Arestēto "ABLV Bank" klientu līdzekļu kopsumma pašlaik veido apmēram 900 miljonus eiro, sacīja "ABLV Bank" likvidators, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.
"Sadalījums starp to, cik lielas summas tiek iesaldētas un cik tiek izmaksātas, laika gaitā, protams, svārstās, bet vidēji tā ir puse uz pusi. Tomēr ir jāņem vērā, ka gala lēmumi vēl ir pieņemti par ļoti nelielu daļu pārbaudei nodoto lietu," sacīja Rozenbergs.
Viņš arī minēja, ka to bankas klientu skaits, kuru līdzekļus tiesa ir atzinusi par noziedzīgi iegūtiem un konfiscējusi valsts labā, pašlaik nesasniedz 1% no kopējā bankas klientu skaita likvidācijas sākumā. Tostarp starp klientiem, kuriem līdzekļi ir konfiscēti, ir arī daži Latvijas uzņēmumi.
Jautāts, vai par visiem šiem 900 miljoniem eiro, kas ir arestēti, vēl ir gaidāms tiesas lēmums, Rozenbergs pieļāva, ka daļa no lietām tiks izbeigta policijā vai prokuratūrā, nesūtot uz tiesu. "Ir bijuši arī šādi gadījumi, kad arestu līdzekļiem ir atcēlusi policija, konstatējot, ka ar līdzekļu izcelsmi viss ir kārtībā," viņš sacīja.
Tāpat Rozenbergs atzīmēja, ka "ABLV Bank" darbības laikā diezgan aktīvs bija nerezidentu apkalpošanas sektors, tāpēc lielākā daļa arestēto līdzekļu ir saistīti ar nerezidentu juridiskajām un fiziskajām personām. Taču kopumā rezidentu un nerezidentu arestēto līdzekļu īpatsvars atbilst bankas klientu profilam tās darbības laikā un nekādu īpašu atšķirību tur nav.
"Būtiskākais ir tas, ka pārbaudes rezultātā nav iespējams noskaidrot šo līdzekļu likumīgo izcelsmi vai arī ir atrodamas negatīvas ziņas par pašiem bankas kreditoriem, viņu lielākajiem sadarbības partneriem vai patiesajiem labuma guvējiem. Tiesa, nav arī tādu gadījumu, kur pārbaudes rezultātā tiktu konstatēts, ka ir noticis noziegums un šie ir tādēļ iegūtie līdzekļi. Visbiežāk ir tā, ka nav iespējams gūt pārliecību par to, ka šie līdzekļi ir ar līdz galam saprotamu izcelsmi. Šādos gadījumos tad arī iesaistās valsts un mēģina noskaidrot šo līdzekļu izcelsmi," stāstīja bankas likvidators.
Rozenbergs norādīja, ka bankas sākotnējā prognoze bija, ka kreditoru arestēto līdzekļu liktenim būtu jāizšķiras divu gadu laikā no aresta uzlikšanas brīža, bet dzīve parādīja, ka šīs prognozes ir bijušas pārāk optimistiskas.
"Šobrīd mums ir pieņēmums, ka no aresta uzlikšanas brīža gala lēmumu, visticamāk, varētu sagaidīt trīs gadu laikā. Kriminālprocesa likums arī nosaka termiņus, cik ilgi arests var tikt piemērots finanšu līdzekļiem, bet šis termiņš ir līdz brīdim, kad lietu nodod tiesai. Savukārt tiesā process par noziedzīgi iegūtas naudas konfiskāciju vai izmaksu dažkārt var noritēt ļoti ātri, dažkārt var ieilgt uz pusgadu vai gadu," klāstīja Rozenbergs.
Jau vēstīts, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.
"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
"ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņojis, ka nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi "FinCEN".
