Vecrīgā esošais klubs “Četri balti krekli” uzsāks nākamo sezonu, kuras jaunums –- tiek atcelta kluba ieejas maksa.

Ņemot vērā to, ka Latvijā ir palicis maz klubu, kas prasa ieejas maksas, arī “Četri balti krekli” ir pieņēmis lēmumu, ka šis būs pirmais gads, kad samaksa par ieeju vairs netiks prasīta.

Kluba līdzīpašnieks un vadītājs Ainārs Tamisārs par jauno kluba sezonu noteic, ka būtiski nekas jaunajā sezonā nebūs mainījies. “Vieta tā pati, publika tā pati. «Mums jau vairākus gadus ir savs koncepts, sava publika, un apmeklētāji mūs nesaprastu, ja mēs, ko mainītu,»” stāsta Ainārs Tamisārs. Nemainīgi paliek arī vecuma ierobežojumi –- trešdienās un ceturtdienās ieeja no 18 gadu vecuma, piektdienās un sestdienās no 21 gada vecuma.

Literāri muzikālais klubs Četri balti krekli šogad pirmo reizi izlēmis strādāt vasaras režīmā, šādi piemērojoties ārvalstu tūristu plūsmai Vecrīgā, liecina tā izplatītā informācija.

Četru baltu kreklu līdzīpašnieks Normunds Jakušonoks informē, ka trešdienās un ceturtdienās ierasti latviskais mūzikas formāts tiks nedaudz «atšķaidīts» ar dzīvespriecīgām un tautā iemīļotām ārzemju dziesmām.

N. Jakušonoks piebilst, ka pārmaiņas vasarā būs arī literāri muzikālā kluba Četri balti krekli darba laikā, un muzikālā ikvakara programma turpmāk sāksies nevis 22:00, bet 23:00,

Līdz jaunās sezonas sākumam ieeja uz visiem pasākumiem būšot bez maksas.

«Lai gan vasaras laiks un Vecrīgas atmosfēra mudina uz visādām vaļībām apģērbā, taču 15 darba gados iedzīvināto «dresskodu» gan mēs turpināsim saglabāt. Nekādu sporta apģērbu! Un nekādu sporta apavu!» precizē N. Jakušonoks.

Šoruden Rīgas klubs Četri balti krekli uzsāks sešpadsmito sezonu, bet Jelgavas krekli – trīspadsmito –, uzņēmums plāno attīstīt franšīzes konceptu

SIA Četri balti krekli 2000. gada pavasarī izveidoja četri biznesa partneri – Ainārs Tamisārs, Normunds Jakušonoks, Anrijs Tamisārs un Oskars Tutiņš. 2003. gadā Jelgavā tika atvērti Jelgavas krekli (SIA Pilsētas klubs). Šobrīd SIA Četri balti krekli īpašnieki ir A. Tamisārs un N. Jakušonoks. SIA Pilsētas klubs pieder Aināram Tamisāram.

Katru gadu Četri balti krekli dodas uz pasaules čempionātiem hokejā, attiecīgajā valstī ierīkojot fanu krodziņu. «Sākām ar Kanādas čempionātu, kas 2008. gadā notika Halifaksā. Šogad bija Maskavas baltie krekli, nākamajā gadā organizēsim Ķelnes baltos kreklus. Mūsu krodziņā pulcējas vairāki tūkstoši Latvijas hokeja izlases fanu, kas ir atbraukuši atbalstīt komandu. Jebkurā gadījumā – vai nu komanda ir uzvarējusi, vai zaudējusi – ir iemesls, ko atzīmēt,» uzsver A. Tamisārs. Viņš stāsta, ka ir bijusi iecere atvērt klubus arī citās Latvijas studentu pilsētās, piemēram, Valmierā, Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī. «Šobrīd tādu pavisam konkrētu plānu nav, gaidām īsto mirkli. Ir doma izstrādāt franšīzi un tādā veidā izplesties. Pašlaik tiek gatavoti nepieciešamie dokumenti, kas nav lēts prieks. Franšīzes devēja dokumentu komplekts izmaksā 10-20 tūkstošus eiro,» norāda A. Tamisārs.

Orientēšanās uz pašmāju tirgu ir ļāvusi SIA Kate nostiprināt pozīcijas; to nebiedē konkurence, kas saasināsies, tirgū ienākot IKEA

SIA Kate 23 gados ir apmēbelējis daudzus Latvijas birojus un publiskās telpas. No pieciem uzņēmuma dibinātājiem, šobrīd pie vadības grožiem ir palicis tikai viens – SIA Kate īpašnieks un valdes loceklis Jānis Vējš. Savu ilgo darbību biznesā viņš skaidro ar mīlestību pret mēbelēm.

Nezināšana palīdz nebaidīties

1993. gada vasarā SIA Kate izveidoja Juris Kalnrācenis, Ainārs Tamisārs, Juris Bogdānovs, Didzis Neļķe un Jānis Vējš. «Savā ziņā tā bija tāda puiciska aušība, nevienam no mums nebija nedz pieredzes, nedz zināšanu. Bijām draugi, skola beidzās, stipendija arī. Sapratām, ka kaut ko vajag darīt – Jurim bija izpratne par biznesu, kāda nu tā varēja būt 90. gadu sākumā, man bija padziļinātas zināšanas par mēbelēm – esmu kokapstrādes inženieris, Aināram bija izpratne par finansēm un grāmatvedību, – tā arī viss sākās,» pirmsākumus atminas J. Vējš. Viņš atzīst, ka dažkārt nezināšana biznesa veidošanā ir pat labāka par pieredzi. «Sasniedzām to, ko bieži vien ar pieredzi un prātu nemaz nevarētu iedomāties.» Tas gan ir raksturīgi visam 90. gadu sākuma biznesam. Ar J. Vēja tēva žigulīti puiši brauca uz Igauniju un Lietuvu, tur pirka mēbeles un, cik varēja iekrāmēt bagāžniekā, veda uz Latviju. Tad apstaigājuši zināmākās bankas un cilvēkus, kurus pazina, uzrunāja viņus un piedāvāja piegādāt mēbeles un iekārtot birojus. Pirmais klients bija VEF banka, kura iegādājās biroja krēslu galvenajai grāmatvedei par 140 rubļiem. Uzņēmuma sākuma kapitāls bija 300 rubļi, to ieguldīja J. Bogdānovs. «Ar to pietika, lai varētu ieliet benzīnu un veikt iemaksu par pirmajām mēbelēm. Nekādus kredītus neņēmām.»

Šonedēļ sākušies zemes darbi teritorijā starp Rūpniecības ielas veikalu Elvi un slimnīcu Ģintermuiža Jelgavā. Tur top jauns futbola laukums biedrības Futbola klubs Jelgava vajadzībām, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Lielo darbu ģenerāluzņēmējs ir SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate.

Vairākus gadus pilsētas futbolistiem un līdzjutējiem nācās samierināties ar faktu, ka kārtējās Latvijas virslīgas sezonas pirmās mājas spēles FK Jelgava aizvada Olaines stadionā. Izskaidrojums vienkāršs – Zemgales Olimpiskā centra (ZOC) lielās arēnas dabīgais segums nav piemērots agra pavasara futbolam. Savukārt ZOC mākslīgā seguma laukums pēc saviem parametriem neatbilst virslīgas prasībām.

«Ir pamatotas cerības, ka nākamo sezonu varēsim sākt jaunajā laukumā Kārklu ielā 6,» lēš FK Jelgava radošais direktors un biedrības Latvijas futbola virslīga valdes priekšsēdētājs Ainārs Tamisārs.