Patlaban celtniecības sektorā gan Latvijā, gan Austrumeiropā ir visai izaicinošs laiks. Būvnieki ekonomikas ēnā gaida, kad tirgū ieplūdīs Eiropas Savienības (ES) jaunā plānošanas perioda nauda, vērtē kredītrisku apdrošināšanas kompānijas Coface Centrālās un Austrumeiropas galvenais ekonomists Gžegožs Šilevics.
Fragments no intervijas:
Latvijā viena no biznesa problēmām ir atliktie maksājumi, kas labākajā gadījumā karājas gaisā un iesaldē naudu. Cik nopietna ir šī situācija?
Viena šīs problēmas daļa ir iespēja, ka tādēļ kompānijas var kļūt maksātnespējīgas, tomēr, manuprāt, tas Latvijā ir mazākais no iemesliem, kāpēc kāds bankrotē. Bet kā risks tas pastāv un būs arī turpmāk, sevišķi līdz ar varbūtējiem satricinājumiem ārējos tirgos.
Lai gan Latvijā bezdarba kritums šķiet apstājies, iekšējam patēriņam ir vēl jāaug. Tā ir laba ziņa, piemēram, mazumtirgotājiem, tomēr šai sektorā Latvijā ir liela konkurence un spiediens uz peļņas maržu. (Sk. arī DB 28.09.2016.) Tāpēc atliktie maksājumi šādām kompānijām sīvas konkurences apstākļos ir veids, kā tās noturas tirgū. Tā ir atbilde uz situāciju tirgū un konkrētā tirgus standartiem, kas arī nosaka šādu rīku lietojumu. Tas noteikti ir riskanti un bīstami, jo ar zemu peļņas maržu jums nav manevra iespējas, ja, piemēram, pieaug spiediens uz darba samaksas celšanu.
Vērtējot atliktos maksājumus mūsu Latvijas biznesa portfelī, ir vērts iedziļināties sektoru detaļās, kur, protams, riski ir atšķirīgi. Visriskantākais sektors Latvijā pašlaik ir celtniecība. Tur defolta riska līmenis, salīdzinot, piemēram, ar pakalpojumu sektoru, ir pat ārkārtīgi atšķirīgs. Celtniecībā ir vairāk maksātnespēju, vairāk atlikto maksājumu un citas problēmas. Celtniecība ir ievērojama daļa no Latvijas biznesa, tāpēc tā ir šādi izceļama.
Vai tā ir sakritība, ka celtniecība ir arī Latvijas ekonomikas pelēkākais sektors?
Celtniecība vispār ir viens no pelēkākajiem sektoriem. Arī Polijā tas ir problemātisks. Paradoksāli ir arī tas, ka it kā labi laiki celtniecībā var nozīmēt pretējo – ka tie ir slikti laiki. Kad Polijā 2012. gadā bija futbola čempionāts, sektorā viss it kā plauka un zēla, un pieprasījums bija milzīgs – tika būvēta infrastruktūra, jauni ceļi un kas tik vēl ne. Bet iznākumā daudzi apakšuzņēmēji nesegto maksājumu dēļ bankrotēja, un nozarē kopumā pēc čempionāta bija pamatīga krīze.
Pašlaik celtniecības sektorā gan Latvijā, gan Austrumeiropā ir visai izaicinošs laiks. Pagājušais gads bija labs, jo tika apgūti ES iepriekšējam finanšu plānošanas periodam piekritīgie līdzekļi, bet pašlaik ir pretēji – jaunā perioda finansējums kavējas, un īpaši to izjūt celtniecībā. Jaunais budžets stājas spēkā ļoti lēni, un zināms laiks paiet arī no lēmuma sākt kādu būvniecības projektu līdz reālam būvlaukumam. Tāpēc gan šis gads, gan, pieļauju, lielākā daļa no 2017. gada celtniecībai būs grūta.
Varbūt nav pareizi tā teikt, tomēr, pēc manām domām, tas arī ir skaidrojums, kāpēc liela daļa būvniecības ir pelēkajā ekonomikā – tas ir celtnieku veids, kā noturēties tirgū. Tas nav ētiski, tas ir arī bīstami, bet tas ir saprotami, ka viņi šādi cenšas noturēties tirgū, tādēļ esmu tiešām skeptisks par Austrumeiropas būvniecības sektora perspektīvu. Tā atlabšanai būs vajadzīgs kāds laiks, un maksātnespējas šai sektorā turpināsies vēl tad, kad kopējā situācija it kā būs uzlabojusies.
Visu interviju Būvnieki sitas ar ēnu lasiet 25. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.