Nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, ir svarīgi, lai sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiktu veiktas Latvijā; uzņēmēji gaida vienkāršāku, caurspīdīgāku un prognozējamāku procesu

Parasti darba ņēmējs ir sociāli apdrošināts tajā valstī, kurā strādā, taču, nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, viņš var palikt sociāli apdrošināts valstī, kurā dzīvo. Lai nodrošinātu to, ka robežu šķērsojošie darba ņēmēji turpinātu saglabāt uzkrātās sociālās apdrošināšanas tiesības un vienlaikus būtu sociāli apdrošināti vienā valstī, Latvija kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) īsteno sociālās drošības shēmu koordināciju starp ES/EEZ dalībvalstīm un Šveici. Īstenošanas instrumenti ir regulas, kurās ietvertie nosacījumi balstās uz četriem pamatprincipiem - vienlaikus persona var tikt apdrošināta vienā dalībvalstī; vienlīdzīga attieksme; apdrošināšanas periodu summēšana; pensiju un pabalstu eksports. Sociālās drošības jomā patlaban ir spēkā arī vairāki starpvalstu līgumi. Tādi ir noslēgti ar Ukrainu, Kanādu, Baltkrieviju, Krieviju un Austrāliju.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Latvijā pērn 11 uzņēmumi vidēji mēnesī uz vienu darbinieku valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksās maksājuši vairāk nekā 3000 eiro

TOP 9 valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu rekordisti 2018.gadā skatāmi raksta galerijā!

To rāda SIA Lursoft pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem. Interesanti, ka lielākās valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas uz vienu darbinieku lielākoties maksājuši uzņēmumi, kuru darbinieku skaits ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms – viens līdz pieci. Tajā pašā laikā ir arī sava veida izņēmumi, piemēram, SIA Uralkali Trading, kuram pērn norādītais darbinieku skaits ir 33 un vidēji uz vienu darbinieku ik mēnesi samaksāti 5.97 tūkst. eiro. Vēl vairāk darbinieku – 50 – norādīts SIA Forticom, kas vidēji katram strādājošajam valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas samaksājis 2,65 tūkst. eiro apmērā. Arī SIA Tradintek nodarbinājis 21 darbinieku un vidēji katram strādājošajam valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas samaksājis 3,07 tūkst. eiro. Nenoliedzami, ka līdz šim vairāk ir pamanīti tieši tie uzņēmumi, kuri valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksās ik gadu samaksā daudzus miljonus eiro, bet ēnā palikuši tie, kuri vidēji uz vienu darbinieku samaksā ievērojamas summas.

Stājas spēkā vairākas izmaiņas nodokļu jomā, kuras skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Tostarp no 1.jūlija tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā - 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

No 1.jūlija no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā.

Nepieciešamās izmaiņas valsts veselības apdrošināšanas sistēmā plānots veikt kopā ar nodokļu reformas pārskatīšanu 2021.gadā, tādējādi veselības apdrošināšanas sistēmas uzlabojumus atliekot par vienu gadu, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Vakar sadarbības sanāksmē Viņķele prezentējusi priekšlikumu atteikties no diviem veselības apdrošināšanas groziem, tā vietā veselības apdrošināšanu veicot caur sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā to jau dara vispārējā nodokļu režīmā strādājošie. Tas nozīmē, ka šāda sistēma tiktu attiecināta arī uz alternatīvajiem nodokļu režīmiem, vienlaikus ieviešot jaunu sociālās apdrošināšanas veidu veselības apdrošināšanai cilvēkiem, kas neveic nekādu sociālo apdrošināšanu.

«Šī bija tā reize, kad Veselības ministrija gāja ātrākā tempā un ar radikālāku piedāvājumu nekā valdība kopumā. Tika nolemts, ka šie principi tiek atbalstīti - mēs neieviešam divus grozus, veselības apdrošināšanu veicam caur sociālo apdrošināšanu, un tā ir obligāta. Būtiskākās izmaiņas - valdība grib to skatīt kopā ar alternatīvo nodokļu revīziju, visdrīzāk ar būtiskām mikrouzņēmuma nodokļa režīma izmaiņām. Tas nozīmē, ka šos principus mēs ieviešam vēlāk,» skaidroja ministre.

Pirmajā septembra nedēļā brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas ir veikuši jau 193 iedzīvotāji vairāk nekā 22 tūkstošu eiro apmērā, informē Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Evija Štālberga.

Aptuveni 40 % iedzīvotāju veselības apdrošināšanas iemaksas veikuši ne tikai par šo, bet jau arī par 2019. gadu.

Vienlaikus iedzīvotāji aktīvi izmanto iespēju aizpildīt tiešsaistes (online) testu vietnē apdrosinaties.lv, lai noskaidrotu savu apdrošināšanas statusu un to, vai viņiem ir jāveic brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas. Līdz šim tests ir aizpildīts vairāk nekā 11 tūkstoši reižu.

Jau ziņots, ka saistībā ar valsts veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanu no šī gada 1. septembra iedzīvotāji var veikt veselības apdrošināšanas iemaksas. Savukārt iedzīvotāji, kuri veic sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā vai atbilst kādai no 21 valsts apdrošinātajām iedzīvotāju grupām (pensionāri, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies bezdarbnieki u.c.), ir apdrošināti automātiski un papildu iemaksas viņiem nav jāveic.

Publiski izskanējusī informācija par plānoto nodokļu reformu ļauj izteikt prognozi, ka izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmē var veicināt popularitāti darba devēju iemaksām privātajos pensiju fondos, skaidro Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Tāpat arī jāatzīmē, ka jau tagad darba devēju iemaksas privātajos pensiju fondos finansiāli ir izdevīgākas par individuālajām - no tām netiek veiktas darba devēja 23.59% apmērā un darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas iemaksas 10.50% apmērā, kopā veidojot 34.09%. Tāpat arī netiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 23% apmērā. Jāatzīmē, ka kapitāla izņemšanas brīdī iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiks ieturēts no darba devēja veiktām iemaksām.

Individuālās iemaksas tiek veiktas pēc visu nodokļu nomaksas. Pat neraugoties uz to, ka par tām var atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokli, tas ir finansiāli mazāk izdevīgs veids kā veidot uzkrājumus privātajā pensiju fondā, ņemot vērā, ka vēl joprojām tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas pilnā apmērā. Samazinoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmei no 23% līdz 20%, nodokļu atvieglojumu efekts, veicot individuālās iemaksas privātajos pensiju fondos, kļūst relatīvi mazāks, samazinoties atmaksas summai. Savukārt darba devēju iemaksu finansiālais izdevīgums nesamazinās, jo lielākoties balstās uz sociālās apdrošināšanas iemaksu ietaupījumiem - kopā 34.09%.

Nodokļu reformas ietvaros ar 2018. gada 1. janvāri vairākas būtiskas izmaiņas skars arī saimnieciskās darbības veicējus (pašnodarbinātās personas), tostarp arī zemnieku saimniecības īpašniekus un individuālos komersantus, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Galvenās izmaiņas saimnieciskās darbības veicējiem ir saistītas ar to, kā tiks aprēķināts ienākums, no kura jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēm un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Lielai daļai saimnieciskās darbības veicēju nākamgad no ienākumiem būs jāmaksā mazāks nodoklis, jo ir ieviesta progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. Tas nozīmē, ka gada ienākumiem līdz 20 004 eiro tiks piemērota 20% iedzīvotāju ienākuma likme (līdzšinējo 23% vietā); ienākumiem no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro tiks piemērota 23% likme, un tikai tai ienākumu daļai, kas pārsniegs 55 000 eiro tiks piemērota 31,4% likme.

Ja Latvijas darba devējs nosūta Latvijas darbinieku uz Apvienoto Karalisti, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas jāveic Latvijā un potenciāli arī Apvienotajā Karalistē.

Vispārīgā gadījumā sociālās iemaksas ir veicamas valstī, kurā persona faktiski strādā. Proti, ja darbinieku nosūta ilglaicīgā komandējumā no Latvijas uz Lielbritāniju, tad sociālās iemaksas jāveic Lielbritānijā.

Taču līdz šim bija iespējams izmantot izņēmumu no šī pamatprincipa, ja personai ir bijis mērķis neuzturēties ilgstoši Lielbritānijā un atgriezties atpakaļ Latvijā. Tad bija iespējams iegūt tā saucamo A1 sertifikātu un turpināt veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas Latvijā. Tas nozīmē, ka, nosūtot darbinieku no Latvijas veikt kādu uzdevumu uz Lielbritāniju ar mērķi vēlāk atgriezties atpakaļ Latvijā, sociālās iemaksas turpina veikt Latvijā.

Informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras problēmu dēļ Nacionālais veselības dienests (NVD) gada sākumā nebūs spējīgs dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos - pamata un pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

NVD ir izplatījis paziņojumu, kurā informē, ka 31.decembrī NVD savā IT infrastruktūras darbībā, kurai ir jānodrošina veselības aprūpei apdrošināto personu datubāzes darbība tiešsaistē, konstatējis darbības kļūdu, tāpēc līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir jāievēro 2018.gada pacientu pieņemšanas nosacījumi, kas neparedz iedzīvotāju dalīšanu divos grozos.

NVD apgalvo, ka dienesta sistēmās notiek kļūdu novēršanas darbi, tādējādi pacientu statuss tiešsaistē nav pieejams.

Plašāku redzējumu par to, cik IT problēmas ir lielas un cik drīzā laikā tās varētu atrisnāt, NVD pārstāvji vēl nesniedza.

NVD direktore Inga Milaševiča vēl 28.decembrī preses konferencē apgalvoja, ka veselības aprūpei apdrošināto personu datubāze ir gatava, tomēr uzsvēra, ka tehnisku problēmu gadījumā, ja ārstniecības iestādēm nebūs elektroniski pieejama informācija par pacienta apdrošināšanas statusu, tad pakalpojumus pacientam sniegs atbilstoši iepriekšējai kārtībai - neiedalot pacientus apdrošinātajos un neapdrošinātajos.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) jaunajā veselības apdrošināšanas sistēmā piedāvās neapdrošinātajiem noteikt mazu, bet obligātu iemaksu, kas faktiski nozīmēs vienota veselības aprūpes pakalpojumu groza ieviešanu Latvijā, sacīja politiķe.

Lai gan patlaban pieņemts lēmums nepieciešamās izmaiņas valsts veselības apdrošināšanas sistēmā veikt kopā ar nodokļu reformas pārskatīšanu 2021.gadā, konceptuāls piedāvājums jau ir gatavs. Kā norādīja Viņķele, tas paredzēs, ka visi, kuri gūst ienākumus no darba, maksās sociālās apdrošināšanas iemaksas veselībai 1% apmērā no sociālās apdrošināšanas iemaksām, ko veic no minimālās algas. Pieaugot minimālajai algai, attiecīgi pieaugs arī maksājums, piebilda ministre.

Viņa norādīja, ka valsts apdrošināto personu sarakstu, kurā ietilpst, piemēram, pensionāri un cilvēki ar pirmās un otrās grupas invaliditāti, plānots papildināt ar cilvēkiem ar trešās grupas invaliditāti, kā arī ar cilvēkiem, kuri kopj cilvēkus ar pirmās un otrās grupas invaliditāti.

Lai motivētu darbiniekus, uzņēmumu vadītājiem jāņem vērā dažādi aspekti, tostarp dažādu stimulu efektivitāte un to reālās izmaksas. Prakse rāda, ka vislabākie rezultāti tiek sasniegti, kad bonusi tiek pielāgoti darbinieku vēlmēm.

Populārākie bonusi ir konkurētspējīgs atalgojums, piemaksas par sasniegumiem, profesionālās izaugsmes iespējas, veselības apdrošināšana, elastīgs darba laiks, kā arī uz uzņēmuma rēķina nodrošināta ēdināšana un transports.

Naudas prēmijas ir efektīvas, bet ar lieliem nodokļiem

Viens no populārākajiem un darbinieku visaugstāk novērtētajiem stimuliem ir naudas prēmijas. Šīs prēmijas var izmaksāt katru gadu, pusgadā, ceturksnī vai pat reizi mēnesī. Bieži vien tās piešķir, pamatojoties uz sniegumu, darba kvalitāti vai sasniegtajiem rezultātiem. Taču svarīgi atzīmēt, ka gada vai ceturkšņa prēmijas tiek apliktas ar nodokli līdzīgi kā parastā alga: tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 20% vai 23% (31%) apmērā un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (10,50% darbinieka daļa + 23,59% darba devēja daļa).

Nelegālie ienākumi jeb aplokšņu algas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā iedzīvotāju vidējā vecuma pensija joprojām ir teju trīs reizes mazāka nekā pārtikušajās Eiropas valstīs.

Vienlaikus pensiju uzkrāšanā vērojamas pozitīvas tendences - pērn iedzīvotāji daudz aktīvāk pieteicās mūža pensijas apdrošināšanai, šim mērķim otrajā pensiju līmenī novirzot teju uz pusi jeb par 44,1% vairāk naudas nekā 2019. gadā. Pērn pieauguši arī iedzīvotāju ilgtermiņa uzkrājumi apdrošināšanas sabiedrībās, kurus pamatā izmanto vecuma pensijām.

Pensijas vecums 70 gados

Vairumā attīstīto valstu cilvēki dzīvo un saņem pensijas arvien ilgāk, tāpēc valdības paaugstina pensionēšanās vecumu, reformē pensiju sistēmas, lai padarītu pensijas mazāk dāsnas. Kāda ir situācija Latvijā – ar ko jārēķinās, domājot par vecumdienu nodrošinājumu tiem, kas šobrīd ir ekonomiski aktīvi vai nesen sākuši darba gaitas?

Piedāvājums samazināt darbaspēka nodokļus, tādējādi atvieglojot uzņēmumu iespējas algot darbiniekus krīzes periodā var sagraut sociālās apdrošināšanas sistēmu. Šādā situācijā nevar "ķerties klāt" sociālajām iemaksām.

Mehāniska samazināšana var radīt citas problēmas

Nenoliedzami, darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir salīdzinoši liels, tomēr mehāniska tā samazināšana var radīt citas problēmas. Darbaspēka nodokļu slogu pamatā veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Paraugoties uz šīm komponentēm atsevišķi, ir skaidrs, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums neko īsti nedos. Piemēram, ja darbiniekam ir divi apgādājamie un 2020. gadā atvieglojuma apmērs par apgādībā esošu personu mēnesī ir 250 eiro, kopējais atvieglojuma apmērs veido jau 500 eiro. Ja bruto darba samaksa ir nedaudz virs 500 eiro, nodokļa faktiski nav.

Saeimā galīgajā lasījumā pieņemta virkne būtisku izmaiņu iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN), kā arī likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu», kas no nākamā gada 1.janvāra skars arī autoratlīdzību saņēmējus un izmaksātājus. Nodokļu reformas ietvaros mainītas ne tikai autoratlīdzības saņēmēju attaisnoto izdevumu kategorijas un paaugstināts to procentuālais slieksnis, bet arī ieviesta darba pasūtītāja sociālā nodokļa iemaksa un veikti citi nozīmīgi likuma grozījumi. Kas jāņem vērā autoratlīdzību saņēmējiem un izmaksātājiem, turpinot darbu saskaņā ar jaunajām likuma normām, skaidro «Swedbank» Finanšu institūta eksperti.

«Viens no vissvarīgākajiem jaunievedumiem, par kuru autoratlīdzības līguma slēdzējiem noteikti jāatceras, ir izmaiņas līdzšinējā kārtībā, kādā tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Turpmāk tās būs jāveic ne tikai autoratlīdzības saņēmējam, bet arī darba pasūtītājam. Iemaksas apjomam, ko no saviem līdzekļiem veic autordarba pasūtītājs un kas paredzēts autoratlīdzības saņēmēja valsts pensiju apdrošināšanai, vajadzēs sastādīt 5% no autoratlīdzības līguma summas,» norāda «Swedbank» Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Arī autoratlīdzības saņēmējam jārēķinās ar pārmaiņām – proti, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likme pēc jaunā gada pieaugs par 1%, sasniedzot 32,13% no līguma summas. Likmes pieaugumu ietekmēs veselības aprūpes finansēšanas likums, kuram stājoties spēkā, tiks piemērots jauns sociālās apdrošināšanas veids – veselības apdrošināšana. Plānots, ka tās ieņēmumi tiks novirzīti veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. Tiesa, autoratlīdzības saņēmējs arī turpmāk varēs izvēlēties neveikt sociālās iemaksas, ja autoratlīdzības saņemšanas brīdī vienlaikus būs nodarbināts pie darba pasūtītāja, kur saņem vismaz minimālo darba algu.

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Saeima piektdien, 28.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma likumus, lai no nākamā gada valstī īstenotu nodokļu politikas reformu.

Jaunā tiesiskā regulējuma izskatīšanas gaitā par likumprojektu virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns atzīmēja, ka «nodokļu politikas reforma paredz būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī un sociālajās iemaksās, jaunu nodokļa maksāšanas režīmu uzņēmumiem un izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kā arī lielākus atvieglojumus ģimenēm ar bērniem un iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Lai īstenotu tā sauktos lielos reformas pasākumus, paredzēti arī kompensācijas mehānismi, un tie galvenokārt saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanu un nodokļu administrēšanas uzlabošanu».

Nākamgad minimālā alga būs 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Tāpat nākamgad pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 - 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī - 2020.gadā. Pensijām neapliekamais minimums nākamgad palielināsies līdz 250 eiro mēnesī (patlaban 235), bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī. Neapliekamo minimumu piemēros uzreiz, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Labklājības ministrijas (LM) piedāvājumi ieviest 5% sociālās iemaksas no saimnieciskās darbības un autoratlīdzībām ir mēģinājumi panākt to, lai visi budžetā maksātu vismaz minimālas sociālās iemaksas, šorīt Latvijas Radio skaidroja labklājības ministrs Jānis Reirs (V).

Reirs pilnībā noraidīja jebkādas aizdomas par to, ka LM darbotos banku lobija interesēs. Politiķis skaidroja, ka šis ir jau otrais vai trešais piedāvājums, kā visus iedzīvotājus piespiest parūpēties par savu nākotnes pensiju vismaz minimālā apmērā - pirmais bija piedāvājums ieviest obligātas minimālās sociālās iemaksas, taču Saeima «ļoti draudzīgi» tās pērnā gada izskaņā atcēla, tāpēc tagad tiekot meklēti jauni risinājumi.

Politiķis pieļāva, ka Saeima noraidīs arī jauno priekšlikumu, un solīja, ka LM neapstāsies un turpinās meklēt citus veidus situācijas risināšanai, viens no kuriem varētu būt piedāvājums pārnest visas sociālās izmaksas, kas saistītas ar cilvēkiem, kas neveic sociālās iemaksas, uz valsts pamatbudžetu.

No šodienas Latvijā tiek ieviesta valsts veselības apdrošināšana, paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums.

Ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnā.

Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.

Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Personas, kuras neveic sociālās iemaksas, bet vēlas saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, valsts budžetā brīvprātīgo iemaksu veidā varētu samaksāt ap 7 miljonus eiro, šodien žurnālistiem pieļāva veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Politiķe teica, ka 7 miljoni eiro esot aptuvenā aplēstā summa, ko gadā varētu iemaksāt 30 000 cilvēku, kuri, pēc ministres aplēsēm, varētu nebūt automātiski apdrošināti, jo nav legālā darba ņēmēji vai valsts pasargātās iedzīvotāju grupas.

Personām, kuras neveic sociālās iemaksas un nav automātiski apdrošinātas, veselības apdrošināšanai no nākamā gada šogad iemaksas jāveic 1% apmērā no minimālās mēnešalgas jeb 51,60 eiro gadā, 2019.gadā - 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,80 eiro gadā, bet 2020.gadā - 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā.

Čakša atgādināja, - lai saņemtu veselības aprūpi nākamgad, jāveic iemaksa 51,60 eiro apmērā jau šogad, lai nebūtu nākamgad jāveic jau 206,40 eiro maksājums. Lai saņemtu valsts veselības aprūpes pakalpojumus iemaksām jābūt veiktām par iepriekšējo un tekošo gadu, atgādināja ministre.

Valstij interesē, lai grāmatveži būtu "vietējais" nodokļu inspektors un ziņotājs – sabiedriskais bezmaksas palīgs cīņā ar ēnu ekonomiku, aizdomīgiem darījumiem un klientiem, tāpēc pieauga prasības par dažādu "ziņojumu" iesniegšanu, darījumu un klientu obligātām pārbaudēm u.tml., savukārt uzņēmumu vadītājiem un darbiniekiem – kā sava veida padomdevējs un konsultants, vidutājs starpvalsti un uzņēmēju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle, SIA Numeri valdes locekle Lilita Beķere. Viņa uzsver, ka grāmatvežiem pēdējie gadi ir bijuši pārpilni ar visdažādākajiem izaicinājumiem, sākot ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un Sankciju likuma prasību izpildi, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā diferencētā minimuma piemērošanu, vienotā nodokļu konta negaidītajiem pārsteigumiem, kam turpinājums būs minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā apmēra ieviešana, un galu galā arī kriminālatbildība gadījumā, ja uzņēmums deklarējis neesošu – fiktīvu – PVN darījumu (pat neraugoties uz to, ka uzņēmums deklarē, bet grāmatvedis iesniedz), kas ir līdzīgi kā padomju laikos, kad cietumā lika grāmatvežus, bet ar niansi – kopā ar direktoru.

No nākamā gada personām, kuras neveiks sociālās iemaksas un nebūs veikušas arī brīvprātīgās iemaksas, pienāksies pakalpojumu pamatgrozs, kurā plānots iekļaut arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Kā ceturtdien žurnālistus informēja veselības ministre Anda Čakša (ZZS), no nākamā gada veselības aprūpes pakalpojumi tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnajā grozā.

Čakšai gan par šo dalījumu joprojām esot dalītas jūtas, jo no vienas puses kā ārste viņa vēlētos «visiem visu uzreiz», tomēr kā ministrei viņai jāsaprot dažādie ieguvumi, kas gūti kompromisa dēļ. Papildu finansējums veselības aprūpē ļāvis uzlabot pacientu iespēju nokļūt pie ārsta, kā arī palielināt atalgojumu mediķiem, norāda ministre.

Viņa informēja, ka pamatgrozā tiek iekļauta neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām.

Spējam, nespējam, drīkstam, nedrīkstam. Ko valdības lēmums samazināt bezdarbnieka pabalstu nozīmē no nodokļu teorijas skatupunkta?

Veidojot jauno valsts budžetu un vērtējot dažādas izmaksas, tiek lemts par to, vai samazināt bezdarbnieka pabalstu izmaksu apmēru un ilgumu. Motīvs pietiekami vienkāršs: izmaiņas motivēs cilvēkus ātrāk atgriezties darba tirgū; tiks ietaupīti 12 miljoni eiro.

Šobrīd izskatās, ka lēmums tiks pieņemts ar vieglu roku, uzskatot, ka tā drīkst un tā vienkārši būtu pareizi, jautājumam pieejot tīri matemātiski, ignorējot sociālās apdrošināšanas būtību, darbības pamatprincipus un mērķus, pakalpojuma saņēmēja un sniedzēja attiecību elementu.

Bezdarbnieka pabalsts nav vis valsts dāvana vai kāds citāds labvēlības žests grūtdieņiem. Tas ir viens no sociālās apdrošināšanas veidiem. Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu iegūst tikai tie, kuri veic sociālās apdrošināšanas iemaksas (ik mēnesi speciālajā budžetā iemaksā 1,84 % no savas algas).

Plānots, ka no 2021.gada 1.janvāra valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme būs 34,09%.

No šī paša datuma, bet, ievērojot pārejas periodu līdz 2021.gada 30.jūnijam, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs būs sociāli apdrošināms kā pašnodarbinātais, bet mikrouzņēmuma darbinieki - kā darba ņemēji vispārējā gadījumā.

To nosaka 9.oktobrī, valdības sēdē pieņemtais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"". Likumprojekts tiks iensniegts izskatīšanais Saeimā nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē.

Minimālais socnodoklis var kļūt par spridzekli 

Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas apmēra ieviešana ar mērķi nodrošināt cilvēka...

Likumprojektā ir paredzēts, ka no 2021.gada 1.jūlija obligāto iemaksu likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie būs 10%. Savukārt 2022.gadā pašnodarbinātajiem, kuru ienākums mēnesī nesasniedz minimālo algu, būs jāveic obligātās iemaksas 10% pensiju apdrošināsanai no minimālās algas.

Tiem pašnodarbinātajiem, kuru ienākums pārsniedz minimālo algu, būs jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajam noteiktajiem apdrošināšanas veidiem vismaz no minimālās algas un 10% no ienākumu starpības. Sasniedzot ienākumu 20 004 eiro, no pārsnieguma daļas jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajam noteiktajiem apdrošināšanas veidiem, bet no 2023.gada 1.janvāra pašnodarbinātajiem būs jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajam noteiktajiem apdrošināšanas veidiem no visa ienākuma.

No 2021.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim autoratlīdzības izmaksātājs no autoratlīdzības ieturēs 25%, kas sadalās 80% valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un 20% iedzīvotāju ienākuma nodoklim. Autoratlīdzības saņēmējs tiks apdrošināts ne tikai pensiju apdrošināšanai, bet arī invaliditātei, slimībai, maternitātei, paternitātei un veselībai. Ja no saņemtās autoratlīdzības VSAOI objekts nesasniegs minimālās algas apmēru, no VSAOI objekta līdz minimālās algas apmēra starpībai veic 10% VSAOI pensiju apdrošināšanai. No 2022.gada 1.janvāra autoratlīdzības maksās caur vienoto kontu vai autoratlīdzības saņēmējs reģistrēsies un VSAOI veiks kā pašnodarbinātais.

Minimālo obligāto iemaksu ieviešanas mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu valsts sociālās apdrošināšanas politiku, paredzot, ka par visiem nodokļu maksātājiem, kuri aktīvi piedalās ekonomiskajā dzīvē, obligātās iemaksas tiktu veiktas vismaz minimālu obligāto iemaksu līmenī. Tas ļautu arī novērst dažādo nodokļu režīmu izņēmuma modeļa izmantošanu nodokļu optimizācijai.

Ja tiks nolemts, ka minimālā alga valstī no 2021.gada 1.janvāra būs 500 eiro mēnesī, tad minimālo obligāto iemaksu apmērs būs ap 170 eiro mēnesī, ja no 2021.gada 1.janvāra tiek samazināta obligāto iemaksu likme par vienu procentpunktu.

Neapliekamais minimums nav efektīvākais līdzeklis ģimeņu ar bērniem materiālā stāvokļa uzlabošanai, un obligātās iemaksas 3. pensiju līmenī nav loģiskas

To intervijā DB stāsta sociālo jautājumu eksperte un blogere Ruta Zilvere, kas iepriekš ilgus gadus strādājusi Labklājības ministrijā.

Kā vērtējat solidaritātes nodokļa aizstāšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitāti un līdzekļu novirzīšanu 2. un 3. pensiju līmenim?

Jau kopš tā ieviešanas solidaritātes nodoklis ir izskatījies konceptuāli slikti. Var saprast loģiku, ka darbiniekam ir jāmaksā kāds nodoklis no lieliem ienākumiem, kas pārsniedz iemaksu griestus un ir atbrīvoti no obligātām sociālās apdrošināšanās iemaksām. Bet kādēļ iemaksās ir jāpiedalās arī darba devējam (solidaritātes nodoklis sadalās starp darba devēju un darba ņēmēju), to es nekādi nesaprotu. Tas liekas tik nepareizi, cik nepareizi vien var būt. Solidaritātes nodoklis ir izveidots pēc tehniskas analoģijas ar sociālās apdrošināšanas iemaksām, ignorējot to, ka abu nodokļu sociālie mērķi ir pilnīgi atšķirīgi. Ja runājam par likuma grozījumos paredzētajām obligātajām iemaksām 3. pensiju līmenī, tad nav saprotams, kādēļ attiecībā uz cilvēkiem ar visai augstiem ienākumiem būtu jānosaka obligāts pienākums maksāt vēl kaut ko papildus, lai garantētu sev vēl labāku aizsardzību vecumdienās. Kas liek domāt, ka šai nelielajai iedzīvotāju grupai iemaksas no ienākumiem līdz obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu griestu līmenim ir tik nepietiekamas, ka tās nespēj nodrošināt samērīgu pensiju? Bez tam jau šobrīd cilvēkiem ar augstiem ienākumiem ir iespēja brīvprātīgi uzkrāt 3.pensiju līmenī. Valstij šajā procesā vispār iejaukties nevajag.