Norēķini ar telefonu nespēs izkonkurēt maksājumu kartes, prognozēja bankas «Citadele» valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.
«Mēs nevaram investēt maksājumu tehnoloģijās, kuras nespēs sasist lupatās visparastāko maksājumu karti. Nu, piemēram, daudz runā par norēķiniem ar telefonu. Taču, kad es redzu, ka vajag atbloķēt telefonu, atvērt aplikāciju, ieskanēt QR kodu, apstiprināt maksājumu, tad es saku, ka tas noteikti nesasitīs karti, jo darbības soļu ir vairāk. Vienmēr ir jādomā par konkurenci ar maksājumu karti, jo tā mūsu makos būs vēl nākamos piecus desmit gadus,» teica Beļavskis.
Viņš arī atzina, ka inovāciju gadījumā, iespējams, tikai viena ideja no desmit iedzīvojas. «Mana pārliecība ir, ka attīstīsies tikai tās lietas, kuras kā savu ikdienu pieņems klienti. Vorenam Bafetam bija laba definīcija, kuros uzņēmumos investēt. Viņš investēja tajos uzņēmumos, kuri bija klientu prātos, viņu ikdienā. Arī maksājumu jomā ir ļoti uzmanīgi jāvēro, kas kļūs par klientu ikdienu, un par ko cilvēki tikai pateiks, jā, šis ir interesanti un forši, bet par viņu ikdienu tas nekļūs. To vislabāk var redzēt, vērojot vienkāršu klientu rīcību. Mēs savu attīstību nevaram balstīt uz tiem 2% klientu, kuri visu pamēģina un kuriem viss jaunais patīk. Attīstība ir jābalsta uz vienkāršajiem klientiem, uz to rīcību,» sacīja Beļavskis.
Tajā pašā laikā bankas «Citadele» valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka banka investē bezkontakta maksājumu veidos, piedāvājot produktus, piemēram, uzlīmes formā vai aproces formā. «Maksājumu uzlīme uz telefona, kuru var nopīkstināt pie POS termināla prasa par kādiem trim soļiem mazāk, nekā ir jāveic, lai no kabatas izņemtu maku un no tā maksājumu karti. Tādēļ šādām lietām, kuras ir ērtākas, es ticu,» teica Beļavskis.
Pēc viņa prognozētā, noteikti attīstīsies arī čata programmas. «Čats šodien ir kļuvis par mūsu komunikācijas veidu, jo tas atvieglo dzīvi. Mēs ar otru cilvēku šādā veidā varam komunicēt, neielaužoties viņa ikdienā. Ja man zvana, tad man ir jābeidz darīt tas, ko es tajā brīdī daru, un jāatbild uz zvanu. Čats ļauj komunicēt ar nobīdi laikā tad, kad tas ir ērti. Tādēļ mēs redzam, ka šodien praktiski visi čato un izmanto to kā lielu ērtību,» klāstīja Beļavskis.
Tāpat viņš minēja, ka maksājumu jomā ļoti augstu vērtē sasniegumus zibmaksājumos. «Mēs esam vienu soli no tā, lai maksājums uz jebkuru banku notiktu sekunžu laikā. Tas mums ļauj arī pārlēkt pāri tam, ko pašlaik maksājumu funkcionalitātē piedāvā »fin-tech«. Liela daļa šo uzņēmumu bāzējas uz ērtiem un ātriem maksājumu algoritmiem. Tādiem uzņēmumiem šajā tirgū praktiski vairs nav ko darīt, jo lielākā daļa maksājumu Baltijā notiek sekunžu laikā,» pauda bankas «Citadele» valdes priekšsēdētājs.
Beļavskis arī norādīja, ka Lietuva «pašlaik ir burtiski noslīkusi dažādu finanšu tehnoloģiju un maksājumu pakalpojumu sniedzēju pieteikumos», jo Lietuvas Banka jau pirms vairākiem gadiem skaidri pateica, ka vēlas kļūt par vārtiem uz eirozonas modernajiem finanšu pakalpojumiem. «Es domāju, ka arī mūsu Finanšu un kapitāla tirgus komisija vēlas pēc iespējas agrāk pabeigt visus darbus ar sarežģītajiem un augsta riska klientiem un pievērsties kaut kam modernākam. Mēs ar viņiem esam runājuši un mums ir kopīgs viedoklis, ka tas ir nākamais solis, kurā var izmantot visu finanšu infrastruktūru, kura gadiem te ir izveidojusies - ar bankām, ar kvalificētiem cilvēkiem, ar maksājumu infrastruktūru. Es par šīs jomas attīstību esmu ļoti cerīgs,» viņš sacīja.
Bankas «Citadele» valdes priekšsēdētājs piebilda, ka arī no likumdošanas viedokļa Latvija tam ir samērā labi sagatavota.
«Domāju, tuvākajos gados visa industrija nonāks pie izšķirošiem lēmumiem. Galvenais jautājums ir, vai visi šie finanšu jaunuzņēmumi spēs izveidot tādu pakalpojumu klāstu, servisa un atbilstības līmeni, lai klienti tos izvēlētos kā pamata banku, saņemtu to kontā algu utt. Tā ir lieta, kura rada azartu, jo man šķiet, ka visiem šiem jaunuzņēmumiem galu galā būs jāuzbūvē tā pati banka. Uz to norāda arī tas, ka tie arvien vairāk piesakās banku licencēm. Ar to, ka savāc miljons klientu dažādās valstīs, jau nekas nebeidzas, bet tikai sākas. Šiem uzņēmumiem kādā valstī būs jānostabilizējas, jāsāk darboties kā bankām ar kreditēšanu un citiem banku pakalpojumiem. Kaut kur jau klasiskās bankas un tagadējie jaunuzņēmumi sastapsies, un tajā punktā, kurā mēs sastapsimies, es ticu, ka mēs spēsim piedāvāt to pašu, ko jaunuzņēmumi. Tikai mums jau ir klasiskās bankas parametri, bet jaunuzņēmumiem tie vēl būs jāattīsta,» teica Beļavskis.
Pēc aktīvu apmēra banka «Citadele» 2018.gada septembra beigās bija ceturtā lielākā banka Latvijā. Bankas «Citadele» obligācijas kotē biržas «Nasdaq Riga» parāda vērtspapīru sarakstā.