Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Lielākā daļa (54%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka LR Valsts prezidentam nebūs liela ietekme valdības veidošanas procesā.

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada septembra beigās veiktais pētījums.

Puse (48%) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka prezidenta ietekme drīzāk nebūs liela, savukārt 6% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka prezidentam noteikti nebūs liela ietekme valdības veidošanas procesā.

Tomēr 40% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem tic, ka Valsts prezidentam būs liela ietekme valdības veidošanas procesā. Desmitā daļa (10%) aptaujāto ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka noteikti Valsts prezidentam būs liela ietekme, savukārt mazāk kā trešā daļa (30%) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka prezidentam drīzāk būs liela ietekme.

Gada sākumā, vēl vairākus mēnešus pirms prezidenta vēlēšanām, Latvijas vēstniecības Eiropā saņēmušas Valsts prezidenta kancelejas uzdevumu noskaidrot, kāda šajās valstīs ir prakse attiecībā uz sociālo garantiju piešķiršanu prezidenta laulātajam un eksprezidentam.

Atsevišķi diplomāti šo interesi uztvēruši kontekstā ar gaidāmajām prezidenta vēlēšanām un Valda Zatlera un viņa laulātās draudzenes Lilitas Zatleres vēlmi pamatot sev sociālo garantiju piešķiršanu nepārvēlēšanas gadījumā, vēsta portāls pietiek.com.

Portāla rīcībā esošā informācija liecinot, ka Zatlera kanceleja apsvērusi virzīt grozījumus likumā, lai uz Lilitu Zatleri attiektos tādas pašas dāsnas garantijas kā uz kaimiņvalsts Igaunijas pirmo lēdiju.

Valsts prezidenta kancelejas uzdevums caur Ārlietu ministriju (ĀM) izsūtīts Latvijas vēstniecībām Austrijā, Čehijā, Francijā, Grieķijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Lietuvā, Polijā, Portugālē, Slovēnijā, Somijā, Ungārijā un Vācijā. ĀM vēstule, ko parakstījis ministrijas politiskais direktors Andris Razāns, Par Valsts prezidenta sociālajām garantijām un laulātā statusu vēstniecībām izsūtīta 2011. gada 25. janvārī.

Latvijā šogad septembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.

2020.gada septembra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 70 306 bezdarbnieki, kas ir par 4707 cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 75 013 bezdarbnieki.

Tostarp visstraujāk reģistrētā bezdarba līmenis septembrī samazinājies Kurzemes reģionā, kamēr lēnākais bezdarba līmeņa kritums bijis Latgalē un Vidzemē.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis septembra beigās bija Rīgas reģionā - 6,1%, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 15,4%, kas arī ir samazinājums par 0,4 procentpunktiem.Zemgalē reģistrētā be

zdarba līmenis septembrī samazinājies par 0,5 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,4%, bet Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,7 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Absolūtais vairākums (81%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka Ainars Šlesers, Andris Šķēle un Aivars Lembergs ir oligarhi. Tikai 7 % ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka A.Šlesers, A.Šķēle un A. Lembergs nav oligarhi.

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT , raidījumu 900 sekundes, veiktā aptauja.

12% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Tāpat absolūtais vairākums (89%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā 18 līdz 55 gadiem piekrīt viedoklim, ka oligarhi ietekmē Saeimas, valdības un citu valsts institūciju darbu – 60 % ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka noteikti ietekmē un 29 % uzskata, ka oligarhi drīzāk ietekmē Saeimas, valdības un valsts institūciju darbu.

Tikai 7 % ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka oligarhi neietekmē Saeimas un citu institūciju darbu – 6% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka drīzāk neietekmē, 1 % uzskata, ka noteikti neietekmē valsts institūciju darbu.

Latvijā šogad marta beigās reģistrētā bezdarba līmenis saglabājies 8,2% apmērā no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.

2021.gada marta beigās NVA bija reģistrēti kopumā 74 232 bezdarbnieki, kas ir par 262 cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 74 494 bezdarbnieki.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis marta beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 6,2%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis joprojām bija Latgales reģionā - 16,5%, kas ir tikpat, cik mēnesi iepriekš.

Arī Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis martā nav mainījies, mēneša beigās veidojot 8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,2 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 8,1%, bet Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis sarucis par 0,3 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 8,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Liela daļa (46%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbība pēdējā gada laikā nav būtiski uzlabojusies. Pretējās domās ir 16% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kuri uzskata - KNAB darbībā pēdējā gada laikā vērojami ievērojami uzlabojumi.

To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes jūnijā veiktais pētījums.

11% aptaujāto norādījuši, ka KNAB darbība pēdējā gada laikā noteikti nav uzlabojusies, bet 35% - drīzāk nav uzlabojusies. Savukārt 2% respondentu pauduši, ka tā ir noteikti uzlabojusies, bet 14% - tā «drīzāk» ir uzlabojusies.

Vairāk nekā trešdaļai (38%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Ceturtā daļa (26%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem Jaroslava Streļčenoka darbību KNAB vadītāja amatā vērtē pozitīvi (2% - ļoti pozitīvi; 24% - drīzāk pozitīvi).

Partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) Valsts prezidenta amatam nolēmusi virzīt ilggadējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) kandidatūru, šodien preses konferencē paziņoja JV pārstāvji.

JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis informēja, ka JV šodien ir oficiāli pieteikusi Rinkēviča kandidatūru. Līdz ar JV iepriekš atbalstītā kandidāta, pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita lēmumu nekandidēt partiju apvienības Saeimas frakcija pārrunāja, vai paši ir gatavi izvirzīt savu kandidātu, un pieņēma lēmumu virzīt Rinkēviču.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izteica pateicību Valsts prezidentam Levitam par viņa darbību sabiedrības, Latvijas labā. Tā kā Levits trešdien paziņoja, ka nekandidēs uz Valsts prezidenta amatu, tad JV "ļoti īsā laikā un ļoti lielā vienprātībā" nonāca pie lēmuma par ārlietu ministra Rinkēviča izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam, sacīja valdības vadītājs.

Lielākā daļa (69%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem ir pārliecināti, ka ir sagaidāms pasaules ekonomiskās krīzes otrais vilnis, kas ietekmēs arī Latvijas finanšu stabilitāti.

17% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka noteikti ir sagaidāms, savukārt puse (52%) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka drīzāk ir sagaidāms ekonomiskās krīzes otrais vilnis.

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada septembrī veiktais pētījums.

Tomēr 17% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir pārliecināti par pasaules finanšu stabilitāti un uzskata, ka nebūs otrais ekonomiskās krīzes vilnis, kas ietekmētu arī Latvijas finanšu stabilitāti. 16% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka drīzāk nebūs otrais krīzes vilnis, savukārt 1% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir noteikti pārliecināti, ka nesekos vēl viens ekonomiskās krīzes vilnis.

2013. gada 4. ceturksnī ekonomiski aktīvi bija 1,014 miljoni jeb 66,1% Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem, tostarp 71,3% vīriešu un 61,5% sieviešu.

Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 2,2%, salīdzinot ar 4. ceturksni gadu iepriekš un par 1,2%, salīdzinot ar 2013. gada 3. ceturksni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

4. ceturksnī valstī bija nodarbināti 900,2 tūkst. jeb 58,6% iedzīvotāju no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5,8 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Savukārt neliels nodarbināto skaita pieaugums vērojams salīdzinājumā ar 2012. gada 4. ceturksni, kad šajā vecuma grupā bija nodarbināti 892,8 tūkst. jeb 57,2% iedzīvotāju. Tikai 4% no tiem dažādu iemeslu, kā atvaļinājuma, slimības, bērna kopšanas atvaļinājuma vai mācību dēļ nestrādāja. Nodarbināto skaitā ieskaitīts 6,1 tūkst. iedzīvotāju, kuri, saglabājot bezdarbnieka statusu, bija nodarbināti.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī aprīlī bija 12,9%, kas ir par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā marta aprēķinos. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē 2012.gada aprīļa sākumā bija 132 158, aprīļa beigās – 127 783 bezdarbnieki, līdz ar ko bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 4 375 cilvēkiem.

Darbā šā gada aprīlī iekārtojās 6 070 NVA reģistrētie bezdarbnieki, informē NVA.

Zemākais bezdarba līmenis 2012.gada aprīlī reģistrēts Rīgas reģionā – 9,0%, augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā – 24,1%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis aprīlī bija 13,9%, Zemgales reģionā - 14,4% un Vidzemes reģionā – 15,1%.

Valsts lielākajās pilsētās bezdarba līmenis aprīlī bija: Rīgā – 8,5%, Jelgavā – 9,7%, Ventspilī – 10,8%, Valmierā – 10,6%, Daugavpilī – 12,3%, Jūrmalā – 14,3%, Liepājā – 12,7%, Jēkabpilī – 18,4%, Rēzeknē - 23,4%.

Reģistrētā bezdarba līmenis ir NVA reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars procentos ekonomiski aktīvo iedzīvotāju darbspējas vecumā skaitā. Aktualizētu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu NVA saņem no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vienu reizi gadā - aprīlī. Līdz šim ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits tika aprēķināts kā pēdējo trīs gadu vidējais skaits. Šogad CSP dati aprēķināti tikai par 2011.gadu un aktualizēti, balstoties uz tautas skaitīšanas rezultātiem. Saskaņā ar 2010.gadā CSP veikto pārrēķinu Latvijā bija 1 133 100 ekonomiski aktīvie iedzīvotāji darbspējas vecumā (no 15 līdz 61 gadam), savukārt 2011.gadā - 988 700. No CSP saņemtie dati liecina, ka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits pēc tautas skaitīšanas rezultātiem būtiski samazinājies - par 12,7%, tāpēc reģistrētā bezdarba līmeņa īpatsvars procentos, rēķinot to no būtiski mazāka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, palielinājies, lai arī reģistrēto bezdarbnieku skaitam pēdējos divus mēnešus ir tendence samazināties. Līdz ar to reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2012.gada aprīļa beigās, ņemot vērā CSP aktualizētos datus par ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, bija 12,9%.

Tuvojoties rudens un jaunās apkures sezonai, lielākā daļa (72%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem norādījuši, ka ir gatavi apkures sezonas sākumam, tomēr vairāk nekā puse no tiem, kuri apgalvo, ka nav gatavi gaidāmajai apkures sezonai, par iemeslu tam min augsto maksu par apkuri.

Tā liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada augustā veiktais pētījums.

Trešā daļa (34%) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir norādījuši, ka noteikti ir gatavi apkures sezonas sākumam, savukārt 38% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju norādījuši, ka drīzāk ir gatavi apkures sezonai.

23% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju norāda, ka nav gatavi apkures sezonas sākumam. 18% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju atzinuši, ka drīzāk nav gatavi apkures sezonai, tomēr 5% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju minējuši, ka noteikti nav gatavi jaunajai apkures sezonai.

Divas trešdaļas (69%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka par oligarhiem dēvētās personas - Aivars Lembergs, Ainārs Šlesers un Aandris Šķēle - ietekmē notikumus Latvijas politikā un ekonomikā (23% - noteikti jā; 46% - drīzāk jā).

To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, maija beigās veiktais pētījums.

Piektā daļa (19%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka par oligarhiem dēvētās personas - A. Lembergs, A.Šlesers un A.Šķēle - šobrīd neietekmē notikumus Latvijas politikā un ekonomikā (3% - noteikti nē; 16% - drīzāk nē).

12% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Ceturtā daļa (26%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka pēdējā gada laikā Latvijas politikā ir radušās jaunas, ietekmīgas personas, kuras varētu dēvēt par oligarhiem (6% - noteikti jā; 20% - drīzāk jā).

Latvijā šogad janvāra beigās reģistrētā bezdarba līmenis sasniedzis 8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.

2021.gada janvāra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 72 612 bezdarbnieki, kas ir par 3007 cilvēkiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 69 605 bezdarbnieki.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis janvāra beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 6%, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 16%, mēneša laikā uzrādot straujāko pieaugumu starp reģioniem, - par 0,6 procentpunktiem.

Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis janvārī pieaudzis par 0,5 procentpunktiem, mēneša beigās sasniedzot 7,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis kāpis par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 8%, kā arī Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis audzis par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 8,6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Latvijā šogad februāra beigās reģistrētā bezdarba līmenis sasniedzis 8,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.

2021.gada februāra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 74 494 bezdarbnieki, kas ir par 1882 cilvēkiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 72 612 bezdarbnieki.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis februāra beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 6,1%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 16,5%, otro mēnesi pēc kārtas uzrādot straujāko pieaugumu starp reģioniem mēneša laikā, - par 0,5 procentpunktiem.

Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis februārī pieaudzis par 0,2 procentpunktiem, mēneša beigās sasniedzot 8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis kāpis par 0,3 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 8,3%, bet Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis audzis par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Latvijā janvāra beigās bezdarba līmenis sasniedzis 11,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk, salīdzinot ar decembra beigām, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie 29.janvāra operatīvie dati.

NVA reģistrēto bezdarbnieku skaits janvārī pieaudzis par 1918, sasniedzot kopumā 132 214 bezdarbnieku.

Visstraujāk – par 0,7 procentpunktiem – bezdarba līmenis pieaudzis Jēkabpilī, sasniedzot 14,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Otrs straujākais bezdarba līmeņa pieaugums janvārī vērojams Ventspilī, kur tas pieaudzis par 0,5 procentpunktiem un pašlaik ir 9,8%. Par 0,3 procentpunktiem bezdarba līmenis pieaudzis Valmierā, Daugavpilī un Rēzeknē, kur tas janvāra otrajā pusē ir attiecīgi 10%, 10,4% un 18,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Jelgavā bezdarba līmenis ir 9%, un tas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā decembra beigās. Jūrmalā bezdarba līmenis janvārī pieaudzis par 0,1 procentpunktu, un ir 10,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Eksprezidents Valdis Zatlers Reformu partijas dibināšanas kongresu nolēmis rīkot 23.jūlijā. Latvijas ekonomiski aktīvie pilsoņi vecumā no 18 līdz 55 gadiem jaundibinātajā partijā gribētu redzēt jaunus cilvēkus, kuri līdz šim nav darbojušies politikā (16%), dažādu sfēru profesionāļus (4%), gudrus, spējīgus cilvēkus ar savu viedokli (4%), kā arī atsevišķus politiķus no esošajām partijām (4%).

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada jūlijā veiktais pētījums.

Tāpat ekonomiski aktīvie pilsoņi sagaida Zatlera reformu partijā cilvēkus, kuri ir gatavi strādāt valsts labā (3%), godīgus, nekorumpētus cilvēkus (3%), dažādus populārus cilvēkus, kas šobrīd nedarbojas aktīvajā politikā, kā arī 3% ekonomiski aktīvo pilsoņu vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka svarīgāk par personībām partijā ir citi aspekti.

Ekonomiski aktīvie pilsoņi kā personas, kuras gribētu redzēt V.Zatlera veidotajā partijā, visbiežāk minējuši Ingūnu Sudrabu (7%), Vairu Vīķi – Freibergu ( 3%), Valdi Zatleru (3%), Jāni Maizīti (2%) un Aivaru Lembergu (2%).

1. Valsts prezidenta rīkojums par Saeimas atlaišanu

1) Satversmes 48.pants nosaka, ka Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Satversmē nav noteikti termiņa ierobežojumi Valsts prezidenta tiesībām saistībā ar tuvojošamies Valsts prezidenta, Saeimas vai citām vēlēšanām. Valsts prezidents ir pilntiesīgs, t.i., viņam ir visas Satversmē noteiktās kompetences, līdz savu pilnvaru termiņa pēdējai dienai. Amata pildīšanas termiņa beigu tuvums neietekmē viņa kompetences apjomu.

2) Valsts prezidents pieņem lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu nevis patstāvīgu lēmumu atlaist Saeimu. Lēmumu par Saeimas atlaišanu pieņem tauta tautas nobalsošanā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotā ekspertu grupa šodien nākusi klajā ar otro ziņojumu par Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējām, ziņo Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Lai pilnveidotu valsts pārvaldes modeli, pamatojoties uz minēto ziņojumu, Valsts prezidents ir nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V) likumdošanas iniciatīvu, kurā tiek ierosināts grozīt Satversmi, Ministru kabineta iekārtas likumu un Saeimas Kārtības rulli.

Ziņojumā ietvertie priekšlikumi un ieteikumi izstrādāti, balstoties uz pieredzes un situācijas analīzi mūsu valstī, kā arī uz citu demokrātisko valstu pieredzes apzināšanu un praktiķu izteiktajiem viedokļiem un vērtējumiem. Ekspertu grupa savus priekšlikumus ir formulējusi, stingri vadoties no fakta, ka Latvija ir parlamentāra republika un pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts.

Ar 1. jūliju tiek palielināti dabas gāzes tarifi mājsaimniecībām, tie pieaugs par 15-18%. Lielākā daļa (70%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka gāzes tarifu palielinājums ietekmēs viņu mājsaimniecības materiālo situāciju.

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada jūnijā veiktais pētījums.

47% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka gāzes tarifu kāpums noteikti ietekmēs, savukārt 23% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka gāzes tarifu kāpums drīzāk ietekmēs viņu mājsaimniecības materiālo situāciju.

Savukārt 27% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka gāzes tarifu kāpums neietekmēs viņu mājsaimniecības materiālo stāvokli – 18% iedzīvotāju uzskata, ka drīzāk neietekmēs un 9% iedzīvotāju uzskata, ka tarifu kāpums dabas gāzei noteikti neietekmēs viņu mājsaimniecības materiālo situāciju.

Piektā daļa (20%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem kopumā valdības paveikto pirmo 100 dienu laikā novērtē pozitīvi (19% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju valdības paveikto 100 dienu laikā novērtējuši drīzāk pozitīvi un 1% - valdības paveikto novērtējuši ļoti pozitīvi).

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, janvārī veiktais pētījums.

Pretējās domās ir vairāk nekā puse (55%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri kopumā valdības paveikto 100 dienu laikā novērtējuši negatīvi. Trešdaļa (35%) ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem kopumā novērtē drīzāk negatīvi valdības paveikto 100 dienu laikā, savukārt piektā daļa (21%) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju novērtē ļoti negatīvi valdības paveikto šajā laika periodā.

Ceturtajai daļai (25%) aptaujāto respondentu nav konkrēta vērtējuma par valdības paveikto šajā laika periodā.