Life un Citadele atklātā pensiju fonda padomes priekšsēdētājs Juris Jākobsons, kandidāti šo bankas meitas uzņēmumu valdes priekšsēdētāja amatam tika izraudzīti no bankas darbinieku vidus. Visi kandidāti ir bijuši ļoti spēcīgi un pieņemt lēmumu par viena labākā izvēli padomei nav bijis viegli. Jolanta Jērāne kandidātu izvērtēšanas procesā ir izcēlusies ar skaidru vīziju par abu uzņēmumu attīstību un konkrētu darbības plānu izvirzīto mērķu sasniegšanā.

Jolanta Jērāne karjeru banku sfērā sāka 1999. gadā kā klientu apkalpošanas speciāliste. 2005. gadā Jolanta uzsāka darbu Parex bankā kā Reģionālās apkalpošanas nodaļas Rīgas klientu apkalpošanas centru un norēķinu grupu tīkla attīstības vadītāja. Pēc diviem gadiem viņa pieņēma izaicinājumu karjeru turpināt dzīvības apdrošināšanas jomā jaunizveidotajā apdrošināšanas sabiedrībā Parex dzīvība.

Valdības lēmums pagaidām atlikt valstij piederošo bankas Citadele akciju pārdošanu un atgriezties pie šī jautājuma, kad akciju pārdošanai būs labvēlīgāki tirgus apstākļi, ir loģisks solis un atbilst sabiedrības un valsts interesēm.

Tā norāda bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons, piebilstot, ka līdz akcionāru turpmākiem lēmumiem Citadele paliks esošo akcionāru – Latvijas valsts un ERAB – īpašumā.

«Sabiedrības un valsts interesēs ir, lai Citadeles akcijas tiktu pārdotas par iespējami augstāko cenu. Vienlaikus bankai, tās klientiem un sabiedrībai ir svarīgi, lai banka iegūtu stabilu investoru, kas būtu gatavs ieguldīt ilgtermiņa investīcijas bankas attīstībā. Tāpēc valsts lēmums atgriezties pie jautājuma par investora piesaisti, kad tirgus situācija Eiropā būs labvēlīgāka bankas akciju pārdošanai, ir loģisks,» saka J. Jākobsons.

Bankas Citadele grupas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Citadele Asset Management plāno paplašināt darbību ārvalstu tirgos un tādējādi ir mainījusi nosaukumu pret CBL Asset Management, tāpat nosaukumu mainījis ieguldījumu pārvaldes sabiedrības meitasuzņēmums Citadele Life, kas pārtapis par CBL Life, un Citadele atklātais pensiju fonds, kas turpmāk sauksies CBL atklātais pensiju fonds, pavēstīja bankas korporatīvās komunikācijas vadītāja Baiba Ābelniece.

Viņa norādīja, ka ieguldījumu pārvaldes sabiedrība mainījusi nosaukumu, lai tas būtu starptautisks un vieglāk uztverams jebkurai kultūrai.

«Nosaukums Citadele ir līdzīgs citu ārvalstu uzņēmumu piedāvāto produktu nosaukumiem. Līdz ar to tas zināmā mērā ierobežo kompānijas attīstību. Jaunais nosaukums CBL Asset Management saglabā saikni ar banku Citadele, jo veidots kā saīsinājums no Citadele Bank Latvia. Plānojam ar šo nosaukumu nostiprināt reputāciju starptautiskajā vidē. Viens no galvenajiem darbības virzieniem nākamgad mums būs paplašināšanās Eiropas tirgū,» sacīja CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Uldis Upenieks.

Valdība otrdien atbalstīja AS Citadele banka (Citadele) valsts akciju pārdošanas nosacījumus, kas paredz, ka ASV investors Ripplewood Holdings bankas akcijas varēs pārdot pēc diviem gadiem.

Precīzi bankas pārdošanas līguma nosacījumi būs zināmi drīzumā, kad Latvijā ieradīsies ASV investori. Konkrētu datumu līguma nosacījumu atklāšanai Privatizācijas aģentūras vadītājs vadītājs Ansis Spridzāns nenosauca. Līguma detaļas būs zināmas tad, kad ar investoriem tiks parakstīts līgums par Citadeles pārdošanu.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) žurnālistiem atklāja, ka piektdien, 31.oktobrī, Latvijā ieradīsies Ripplewood Holdings pārstāvis Tims Kolinss un tad, iespējams, tiks sniegta plašāka informācija par līguma nosacījumiem.

Savukārt ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija/ Vienotība) sacīja, ka divu gadu nosacījums par pārdošanas ierobežojumu attiecas tikai uz bankas akcijām.

Bankas Citadele potenciālie pircēji ASV investīciju fonds Ripplewood Holdings banku pēc tās iegādes drīkstētu pārdot pēc diviem gadiem.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma otrdien žurnālistiem norādīja, ka līgums par bankas pārdošanu ir 70 lappušu garumā, un punkts par bankas tālāku pārdošanu ir tikai viens no daudzajiem. Pati viņa neesot iedziļinājusies līguma noteikumos, jo tā ir Ekonomikas ministrijas atbildība.

Patlaban Ekonomikas ministrija šo līgumu jau ir atrādījusi Eiropas Komisijai un Eiropas Reģionālās attīstības bankai, kā arī notiek saskaņošana ar Latvijas ministrijām. Pēc tam Ekonomikas ministrija dokumentu iesniegs izvērtēšanai valdībā, kas dos savu vērtējumu.

Gadījumā, ja valdība līgumu neatbalstīs, Eiropas Komisijai būs jānozīmē uzticamības persona, kas īstenos bankas pārdošanu. Tomēr Straujuma atteicās prognozēt, kāds varētu būt valdības lēmums. «Vispirms ir jāredz, kādi ir līguma punkti,» noteica premjerministre.

Līgums starp Privatizācijas aģentūru (PA) un ASV fondu Ripplewood Holdings par AS Citadele banka (Citadele) valsts akciju iegādi varētu tikt parakstīts jau šo piektdien, 31.oktobrī, aģentūru LETA informēja PA.

Vakar valdība atbalstīja finanšu konsultanta Societe Generale rekomendāciju noslēgt pirkuma līgumu par Citadeles akciju pārdošanu ar starptautisku investoru grupu, kuras sastāvā ir Ripplewood Advisors LLC un tā dibinātājs Tims Kolins.

Ministru kabinetā aģentūru LETA informēja, ka Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) šo piektdien, 31.oktobrī, plkst.14 plāno tikties ar Ripplewood Advisors LLC pārstāvi Timu Kolinsu. Pēc tikšanās paredzēta arī preses konference.

PA norādīja, ka akciju bāzes cena par visām Citadeles akcijām ir 98,67 miljoni eiro. Savukārt līgumā paredzēts, ka valsts par 75% akciju iegūs 74 miljonus eiro. Tāpat viens no līguma nosacījumiem paredz, ka investori nedrīkstēs vismaz divus gadus pārdot bankas akcijas.

Banka Citadele un Citadele Life noslēgusi līgumu ar Latvijas Krājbankas meitas sabiedrību LKB Life, kas šobrīd atrodas likvidācijas procesā, par pakalpojumu sniegšanu līdzšinējiem LKB Life klientiem, informē banka.

Daļu likvidējamās LKB Life ar klientiem noslēgto dzīvības apdrošināšanas līgumu ir pārņēmusi Citadele Life, savukārt tiem klientiem, ar kuriem LKB Life dzīvības apdrošināšanas līgumus izbeigs, atbilstoši sniegtajām LKB Life norādēm banka Citadele no šī gada 3. septembra veiks uzkrājumu summu izmaksu.

Kā skaidroja Citadele Life valdes priekšsēdētāja Jolanta Jērāne, Citadele Life ir pārņēmusi visus LKB Life noslēgtos līgumus Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu veidošanu 100+. Līdz ar to līdzšinējie LKB klienti, ar kuriem ir noslēgti šādi līgumi, kļuvuši par Citadele Life klientiem. J. Jērāne uzsvēra, ka Citadele Life pārņemtos līgumus turpina pildīt ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus paredzēja LKB Life, tajā skaitā saglabājas garantētā procentu likme un uz Citadele Life šiem klientiem ir pārgājusi tāda uzkrājuma summa, kādu aprēķinājis LKB Life.

Valsts nevar cerēt atgūt visus līdzekļus, ko tā ieguldījusi finanšu sistēmas stabilizācijā, uzskata ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

(Precizēts virsraksts un pirmā rindkopa.)

Telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes viņš skaidroja, ka finanšu krīzes laikā visas privātās bankas cieta vairākus simtus miljonu eiro zaudējumus. Tādēļ būtu ārkārtīgi naivi cerēt, ka valsts, kā bankas akcionārs neciestu nekādus zaudējumus.

Viņš uzskata, ka pašlaik ir ļoti izdevīgs brīdis, lai pārdotu banku Citadele. Ja šogad nebūtu gaidāmas Saeimas vēlēšanas, šis būtu ideāls brīdis bankas pārdošanai.

«Ir vērojama ļoti liela interese no ārvalstu investoriem. Piektdien tiks iesniegti saistošie piedāvājumi. Un ja viss notiks kā prognozēts, tad augusta sākumā varētu noslēgt līgumu par Citadeles pārdošanu,» atklāja Dombrovskis.

Pēc šā gada augustā notikušā korupcijas gadījuma AS Citadele banka veikusi izmaiņas savās procedūrās un kontroles sistēmās, lai minimizētu šādu gadījumu iespējamību, stāstīja bankas valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons.

Viņš stāstīja, ka pēc tam, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja nu jau bijušo bankas darbinieku Kristapu Putānu par kukuļa prasīšanu un daļas pieņemšanu, bankā tika veiktas papildu iekšējās pārbaudes un piesaistīta arī ārējā audita kompānija, kas palīdz izstrādāt sistēmu, kas vēl vairāk minimizētu šādu gadījumu atkārtošanos nākotnē.

Tikuši iesaistīti arī ārvalstu eksperti, un patlaban process ir beigu stadijā.

«Teikt, ka to var novērst pilnībā, būtu pārsteidzīgi, jo vienmēr var atrasties ostapi benderi, kuri klientiem stāstīs pasakas, un viņiem noticēs. Šajā konkrētajā gadījumā tika pārdots tukšs gaiss. Darām un darīsim visu iespējamo, lai šādi gadījumi neatkārtotos,» solīja Jākobsons.