Vidējā skolotāju darba samaksa Igaunijā nākamgad sasniegs 2048 eiro mēnesī, bet skolotājiem, kas Austrumviru apriņķī, kur ir liela krievvalodīgo kopiena, mācīs igauņu valodā, algai tiks noteikts koeficients 1,5, kas nozīmē, ka no nākamā mācību gada tā sasniegs 3000 eiro mēnesī, otrdien paziņoja Igaunijas izglītības un zinātnes ministrs Teiss Lukass.

Tomēr minimālā skolotāju darba likme nākamajā gadā būs zemāka par arodbiedrības prasīto.

Ministrs sarunā ar laikrakstu "Postimees" teica, ka pagājušajā nedēļā Vihulas muižā notikušajās valdības sarunās par nākamā gada valsts budžetu tika sāktas diskusijas par skolotāju algas kāpumu par 15%.

"Tādas sarunas sākās ar finanšu ministres teikto, ka skolotāju, glābēju, policistu un kultūras darbinieku algas pieaugs par vismaz 15%. Skolotājiem pieaugums ir daudz lielāks," paziņoja Lukass.

Viņš sacīja, ka skolotāju mērķis ir samērot skolotāju algas ar valstī vidējās algas pieaugumu. Izglītības darbinieku arodbiedrības prasība ir minimālo skolotāja algas likmi noteikt 1845 eiro apmērā.

Skolotāju vidējās faktiskās algas Latvijā būtiski pieaugušas no 2015.gada līdz 2021.gadam, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu (OECD) izglītības pārskats "Education at a Glance 2022".

No 2015. līdz 2021.gadam vidēji visās OECD valstīs Eiropas Savienībā pamatizglītības otrajā posmā skolotāju faktiskās algas reālajā izteiksmē pieauga par 18%. Latvijā algas pieauga vairāk - par 59% šajā pašā periodā.

Tomēr pamatizglītības skolotāju vidējās faktiskās algas joprojām bija zemas - 29 169 amerikāņu dolāri (29 490,45 eiro) 2021.gadā, salīdzinot ar 50 026 dolāriem (50 577,29 eiro) vidēji OECD valstīs.

Kā norādīja OECD, lielākajā daļā OECD valsts publisko izglītības iestāžu skolotāju un skolu direktoru regulējumos noteiktās alga palielinās līdz ar izglītības pakāpi, kurā viņi māca, kā arī ar pieredzi. Līdz ar izglītības pakāpi pieaug arī faktiskās algas.

Igaunijas skolotāju minimālā bruto alga no gadumijas pieaugs par 100 eiro un sasniegs 1250 eiro mēnesī, nolēmusi valdība.

Skolotāju vidējā alga 2019.gadā palielināsies par 120 eiro, sasniedzot 1500 eiro mēnesī.

«Saskaņā ar prognozēm, ņemot vērā arī vietējo pašvaldību ieguldījumu, skolotāju vidējā alga nākamgad sasniegs 1500 eiro,» uzsvērusi izglītības un zinātnes ministre Mailisa Repsa. «Skolotājiem ir jājūt, ka viņu darbs tiek novērtēts, un te sava loma ir pārliecinošam darba algas pieaugumam. Skolotāju algu palielināšana ir visas valdības prioritāte.»

Tomēr paredzamais algu pieaugums nav tik liels, kā būtu gribējuši paši skolotāji, kas cerēja, ka nākamgad viņu minimālā alga pieaugs līdz 1385 eiro mēnesī.

Skolotāju minimālās algas paaugstināšanai nākamā gada budžetā paredzēti 258 miljoni eiro.

Ņemot vērā slikto situāciju valsts budžetā, Igaunijas skolotāji vēlas solidarizēties ar pārējo sabiedrību un saistībā ar algu iesaldēšanu nākamgad, paziņoja Izglītības darbinieku arodbiedrības (EHL) vadītājs Rēmo Voltri.

Viņš teica, ka 24.septembrī notikušas pēdējās EHL sarunas ar izglītības ministri Kristīnu Kallasu. Tajās apstiprināts, ka skolotāju algas nākamgad netiks celtas, tādējādi tās salīdzinājumā ar vidējo algu valstī kļūs mazākas.

Neskatoties uz to, skolotāji nestreikos, lai gan sarunu sākumā šomēnes Voltri solīja, ka skolotāji varētu streikot.

"Pašlaik, ņemot vērā valsts budžeta stāvokli, kas lielā mērā radies, jo Igaunijai ir jāiegulda valsts aizsardzībā, skolotāji vēlas izrādīt solidaritāti ar pārējo sabiedrību," viņš klāstīja.

"Ar nosacījumu, ka mēs saņemsim garantijas turpmākajiem gadiem, lai būtu skaidrs, ka skolotāja profesijas vērtība nav tikai runas, bet gan patiesi atspoguļota uz papīra ar konkrētiem soļiem turpmākajos gados," piebilda Voltri.

Teju visas pedagogu grupas Latvijā saņem uz pusi zemāku atalgojumu gadā nekā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs vidēji, teikts OECD ikgadējā izglītības pārskatā "Education at a Glance 2020".

Pēc pārskata datiem, Latvijā skolotāju vidējā faktiskā alga gadā pirmsskolas pakāpē sasniedz 16 668 eiro (19 635 ASV dolārus), kas ir krietni mazāk nekā vidējais atalgojums OECD valstīs - 32 833 eiro (38 677 ASV dolāri). Tāda pati tendence ir arī pārējās izglītības pakāpēs - arī sākumskolas pakāpē skolotāju vidējā alga Latvijā ir 21 868 eiro (25 761 ASV dolāri), bet OECD valstīs vidēji šiem pedagogiem atalgojums ir 37 303 eiro (43 942 ASV dolāri) gadā.

Pamatskolas otrajā posmā pedagogi Latvijā gadā saņem vidēji 20 980 eiro (24 714 ASV dolārus) gadā, kamēr OECD vidēji saņemtais atalgojums ir 39 241 eiro (46 225 ASV dolāri). Vispārējās vidējās izglītības pakāpē skolotāji gadā saņem vidēji 22 884 eiro, turpretī OECD valstīs vidēji šīs grupas pedagogi saņem 42 257 eiro (49 778 ASV dolārus).

Vairāk nekā tūkstoš Igaunijā strādājošo skolotāju, kas šonedēļ bija pulcējušies pie Parlamenta ēkas, lai pieprasītu lielāku atalgojumu, varētu arī vienoties kopīgā streikā gadījumā, ja netiks izpildīta viņu prasība – algu palielināšana par vismaz 20%.

Izglītības iestādēs strādājošo arodbiedrības pārstāvis Svens Rodniks (Sven Rodnik) norāda, ka biedru prasība paredz algu palielināšanu par 20% nākamgad un par 15% 2013. un 2014. gadā.

Gadījumā, ja skolotāju prasības tiks izpildītas, sākumskolu un pamatskolu skolotāju algas palielināsies no vidēji 608 līdz 730 eiro mēnesī, kamēr skolotājiem, kuri nodrošina augstāka līmeņa izglītības iegūšanu, atalgojums palielinātos no vidēji 889 līdz 1 067 eiro mēnesī.

Rodniks norāda, ka politiskās partijas lauž savus dotos solījumus priekšvēlēšanu kampaņu laikā, kad tika solīta lielāka alga skolotājiem.

Db.lv jau vēstīja, ka Igaunijas Izglītības darbinieku arodbiedrība otrdien, 25. oktobrī, organizēja protesta akciju, kurā aicināja Igaunijas valdību paaugstināt algas skolotājiem.

«Ja es būtu jaunāka, tad mācītos somu valodu un brauktu tur strādāt,» pēc tikšanās ar Somijas Izglītības darbinieku arodbiedrības pārstāvjiem sacījusi Rīgas Valsts tehnikuma skolotāja Renāte Neilande. Somijas izglītības sistēma ir piemērs, uz ko joprojām ilgstoši tiecas daudzas citas valstis, tomēr šobrīd problēmas sāk uzglūnēt arī tai, raksta Diena.

Somu Izglītības darbinieku arodbiedrības prezidents Olli Lukainens uzskatot, ka Somija pārāk ilgu laiku ar savu izglītību ir bijusi pašapmierināta. Ja valsts vēlas saglabāt līdzšinējo izglītības līmeni, tad ir pienācis laiks tajā investēt.

Latvijas pedagogiem saruna ar Somijas kolēģiem kārtējo reizi likusi nopūsties cerībā, ka reiz mūsu izglītības kvalitāte un tajā strādājošo cilvēku darba apstākļi kaut nedaudz pietuvosies somiem. Dienas aptaujātie skolotāji uzskata, ka Somijas veiksmes pamatā ir ieklausīšanās izglītības darbiniekos, kā arī pienācīga viņu atalgošana. «Es biju pārsteigta, kad somu arodbiedrības vadītājs teica, ka tur skolotājiem par katru papildus iegūto izglītību piemaksā arī tad, ja viņš nemāca to priekšmetu. Bet mums te vienam atņem, otram pieliek,» sacījusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāve no Tukuma Tatjana Marhileviča. Viņai piekrītot arī Rīgas Valsts tehnikuma skolotāja R. Neilande, kura Latvijas pedagogu darba stāža piemaksas sauc par izsmieklu.

AS Baltic International Bank Latvijas barometra rezultāti neliecina, ka Latvijas izglītības sistēmā pēdējā laikā būtu vērojamas būtiskas pārmaiņas. Vārda reformas ilggadējā locīšana Latvijas sabiedrības vērtējumu izglītības sistēmas kvalitātei nemainīja - ciets trijnieks. Šis visai pieticīgais vērtējums ir stabils kopš 2008. gada, kad Latvijas barometrs attiecīgu jautājumu uzdeva pirmo reizi. Tas nozīmē, ka lielākā daļa izglītības sistēmas reformu vēl ir priekšā.

Latvijas sabiedrība ir vienisprātis, ka izglītībai ir svarīga vai pat izšķiroši svarīga ietekme uz darba dzīves panākumiem – algu un amatu (89%). Šādu viedokli apstiprina arī mūsu pētījums par izglītības atdevi.

Par vissteidzamāk risināmo problēmu vairāk nekā puse BIB Latvijas barometra aptaujāto jau tradicionāli piemin disciplīnas trūkumu skolēnu vidū. Skaidrs, ka 21. gadsimtā ne siksna, ne skolas forma disciplīnai nelīdzēs. Skolotājam jābūt autoritātei. Pašreizējā alga ir par zemu, lai cilvēki, kuri jauniešos radītu cieņu un vēlmi līdzināties, masveidā pieteiktos skolotāju vakancēm.

Turklāt zemas algas ir tikai aisberga virsotne. Viena no galvenajām Latvijas izglītības sistēmas kroplībām ir uz kvantitāti (skolēnu un stundu skaitu) pamatota plakana algu skala, kas pienācīgi neatalgo (tātad - nemotivē) kvalitāti (līdzīgu uzskatu pauž OECD eksperti). Pliku entuziasmu uz maizes neuzsmērēsi, tātad censoņiem ir divas alternatīvas – ierobežot savas vajadzības un samierināties ar darba samaksu šajā nozarē vai arī meklēt citu nodarbošanos – ārpus izglītības sistēmas.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

«Visas dzīves laikā cilvēki mācās. Skološanās nebeidzas līdz ar iziešanu pa skolas vai augstskolas durvīm. Cilvēks mācās no savas pirmās dienas līdz pat brīdim, kad iet ar kājām pa priekšu uz kapiem,» tiekoties ar grobiņniekiem grāmatu svētku ietvaros notikušajā diskusijā, sacījis izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, vēsta Latvijas Avīze.

Kopā ar R. Ķīli par izglītības problēmām Grobiņā sprieduši Saeimas deputāti Janīna Kursīte (Vienotība) un Jānis Vucāns (Zaļo un zemnieku savienība).

Viens no aktuālākajiem izglītības nozares jautājumiem ir pedagogu algas, atgādinājusi J. Kursīte, uzsverot, ka «skolotāji ilgi ir cietuši». Viņa iebildusi pret R. Ķīļa uzstādījumu, ka algām jābūt atkarīgām no skolotāja iegūtās kvalifikācijas pakāpes, jo ne visiem pedagogiem, jo sevišķi laukos, bija iespēja piedalīties projektā, kura ietvaros šīs pakāpes varēja iegūt.

Par skolotāju algām interesējies arī Grobiņas novada domes priekšsēdētājs, sakot: ja grib labu izglītību bērniem, jāatceras, ka «kadri izšķir visu».

Ir nepieklājīgi līst svešā kabatā un skaitīt tajā naudu – šī patiesība ir kādas senas latviešu tautas parunas mūsdienu interpretācija. Uz to īpaši tīk norādīt tiem, kam tās naudas ir daudz, jeb šīs «kabatas» saimniekiem, turpretim aizrādītājiem nav vispār vai arī ir daudz, bet par maz.

Paturot prātā šo tautas gudrību, nerēķināsim, cik daudz naudas ir Martina Gausa kabatā un cik daudz pagājušajā gadā viņš ir saņēmis, vadot AirBaltic. Taču vienlaikus M. Gausa gadījums liek aizdomāties par to, cik saņem citi valsts lielāko uzņēmumu vadītāji, ārsti un skolotāji.

Tad, lūk, ko vēsta fakti. Pirmkārt, kopš 2012. gada M. Gausa alga ir pieaugusi gandrīz trīs reizes. Neatradu nevienu gadījumu kādā valsts uzņēmumā, kur šādi «sadārdzinātos» tās vadītāja pakalpojumi. Ārstiem un skolotājiem 300% liels pieaugums šo gadu griezumā būtu «kosmoss», un, ja runājam precīzi, izpildvara – tā pati, kas M. Gausam maksā algu, – atļāvās palielinājumu skolotājiem vien kādu 5% apmērā, 10–15% ārstiem. Turklāt pat ar to visu viņu šodienas algas nav sasniegušas pirmskrīzes līmeni. Par senioriem jeb pensionāriem pat nerunāsim – smagas debates notiek pat par inflācijas radītā sadārdzinājuma diktēto nepieciešamību indeksēt pensijas, kur nu vēl par cita veida pensiju paaugstināšanas iespēju!

Plkst.10 izglītības darbinieku pikets pie Saeimas ēkas noslēdzās un pedagogi izklīda. Uz to bija ieradušies aptuveni 2000 pedagogu un zinātnieku no visas Latvijas, izsvilpjot valsts budžeta projektu un prasot cienīgu darba samaksu, novēroja aģentūra LETA.

Piketētāji nepārtraukti svilpa un turēja rokās plakātus. Uz kāda no tiem bija rakstīts «Krīze beigusies, atdodiet algas!», uz citiem minēts «Ļaujiet skolotājiem dzīvot, nevis eksistēt!», «Prasām palielināt pedagogu darba samaksu!», «Cienīgam darbam - cienīgu algu!».

Bija ieradušies arī zinātnieki, kuri prasīja «Zinātniekiem sociālās garantijas», «Valdība, nenovērsies no augstākās izglītības un zinātnes!», «Izbeigt genocīdu pret zinātniekiem». Vēl kāds cits piketētāju plakāts pauda to, ka «Ar darba mīlestību rēķinus nesamaksāsim».

Kā novēroja LETA, pedagogi bija ieradušies no Alūksnes, Dobeles, Krāslavas novada, kā arī no Rīgas, Jūrmalas un Liepājas un citiem Latvijas reģioniem.

Mēs pierādījām, ka Latvijā ir tādi jauni cilvēki, kuri vēlas kļūt par pārmaiņu virzītājiem skolās, tādi, kuriem ir nepieciešamie talanti, zināšanas un līdera spējas. Tā intervijā DB saka Iespējamās misijas vadītāja Ingrīda Blūma

Ar bijušo Hansabankas prezidenti tiekamies Swedbankas centrālajā birojā Saules akmenī, kur notiek kārtējais Latvijas skolu Direktoru kluba pasākums. Pēc direktoriem veltītās svinīgās uzrunas viņa ir gatava plašākai sarunai par situāciju izglītības sistēmā un organizācijas paveikto astoņos gados.

Vai, atrodoties Swedbankā, jūs nepārņem tāda kā deja vu sajūta? Kā nekā banku vadījāt teju vai desmit gadus...

Tā īsti ne, jo šurp šad un tad nāku kā bankas kliente. Tad, kad mēs – tāds neliels domu biedru pulciņš – veidojām Iespējamo misiju, bija skaidrs, ka nepieciešams meklēt atbalstu pie lieliem spēlētājiem, kuri domā līdzīgi un būtu gatavi palīdzēt ne tikai ar naudu, bet arī visādi citādi, piemēram, ar telpām vai ar saviem lektoriem, kā to dara Swedbank. Banka mūs atbalsta gan ar idejām, gan ar padomiem, gan ar darbiem, gan, protams, arī finansiāli.

Lai popularizētu informācijas tehnoloģiju (IT) nozari skolēnu vidū kā perspektīvu nākotnes profesiju un palielinātu skolēnu skaitu, kuri padziļināti apgūst programmēšanu, Latvijā ir nodibināts IT izglītības fonds, informē IT uzņēmuma Accenture pārstāvji.

«IT izglītības fonds ir atvērts sadarbībai un aicina iesaistīties ikvienu, kas vēlas pārmaiņas esošajā IT izglītībā. Strādājot kopā mēs varam panākt labus rezultātus. Latvijā ir jāturpina IT skolotāju apmācības, jāsekmē datorikas mācību materiālu izstrāde, lai skolēniem datoriku un programmēšanu pasniegtu interesantā un saistošā veidā. Arī valstiskā līmenī ir jāstiprina ar IT izglītību saistītie jautājumi,» skaidro IT uzņēmuma Accenture Latvijas filiāles vadītājs Maksims Jegorovs.

Accenture jaunizveidotā IT izglītības fonda mērķis ir veicināt izglītības sistēmas attīstību, izvirzot IT zināšanas kā spēcīgu pamatu turpmākai Latvijas ekonomikas attīstībai un izaugsmei. Latvijā jau šobrīd darba sludinājumu portālos visvairāk tiek meklēti IT speciālisti. Prognozes liecina, ka Eiropas Savienībā tuvāko gadu laikā pietrūkst aptuveni 900 tūkstoši IT speciālistu.

Lielākā alga skolotājam Latvijā šī gada septembrī kopā ar piemaksām bija 2260,27 eiro, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Šādu atalgojumu saņēma kāds vispārējās izglītības iestādes skolotājs Liepājā. Vienā nedēļā šim pedagogam bija tarificētas 69,773 stundas. Patlaban Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka pie viena darba devēja pedagogs drīkst strādāt, nepārsniedzot Darba likumā noteikto nedēļas darba laiku - 40 darba stundas.

Apkopojot informāciju par vispārējās izglītības iestāžu sākumizglītības, vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības skolotāju darba samaksu, atalgojumu virs 2000 eiro septembrī saņēma četri pedagogi - pieminētais Liepājas pedagogs, divi skolotāji Rīgā, bet viens - Tukuma novadā. Katram no šiem pedagogiem tarificēta vairāk nekā viena pilna darba slodze.

Sākot ar 2012. gada 1.septembri, paaugstināts atalgojums pedagogiem, kā arī izglītības iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, savukārt atbalsta personāla darba samaksai piemēros elastīgāku risinājumu – to paredz Izglītības un zinātnes (IZM) ministrijas sagatavotie un šodien, 17.augustā, apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas nosaka pedagogu darba samaksu.

«Solītais ir izpildīts, un pedagogi jaunajā mācību gadā saņems algas paaugstinājumu. Vienlaikus tas ir arī sākums diferencētā skolotāju atalgojuma pakāpeniskai ieviešanai, uzsverot skaidri definētu atalgojuma sasaisti ar pedagogu darba kvalitāti,» uzsver izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.836 paredz, ka pedagogu zemākās mēneša darba algas paaugstināsies par 10 % jeb 25 latiem par likmi, palielinot algas tiem pedagogiem, kuri patlaban saņem vismazāk. Sākot ar 1. septembri, jaunajiem pedagogiem ar darba stāžu līdz pieciem gadiem zemākās mēneša darba algas likme palielināsies no 245 uz 270 latiem, bet pedagogiem ar darba stāžu lielāku par 10 gadiem zemākā mēneša alga par likmi būs 280 lati līdzšinējo 255 latu vietā.

Sākot ar jauno gadu, Ozolnieku novadā pirmsskolas izglītības iestāžu skolotāju darba alga būs 600 eiro (pirms nodokļu nomaksas) par likmi. Reāli pedagogiem atkarībā no iepriekš saņemtajām piemaksām alga augs par 20–180 eiro (pirms nodokļu nomaksas). Pašvaldībā šo pielikumu skaidro ar nepieciešamību mazināt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu deficītu, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

Decembra Ozolnieku novada Domes sēdē par šo lēmumu nobalsoja visi klātesošie deputāti. Vienīgā iebilde bija deputātei un Ozolnieku Mūzikas skolas direktorei Dinai Tauriņai – viņa minēja, ka mazas algas ir arī šīs skolas pedagogiem.

«Mēs nevaram izmainīt vēsturisko netaisnību visas Latvijas mērogā, taču savā novadā gan,» teic Ozolnieku Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Gāle. Viņš paskaidro, ka saskaņā ar 2009. gadā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem vispārizglītojošās skolas skolotājam 420 eiro pienākas par 21 kontaktstundu, savukārt pirmsskolas izglītības iestādēs – par 30 kontaktstundām, kas nav taisnīgi.

No nākamā gada iecerēts minimālo algu paaugstināt par 40 eiro, tai sasniedzot 360 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šāds lēmums saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem attiektos uz 36 546 strādājošajiem jeb 4,6% no visiem nodarbinātajiem, trešdien raksta laikraksts Diena.

Gan eksperti, gan vairāki uzņēmēji minēto lēmumu vērtē pretrunīgi. Galvenie riski ir mazkvalificēto darbvietu sarukums, kā arī algu atšķirības mazināšanās starp mazkvalificētiem un kvalificētiem darbiniekiem. Tomēr jānorāda, ka lēmums 2015. gadā paaugstināt minimālo algu ir saskaņots ar tādām darba devēju organizācijām kā Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Pieļaujams, ka minimālās algas straujš pieaugums vissāpīgāk skars tieši mazos uzņēmējus reģionos. Lai gan, kā Diena pārliecinājās Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču datubāzē, ne visiem reģionos strādājošajiem tiek piedāvāta vienīgi minimālā alga. Piemēram, kāds uzņēmums Murmastienes pagastā meklē instrumentu asinātāju, tam piedāvājot 600 eiro lielu algu, bet kāds veikals Ventspilī pārdevējiem piedāvā 500 eiro algu. Tiesa, gana daudz ir arī vakanču ar minimālās algas piedāvājumu.

Trīs gadu laikā pedagogu alga pārsniegs 1000 eiro, intervijā Latvijas Radio šorīt teica izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Tas tiks panākts, pateicoties papildus finansējumam un skolu tīkla sakārtošanai, skaidroja ministrs. Viņš uzsvēra, ka Izglītības un zinātnes ministrija nevar slēgt nevienu skolu, jo tas ir pašvaldību jautājums. Šadurskis norādīja, ka pašlaik pašvaldības ir pieņēmušas lēmumus par 11 skolām.

Attiecībā uz jauno pedagogu algu finansēšanas modeli, viņš neplānojot, ka pašvaldības pieņems lēmumus līdz šī gada septembrim. Tas esot nākamo gadu jautājums, turklāt jāņem vērā, ka 2017.gadā paredzētas pašvaldību vēlēšanas, tādēļ maz ticams, ka pašvaldības pieņems lēmumus par skolu tīkla optimizāciju.

Rīgas dome otrdien apstiprināja 2017.gada budžetu, kurā pašvaldības ieņēmumi plānoti 865 715 142 eiro apmērā, bet izdevumi paredzēti 894 541 599 eiro apmērā, veidojot budžeta deficītu 3,3% no ieņēmumiem jeb 28 826 457 eiro, informē pašvaldībā.

Nākamgad iecerēts saglabāt nemainīgas iepriekšējo gadu budžeta prioritātes - sociālo palīdzību, atbalstu ģimenēm, izglītību un drošību. Ievērojamus līdzekļus plānots novirzīt ielu un izglītības iestāžu remontiem. Papildus tam, iezīmēti arī tādi nozīmīgi projekti, kā darbs pie Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas un gatavošanās valsts simtgades pasākumiem.

Lielākais ielu remontdarbu apjoms nākamgad tiek plānots Brīvības ielā, posmā no Lāčplēša ielas līdz Gaisa tiltam, Kr.Valdemāra ielā, Elizabetes ielā, Stabu ielā, Dzirnavu ielā, posmā no Gogoļa ielas līdz Tērbatas ielai, Merķeļa ielā u.c., šiem mērķiem novirzot 11,6 milj. eiro. Iekškvartālu piebraucamo ceļu remontam plānots piešķirt 4 milj. eiro. Tie notiks Āgenskalnā, Imantā, Dzirciemā, Bolderājā, Zasulaukā, Šampēterī, Purvciemā, Juglā, Ķengaragā, Pļavniekos, Dārzciemā, Vecmīlgrāvī, Sarkandaugavā, Čiekurkalnā.

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome šodien vienbalsīgi nolēma neparakstīt sadarbības memorandu par pedagogu algu palielināšanu, un arodbiedrība rīkos piketu pie Saeimas ēkas 24.oktobrī, norāda LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs.

Lai pievērstu lēmējvaras un sabiedrības uzmanību pedagogu un zinātnes darbinieku prasībām par nozarei nepieciešamo papildu finansējumu 2014.gadā un divos turpmākajos budžeta gados, LIZDA rīkos pedagogu, augstskolu akadēmiskā un vispārējā personāla un zinātnes darbinieku piketu pie Saeimas no plkst.8.30 līdz 10. Plānots, ka tajā varētu piedalīties 2000 cilvēku.

Arodbiedrība atkārtoti izvirza prasību 2014.gadā piešķirt papildu finansējumu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai no 280 līdz 310 latiem, kā arī nodrošināt normatīvos noteikto valsts finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai.

Latvijas iedzīvotāju finansiāla noslāņošanās gan reģionāli, gan pēc profesiju grupām, gan citādos aspektos ir viena no būtiskākajām valsts attīstības problēmām, kas drīzāk ir citu problēmu sekas un iznākums, liecina gada garumā veiktais Dienas Biznesa pētījums Paēdusi sabiedrība – stabila valsts.

Šis raksts apkopo 11 dažādu publikāciju secinājumus, lai veidotu kopainu un sniegtu pētījuma secinājumus sabiedrībai, likumdevējam un biznesa videi.

Apvērstā kohēzija

Lai arī Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ik gadu investē aizvien lielākus līdzekļus kohēzijas politikas realizēšanā, rezultāts ir pretējs. Latvijas depopulācija notiek straujā tempā, un no Rīgas un Pierīgas attālinātie reģioni iedzīvotājus zaudē strauji, bet atlikušie saņem krietni mazāku atalgojumu nekā galvaspilsētas apkaimē, zaudē mobilitātes iespējas, jo sabiedriskā transporta plūsmas intensitāte tiek samazināta tieši proporcionāli attālumam no lielajām pilsētām. Papildu problēmas atklāj Latvijas Pašvaldību savienības dati un konsultantu secinājumi, kur viens no nozīmīgākajiem ir iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumu kritums, kas pamatīgi iespaido pašvaldību spēju ieguldīt attīstības projektos, turklāt administratīvi teritoriālās reformas kritika jau ir pāraugusi pašvaldību līmeni, un tās rezultāti tiek vērtēti drīzāk negatīvi, nekā pozitīvi, ja raugāmies uz nomaļu problēmu kā uz noslāņošanās cēloni reģionālā līmenī. Faktiski Latvijas kohēzijas politiku var dēvēt par apvērsto kohēziju, kad, neraugoties uz investīcijām, lai kaut ko mainītu un reģionu iedzīvotāju dzīves līmeni tuvinātu Rīgai, notiek pretējais. Proti, iedzīvotāji reģionus vienkārši pamet, un apgalvojums, ka vidējās algas tuvojas Rīgas līmenim, neiztur kritiku, jo šī tuvošanās ir uz izbraukušo rēķina. Vidējo algu rēķina vien no atlikušo iedzīvotāju ieņēmumiem.

Vītolu ģimenē aug četri bērni, un dzīvi Latvijā viņi atsākuši Kazdangas muižas bijušajā klēts kompleksā Eglaines, kur labu laiciņu valdīja posts un sabrukums, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Stāstu par ģimenes aizbraukšanu no Latvijas uzsāk Kristīne Vītola: «No Kuldīgas pārcēlāmies uz Ventspili, bet tas bija tikai sākums ceļojumam 2006. gadā uz Īriju. Ekonomiskā krīze lika pārvērtēt daudz ko, tostarp varēšanu sagādāt ģimenei iztiku.» «Tā bija vilšanās par daudz ko. Bijām jauni un gribējām lietas un dzīvot dzīvi. Aizbraucot mums bija divi bērni. Šķiršanās no dzimtenes nebija viegla. Paši uz savu galvu noteikti nebūtu braukuši, bet mans brālis jau bija Īrijā un aicināja mūs arī,» atminas Raitis Vītols.

Aizbraucot bijis noīrēts dzīvoklis uz nedēļu, kuras laikā bija jāatrod darbs. Raitis to arī atradis, neprotot ne vārda angļu valodā.