Televīzijas kanāls LNT, visticamāk, arī turpmāk saglabās bezmaksas kanāla statusu, Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā norādīja LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis. Savukārt TV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena konkrētu atbildi nesniedz.

Beigu termiņš, kad raidorganizācijām jāsniedz pieteikumus par licenču pārreģistrāciju NRTP, ir 15.decembris, tādējādi TV3 un LNT būs spiestas definēt, vai saglabā bezmaksas vai vēlas iegūt maksas kanāla statusu.

TV kanāla pāreja no analogās un ciparu apraidi notiks pakāpeniski, un LNT ģenerāldirektors pieļauj, ka tas varētu notikt, sākot no nākamā gada 1.marta. Sākotnēji pārejas process varētu būt Rīgā, kam sekotu lauku reģioni. Gala lēmums šajā jautājumā nav pieņemts un diskusijas turpinās.

A.Ēķis arī atgādināja, ka TV5 jau no 1.decembra veiksmīgi pilnībā ir pārgājis no analogās un ciparu apraidi. Tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka arī pārējie TV kanāli pakāpeniski domā par iekļaušanos tikai ciparu apraidē.

Latvijā ir sākusi darboties ciparu televīzija, kurā pieejami četri bezmaksas kanāli – LTV 1, LTV 7, TV5 un LNT, kā arī plašāks maksas saturs.

Par to šodien LNT raidījumā 900 sekundes informēja ciparu TV ievesēja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Ciparu TV var skatīties, ja ir jaunākās paaudzes televizors, kurā jau ir iebūvēta ciparu TV uztveršanas iekārta, vai arī iegādājoties īpašu dekoderu. Pēc J. Gulbja teiktā, tirgū ir pieejami dažādi dekoderi, taču Lattelecom tirgotajiem ir īpaši pārbaudīta savietojamība ar uzņēmuma veidoto digitālās TV tīklu. Tie maksā 39 latus, kā arī dekoderus iespējams iegādāties uz nomaksu, maksājot divus latus mēnesī.

Pēc domstarpību risināšanas vairāku mēnešu garumā Lattelecom un TV3 Latvia piektdien panākuši vienošanos par TV3 iekļaušanu Lattelecom Interaktīvajā televīzijā, Diena.lv apliecināja Lattelecom pārstāve Līga Bite.

Piektdien parakstīts līgums, saskaņā ar kuru naktī uz 9.janvāri Lattelecom Interaktīvajā televīzijā tiks iekļauts arī kanāls TV3.

Līgums attiecas arī uz TV3+ un TV6, kuru translācija tiks uzsākta līdz februārim.

Tāpat TV3 atgādina, ka raidorganizācija ir pieņēmusi lēmumu vēl 2010.gadā palikt analogajā apraidē, lai kanāla uztveršanai nav nepieciešama dekodera iegāde.

Db jau vēstīja, ka naktī uz pērnā gada 22.jūliju Lattelecom interaktīvās TV klientiem tika pārtraukta TV3 translācija.

«Diemžēl esam spiesti uz laiku pārtraukt kanāla TV3 translēšanu Lattelecom interaktīvajā televīzijā,» nožēlu Db pauda Lattelecom Satura biznesa daļas direktors Toms Ābele, paskaidrojot, ka galvenais iemesls šādam lēmumam bija TV3 ieceres pieprasīt naudu par satura demonstrēšanu.

Rīgas apraides zonā Virszemes televīzijas testa režīmā sāk raidīt jauns reģionālais bezmaksas kanāls – Rīgas apriņķa ziņu kanāls.

Rīgas apriņķa ziņu kanāla saturu veidos līdzšinējā Ģimenes TV, kas līdz šim analogajā ēterā bija skatāma Jūrmalā, Babītes un Engures novados, Ogres televīzija un Latvijas Ziņu Kanāls.

Šobrīd kanāls darbojas testa režīmā, un šajā periodā reģionālās televīzijas savstarpēji pielāgojas, veidojot saturu un sadalot kopīgo raidlaiku. Lattelecom testa periodā nevienai no reģionālajām televīzijām neprasot samaksu par apraides nodrošināšanu.

Šis ir piektais reģionālais kanāls, kas uzsācis apraidi ciparu formātā un Virszemes TV skatītājiem attiecīgajā reģionā skatāms bez maksas.

Šobrīd Virszemes TV testa režīmā raida Vidzemes televīzija, Latgales reģionālā televīzija, Vidusdaugavas televīzija un Ventspils televīzija sadarbībā ar pārējām Kurzemes televīzijām.

Kas mainīsies pēc 1.jūnija, kad būs notikusi pāreja uz ciparu televīziju? Tikai Lattelecom Virszemes TV ir iespēja bez mēneša maksas skatīties iemīļotos televīzijas kanālus, to vidū arī TV5, liecināja informācija ciparu televīzijas ieviešanas gaitā medijos, kā arī Lattelecom mājas lapā internetā, kas gan šodien ir pazudusi. Tagad no pieciem solītajiem bezmaksas kanāliem palikuši vien četri.

Sākot no šīs nedēļas klienti, kuri nopirkuši Lattelecom dekoderi, TV5 vairs neredz bezmaksas piedāvājumā. Uz to Diena.lv norādīja kāda televīzijas skatītāja, kas atgādināja, ka Lattelecom solījis piecus bezmaksas kanālus. Viņa uzskata, ka uzņēmuma reklāmas ir bijušas skatītājiem maldinošas. Kanāls šobrīd ir kodēts un pieejams tiem skatītājiem, kas abonē kādu no Virszemes TV maksas pakām.

Lattelecom uzsver, ka, izņemot sabiedrisko televīziju (LTV1 un LTV7), ko uztur nodokļu maksātāji un kam likumā paredzēts būt bezmaksas apraidē, komerckanāliem pašiem ir tiesības izvēlēties savu biznesa modeli – būt vai nebūt pieejamiem bezmaksas ēterā. Šis ir TV5 lēmums, ko mēs respektējam, komentē Lattelecom Televīzijas biznesa daļas direktore Inga Alika.

Latvijas Neatkarīgā Televīzija (LNT) vienojusies ar Lattelecom par pilnīgu pāreju uz ciparu apraidi un analogās apraides pārtraukšanu, informē LNT pašreklāmas daļas vadītāja Ingūna Sermole.

Sākot no 1.aprīļa LNT pilnībā uz ciparu apraidi būs pārgājis Rīgas apraides reģionā, proti, 70 km rādiusā ap galvaspilsētu, bet no 1.jūnija visā Latvijā.

Latvijā analogo ētera televīziju šobrīd skatās ap 220 tūkst. mājsaimniecību.

Pirmais TV ētera kanāls no analogās apraides pērn decembrī atteicās TV5, LTV7 pilnībā uz ciparu formātu pāries 1.martā, bet LTV1 analogā signāla atslēgšanas grafiks būs tāds pats kā LNT. Savukārt TV3 Latvia apliecinājusi, ka TV kanāls vēl visu 2010.gadu plāno palikt analogajā apraidē.

Vidzemes reģionālā televīzija (TV) pirmā no Latvijas reģionālajām televīzijām saņēmusi ciparu televīzijas apraides atļauju.

Tā norādīts SIA Valmieras TV informācijā. Tādējādi Vidzemes TV labākajā kvalitātē būs pieejams visā Vidzemē - no Ainažiem līdz pat Balviem, kanāla auditoriju palielinot vismaz par 60%. Līdz šim lielā Vidzemes reģiona daļā Vidzemes TV bija pieejams tikai internetā, jo pieejamās analogās frekvences bija ar salīdzinoši mazu pārklājumu. Pāreja uz ciparu apraidi skatītājiem sniegs daudzas priekšrocības, no kurām galvenās ir apraides tīkla zonas paplašināšanās un skatītāju ērtība, kā arī kvalitāte.

«Jaunā apraide un auditorija sniegs ne tikai iespējas, bet arī pienākumus, lai spētu nodrošināt programmu ar labu saturu,» skaidrojis SIA Valmieras TV valdes priekšsēdētājs Ingemārs Vekteris. Pirms 3 gadiem uzsāktā sadarbība ar Latvijas Ziņu kanālu Vidzemes reģionālajai televīzijai nodrošinājusi TV kanāla darbību 24 stundas diennaktī. Lai nodrošinātu visai reģiona auditorijai aktuālu un piemērotu programmu, Vidzemes reģionālā televīzija turpinās meklēt sadarbības iespējas arī ar citām vietējām un reģionālajām televīzijām.

Latvijas Televīzija (LTV) un Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) atklātā vēstulē raidorganizāciju TV3 aicina nespēlēt spēlītes un neboikotēt pāreju uz ciparu apraidi, bet pieņemt atbildīgu lēmumu skatītāju un nozares interesēs.

Proti, ja TV3 nevēlas būt iedzīvotājiem brīvi pieejams bezmaksas kanāls, bet kļūt par maksas kanālu, tad raidorganizācijai tas skaidri ir jāpasaka, lai iedzīvotāji netiktu maldināti.

Šādu vēstuli ar aicinājumu, kuru parakstījuši LTV ģenerāldirektors Edgars Kots un LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis, abas televīzijas ir nosūtījušas Satiksmes ministrijai, LVRTC, NRTP, Lattelecom un TV3 Latvija.

Vienlaikus televīzijas vēstulē brīdina, ja pēc 1.jūnija netiks piemēroti vienādi noteikumi visiem un kādai raidorganizācijai tiks «dotas atlaides» vai pagarināts analogās apraides termiņš, LNT un LTV patur tiesības vērsties Konkurences padomē, jo šāda situācija kropļo tirgu.

Lai novērstu konkurences risku, ko rada ilgtermiņa līgumi, kas paredz soda sankcijas par pirmstermiņa līgumu izbeigšanu, Konkurences padome (KP) ir ierosinājusi papildināt Elektronisko sakaru likumu ar normām, kas uzliek pienākumu maksas televīzijas (TV) operatoriem norādīt līguma noteikumos to pakalpojuma kvalitātes līmeni, ko operators apņemas nodrošināt konkrētam klientam.

Kvalitātes neatbilstība līgumā nostiprinātajam līmenim nodrošinātu patērētājam iespēju mainīt operatoru bez soda sankcijām.

Maksas TV tirgus ir dinamisks. Situācijā, kad pārsvarā lielākā daļa patērētāju jau izmanto kāda operatora maksas TV pakalpojumu, būtiska loma tirgus iekarošanā ir jaunu tehnoloģiju attīstībā (digitālā televīzija, IP televīzija), piedāvājot jaunus produktus vai iespēju pakalpojumu saņemt augstākā kvalitātē. Taču pašreizējā situācijā tirgus paplašināšanas iespējas ir ierobežotas valsts normatīvā regulējuma un patērētāju zemas maksātspējas dēļ, tā secinājusi KP, analizējot maksas TV pakalpojuma tirgu Latvijā.

«Lattelecom mobilā televīzija šobrīd ir izstrādes stadijā, tādēļ pagaidām neko vairāk negribētos komentēt,» DB norādīja Lattelecom televīzijas daļas direktore Inga Alika, piebilstot, ka Lattelecom strādā arī pie interneta televīzijas funkcionalitātes papildināšanas, kā arī satura uzlabošanas.

«Cilvēku dzīves stils un paradumi strauji mainās – informāciju cilvēki vēlas iegūt ātri un tūlīt. Ja agrāk televīzija bija ekskluzīvi tikai mājas izklaides priekšrocība, tad tagad to ir iespējams skatīties arī tur, kur cilvēki pavada aizvien vairāk laika – datora ekrānā. Interneta televīzija ir arī pasaules tendence, savus televīzijas risinājumus internetā jau ir izstrādājuši tādi lielie pasaules dūži kā Apple un Google. Tādēļ, ejot līdzi laikam, arī Lattelecom kā nozīmīgākais televīzijas pakalpojumu virzītājs Latvijā piedāvā progresīvu produktu,» pamato I. Alika.

TV pakalpojumu jomā arvien nozīmīgāku lomu spēlē tehnoloģiju attīstība un platjoslas interneta pieejamība, atzīmē Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Latvijā notiekot pārejai uz ciparu apraidi, mazās televīzijas gaida apvienošanās vai likvidācija, šodien raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Pēc Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) datiem, Latvijā ir 25 vietējās televīzijas. Dažas no tām nedēļas laikā spēj radīt vienu līdz pusotru stundu ilgas pārraides. Skrundas televīzijas žurnāliste un Latvijas Reģionālo televīziju asociācijas valdes locekle Ieva Benefelde skaidro, ka viņas pārstāvētā vietējā televīzija raida vienreiz nedēļā. Viņu uztrauc, ka, pārejot uz jauno apraidi, dabiskā ceļā izmirs vietējie kanāli.

Par ciparu apraides ieviešanu atbildīgais Lattelecom, norāda, ka Latviju jaunajā apraidē būs iespējams iedalīt astoņās zonās un efektīvākais veids, kā mazās televīzijas varētu strādāt, ir apvienošanās.

Lielākie ieguvēji no pēdējā laika skaļākajām cīņām ir juristi un reklāmisti.

LMT prezidents Juris Binde (pa kreisi) un Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs

Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Tele2

Strīdus būtība

Kurš iegūs, kurš zaudēs

Konkurences padomes vadītāja Ieva Jaunzeme atgādina LMT prezidenta teikto, ka cenu kari nekad nevienam par labu nav nākuši. Tomēr kopumā eksperti ir vienisprātis, ka operatori no šādiem reklāmas rullīšiem neko neiegūst, jo aizmirsta sen zināma patiesība. Proti, lai reklāmai būtu vislabākie rezultāti, tā jāveido saprotami, lai uzrunātu konkrēto auditoriju. Šajās reklāmās operatori vairāk sazinās savā starpā, nevis precīzi «šauj» uz potenciālajiem klientiem. Skatītājiem identiski izmantotā zaļā un dzeltenā cilvēciņa dēļ ir grūti saprast, kura operatora reklāma tā ir. Tādējādi, pēc ekspertu domām, vislielākie ieguvēji no cīņas ir reklāmisti, kas tās rada, un tie, kas tās pārraida vai izvieto. Tiesa, savā ziņā reklāmas savu panākušas, jo ir pamanītas, bet neatbildēts paliek jautājums: vai ieguldītie līdzekļi ir sevi attaisnojuši un panākts pieaugums klientu bāzē?

Optimistiski paziņojot par veiksmīgu īstenoto pāreju uz ciparu apraidi, atbildīgās institūcijas izliekas, ka reģionālās televīzijas neeksistē, tāpēc iespējami Eiropas līmeņa tiesu darbi.

1.jūnija tika atslēgta analogā apraide nacionālajām televīzijām, taču lokālās televīzijas reģionos no Rīgas atslēgt tehniski nav iespējams. Tas ir tāpēc, ka vietējās izmanto savus analogos raidītājus, tātad, ja vien nevēlēsies pašlikvidēties, turpinās raidīt, trešdien raksta Neatkarīgā Rīta avīze.

Nacionālais radio un televīzijas centrs atslēdzis vien tās trīs televīzijas, kurām nomāja savu infrastruktūru. Taču Latvijā kopumā ir 21 vietējā televīzija, un to kopējā auditorija ir ap 300 tūkst. skatītāju liela.

Latvijas reģionālo televīziju asociācijas priekšsēdētājs, divu reģionālo televīziju līdzīpašnieks un vadītājs Jānis Galviņš stāsta, ka pašlaik Saeimas atbildīgajā komisijā panākta konceptuāla vienošanās, ka vēl līdz 2011. gada beigām mazās televīzijas tomēr drīkstēs raidīt analogajā signālā.

Tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā, prokuratūra izteikusi lūgumu uzlikt arestu sešiem digitālās televīzijas raidītājiem ar aprīkojumu, kā arī ciparu televīzijas galvas stacijai, DB apliecināja advokāts Jānis Rozenbergs.

Konkrētu prokuratūras pamatojumu šim lūgumam advokāts gan nevarēja pateikt, jo pašu lūguma tekstu saņems tik rīt no rīta. Taču pamatdoma esot tāda, ka aparatūra ir iegūta noziedzīgā ceļā, līdz ar to arestējama. Tā piederot uzņēmumam Hanna Digital un nodrošinot televīzijas apraidi Rīgas reģionā.

J.Rozenbergs arī norādīja, ka cer, ka aresta gadījumā aparatūra paliks savā vietā, jo savādāk Lattelecom digitālā televīzija Rīgas reģionā nedarbošoties.

Lattelecom sola, ka pieprasītais iekārtu arests skatītājus nekādā veidā neietekmēs, jo iekārtas darbojas un turpina darboties, lai nodrošinātu ciparu apraidi Rīgas reģiona iedzīvotājiem.

No 1.februāra reģionālās televīzijas turpinās raidīt kanālā LTV7 – darba dienu rītos, pusdienlaikā un vakarā, kā arī sestdienu vakaros, kad tiks pārraidīts nedēļas notikumu apskats.

«Esam vienojušies, ka LTV septiņām reģionālajām televīzijām to satura raidīšanai atvēl gandrīz divarpus stundas katru darba dienu un pusstundu sestdienu vakaros. Kopumā tās ir gandrīz 12 stundas nedēļā,» DB informēja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece.

«Manuprāt, šis ir ļoti optimāls risinājums un skatītāju intereses būs pilnībā apmierinātas,» uzskata D. Buceniece.

Reģiona ziņas darba dienās varēs redzēt no 6:45 līdz 7:30; no 12:30 līdz 13:15 un no 22:10 līdz 22:55. Savukārt sestdienās no 19:30 līdz 20:00.

Ciparu TV apraides tīkls Latvijā sadalīts astoņās apraides zonās, līdz ar to katra reģionālā televīzija būs redzama tikai savā apraides reģionā. Reģionālie kanāli būs redzami tikai virszemes apraidē, kā arī tajos kabeļtīklos, kuri ciparu signālu ņemt no ētera.

Latvijas televīzija (LTV) nolēmusi no 2010. gada 1. marta pārslēgt abus LTV kanālus pilnībā uz ciparu virszemes apraidi un pārtraukt to raidīt ar līdzšinējo analogo tehnoloģiju, pirmdien teica LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.

«Pie pašreizējā budžeta, kur mūsu budžets ir mīnus 1.2 miljoni latu, protams, lūgsim Nacionālo radio un televīzijas padomi atbalstīt lēmumu, ka no 1. marta LTV1 un LTV7 ir tikai jaunajā digitālā apraide,» uzsvēra E. Kots.

Viņš atzīmēja, ka ar šo lēmumu LTV atsakās no agrākās ieceres saglabāt LTV1 raidīšanu analogā virszemes tehnoloģijā uz iespējami ilgāku laiku līdz pat Eiropas Savienības nosacītā pilnīgās pārslēgšanās uz ciparu apraidi termiņu ar 2012.gadu, raksta Delfi.

E. Kots uzsvēra, ka par šādu attīstības gaitu atbildība jāuzņemas 2010. gada budžeta veidotājiem Finanšu ministrijai un Saeimai.

Patlaban testa režīmā Lattelecom Interaktīvās TV lietotāji televīzijas kanālos LTV1 un LTV7 var paši izvēlēties raidījumu un filmu valodu – atsevišķas televīzijas pārraides varēs skatīties oriģinālvalodā.

«Līdz skatītājiem tiek nogādāts viens video signāls ar trim skaņu celiņiem. Tas iespējams, pateicoties ciparu televīzijas tehnoloģijām,» skaidro Lattelecom Televīzijas biznesa daļas direktore Inga Alika.

Sākotnēji oriģinālvalodas izvēle testa režīmā tiek nodrošināta Lattelecom Interaktīvās TV skatītājiem. Savukārt, ja testi noritēs veiksmīgi, šāda valodas izvēles iespēja tiks piedāvāta Virszemes TV un citu kabeļtelevīziju skatītājiem, kuru operatori LTV1 un LTV7 signālu retranslācijai saņem no TV programmu zemes apraides ciparu formātā, teikts Lattelecom paziņojumā.

Savu gandarījumu paudis arī LTV ģenerāldirektors Edgars Kots. «Skatoties filmu oriģinālvalodā, var ne tikai izbaudīt aktiermeistarības nianses, bet arī uzlabot savas svešvalodas zināšanas,» viņš pauda.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir nolēmis izbeigt administratīvās lietas izskatīšanu un neizdot administratīvo aktu par Baltcom realizēto reklāmas kampaņu, kurā tika salīdzinātas uzņēmuma pakalpojuma piedāvājuma cenas ar Lattelecom un IZZI.

PTAC secināja, ka Baltcom reklāmas piedāvājums ir maldinošs, jo Baltcom pakalpojuma komplekts nav objektīvi salīdzināms ar Lattelecom pakalpojuma komplektu. Tāpēc centrs aicina Baltcom turpmāk savā darbībā, īstenojot komercpraksi, īpaši veidojot salīdzinoša rakstura piedāvājumus, ievērot normatīvo aktu prasības.

PTAC izvērtēja Baltcom komercpraksi, kas īstenota reklāmas piedāvājumā «VIŅŠ/A SALĪDZINĀJA! Ja domā, ka Tev ir labākais interneta un TV komplekts, – SALĪDZINI!». Proti, Baltcom piedāvājumā tika salīdzināti elektronisko sakaru pakalpojumu komplekti – IZZI komplekts – optiskais internets līdz 100Mbit/s, digitālā TV un 1 tematiskā paka ar mēneša maksu 19,28 Ls, Baltcom komplekts – optiskais internets līdz 100Mbit/s, digitālā TV un 1 tematiskā paka ar mēneša maksu 12,40 Ls, kā arī Lattelecom komplekts – optiskais internets līdz 100Mbit/s, interaktīvā TV, kas arī ir digitālā TV, un 1 tematiskā paka ar mēneša maksu 21,72 Ls.

Ar reti izplatītu praksi - koncertu saviem klientiem - klajā nācis ātro kredītu devējs SMScredit.lv, 18. februārī Arēnā Rīga rīkojot koncertu Mīlestība īstajā brīdī. Bažas radījis fakts, ka ielūgumi uz koncertu ir dāvana, veicot aizņēmumu, raksta laikraksts Diena.

1. februārī ielūgumi uz koncertu jau bija beigušies, ziņojis SMScredit.lv.

Plānots, ka koncertā piedalīsies virkne Latvijā pazīstamu mūziķu, arī Intars Busulis, Aija Andrejeva, grupa Musiqq un Latvijas Radio bigbends ar Maestro Raimondu Paulu pie klavierēm. Taču izskanējušas ziņas, ka mūziķi sākotnēji nav bijuši pilnībā informēti par veidu, kādā cilvēki tiks aicināti uz koncertu, raksta Diena.

Latvijā aizvadītājās nedēļās Elkor tirdzniecības tīkla veikalos, kuros var iegādāties elektropreces, ir vērojams līdz 10% pieaugums TV tirdzniecībā.

«Visi TV ir ar MPEG4 uztvērējiem. Tas varētu būt saistīts gan ar Olimpisko spēļu skatīšanos, gan arī ar pāreju uz ciparu apraidi,» Db skaidroja Elkor grupas valdes loceklis Ronalds Feldmanis.

Arī Db novērojami liecina, ka tirdzniecības vietās iedzīvotājiem ir palielinājusies interese par jaunu televizoru iegādi, turklāt ne visiem ir skaidrs, kādu televizoru izvēlēties un - vai digitālās televīzijas ieviešanas dēļ, tas vispār ir nepieciešams.

«Nekādas paralēles ar televizoru pārdošanas apjomiem un to, ka Latvijā būs digitālā televīzija, vilkt nevaram. Taču šobrīd novērojamais pieprasījums ir tikai un vienīgi pēc televizoriem ar DVB-T dekoderi, kas atbalsta MPEG4 signālu, kas savukārt ir nepieciešams, lai uztvertu digitālo televīziju,» Db norāda LG Electronics Latvia komercdirektors Baltijas valstīs Sergejs Samoiļenko.

Neatkarīgi no tā, vai izdosies drīzumā nopirkt kabeļtelevīzijas un elektronisko sakaru operatoru Baltkom, Izzi mērķis ir kļūt par nopietnu konkurentu Lattelecom visās elektronisko sakaru jomās, saka Izzi valdes priekšsēdētājs Helmuts Kols.

Arī pēc Baltkom paziņojuma 7.aprīlī, ka tas atradis sev finanšu investoru un izsaka pretpiedāvājumu nopirkt 100% Izzi un nomainīt tā vadību, Izzi savu nostāju nemainīja. Izzi preses pārstāvis Oskars Lakšēvics pēc Baltkom paziņojuma informēja, ka Izzi joprojām drīzumā vai arī tālākā nākotnē vēlas nopirkt Baltkom un veidot elektronisko sakaru uzņēmumu, kas varētu konkurēt ar Lattelecom.

Kols jau pirms Baltkom paziņojuma sacīja - viņš zinot, ka Baltkom esot otrs pircējs vai investors.

Kols intervijā pirms šī notikumu pavērsiena teica, ka Izzi centīšoties izvērst konkurenci ar Lattelecom trīs galvenajās jomās, kurās abi uzņēmumi cīnās par klientiem, proti, maksas televīzijas tirgū, interneta pakalpojumu sniegšanā un balss telefonijā.

Ja tuvāko nedēļu laikā valdība neradīs risinājumu komerctelevīziju problēmām, kas saistītas ar nacionālo apraidi, telekompānija LNT kopā ar Latvijas Raidorganizāciju asociāciju paredzējušas rīkot piketu pie Ministru kabineta vai Saeimas, kā arī nepārraidīt ziņas, norāda telekompānijas LNT pārdošanas direktors Guntars Traubergs.

Kā stāsta Traubergs, šonedēļ LNT vēl paredzēta tikšanās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Nav saņemta konkrēta atbilde no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. LNT kopā ar Latvijas Raidorganizācijas asociāciju tuvākajā laikā plāno tikties arī ar ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) vai citiem augsta līmeņa politiķiem.

Paralēli notiek gatavošanās piketam pie Ministru kabineta vai Saeimas, kas varētu notikt tuvāko nedēļu laikā, ko paredzēts pastiprināt, nepārraidot ziņu izlaidumus.

Precīzu laiku, kad LNT pieņems lēmumu par palikšanu vai iziešanu no nacionālās apraides, kļūstot par maksas kanālu, Traubergs vēl neprognozē.