Alkoholisko dzērienu vairumtirgotājam SIA «Amber Distribution Latvia» plānots pievienot tā māsas uzņēmumu - mazumtirgotāju SIA «Bravo», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Abi uzņēmumi ietilpst alkoholisko dzērienu ražotāja un tirgotāja «Amber Beverage Group» grupā, un to vienīgais īpašnieks ir Luksemburgā reģistrētā «Amber Beverage Group Holding S.a.r.l.», kuras patiesā labuma guvējs ir Jurijs Šeflers (Yuri Schefler).

SIA «Bravo» dibināta 1991. gadā un pārvalda «Latvijas Balzams» veikalu tīklu. 2018. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 10,556 miljoni eiro un tas strādāja ar zaudējumiem 319 tūkstošu eiro apmērā. Uzņēmums nodarbināja 151 darbinieku.

Savukārt SIA «Amber Distribution Latvia» reģistrēts 1998. gadā, un tas ir viens no vadošajiem vīnu un stipro alkoholisko dzērienu izplatītājiem Latvijā. Pērn tas strādājis ar apgrozījumu 114,039 miljonu eiro apmērā, savukārt uzņēmuma peļņa sasniegusi 4,043 miljonus eiro. Šis uzņēmums nodarbināja vidēji 93 darbiniekus, liecina «Lursoft» informācija.

Neskatoties uz to, ka pērn reģistrēts par 15,95% komercķīlu mazāk nekā 2017.gadā, to kopējā prasījumu summa augusi par 6,51%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Dati rāda, ka 2018.gadā reģistrētas 3 963 komercķīlas un to kopējā maksimālā prasījumu summa sasniegusi 21,76 miljardus eiro. Tā ir visu laiku lielākā komercķīlu kopsumma.

Visvairāk komercķīlu pērn reģistrēts Rīgas (968 ķīlas) uzņēmumiem un to vērtība sasniegusi pusi no aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēto komercķīlu kopsummas, t.i., 10,73 miljardus eiro. Tikmēr Liepāju, kura ar 105 komercķīlām ierindojas saraksta otrajā vietā, pēc ķīlu kopsummas apsteiguši Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi. Lursoft dati rāda, ka Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi 2018.gadā reģistrējuši komercķīlas par 594,10 milj.EUR, kamēr Liepājas uzņēmumi – par 440,20 milj.EUR. Tikmēr Talsu novada uzņēmumi pērn reģistrējuši 74 komercķīlas, kas novadu pēc ķīlu skaita ierindo augstajā trešajā vietā, bet pēc to kopsummas Talsu novada uzņēmumi ieņem 18.pozīciju (41,77 milj.EUR).

Pēdējo dienu šūmēšanās ap nodokļu parādiem vai pārmaksu, kas ir tiešas sekas nodokļu reformai, liek uzdot jautājumu – vai tas (lasi: nodokļu reforma) bija tā vērts? Atbilde ir: nē.

Par to liek domāt arī Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Jāņa Platā teiktais, ka reforma ir dārga, tās dēļ trūkst naudas šā gada budžetā, un cerēto mērķi – nevienlīdzības mazināšanu – tā sasniedz minimāli jeb, citiem vārdiem sakot, nesasniedz. Uz to, ka reforma nenāk par labu sabiedrības nabadzīgākajai daļai, norādījusi arī Eiropas Komisija.

Arī Tiesībsarga biroja pasūtītajā pētījumā, kuru veikuši Latvijas Universitātes ( LU) mācībspēki, norādīts, ka reforma nav nākusi par labu ģimenēm ar apgādājamiem un nelieliem ienākumiem. Viens no nodokļu reformas stūrakmeņiem ir Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) reforma, kas paredz dažādus atvieglojumus. Taču, kā secina LU pētnieki, «2018.gadā virkne nodokļu maksātāju pat pie esošiem attaisnotiem izdevumiem tos piemērot nevar, t.i., to ienākumu summa nav pietiekama, lai attaisnotie izdevumi varētu tikt piemēroti. Spriežot no vienlīdzības un sociālā taisnīguma principu skatījuma, nešķiet pieņemama situācija, kad ieguvumi no IIN reformas vairāk izpaužas nodarbinātajiem bez apgādājamajiem vai personām ar ienākumu līmeni, kas būtiski pārsniedz vidējo algu valstī.» Ja ir skaidrs, ka IIN atvieglojumi, tostarp attaisnotie izdevumi, nav pieejami mazo algu saņēmējiem ar apgādājamajiem, tad kāpēc tie vispār bija jāievieš? Kāds mērķis ar to tiek sasniegts? Nevienlīdzība noteikti netiek mazināta. Turklāt tas izmaksā ļoti dārgi, radot pamatotu jautājumu, vai šos līdzekļus nevarēja izmantot sociāli taisnīgāk un solidārāk?

Ēdināšanas uzņēmuma AS Lido valdē veiktas izmaiņas, informē uzņēmuma pārstāvji.

Par jauno valdes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais Amber Beverage Group loģistikas vadītājs Rems Razums, kā arī valdei pievienojies pieredzējušais finansists Rasmuss Pētersons.

Rems Razums amatā nomainījis līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Māri Blumbergu, kurš uzņēmumu vadīja kopš 2017. gada aprīļa.

Jaunais valdes priekšsēdētājs Rems Razums līdz šim strādājis vairākos vadošos un stratēģiski nozīmīgos amatos tādos uzņēmumos kā SIA Linstow Center Management, SIA Narvesen Baltija, Europark Latvia u. c. Pirms stāšanās jaunajā amatā R. Razums bijis Amber Beverage Group un SIA Bravo vadības komandā.

Savukārt Rasmuss Pētersons pirms stāšanās AS Lido valdes locekļa amatā ir vadījis bankas Luminor Latvia Restrukturizācijas departamentu, un finanšu jomā strādā jau vairāk nekā 10 gadu.

Globālā alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas kompānija “Amber Beverage Group” izskata iespēju izveidot jaunu, mūsdienīgu dzērienu ražotni Baltijā.

Investīciju apmērs tiek lēsts aptuveni 40 miljonu eiro apmērā. Grupas vadība veic investīciju izdevīguma izpēti un plāno tikties ar Baltijas valstu investīciju un attīstības institūcijām, izvērtējot labākos priekšlikumus turpmākai sadarbībai.

“Plānveidīgas un rūpīgi pielāgotas attīstības stratēģijas dēļ, arī pēdējos gados, kad pasauli satricināja vairākas negaidītas krīzes, mēs atrodamies uz izaugsmes ceļa. Lai arī cik spēcīga nebūtu mūsu esošā ražotne Latvijā, kas ražo vairākus no mūsu globālajiem zīmoliem, aplēses rāda, ka tuvāko gadu laikā mēs sasniegsim maksimālo ražošanas kapacitāti, pateicoties mūsu zīmolu gaidāmajai izaugsmei globālā mērogā. Uzskatām, ka pareizās vietas izvēle ir kritiski svarīga, jo tā ietekmēs ražošanas darbību turpmākajās desmitgadēs. Vēlamies jau no paša sākuma veicināt padziļinātu sadarbību ar valsts institūcijām un citām iesaistītājām pusēm ar mērķi noskaidrot, kurā no Baltijas valstīm šāda līmeņa investīcijas ražošanas infrastruktūrā nesīs maksimālu labumu gan valsts ekonomikai, gan kopējai Grupas attīstībai,” norāda “Amber Beverage Group” vadītāja Jekaterina Stuģe.

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu noliktavu Latvijā, par finansējuma piesaistes mehānismu izvēloties obligāciju emisiju ar Signet Bank atbalstu.

Par grupu, tās izaugsmi, projektu un finansējuma piesaistes mehānisma izvēli Dienas Bizness izjautāja grupas valdes priekšsēdētāju Jekaterinu Stuģi.

Pastāstiet, lūdzu, īsumā par Amber Beverage Group pamatbiznesu, vēsturisko izaugsmi.

Amber Beverage Group tika izveidota 2014. gadā kā daļa no SPI Group. Šobrīd bez mums SPI grupā ietilpst arī stipro alkoholisko dzērienu koncerns Stoli Group, vīna koncerns Tenute del Mondo un nekustamo īpašumu kompānija Towers Construction Management, kuru zināmākais objekts ir Zunda Torņi Rīgā, Raņķa dambī.2014. gadā izveidojot Amber Beverage Group, koncernā tika apvienoti četri Baltijas uzņēmumi – trīs no tiem pārstāvēja alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības segmentu, savukārt Latvijas balzams - ražošanu. Veidojot vienotu uzņēmumu grupu, visas atbalsta funkcijas centralizējām vienkopus un koncentrējām uzņēmumu darbību uz pamatbiznesu.

Svinot turboreaktīvās virsskaņas pasažieru lidmašīnas Concorde 50.gadadienu, kompānija Bremont izgatavojusi 500 eksemplārus rokaspulksteņu Bremont Supersonic no lidmašīnas materiāla, raksta Bloomberg.

Sadarbojoties ar British Airways, kompānija Bremont saņēmusi metālu no lidmašīnas G-BOAB Concorde jeb Alpha Bravo, lai izgatavotu 500 rokaspulksteņus. Lidmašīna reģistrēta 1974.gadā un bija trešā Concorde modeļa lidmašīna, kas pievienojās British Airways flotei.

Alumīnijs no lidmašīnas pārveidots dekoratīvā aplī, kas redzams pulksteņa aizmugurē, un uz tā ir arī uzraksts ar lidmašīnas numuru un reģistrācijas laiku, gadiem, kuros lidmašīna tika izmantota, lidojumu skaitu un maksimālo ātrumu.