Apvienotās Karalistes aviokompānija “British Airways” paziņojusi, ka no nākamās rudens / ziemas sezonas palielinās lidojumu skaitu starp Rīgu un Hītrovas lidostu Londonā un turpmāk šajā maršrutā lidos katru dienu.

Lidojumu biežuma palielināšana paplašinās ceļošanas iespējas starp abu valstu galvaspilsētām gan individuāliem ceļotājiem, gan tūrisma industrijai kopumā. Lidojumi ikdienas režīmā tiks uzsākti 28. oktobrī, izmantojot Airbus 320 un Airbus 321 lidmašīnas.

Biļetes cena turp un atpakaļ lidojumam maksās, sākot no 90 eiro.

“Esam pateicīgi “British Airways” par sadarbību un pārliecību šī mūsu pasažieriem svarīgā maršruta izaugsmes iespējām, palielinot lidojumu biežumu līdz septiņām reizēm nedēļā. Ikdienas lidojumi un būtiski uzlabotie lidojumu laiki paplašinās iespējas pasažieriem lidot ar savienotajiem reisiem caur Londonas Hītrovas lidostu uz Ziemeļameriku, Āziju un citiem virzieniem katru dienu. Tāpat novērtējam Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras ieguldījumu darbā ar aviokompāniju un iespēju investēt Rīgas kā ceļojumu galamērķa popularizēšanā gan Apvienotajā Karalistē, gan plašākā “British Airways” maršrutu tīklā,” saka RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Lielbritānijas nacionālās aviokompānijas «British Airways» piloti trešdien atcēluši 27.septembrī ieplānoto streiku, paziņojusi Lielbritānijas Lidsabiedrību pilotu asociācija (BALPA).

«Kādam ir jāuzņemas iniciatīva, lai atrisinātu šīs atalgojumu nesaskaņas, un, tā kā pazīmes neliecina, ka to varētu uzņemties «British Airways», piloti nolēmuši rīkoties atbildīgi,» skaidro BALPA.

Asociācija pauda cerību, ka «British Airways» un mātesuzņēmums «International Airlines Group» (IAG) demonstrēs tikpat lielu atbildību, cik piloti.

Taču, ja aviokompānija atteiksies veikt jaunas saprātīgs sarunas, BALPA patur tiesības izziņot jaunus streikus.

«British Airways» 9. un 10. septembrī atcēla visus uz un no Lielbritānijas plānotos reisus saistībā ar pilotu streiku, kas bija pirmais aviokompānijas pastāvēšanas vēsturē.

BALP lēš, ka šis 48 stundu streiks «British Airways» izmaksājis 80 miljonus sterliņu mārciņu (90 miljonus eiro).

Lielbritānijas nacionālā aviokompānija "British Airways" šovasar uz laiku atsāks lidojumus starp Rīgu un Londonu, liecina kompānijas publiskotā informācija.

"British Airways" izziņojusi virkni jauno maršrutu, tostarp informējot, ka no 2.jūlija līdz 26.septembrim veiks regulāros pasažieru lidojumus no Londonas Hītrovas lidostas uz Rīgu.

"British Airways" lidojumus veiks trīs reizes nedēļā - trešdienās, piektdienās un svētdienās.

Biļešu cena lidojumiem starp Rīgu un Londonu divos virzienus maksās 94 sterliņu mārciņas jeb apmēram 108 eiro.

"British Airways" savulaik no 1997.gada veica lidojumus starp Londonu un Rīgu. Tie tika pārtraukti 2007.gada martā, pamatojot, ka šis maršruts nebija rentabls.

"British Airways" un Spānijas nacionālās lidsabiedrības "Iberia" holdingkompānija "International Airlines Group" (IAG) pērn strādājusi ar 6,9 miljardu eiro zaudējumiem, salīdzinot ar 1,7 miljardu eiro peļņu pirms gada.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo par sadarbības lidojumu vienošanās paplašināšanu ar Lielbritānijas nacionālo aviosabiedrību British Airways no 2024. gada 19. septembra.

Šī paplašinātā sadarbības lidojumu vienošanās, sākot ar 2024. gada 1. oktobri, ļaus airBaltic pievienot savu lidojumu kodu (BT) British Airways maršrutā Rīga–Londonas Hītrovas lidosta–Rīga.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: “Esam gandarīti, ka varam paplašināt mūsu jau esošo ilgtermiņa sadarbības lidojumu vienošanos ar British Airways, mums tagad pievienojot mūsu kodu tās jaunajā maršrutā no Rīgas. Šī sadarbība ļaus gan airBaltic, gan British Airways pasažieriem piedāvāt lielāku elastību lidojumos starp Latviju un Lielbritāniju, kā arī citos maršrutos. Mēs ceram uz veiksmīgu sadarbību arī turpmāk.”

2024. gadā aprit desmit gadi, kopš abas lidsabiedrības sākotnēji noslēgušas sadarbības lidojumu vienošanos. Papildus tam, ka airBaltic tagad pievienos savu kodu British Airways maršrutā Rīga–Londonas Hītrovas lidosta–Rīga, Lielbritānijas nacionālā aviokompānija turpinās pievienot savu kodu (BA) airBaltic lidojumos no Rīgas un Tallinas uz Londonas Getvikas lidostu.

Ņemot vērā jaunā nāvējošā koronavīrusa izplatīšanos, Lielbritānijas nacionālā aviokompānija "British Airways" apturējusi visus lidojumus uz un no Ķīnas.

"Mēs esam apturējuši visus lidojumus uz un no Ķīnas kontinentālo daļu," paziņoja "British Airways", norādot, ka lidojumi apturēti no paziņojuma brīža.

Aviokompānija atklāja, ka šādu lēmumu pieņēmusi, ievērojot Lielbritānijas Ārlietu ministrijas padomu.

"Mēs atvainojamies klientiem par neērtībām, bet mūsu klientu un apkalpes drošība vienmēr ir mūsu prioritāte," paziņoja "British Airways".

Normālos apstākļos "British Airways" lidmašīnas katru dienu lido no Londonas Hītrovas lidostas uz Pekinu un Šanhaju.

Arī Krievijas aviokompānija "Urals Airlines" trešdien paziņoja, ka apturējusi lidojumus vairākos maršrutos uz Eiropu, kurus iecienījuši tūristi no Ķīnas, tostarp atcelti reisi uz Parīzi un Romu.

Rīgā atgriežas Lielbritānijas nacionālā aviokompānija "British Airways", kas ziemas sezonā atsāks lidojumus starp Rīgu un Londonu, informēja VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" pārstāvji.

Lidostas pārstāvji vēsta, ka "British Airways" veiks lidojumus uz Londonas Hītrovas lidostu trīs reizes nedēļā - otrdienās, ceturtdienās un svētdienās.

"British Airways" savulaik no 1997.gada veica lidojumus starp Londonu un Rīgu. Tie tika pārtraukti 2007.gada martā. Lidsabiedrība šo lēmumu skaidroja ar to, ka šis maršruts nenesa peļņu.

Jau vēstīts, ka lidostas apgrozījums pagājušajā gadā bija 57,924 miljoni eiro, kas ir par 82,3% vairāk nekā 2021.gadā, kā arī uzņēmums strādāja ar 286 498 eiro peļņu pretēji zaudējumiem gadu iepriekš.

Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.

Lielbritānijas nacionālā aviokompānija «British Airways» arī otrdien atcēlusi gandrīz visus reisus no Lielbritānijas, pilotiem otro dienu turpinot streiku, teikts lidsabiedrības publiskotajā paziņojumā.

Aviosabiedrība norāda, ka otrdien atcēlusi gandrīz visus no paredzētajiem 850 reisiem, ietekmējot vairāk nekā 100 000 pasažieru.

Piloti streikoja jau pirmdien, kad «British Airways» arī bija spiesta atcelt gandrīz visus lidojumus.

Piloti jau brīdinājuši, ka vēl vienu dienu streikos 27.septembrī, kā arī, iespējams, tuvāk ziemas brīvdienām, ja šī situācija netiks atrisināta.

Lielbritānijas Lidsabiedrību pilotu asociācija (BALPA) noraidījusi «British Airways» jūlijā izteikto ierosinājumu pilotu algas trīs gados palielināt par 11,5%.

BALPA lēš, ka šis divu dienu streiks lidsabiedrībai kopumā izmaksās 80 miljonus sterliņu mārciņu (89,6 miljonus eiro).

Lielbritānijas nacionālās aviokompānijas «British Airways» piloti paziņojuši, ka septembrī trīs dienas rīkos streikus, kas varētu ietekmēt desmitiem tūkstošu ceļotāju.

Par streiku rīkošanu 9., 10. un 27.septembrī paziņojusi Lielbritānijas Aviolīniju pilotu asociācija (BALPA), kas norāda, ka par šādu rīcību nobalsojuši 93% pilotu.

«British Airways» pavēstījusi, ka veiks izmaiņas lidojumu grafikos, lai censtos nodrošināt, ka pēc iespējas vairāk cilvēku var veikt savus lidojumus, taču vienlaikus aviokompānija brīdina, ka liels skaits klientu to nespēs.

Streiku rīkošana saistīta ar pilotu un «British Airways» vadības nesaskaņām par atalgojumu palielināšanu.

Lielbritānijas nacionālā aviokompānija «British Airways» pilotu streika dēļ pirmdien bijusi spiesta atcelt gandrīz visus lidojumus no Lielbritānijas lidostām, teikts lidsabiedrības publiskotajā paziņojumā.

«Pēc vairākus mēnešus ilgušiem pūliņiem atrisināt šīs nesaskaņas saistībā ar atalgojuma palielināšanu mums ir ārkārtīgi žēl, ka esam nonākuši tik tālu,» norāda «British Airways».

Aviokompānija skaidro, ka joprojām ir gatava atgriezties pie sarunām ar Lielbritānijas Lidsabiedrību pilotu asociāciju (BALPA).

Piloti streiku paredzējuši rīkot arī otrdien un brīdinājuši, ka vēl vienu dienu streikos 27.septembrī, kā arī, iespējams, tuvāk ziemas brīvdienām, ja šī situācija netiks atrisināta.

BALPA noraidījusi «British Airways» jūlijā izteikto ierosinājumu pilotu algas trīs gados palielināt par 11,5%.

Aviokompānijas "British Airways", "easyJet" un "Ryanair" piektdien paziņoja, ka sākušas tiesvedību pret Lielbritānijas valdību saistībā ar tās šonedēļ ieviesto 14 dienu koronavīrusa karantīnu.

Lidsabiedrības norāda, ka šāds lēmums radīs postošu ietekmi uz Lielbritānijas tūrismu un plašāku ekonomiku, kā arī tā ietekmē tiks likvidēti tūkstošiem darbavietu.

airBaltic atsāks lidojumus straujāk nekā plānots 

Pēc visu nepieciešamo atļauju saņemšanas Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" no 15. jūnija līdz...

"Netika veiktas konsultācijas un nodrošināti zinātniski pierādījumi tik bargam lēmumam," skaidro aviokompānijas.

Lielbritānija pirmdien ieviesa jaunu divu nedēļu karantīnas prasību vairumam cilvēku, kuri ierodas no ārvalstīm, lai censtos ierobežot koronavīrusa izplatību.

Lielbritānijas iedzīvotājiem un ārvalstu viesiem jāievēro 14 dienu pašizolācijas prasība, vai pretējā gadījumā viņiem draud 1000 sterliņu mārciņu (1125 eiro) soda nauda vai apsūdzība.

Taču kritiķi pauduši nesaprati, kāpēc Lielbritānija, kuru smagi skārusi koronavīrusa izplatība un kas pakāpeniski sāk atcelt ierobežojošos pasākumus, rada papildu problēmas viesnīcām un lidsabiedrībām, samazinot ceļošanas iespējas no valstīm, kurās samazinās ar koronavīrusu inficējušos cilvēku skaits.

Aviokompānijas vēlas, lai valdība atjauno 10.martā ieviesto prasību, kas paredz karantīnu piemērot tikai pasažieriem no augsta riska valstīm.

Eiropas biržu indeksi pirmdien kritās pēc nelabvēlīgu datu publicēšanas par eirozonas ekonomiku, tomēr dažu tūrisma kompāniju akciju cenas pieauga pēc Lielbritānijas tūrisma operatora «Thomas Cook» paziņojuma par bankrotu.

ASV biržu indeksi mainījās dažādos virzienos pēc tam, kad prezidents Donalds Tramps noliedza iespēju noslēgt daļēju tirdzniecības vienošanos ar Ķīnu.

Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi saruka par apmēram 1% pēc tam, kad privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss «Purchasing Managers» Index» (PMI) eirozonā šā gada septembrī negaidīti samazinājās līdz 50,4 punktiem salīdzinājumā ar 51,9 punktiem augustā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2013.gada jūnija.

Pašreizējais PMI indekss liecina par to, ka eirozonas ekonomika trešajā ceturksnī varētu pieaugt vien par 0,1%.

«CMC Markets UK» tirgus analītiķis Deivids Madens sacīja, ka «vilšanos izraisoši ziņojumi par ražošanu un pakalpojumiem no Francijas, papildus ziņojumiem no Vācijas, ir nomākuši Eiropas akciju tirgus».

Lielbritānijā aizvien plašumā vēršas dažādu nozaru darbinieku streiki laikā, kad inflācijas straujš pieaugums samazina iedzīvotāju nopelnītās naudas vērtību.

Lielbritānijas dzelzceļa darbinieki streikos ceturtdien un sestdien pēc šovasar jau rīkotā vairāk nekā pēdējos 30 gados lielākā streika. Sagaidāms, ka šajās divās dienā streikos vairāki desmiti tūkstoši dzelzceļnieku.

Londonas metro satiksmi darbinieku streiks ietekmēs sestdien, bet no svētdienas astoņu dienu streiku rīkos Lielbritānijas lielākās kravu ostas - Felikstovas ostas - darbinieki.

Vienlaikus gan daļa šovasar Lielbritānijā paredzēto streiku tikuši atcelti, arodbiedrībām un uzņēmumiem spējot vienoties par atalgojumu palielināšanu.

Kamēr lidsabiedrības "British Airways" lidostu darbinieki un lidmašīnu degvielas uzpildītāji Hītrovas lidostā paredzētos streikus atcēluši, vairāk nekā 115 000 valsts pasta pakalpojumu kompānijas "Royal Mail" darbinieku augusta beigās iecerējuši četru dienu streiku.

Lai apdzēstu jaunāko koronavīrusa ugunsgrēku, Latvija un citas Eiropas valstis atkal ir spiestas ierobežot nozares, kas ir atkarīgas no cilvēku spējas satikties un runāt vienam ar otru klātienē.

Tāpēc ir neizbēgama ekonomiskās aktivitātes samazināšanās 4. ceturksnī. Patēriņa cenās šie notikumi daļēji atspoguļojas jau šobrīd, jo pasaules tirgi jau ņem vērā pandēmijas otrā viļņa efektus. Paralēli turpinās arī pavasarī notikušās straujās ekonomikas "atdzišanas" ietekme uz Latvijas darba tirgu un atsevišķu nozaru uzņēmumu cenu politiku.

Tāpēc oktobris bija jau otrais mēnesis, kad cenu līmenis saglabājās nemainīgs attiecībā pret iepriekšējo periodu. Parasti cenas oktobrī aug diezgan strauji, jo šajā laikā mēdz sadārdzināties apģērbs, kā arī pārtika un bezalkoholiskie dzērieni. Pēdējos desmit gados pārtika oktobrī caurmērā sadārdzinājās par 0,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bet apģērbs un apavi - pat par 1,7%. Pēdējie kļuva dārgāki arī šogad (+3,1%), bet pārtika šī gada oktobrī kļuva par 0,1% lētāka. Transports mēneša griezumā kļuva par 1,1% lētāks, bet mājokļa uzturēšana - par 0,3%. Tāpēc deflācija gada griezumā padziļinājās līdz 0,7%. Produktu grupu datos nav redzami nozīmīgi īslaicīgi efekti, kas varētu izzust novembrī un decembrī, tāpēc deflācija varētu vēl padziļināties.

ASV akciju cenas pirmdien pieauga, krītoties obligāciju ienesīgumam, savukārt samazinājušās izredzes par atgriešanos pie pirmspandēmijas normālās situācijas nomāca Eiropas akciju tirgus.

Turcijas liras vērtība kritās par aptuveni 15% pēc tam, kad Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans piektdien nomainīja centrālās bankas vadītāju pēc tam, kad centrālā banka ievērojami paaugstināja galveno procentlikmi.

Turcijas akciju tirgū cenas kritās par apmēram 10%.

"Vakcinācijas programma, jauni fiskālie stimuli un centrālo banku monetāro stimulu turpināšanās uzkurina cerības uz spēcīgu ekonomikas izlaides un uzņēmumu peļņas atjaunošanos," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds.

"Bet tas nozīmē, ka investori tagad ir potenciāli vairāk eksponēti uz negaidītiem šokiem - un Turcija var būt viens no tādiem."

ASV valdības obligāciju ienesīgums pirmdien kritās, izraisot akciju cenu kāpumu Volstrītā.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Nāvējošā koronavīrusa izplatīšanās sabiedējusi pat finanšu tirgus, un šīs nedēļas pirmajā pusē šis faktors daļēji bijis atbildīgs par mērenu akciju cenu atkāpšanos.

Pagaidām zināms tas, ka pie plaušu karsoņa epidēmijas Ķīnas pilsētā Vuhaņā vainojams jauns vīruss, kas, iespējams, radies tās jūras velšu tirgū. Atklāts, ka ar šo vīrusu inficēti jau vairāki simti cilvēku. Turklāt izskatās, ka tas ir ļoti lipīgs, un šonedēļ reģistrēts pirmais gadījums, kad to saķēris kāds vīrs ASV. Saslimšanas gadījumi bijuši arī Taizemē, Taivānā, Japānā un Dienvidkorejā.

Lai gan akciju cena šobrīd daudzviet sarukusi, mūsdienās šādu vīrusu izplatīšanās vilnim uz vērtspapīru cenām ietekme nemēdz būt ilgstoša. Parasti plašākām bailēm par kādu infekciju lielāka negatīva ietekme ir uz dažādu ar tūrisma industriju saistīto kompāniju vērtspapīru cenu dinamiku. Protams, ļoti grūti pateikt to, cik lielā mērā šī jaunā vīrusa izplatību izdosies veiksmīgi iegrožot, jo katrs šāds gadījums ir unikāls. Daudzus bažīgus dara fakts, ka ķīnieši šobrīd sevišķi aktīvi plāno ceļojumus saistībā ar šīs valsts Jaunā gada brīvdienām.

Cenšoties ierobežot koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, Eiropas valstis noteikušas jaunus ierobežojumus, sevišķi ceļošanai uz Itāliju, kas ir Covid-19 smagāk skartā valsts Eiropā.

Austrija brīdinājusi savus pilsoņus nedoties uz Itāliju, un ceļotāji no Itālijas varēs iebraukt Austrijā vienīgi tad, ja viņiem būs veselības sertifikāts vai ja viņiem piekritīs 14 dienu paškarantīnai pēc robežas šķērsošanas.

Austrijā aizliegti arī pasākumi ar lielu dalībnieku skaitu, un Austrijas universitātes uz laiku pāries uz e-apmācību.

LASI ARĪ: Vīrusa riski var pavērt arī iespējas

Malta pilnībā aizliegusi pasažieru satiksmi ar Itāliju, un aizliegumu iebraukt valstī ceļotājiem no Itālijas ieviesusi arī Serbija.

Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Dāvids Sasoli pēc Itālijas apmeklējuma nedēļas nogalē pats noteica sev karantīnu.

Latvijā ceļu būvdarbi pašlaik notiek 115 ceļu posmos, līdz ar to autovadītājiem jārēķinās ar virkni satiksmes organizācijas izmaiņu un ierobežojumu, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".'

Visā valsts teritorijā turpinās aktīva ceļu būvniecības sezona, un patlaban sākas remontdarbi uz reģionālajiem autoceļiem Kuldīga-Skrunda-Embūte (P116) starp Kuldīgu un Skrundu un Ērgļi-Jaunpiebalga-Saliņkrogs (P33) no Ērgļiem līdz Cirstiem.

Jauns luksofora posms ieviests uz reģionālā autoceļa Alūksne-Liepna (P41), kā arī Valmiera-Smiltene (P18) posmā no Jaunvāles līdz Smiltenei. Uz Rīgas apvedceļa (A5), posmā no Ķekavas apļa līdz Jelgavas šosejai (A8), vakara un nakts stundās darbosies divi luksofora posmi, sākot no šīs nedēļas, viens luksofora posms darbosies arī pa dienu.

Uz Tallinas šosejas (A1), posmā no Zvejniekciema līdz Duntei, ātrums ierobežots 50 un 70 kilometriem stundā (km/h) un vienā posmā satiksme organizēta ar luksoforu. Tāpēc posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes.

Valsts ceļu tīklā visos Latvijas reģionos turpinās intensīva būvdarbu sezona, kopumā darbi turpinās 106 posmos, informē VSIA Latvijas valsts ceļi.

Būvdarbi vienlaikus divos posmos notiek uz reģionālā autoceļa Kocēni-Limbaži-Tūja (P11) no Zeltiņiem līdz krustojumam ar vietējo autoceļu Mačkēni-Dauguļi (V218) un posmā no Limbažiem līdz Tūjasmuižai, kā arī no Sērenes līdz Zalvei uz autoceļa Sērene-Kalnieši (P86).

Sākta seguma atjaunošana autoceļa Ventspils-Piltene (P122) posmā no Tārgales līdz Piltenei.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

• uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Zvejniekciema līdz Duntei ātrums ierobežots līdz 50 un 70 km/h, vienā posmā satiksmi organizē ar luksoforu un posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes;

• uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Smiltenes pagrieziena līdz Grundzālei notiek seguma atjaunošana, divos posmos satiksmi organizē ar luksoforu, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h, remontposma šķērsošanas laiks ir 25 minūtes;

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) katru gadu visā Latvijā veic mērījumus, lai noskaidrotu mobilo sakaru kvalitātes izmaiņas.

Jaunākie oficiālie dati liecina, ka jau piekto gadu pēc kārtas vidēji ātrāko mobilā interneta lejupielādes ātrumu Latvijā saviem klientiem nodrošina mobilo sakaru operators “Tele2”, vidējam lejupielādes ātrumam sasniedzot 45,70 Mbit/s, bet maksimālajam – 145 Mbit/s.

“Bite Latvija” tīklā vidējais mobilā interneta lejupielādes ātrums ir 35,24 Mbit/s, bet maksimālais 120 Mbit/s, savukārt “LMT” tīklā vidējais mobilā interneta lejupielādes ātrums ir 34,38 Mbit/s, bet maksimālais 129 Mbit/s.

“Regulatora neatkarīgi veiktie mērījumi apliecina, ka mobilo sakaru operatori Latvijā pakalpojumus nodrošina labā līmenī, un nepārtraukti pilnveido savu tīklu infrastruktūru. Piemēram, pēdējo piecu gadu laikā vidējais lejupielādes ātrums “Tele2” tīklā ir palielinājis par 66%. Protams, mobilo sakaru operatorus ietekmēja pandēmija – it īpaši pirmais vilnis pagājušā gada martā, kad pieprasījums pēc mobilā interneta pakalpojumiem strauji pieauga. Tas būtiski palielināja tīkla noslodzi,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Naktī uz otrdienu, 3.oktobri, uz Jelgavas šosejas no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā (50,0.-69,2. km) un uz Ventspils šosejas (A10) no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0.-140,8. km) sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi.

Kā arī divi vidējā ātruma kontroles posmi sāks darboties uz Liepājas šosejas: no krustojuma ar autoceļu Tebra-Kazdanga-Cildi (V1200) līdz Silkalniem (157,3.-169,7. km) un no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava-Tušķi-Tukums (P98) (26,1.-38,0. km).

Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo ātrumu, OCTA, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās.

Mobilo sakaru operators «Tele2» veicis Latvijā pirmo video zvanu 5G tīklā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Pirmajā 5G interneta pārraidē tika pārsniegts 1 Gbps liels ātrums, savukārt vidējais lejupielādes ātrums 5G tīklā bija virs 750 Mbps, kas ir 15 reizes lielāks nekā vidēji visā 4G tīklā Latvijā aizvadītajā gadā.

«Tele2 5G tīkls Mūkusalas Biznesa Centrā darbojas sekmīgi, apliecinot mūsu gatavību spert nākamos soļus jaunākās paaudzes tīkla attīstībā. Ceram pēc iespējas ātrāk palaist šo tīklu komercrežīmā, lai to varētu sākt izmantot visi tie mūsu klienti, kuru rīcībā būs 5G viedtelefons. Mobilā interneta ātrums, kādu jau šobrīd spējam sasniegt ar 5G tehnoloģiju, ir konkurētspējīgs optiskā interneta piedāvātajam ātrumam,» atzīst Tele2 tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

No piektdienas atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos sāks ieviest palielinātu atļauto braukšanas ātrumu, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" pārstāvji.

Braukšanas ātrums līdz 110 kilometriem stundā būs atļauts uz diviem valsts galvenajiem autoceļiem - Jūrmalas šosejas jeb valsts galvenā autoceļa Rīga-Ventspils (A10) posmā no Rīgas līdz Jūrmalai, kā arī Vidzemes šosejas (A2) posmā no satiksmes mezgla Vidzemes šosejas (A2), Tallinas šosejas (A1) un Rīgas apvedceļa (A4) krustojumā līdz "Sēnītei".

LVC norāda, ka Vidzemes šosejas attiecīgais posms ir aprīkots ar adaptīvās satiksmes vadības risinājumu un mainīgajām ceļazīmēm, tāpēc, pasliktinoties braukšanas apstākļiem, atļautais braukšanas ātrums tur var tikt samazināts. Ja maināmās informācijas ceļazīmes nedarbojas, autovadītājiem ir jāievēro ceļu satiksmes noteikumi un atļautais ātrums ir tāds pats kā visur ārpus apdzīvotām vietām - 90 kilometri stundā.