Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 19.maijā pieņēmusi lēmumu atļaut veikt likvidējamai ABLV Bank, AS (ABLV) kredītu portfeļa daļas, kas izsniegta privātpersonām hipotekārās kreditēšanas ietvaros jeb ar ABLV klientiem noslēgto daļu tipveida līgumu, pāreju akciju sabiedrības ''Citadele banka'' (Citadele banka) īpašumā atbilstoši 30.martā. iesniegtajam ABLV likvidatoru priekšlikumam.

Izvērtējot iesniegtos dokumentus, FKTK secinājusi, ka, iesniedzot ABLV uzņēmuma pārejas priekšlikumu un kā attiecīgo darījuma partneri izvēloties Citadele banka, ABLV likvidatori ir rīkojušies atbilstoši noteiktajam principam – nodrošināt ABLV kreditoru interešu aizsardzību.

Citadele iegādāsies ABLV Bank hipotekāro kredītu portfeli  

Banka Citadele parakstījusi uzņēmuma pārejas līgumu ar likvidējamo ABLV Bank par tai...

Izvēloties izdevīgāko piedāvājumu, kas atbilst tirgus nosacījumiem un ABLV likvidācijas plānam, tiks atgūti līdzekļi kreditoru prasījumu segšanai.

Minētā ABLV kredītu portfeļa pāreja uz Citadele banka notiks pakāpeniski un plānots, ka tā noslēgsies 2021. gada otrajā pusē. Ar tiem ABLV klientiem, kuru hipotekārie kredīti tiks pārvesti uz Citadele banka, gan Citadele banka, gan ABLV sazināsies personīgi, lai informētu par tālākajiem soļiem, kas tiks veikti saistībā ar konkrētā kredīta pāreju uz Citadele banka.

Veicot kredītu pāreju uz Citadele banka, kredītu līgumu nosacījumi paliks nemainīgi. Līdz pārejas paziņojuma saņemšanai klientiem ir jāturpina pildīt savas saistības tāpat kā līdz šim, veicot kredītu atmaksu uz ABLV kontu.

Likvidējamā "ABLV Bank" Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasa piedzīt 414,691 miljona eiro zaudējumus no Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes (VNV), liecina informācija ES Oficiālajā vēstnesī.

"ABLV Bank" prasa atzīt, ka ECB un VNV ir solidāri atbildīgas par kaitējumu, kas bankai radies, izbeidzot tās uzņēmējdarbību un arī Luksemburgas meitasuzņēmuma darbību, un piespriest atbildētājām solidāri atlīdzināt šo kaitējumu.

Tāpat "ABLV Bank" prasa ES Tiesu noteikt, ka mantiskais kaitējums ir vismaz 414 691 000 eiro, šai summai pieskaitot nokavējuma procentus par laikposmu no sprieduma pasludināšanas dienas līdz pilnīgai samaksai, kā arī piespriest atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

ECB pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka ECB nekomentēs šo prasību.

"ABLV Bank" skaidro, ka prasība par zaudējumu kompensāciju saistīta ar ECB un VNV rīcību pēc ASV Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") paziņojuma projekta 2018.gada februārī, kad minētās iestādes bez jebkāda juridiskā pamata uzdeva "ABLV Bank" un tās Luksemburgas meitas bankai likvidēties. Tā rezultātā "ABLV Bank" un vēlāk tās Luksemburgas meitas bankas bija spiesti izbeigt savu darbību.

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls ("FinCEN") ceturtdien paziņojis par rosināto sankciju pret "ABLV Bank" atcelšanu, aģentūru LETA informēja ASV vēstniecībā Latvijā.

"FinCEN" izdeva paziņojumu par plānotajām sankcijām 2018.gada februārī, paužot vērtējumu, ka "ABLV Bank" ir ārvalstu finanšu iestāde, kura rada primāru naudas atmazgāšanas risku. 2018.gadā "ABLV Bank" zaudēja bankas licenci, pārtrauca bankas darbību un sāka neatgriezenisku likvidāciju.

Bez bankas licences un gandrīz pilnībā likvidēta, "ABLV Bank" vairs nevar veikt darbības, kas to padarīja par finanšu iestādi ar primāru naudas atmazgāšanas risku. "ABLV Bank" vairs nerada draudus ASV finanšu sistēmai, lēmumu skaidro ASV vēstniecībā.

Vēstniecības pārstāvji norāda, ka šis "FinCEN" paziņojums "ir iespējams tikai pateicoties sistēmiskajiem uzlabojumiem, ko Latvija ir veikusi savā naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas (AML/CFT) ietvarā". Minētie uzlabojumi ir padarījuši Latvijas finanšu sistēmu ievērojami drošāku, pauž ASV puse.

Bankas Citadele vadītājs un valdes priekšsēdētājs Johans Akerbloms (Johan Åkerblom) iesniedzis paziņojumu bankas padomei par atkāpšanos no amata personisku iemeslu dēļ.

Savā paziņojumā valdei Akerbloms izteica pateicību par sešiem Citadelē pavadītajiem gadiem, kuru laikā banka ir sasniegusi nozīmīgus panākumus. "Tas nav viegls lēmums, taču personisku iemeslu vadīts esmu nolēmis atkāpties no amata. Esmu pārliecināts, ka Citadele veiksmīgi turpinās iesākto darbu jaunā vadībā un izmantos izaugsmes iespējas," norāda J. Akerbloms.

Valde, saprotot un pieņemot Johana Akerbloma lēmumu, izsaka atzinību par viņa ieguldījumu bankas Citadele attīstībā. "Mēs pilnībā respektējam Johana lēmumu atkāpties no amata, un banka iespējami ātrā laikā meklēs atbilstošu pēcteci. Līdz tam Johans turpinās pildīt bankas vadītāja pienākumus,” saka Aiga Volksone, bankas Citadele Mārketinga un korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja. Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju un turpinātu bankas izaugsmi, banka Citadele nekavējoties uzsāks darbu pie jauna vadītāja meklēšanas.

Latvijas amatpersonām informācija par ASV plāniem noteikt sankcijas pret "ABLV Bank" sniegta četrus mēnešus pirms ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") attiecīgā paziņojuma publiskošanas.

Tas izriet no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pirmdien, 26.aprīlī, publiskotā lēmuma izbeigt kriminālprocesu, kurā tika izmeklētas "ABLV Bank" vadības izteiktās aizdomas, ka banku apzināti apmelojis Latvijas Bankas bijušais prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Latvijas amatpersonas šajā lietā sniegušas liecības, ka 2017.gada oktobra pirmajā pusē ASV notikušas vairākas abu valstu amatpersonu tikšanās. To laikā Latvijas pārstāvji informēti, ka ASV nāks klajā ar paziņojumu par "ABLV Bank" iesaisti naudas atmazgāšanā atbilstoši ASV Patriotu akta 311.pantam, kas faktiski nozīmētu bankas slēgšanu.

Pēc šīs informācijas saņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neveica nekādas darbības pret "ABLV Bank" jeb nesodīja banku par pārkāpumiem, bet tā dēvētajā Ziemeļkorejas sankciju lietā vienojās ar banku par administratīvā līguma noslēgšanu, kas, kā izriet no kādas Latvijas amatpersonas liecības, ASV pārstāvjiem radījis pārsteigumu.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) aprīlī nav lūdzis ASV Finanšu ministriju atcelt ierobežojumus "ABLV Bank", bet gan aicinājis ASV pusi sniegt vērtējumu par Latvijas paveiktajām finanšu sektora reformām, pavēstīja finanšu ministra padomniece sabiedrisko attiecību un komunikācijas jautājumos Mudrīte Grundule.

No šā gada 19.aprīļa līdz 25.aprīlim finanšu ministrs kopā ar delegāciju bija vizītē ASV, kur piedalījās Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas Pavasara sanāksmē, kā arī tikās ar ASV Valsts kases sekretāres vietnieku Voliju Adejemo.

Tikšanās laikā tika pārrunāta ģeopolitiskā situācija, Latvijas un ASV puses nostāja par ieviestajām un plānotajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī to ekonomiskā ietekme, tajā skaitā uz Latvijas tautsaimniecību, un plānotā rīcība enerģētikas atkarības no Krievijas pārtraukšanai. Viena no tēmām bija paveiktais Latvijas finanšu sektora sakārtošanā, lai veicinātu finanšu sektora ilgtspējīgu izaugsmi, kas var atbalstīt un finansēt Latvijas tautsaimniecību.

Banka Citadele 2023. gadā privātpersonu un uzņēmumu segmenta klientiem Baltijā jaunos aizdevumos kopumā izsniegusi 897 miljonus eiro, no tiem 115 miljoni eiro izsniegti aizdevumos, kas veicina pāreju uz zaļo ekonomiku.

Tāpat banka Citadele pērn vairākas reizes paaugstināja noguldījumu procentu likmes, un klientu noguldījumu apjoms gada beigās sasniedza 3 830 miljonus eiro.

“Esam gandarīti, ka, neraugoties uz sarežģīto ekonomisko vidi 2023. gadā, esam turpinājuši nodrošināt saviem klientiem iespējami labāko un kvalitatīvāko pieredzi finanšu jautājumos. Mums bija rekordaugsti rezultāti un portfeļa kvalitāte ir vēl vairāk uzlabojusies. Ņemot vērā ekonomisko un ģeopolitisko situāciju, nodrošinājām, ka banka darbojas ar vēl spēcīgākiem kapitāla un likviditātes rādītājiem. Tāpat liels darbs ieguldīts stratēģisko alternatīvu izvērtēšanā, un mēs turpinām iespējamo scenāriju, tostarp sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma potenciāla izskatīšanu,” saka Johans Akerbloms (Johan Åkerblom), bankas Citadele valdes priekšsēdētājs.

Šī gada pirmajos trīs mēnešos Latvijā iegādāts par 61% vairāk jaunu hibrīdauto nekā šajā pašā laikā pirms gada, aģentūru LETA informēja "Citadele Leasing" pārstāvji, atsaucoties uz kompānijas apkopoto informāciju.

Pirmajā ceturksnī audzis ne tikai pieprasījums pēc hibrīdauto, bet arī automašīnām, kas aprīkotas ar gāzes dzinēju - tās iegādātas par 33% vairāk nekā pirms gada. Kopējais darījumu skaits jauno auto tirgū piedzīvojis kritumu 9% apmērā.

Biežāk pirktāko zīmolu topā pirmās piecas pozīcijas ieņem "Toyota", "Volkswagen", "Škoda", "Dacia" un "Renault" automašīnas. "Toyota", "Volkswagen" un "Škoda" ir trīs populārākie auto ražotāji gan privātpersonu, gan juridisko personu segmentā.

Pirmajā ceturksnī privātpersonas visbiežāk iegādājušās tādus auto modeļus kā "Toyota Rav4", "Toyota Yaris Cross" un "Toyota Corolla". Tikmēr juridiskās personas aktīvāk iegādājušās "Toyota Hillux", "Toyota Corolla" un "Renault Master".

"ABLV Bank" pašlaik ir finiša taisnē ar atzīto un aktīvo kreditoru līdzekļu izcelsmes pārbaudēm, kas ir būtiskākais process bankas likvidācijas gaitā, sacīja "ABLV Bank" likvidators, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.

"Jūnijā apritēja četri gadi pēc bankas pašlikvidācijas sākuma, un šobrīd mēs esam finiša taisnē ar būtiskāko procesu likvidācijas gaitā, proti, ar kreditoru līdzekļu izcelsmes pārbaudēm. To atzīto kreditoru, kuriem nav šķēršļu pārbaužu veikšanai, pārbaudes faktiski ir pabeigtas," teica Rozenbergs.

Viņš atzīmēja, ka banka no nolīgtās auditorkompānijas EY ir saņēmusi pārbaužu rezultātus par visiem atzītajiem un aktīvajiem kreditoriem. Sekos iekšējā pārbaudes procedūra, lai pārliecinātos, vai viss ir pārbaudīts atbilstoši. "Tādēļ mēs varam teikt, ka tuvākā mēneša laikā plānojam pabeigt visas pārbaudes un pieņemt lēmumus attiecībā par pēdējiem aptuveni 50 palikušajiem kreditoriem," sacīja Rozenbergs.

Banka Citadele piešķīrusi finansējumu 952 000 eiro apmērā SIA “Projektu ekspertu grupa” saules elektrostacijas būvniecībai Jēkabpils novadā.

Saules parku, kas atradīsies netālu no Baļotes ezera, Jēkabpils novada Kūku pagastā, plānots nodot ekspluatācijā 2024. gada vasarā. Spēkstacijas kopējā platība aizņems 3,75 ha, kur tiks izvietoti vairāk kā 3800 saules paneļi ar kopējo jaudu 2,38 MW. Kopējais saražotās elektrības apjoms gadā plānots 2,3 GWh apjomā, kas būs pietiekami, lai ar elektroenerģiju spētu apgādāt aptuveni 1100 mājsaimniecību Latvijā.

“Esam gandarīti par ilggadējo sadarbību ar banku Citadele un sadarbības partneriem, kas palīdz īstenot šo projektu, izvēloties optimālākās piegādes un tehniskos risinājumus, sekojot līdzi jaunākajām tirgus tendencēm. Elektrības pārdošana paredzēta sadarbībā ar uzņēmumu SIA “Virši Renergy”. Paralēli saules parka izbūvei Kūku pagastā esam uzsākuši arī sagatavošanās darbus nākamajiem projektiem Ogres novadā un Jēkabpils novadā, plānojot 2025. gadā sasniegt kopējo ražošanas jaudu 5MW. Turpinām izvērtēt jaunu saules parku attīstības iespējas, kā arī esam ieinteresēti investoru piesaistē, lai attīstītu jaunus projektus un būtiski paplašinātu mūsu elektrostaciju portfeli”, stāsta SIA “Baltex nami” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Ratnieks.

Likvidācijas procesā esošā banka "ABLV Bank" tiesā uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) strīdā par 966 865 eiro nodokļu pārmaksu.

Administratīvajā rajona tiesā informē, ka 1.februārī tiesa lēmusi par labu "ABLV Bank", uzdodot VID pārbaudīt, vai "ABLV Bank" uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā par 2017.gadu uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaksa 966 865 eiro apmērā ir korekti aprēķināta, kā arī apstiprināja "ABLV Bank" uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā par 2017.gadu deklarētā uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaksu.

"ABLV Bank" sagatavoja un 2018.gada 15.novembrī iesniedza uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par 2017.gadu. Sagatavojot 2018.gada finanšu pārskatu, banka laboja 2017.gada pārskatu, savukārt 2021.gada 13. un 27.aprīlī banka iesniedza precizētu uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par 2017.gadu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN").

Vienlaikus KNAB nav atradis pierādījumus arī "ABLV Bank" vadības izteiktajām aizdomām, ka banku apzināti apmelojis bijušais Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

KNAB aģentūrai LETA apstiprināja, ka 26.martā izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu nolēmis izbeigts kriminālprocesu, kas bija ierosināts pēc "FinCEN" ziņojuma publicēšanas.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā bija teikts, ka līdz 2017.gadam "ABLV Bank" vadība un menedžments izmantojuši kukuļdošanu, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

KNAB veic procesuālas darbības ABLV Bank; banka un akcionāri ieinteresēti sadarbībā 

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki otrdien veic procesuālās darbības...

"ABLV Bank" noliedza Latvijas amatpersonu kukuļošanu un norādīja, ka ar šādu paziņojumu bankai nodarīts ievērojams kaitējums. Banka vērsās KNAB ar lūgumu sākt kriminālprocesu, jo tai nav pilnvaru atspēkot šādus apgalvojumus.

KNAB apliecināja, ka pēc kriminālprocesa aizbeigšanas neizmeklē citus virzienus par "ABLV Bank" vadības iespējamo iesaisti Latvijas amatpersonu kukuļošanā.

Vienlaikus KNAB tika lūgts pārbaudīt arī aizdomas, ka banka apzināti apmelota, amatpersonām par to saņemot kukuļus. Arī šajā daļā kriminālprocess izbeigts.

Neminot identitāti, KNAB apliecināja, ka kriminālprocesā bija iesaistīta viena valsts amatpersona. Aģentūrai LETA zināms, ka šī amatpersona ir Rimšēvičs.

Papildināta - ABLV Bank saistībā ar apgalvojumiem par kukuļdošanu vērsusies tiesībsargājošajās institūcijās 

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) izteiktais priekšlikums...

KNAB informē, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pieņemts, jo personu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pirmstiesas procesā pierādīt nav izdevies, un nav bijis iespējams savākt papildu pierādījumus.

KNAB skaidroja, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ir viens no kriminālprocesa pabeigšanas veidiem, līdz ar to tiek atcelti visi kriminālprocesuālie ierobežojumi.

KNAB gan norāda, ka kriminālprocesā iesaistītām personām, kuru tiesības vai likumiskās intereses tika aizskartas, ir tiesības pieņemto lēmumu pārsūdzēt. Kamēr nav spēkā stājies gala nolēmums, ar kuru konkrētais kriminālprocess izbeigts, KNAB plašāku informāciju par šo kriminālprocesu nav tiesīgs sniegt.

Jau vēstīts, ka "ABLV Bank" problēmas radās pēc "FinCEN" 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām. "ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma banku pašlikvidēt, un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

Atgādinām, ka FinCEN ziņojumā ABLV bankai tika pārmesti arī Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumi, taču Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa intervijā žurnālam IR 2021.gada 25.februārī atzina, ka arī attiecībā uz sankcijām gūt apstiprinājumus nav izdevies. "Tāpat arī attiecībā uz proliferācijas sankcijām — to mēs tādā formātā neredzējām, drīzāk redzējām ekonomisko sankciju jautājumus, tādu vienkāršotāku griezumu," žurnālam norādīja Znotiņa.

Jau ziņots, ka KNAB 2018.gada februārī citā kriminālprocesā aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam šajā lietā uzrādījusi apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Patlaban lieta atrodas Rīgas rajona tiesa Jūrmalā.

Minētā tiesa šajā krimināllietā iepriekš apturēja tiesvedību, lai vērstos Eiropas Savienības tiesā ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti. Tagad Rīgas rajona tiesa Jūrmalā gaida EST lēmumu.

Likvidējamā "ABLV Bank" saistībā ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā aicina kreditorus, kuri vēl nav pieteikuši prasījumus, izdarīt to pēc iespējas ātrāk, teikts "ABLV Bank" paziņojumā oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

"ABLV Bank" vērš uzmanību, ka 2023.gada 8.jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas stājās spēkā 2023.gada 15.jūlijā.

Attiecībā uz "ABLV Bank" likvidācijas procesu grozījumi cita starpā paredz, ja kreditors nav pieteicis prasījumu līdz 2028.gada 15.jūlijam, šāds kreditors zaudē prasījuma tiesības pret kredītiestādi, bet naudas līdzekļi, attiecībā uz kuriem iestājas noilgums, piekrīt valstij kā bezīpašnieka manta.

Tāpat grozījumi piešķir tiesības kredītiestādes likvidatoram attiecībā uz tādiem kreditoriem, kas ilgstoši nekomunicē ar likvidējamo kredītiestādi vai nesniedz likvidatora pieprasīto normatīvu prasību izpildei nepieciešamo informāciju, atzīt šādu kreditoru prasījumus par nepieteiktiem. Tādējādi arī uz šādiem prasījumiem tiks attiecināts grozījumos minētais noilgums.

Apsūdzības likvidējamās "ABLV Bank" bijušajiem vadošiem darbiniekiem par noziedzīgi iegūtu 2,1 miljardu eiro legalizēšanu ir nesaprotamas, pauda bankas bijušais līdzīpašnieks, bijušais valdes priekšsēdētājs un viens no apsūdzētajiem Ernests Bernis.

"Mēs kategoriski nepiekrītam nevienai no apsūdzībām. Lieta ir nesaprotama un neskaidra," sacīja Bernis, norādot, ka banka darbojās atbilstoši tolaik spēkā esošajiem normatīviem.

Tostarp Bernis atzīmēja, ka banku uzraudzīja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), pārbaudot virkni no klientiem, kas minēti lietā, un ļāva sadarboties. Tāpat banku ik gadu auditēja starptautiskas auditorkompānijas, kā arī to uzraudzīja Eiropas Centrālā banka.

"Mēs paļaujamies taisnīgai tiesai un esam gatavi atspēkot katru prokuratūras pārmetumu. Ceram, ka tiesas process būs ātrs un objektīvs. Šo gadu laikā mums ir pārmests daudz, tostarp Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumi, korupcija, taču neviens no šiem apgalvojumiem nav izrādījies patiess. Tagad turpināsim cīņu ar šajā lietā pieminētajiem nepamatotajiem pārmetumiem, lai vēlreiz pierādītu savu taisnību," pauda Bernis.

Eiropas Savienības tiesa (EST) 6.maijā noraidīja "ABLV Bank" apelācijas sūdzību lietā, kurā banka vērsās pret Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes 2018.gada 23.februārī pieņemtajiem lēmumiem, pēc kuriem bankas akcionāri pieņēma lēmumu par bankas likvidāciju, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Banka 2018.gadā lūdza EST pārbaudīt, vai Eiropas Savienības (ES) institūcijas varēja lemt par bankas likvidāciju, kā arī, vai ES institūcijas pietiekami izvērtēja bankas finanšu situāciju.

2019.gada 6.maijā EST bankas prasību noraidīja pilnībā, kā arī uzdeva tai atlīdzināt ECB tiesāšanās izdevumus.

Banka iesniedza apelācijas sūdzību. Ar apelācijas sūdzībām banka lūdza atcelt attiecīgi EST spriedumu, kurā tiesa kā nepieņemamas noraidīja to prasības atcelt ECB 2018.gada 23.februāra aktus, ar kuriem tā bija paziņojusi, ka "ABLV Bank" un tās meitasuzņēmums "ABLV Bank Luxembourg" kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga.

ECB lūdza tiesu noraidīt apelācijas sūdzības kopumā kā acīmredzami nepamatotas vai, pakārtoti, noraidīt tās kā daļēji nepieņemamas un daļēji nepamatotas, kā arī piespriest apelācijas sūdzību iesniedzējiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Likvidējamās "ABLV Bank" kreditoru pārbaužu gaitu sankcijas, kas ir noteiktas pret Krieviju un Baltkrieviju, pēc būtības neietekmē, pauda "ABLV Bank" Komunikācijas departamenta vadītājs Jānis Bunte.

"Eiropas Savienības un citu pasaules valstu jaunu sankciju noteikšana attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju pēc būtības neietekmē likvidējamās "ABLV Bank" kreditoru pārbaužu gaitu. Kreditoru pārbaudes veic neatkarīgs ārpakalpojuma sniedzējs "Ernst & Young" (EY), un tās paredz arī sankciju risku pārvaldīšanu," sacīja Bunte.

Viņš arī norādīja, ka pārbaužu process norit atbilstoši plānotajam, proti, paredzēts, ka process noslēgsies šā gada otrajā pusē.

Jau vēstīts, ka "ABLV Bank" norit darbs ar vairāk nekā 3000 lielāko kontu atlikumu īpašniekiem, kuru kontu atlikumi kopumā veido 1,57 miljardus eiro.

Kreditoru prasījumu izmaksas tiek veiktas tikai tad, ja pēc pārbaudes netiek konstatēti normatīvos noteiktie šķēršļi šādu izmaksu veikšanai. Pārbaudes veic bankas nolīgta starptautiska konsultantu komanda no EY. Līdz 2022.gada februāra beigām pārbaudes pabeigtas 1870 kreditoriem.

Banka Citadele parakstījusi uzņēmuma pārejas līgumu ar likvidējamo ABLV Bank par tai piederošā hipotekārā kredītportfeļa lielākās daļas iegādi. Tas aptvers vairākus tūkstošus hipotekāro kredītu līgumus vairāk nekā 170 miljonu eiro apmērā.

Ievērojot darījuma apjomu, to plānots pabeigt šī gada otrajā pusē un katrs darījumā iekļautais klients tiks savlaicīgi informēts individuāli par turpmāko rīcību, t.sk. kredīta atmaksas kārtību.

Parakstītais līgums paredz, ka klientiem visi ar likvidējamo ABLV Bank noslēgtie kredītlīgumi līdz kredīta termiņa beigām paliks spēkā saskaņā ar to pašreizējiem noteikumiem.

“Esam Baltijas banka vietējiem iedzīvotājiem, un mūsu mērķis ir sniegt mūsdienīgākos finanšu pakalpojumus ar unikālu klientu apkalpošanas pieeju. Šī kvalitatīvā hipotekārā kredītportfeļa iegāde ir vēl viens solis mūsu izaugsmē un mūsu apņemšanās atbalstīt vietējos klientus. Būsim gandarīti mūsu jaunajiem klientiem sniegt pieeju finanšu pakalpojumiem un produktiem, piedāvājot īpašus nosacījumus,” saka Johans Akerbloms (Johan Åkerblom), Citadeles vadītājs.

Kļūstot par daļu no Citadeles grupas, SIA "UniCredit Leasing" Baltijā turpmāk sauksies "Citadele Leasing", informē banka "Citadele".

4. janvārī, noslēdzoties darījumam starp AS "Citadele banka" un "UniCredit S.p.A.", "Citadele" kļuvusi par SIA "UniCredit Leasing" Baltijā, tai skaitā piederošā meitasuzņēmuma SIA "UniCredit Insurance Broker", 100 % daļu īpašnieku, pabeidzot 2019. gada decembrī uzsākto uzņēmuma iegādes procesu.

Darījums paredz SIA "UniCredit Leasing" uzņēmuma nosaukuma maiņu, kā rezultātā SIA "UniCredit Leasing" no janvāra kļūst par "Citadele Leasing". Tāpat arī SIA "UniCredit Insurance Broker" kļūst par SIA "CL Insurance Broker".

Nosaukumu izmaiņa neietekmēs esošos SIA "UniCredit Leasing" un SIA "UniCredit Insurance Broker" klientus. Visi noslēgtie līgumi un visas saistības paliks spēkā saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem.

Latvijas valdības pārstāvji cenšas pārliecināt ASV regulatorus samazināt uzraudzību likvidējamajai bankai "ABLV Bank", vēsta lietišķo ziņu aģentūra "Bloomberg".

Starptautiskā Valūtas fonda sanāksmē aprīlī Vašingtonā Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) personīgi esot lūdzis ASV Finanšu ministrijas amatpersonas atcelt plānotās sankcijas pret "ABLV Bank". Uzraudzības prasību samazinājums ļautu vairot investīcijas un četrus gadus pēc banku sektora satricinājuma sākuma atjaunot Latvijas finanšu sistēmas labo reputāciju, ziņo "Bloomberg".

"Mēs teicām Finanšu ministrijai, ka vēlamies sākt šo procesu, saprotot, ka tas nav vienas dienas process," Reirs teicis intervijā Rīgā. "Ceru, ka virzīsimies uz priekšu, lai to atceltu, un mēs to arī esam nopelnījuši," "Bloomberg" citē Latvijas finanšu ministra teikto par sarunām ar ASV regulatoru.

Arestēto "ABLV Bank" klientu līdzekļu kopsumma pašlaik veido apmēram 900 miljonus eiro, sacīja "ABLV Bank" likvidators, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.

"Sadalījums starp to, cik lielas summas tiek iesaldētas un cik tiek izmaksātas, laika gaitā, protams, svārstās, bet vidēji tā ir puse uz pusi. Tomēr ir jāņem vērā, ka gala lēmumi vēl ir pieņemti par ļoti nelielu daļu pārbaudei nodoto lietu," sacīja Rozenbergs.

Viņš arī minēja, ka to bankas klientu skaits, kuru līdzekļus tiesa ir atzinusi par noziedzīgi iegūtiem un konfiscējusi valsts labā, pašlaik nesasniedz 1% no kopējā bankas klientu skaita likvidācijas sākumā. Tostarp starp klientiem, kuriem līdzekļi ir konfiscēti, ir arī daži Latvijas uzņēmumi.

Jautāts, vai par visiem šiem 900 miljoniem eiro, kas ir arestēti, vēl ir gaidāms tiesas lēmums, Rozenbergs pieļāva, ka daļa no lietām tiks izbeigta policijā vai prokuratūrā, nesūtot uz tiesu. "Ir bijuši arī šādi gadījumi, kad arestu līdzekļiem ir atcēlusi policija, konstatējot, ka ar līdzekļu izcelsmi viss ir kārtībā," viņš sacīja.

Igaunijā no 1.janvāra pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme ir paaugstināta par diviem procentpunktiem - līdz 22%, tādēļ daļa Igaunijas iedzīvotāju apsver iespēju iepirkties Latvijā, kur PVN likme ir zemāka, liecina pēc bankas "Citadele" pasūtījuma veiktās aptaujas dati.

Aptaujā uz jautājumu, vai PVN likmes kāpuma dēļ plāno iepirkties kaimiņvalstīs, 47% respondentu atbildējuši, ka par to nav domājuši.

Vienlaikus no tiem, kuri par to bija domājuši, 59% norādījuši, ka neplāno iepirkties kaimiņvalstīs. Tomēr 41% respondentu plāno doties iepirkties uz kaimiņvalstīm: 2% plāno apmeklēt Somiju, 21% - Latviju, bet 18% - gan Somiju, gan Latviju.

Aptaujā arī secināts, ka gandrīz divas trešdaļas Valgas apriņķa iedzīvotāju šogad plāno doties iepirkties Latvijā. Biežāk nekā iepriekš Latvijas veikalos iepirkties plāno arī Raplas un Pērnavas apriņķu iedzīvotāji, kur gandrīz trešdaļa iedzīvotāju plāno biežāk doties iepirkties uz Latviju.

Bankai "Citadele" piederošo meitasbanku Šveicē "Kaleido Privatbank" iegādāsies Gibraltāra banka "Trusted Novus Bank Limited", informē bankā.

Ir noslēgts līgums ar "Trusted Novus Bank Limited" par bankai "Citadele" piederošās meitasbankas Šveicē "Kaleido Privatbank" pārdošanu. "Trusted Novus Bank Limited" iegādāsies 100% "Kaleido Privatbank" akciju.

Darījumu plānots pabeigt līdz 2022.gada beigām pēc regulatoru atļauju saņemšanas.

Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Johans Akerbloms atzīmē, ka Šveices meitassabiedrības pārdošana atbilst bankas "Citadele" ilgtermiņa ambīcijām kļūt par vadošo finanšu pakalpojumu sniedzēju Baltijā.

"Jaunajiem īpašniekiem ir stingra apņemšanās un kompetence, lai turpinātu atbalstīt jauno "Kaleido Privatbank" stratēģiju un ļautu viņiem īstenot izaugsmes potenciālu," viņš norāda.

Saeimas deputāts Gatis Eglītis vērsies Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā ar prasību pret Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāju Ilzi Znotiņu prasot nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu.

Žurnālā Dienas Bizness jau 30.martā rakstījām par Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēm, kurās notika asas debates par atvērtā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma proliferācijas finansēšanas likuma izmaiņu niansēm.

Veselu rindu ierosinājumu uz komisiju bija atnesis deputāts Gatis Eglītis, paredzot gan formālu pārsūdzības tiesību sakārtošanu, gan precizēt citas nianses likumā. Pašas likuma izmaiņas ir attīstības procesā un šobrīd tas top Saeimā.

Tobrīd debatēs I. Znotiņa, aizstāvot institūcijas viedokli, cita starpā izmantoja argumentu, ka deputāts iesniedzot likuma izmaiņu priekšlikumus pārstāv ABLV bank kreditoru vai pašas ABLV bank aizsardzību. Saeimas komisijas sēdes 16. martā un 23. martā bija publiskas un klausītājiem no I. Znotiņas izteikumiem var rasties iespaids, ka deputāts nevis cenšas risināt kopējas likumdošanas problēmas, bet gan vienas bankas intereses, kas nepārprotami ir lobisms un lai arī lobija regulējuma Latvijā nav, rosina pārdomas par deputāta godaprātu.

Likvidējamās "ABLV Bank" aktīvo kreditoru pārbaudes plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām, intervijā sacīja bankas likvidators, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.

"Tas, ko bija plānots izdarīt piecos gados, tiks izdarīts piecos gados. Proti, līdz nākamā gada beigām ir plānots pabeigt visu aktīvo kreditoru pārbaudes. Tiem, kuriem līdzekļi būs izmaksājami, tie tiks izmaksāti. Tiem, kuriem līdzekļi tiks iesaldēti un arestēti, tie būs arestēti un gaidīs tiesas lēmumu. Respektīvi, pārbaužu process jeb darbs ar aktīvajiem kreditoriem noslēgsies paredzētajā termiņā," teica bankas likvidators.

Rozenbergs atzīmēja, ka pēc tam, kad noslēgsies darbs ar aktīvajiem kreditoriem, paliks dažādas "astes", kuras diezgan droši prasīs vēl kādus četrus piecus gadus, taču tas būs neaktīvais bankas likvidācijas periods ar jau būtiski mazākiem resursiem un mazāku darbinieku skaitu.

Banka "Citadele" strādā ar peļņu kopš pagājušā gada jūlija, sacīja bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Johans Akerbloms.

"Banka strādā ar peļņu kopš pagājušā gada jūlija. Iemesls, kādēļ pērn bankai bija zaudējumi, ir tajā, ka mēs pieņēmām papildu lēmumus, lai banku aizsargātu, ja situācija kļūtu daudz ļaunāka. Ja jūs iegādājaties papildu apdrošināšanu, tas atspoguļojas izdevumos. Tas ir tāpat kā ar mājas apdrošināšanu. Kad jūs to apdrošināt, jūs nedomājat, ka tā nodegs, taču jūs gribat būt droši, ka arī ugunsgrēka gadījumā jūs mājokli atgūsiet. Mēs rīkojāmies tāpat, un tas atspoguļojās izdevumos. Taču no mūsu pamatbiznesa mums bija pietiekami laba peļņa arī pērn," teica Akerbloms.

Viņš arī norādīja, ka pagājušajā gadā lielākais izaicinājums bija neskaidrība. Tas attiecās gan uz to, cik situācija ir nopietna, gan uz to, vai un kad tā varētu uzlaboties.