«Juristu aprindās cirkulē runas» – ar šādiem vārdiem vakar pusdienlaikā sākās galvenā ziņa Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vienotajā portālā. Varat iedomāties, cik jaudīgs ir ABLV banku sagrābt gribētāju lobijs, ja sabiedriskais medijs kā pirmo ziņu publicē anonīmu juristu «bažas» par to, ka uzņēmumu varētu likvidēt pašu bankas īpašnieku izvēlēts likvidators, nevis kāds, kuru ieceļ no malas.
Domājiet paši, vai nav dīvaini, ka sabiedriskais medijs, kurš pavisam nesen vēl aktīvi cīnījās pret maksātnespējas administratoru patvaļu un atmaskoja Sprūdu, tagad stāsta pavisam ko citu? Jo «interešu konflikts» tagad, redziet, varot būt tieši īpašnieku izraudzītam bankas likvidatoram, bet nevis aizkulisēs izvēlētam un tad ieceltam likvidatoram.
Zīmīgi, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padome tieši pagājušajā nedēļā FKTK ir iesniegusi jaunu pretendentu sarakstu, no kura tā «nepieciešamības gadījumā» varēs izraudzīties banku likvidatorus. Advokāts Ivars Grunte stāsta, ka uz iekļaušanu šajā sarakstā pretendējuši vairāk nekā 40 advokāti, taču FKTK iesniegtajā sarakstā iekļauto pretendentu vārdus viņš neatklāj, ziņoja Latvijas Radio.
Pagājušā gada nogalē ABLV Bank kredītportfelis bija 1,01 miljardu eiro vērts. Ja noguldītāju līdzekļi banku ir atstājuši, tad šis kredītportfelis nekur nav pazudis. Bankai pieder vērtspapīri, bizness un nekustamais īpašums. Arī ciet aizvērta ABLV banka ir fantastiski gards pīrāgs, ko labprāt notiesātu kāds juristu un politiķu «konsorcijs» no varas aprindām. Kas ir šis juristu lobijs, kas grib sagrābt ABLV, un kas to lobē politiķu aprindās? Tas ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, lai saprastu, kas tālāk notiks ar ABLV banku.
Gadījums ar ABLV Bank ir atšķirīgs no visa, kas bijis iepriekš. Te nav viennozīmīgas nostājas.
Vēlreiz jāatgādina diemžēl savādie signāli no Finanšu ministrijas puses, kas izskanēja pagājušajā nedēļā. Tiklīdz ABLV Bank akcionāri pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, tieši Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs tūlīt paziņoja, ka pastāv iespēja neļaut ABLV Bank pašlikvidēties. Lai arī FKTK ir autonoma valsts iestāde, arī šādi it kā netieši, taču pietiekami skaidri signāli no atbildīgās ministrijas puses ir vērā ņemami. Atcerēsimies, ka arī FKTK vadītāja atrašanās amatā šajos finanšu sektoram vētrainajos laikos, kad krēsli visiem šūpojas, ir stipri atkarīga no politiskā viedokļa un gribas. Nemaz nerunāsim par «aizdomu ēnu», ko uz Latvijas banku sektora uzraudzību ir metusi Ilmāra Rimšēviča lieta. Šādā situācijā, kad uzraudzības sistēmas autoritāte kopumā ir sašūpojusies, tā ir kļuvusi neapšaubāmi vieglāk ietekmējama. Iespējams, ka to var ietekmēt pat ar viedokli. To viedokli, kas ir skaļākais vai kādam, ņemot vērā arī paša neskaidro situāciju, šķiet draudīgs.
Nebrīnīsimies, ka tuvākajā laikā sāks plūst informācijas straume, kuras mērķis būs viens – aizskart ABLV Bank īpašnieku reputāciju, lai radītu viedokli, ka viņiem nevar uzticēt bankas likvidācijas tālāko likteni. Protams, ka to sekmē konteksts, kādā ir notikusi ABLV Bank darbības apturēšana.
ABLV Bank saņēma pārmetumus no ASV Finanšu ministrijas vietnieces un tūlīt pat no tās Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) puses. Starptautiskajā presē ne vienreiz vien ir izteikta arī tāda versija, ka FinCEN nevis bezkaislīgi cīnās pret «naudas atmazgāšanu», bet lobē ASV finanšu sektora intereses pasaulē. Ņemot vērā kaut vai skandālu Panamas dokumentu sakarā, kas ļoti maz skāra tieši ASV ofšoru pozīciju. ASV ar saviem Nevadas, Delavēras un Vaiomingas štatiem pati, kā zināms, ir viena no lielākajām ofšorvalstīm pasaulē. Tomēr informācija pasaules mediju telpā nospiedoši skar britu vai holandiešu teritorijas, pat Šveici, bet tikai ne ASV ofšoru vidi, tikai ne ASV bankas.
Latvijas medijos savukārt jebkurš no ASV institūciju puses nācis viedoklis līdz šim vienmēr ir ticis uztverts pārsvarā absolūti nekritiski. Arī tas var radīt iespaidu, ka banka ir pietiekami neaizsargāts upuris, lai to varētu sagrābt, neizsaucot mediju sašutumu, ja tās īpašniekus izdodas pietiekami nomelnot.
Tomēr gadījums ar ABLV Bank ir atšķirīgs no visa, kas bijis iepriekš. Te nav viennozīmīgas nostājas. Notikumi risinājās kompakti. Sabiedrība pamanīja gan politisko motivāciju, gan to, ka bankas aizvēršanai nav nekāda ekonomiska pamata, jo tai ir finanšu līdzekļi. Sabiedrība ir neizpratnē, kāpēc tiek nobeigts veselīgs Latvijas uzņēmums ar gandrīz tūkstoš strādājošajiem tikai tāpēc, ka kāds citā kontinentā ir izteicis aizdomas. Domāju, ka šī sabiedrība vēlēšanu gadā nepiedos politiķim, kurš atdos saplosīšanai banku. Savukārt bankas pašlikvidācija, norēķinoties ar visiem kreditoriem, būtu viens labs signāls šajā citādi bēdīgajā situācijā, kas rādītu, ka Latvijas bankām tomēr var uzticēties.
LASI ARĪ:
