Jaunākais izdevums

Vēlās brokastis jeb branči aizvien vairāk kļūst ne tikai par restorānu un kafejnīcu tēla veidotājiem un reklāmas sastāvdaļu, bet arī ir peļņu nesoši

To DB apliecina vairāki uzrunātie restorāni. Pārsvarā branči (no angļu breakfest un lunch) notiek vai nu tikai svētdienā, vai sestdienā un svētdienā, nereti tajos viesi tiek apkalpoti tikai saskaņā ar iepriekšēju rezervāciju. Tā ir nepieciešama, lai restorāns spētu prognozēt viesu skaitu un zinātu, cik daudz ēdiena gatavot.

Restorāna Klīversala, kas atrodas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, mārketinga vadītājs Fēlikss Neimanis stāsta, ka viņu gadījumā vēlās brokastis ir izmaksu efektīvs un peļņu nesošs pasākums. Tomēr no maija līdz septembrim tās nenotiek, jo pēc tām nav pieprasījuma. Vienā branča reizē Klīversalā tiek paēdināti 200 viesi. Tieši plašās telpas un lielais cilvēku skaits, saskaņā ar F. Neimaņa teikto, nodrošina to, ka branči Klīversalai ir peļņu nesoši.

Brančs gan kā tēla sastāvdaļa, gan kā peļņu nesošs pasākumus ir arī kafejnīcai La Kanna, stāsta tās īpašniece Marika Viktorova. Galvenie apmeklētāji ir ne tikai ģimenes ar bērniem, bet arī jaunieši un daudzi ārzemnieki. La Kanna vēlās brokastis notiek visu gadu, tomēr, kā atzīst M. Viktorova, skaistā un saulainā laikā ir izteikts apmeklētāju kritums.

Cita situācija ir Liepājas restorānā MO, kur aktīvākā branču sezona atšķirībā no Rīgas ir tieši vasarā, stāsta restorāna bārmenis Juris Budņikovs. Viņš arī atzīst, ka vismaz pagaidām šīs ēdienreizes galvenā funkcija ir reklāma un mārketings, jo tās nav peļņu nesošas.

Vēlās brokastis ir ārkārtīgi pieprasītas Mālpils muižas restorānā. Tā vadītājs Ivars Hermanis teic, ka branči ir peļņu nesoši, taču tie notiek tikai reizi mēnesī, izņemot vasaru, kad kāzu dēļ vēlās brokastis netiek piedāvātas. Reizi mēnesī branču piedāvā arī Spa hotel Ezeri, kas atrodas Siguldā. Restorāna vadītājs Māris Žunda atzīst: «Reģionos restorāni nevar atļauties rīkot brančus katru svētdienu, jo nav tik daudz potenciālo klientu. Tāpēc tas tiek darīts reizi mēnesī vai retāk, visbiežāk mēs tos piedāvājam kādos svētkos. Branču sezona ir no rudens līdz pavasarim. Vidējā noslodze mums ir bijusi aptuveni 40 personas.»

Kā redzams, branču piedāvājums ir gana daudzveidīgs un to rīkošanas politika ir atšķirīga katrā restorānā, taču vienojošais ir aizvien pieaugošā apmeklētāju interese.

Visu rakstu Gan reklāma un mārketings, gan peļņa lasi otrdienas, 7. novembra, laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brančs ne vienmēr restorānu saimniekiem nes peļņu, toties tas ir labi noskaņots reklāmas instruments

Mūsdienās biznesā stāvēt uz vietas nozīmē atpalikt. Tas attiecas arī uz vienu no restorānu biznesa šķautnēm – t.s. branču jeb vēlajām brokastīm. Tās pēc vasaras pārtraukuma sāk zaļot tieši rudenī un laika gaitā augušas garumā, plašumā, vērienā un cenas ziņā.

Turklāt, sasparojoties lielai konkurencei, ar pāris uzkodu platēm, viesnīcu tipa vai bezpersoniskām brokastīm vairs ļaužu masu nepiesaistīsi. Toties paši branči savā uzvaras gājienā nav apstājušies. To piedāvājums ir plašs, taču ar nosacījumu, ka restorāna saimnieks un ēdiena gatavošanas meistars nāk klajā ar saviem knifiņiem un katra šāda maltīte ir viņu individualitātes izpausme. Par to DB pārliecinājās, uzrunājot trīs popularitāti iekarojušas sabiedriskās ēdināšanas vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnējie plāni atvērt kafejnīcu Stokholmas centrā māsām Sandijai un Sallijai vainagojušies ar šāda biznesa uzsākšanu Siguldā, kur nesen atklāta kafejnīca "Esi".

Ideja par tās izveidi māsām prātā bija jau sen. Par to, ka tā varētu atrasties Stokholmas centrā, viņas domāja, jo ģimenei tā ir tuva un pazīstama pilsēta ar pavisam citu ritmu un dzīvību.

"Ar māsu sākām meklēt telpas, ideju vizualizācijas, veidot melnrakstu menu, kā arī apgūt zviedru valodu, taču ik dienu bija mazas raizes - kā tad tur būs, vai mūs tur sapratīs, vai valodas barjera nebūs par lielu utt. Bet tad, vienā dienā, māsa Sallija man uzdeva jautājumu: kāpēc mēs skrienam uz Stokholmu, ja mēs varam to izdarīt tepat - Siguldā? Un es sapratu, ka nemaz nebiju par to iedomājusies. Un no šīs dienas, tieši pēc četriem mēnešiem mēs atvērām "Esi" Siguldā," pastāstīja viena no kafejnīcas izveidotājām Sandija Skrastiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ļauj baudīt restorāna garšu, nebraucot uz Rīgu

Kristīne Stepiņa,05.06.2019

Pagājušā gada rudenī Tukuma centrā – Pils ielā – mājīgu restorāniņu Corner’s atvēra divi studenti – Agnese Kūka un Mārtiņš Zelmenis.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī būs restorāna Corner’s pirmā vasaras sezona; tā saimnieki sagaida, ka uz Tukumu brauks ne tikai pēc smukuma, bet arī pēc garšīga ēdiena.

Pagājušā gada rudenī Tukuma centrā – Pils ielā – mājīgu restorāniņu Corner’s atvēra divi studenti – Agnese Kūka un Mārtiņš Zelmenis. Agnese apgūst juridiskās zinības Latvijas Universitātē, bet Mārtiņš studē inženierzinātni Rīgas Tehniskajā universitātē, tiesa gan, neklātienes nodaļā. Jaunieši uzdrīkstējušies spert soli viesmīlības biznesā bez jebkādas iepriekšējas pieredzes un zināšanām.

Sākums grūts

«Tā bija Mārtiņa ideja, es visu laiku teicu «nē», jau kādus trīs gadus, bet pagājušā gada vasarā sapratu, ka neatturēšu viņu no šīs ieceres,» atceras Agnese. «Es tik ilgi uzstāju, ka Agnese neizturēja un ļāva man pamēģināt, lai beidzot ir miers,» piebilst Mārtiņš. Pagājušajā vasarā abi braukuši garām tukšajām telpām un nolēmuši izmēģināt savus spēkus. Viņi nav tukumnieki. Irlavas pagasta Sātu ciemā, kas atrodas aptuveni 20 kilometru no Tukuma, viņu vecākiem ir lauku māja ar dārzu, kurā tiek audzēti dārzeņi, ogas un dažādi garšaugi. Iespēja ēdienkartē izmantot pašu audzētos produktus arī bijusi biznesa idejas pamatā. Pirmo ēdienkarti radīt palīdzējuši pavāri no Rīgas. «Pirms vērām vaļā restorānu, izstaigājām visas ēdināšanas iestādes Tukumā. Vēlējāmies piedāvāt ko atšķirīgu, ko tādu, kā šajā pilsētā vēl nav,» stāsta Mārtiņš, kurš iepriekš ar ēst gatavošanu bijis uz jūs. «Kad dzīvoju kojās, desmaizi mācēju pagatavot, bet neko vairāk. Taču mūsdienās visu var atrast interneta resursos. Meklēju, mācījos, pirmās pāris nedēļas gatavoju dienu un nakti. Tā palēnām viss aizgāja. Tiesa gan, pirmais mēnesis bija ļoti smags,» secina jaunais uzņēmējs. Viņš neslēpj, ka nekāda biznesa plāna viņiem nav bijis. Agnese ir mācījusies uzņēmējdarbības pamatus koledžā. «Protams, biznesa plāns būtu bijis noderīgs. Taču viss tik ātri notika, ka nepaspējām tādu uztaisīt. Ieraudzījām telpas un pieņēmām lēmumu atvērt restorānu. Pēc nedēļas jau krāsojām sienas,» stāsta Mārtiņš. Starta kapitāls jauniešiem bijis salīdzinoši neliels, visu, ko nopelna, viņi iegulda restorānā. «Sākumā bija daudz jāiegulda. Kad ienācām šajās telpās, pie sienām bija fotogrāfijas. Kad tās tika noņemtas, atklājās, ka zem tām ir caurumi. Vajadzēja taisīt nopietnu remontu,» atceras Mārtiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Grūbe ar Kauperu un draugiem kļūst par Piena līdzīpašniekiem

Monta Glumane,24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hotdogu ēstuve "Kadagi" apvienojas ar klubu "Piens", portālam db.lv apstiprina "Kadagi dog" līdzīpašnieks Dainis Grūbe.

"Mēs apvienojamies un "precamies", lai no februāra sāktu jaunu kopdzīvi zem viena kopīga lozunga "Weekend Every Day". Jauns formāts, jaunas topošās atmiņas un viss tas labais, ko mēs kopā turpināsim sniegt kā līdz šim," sociālajā tīklā "Facebook" informē hotdognīca "Kadagi".

D.Grūbe pastāsta, ka esošās hotdognīcas "Kadagi" telpas Āgenskalnā līdz aprīlim ir slēgtas, bet pēc tam darbu turpinās ierastajā kārtībā.

"Ilgi meklējām Rīgas centrā vietu, kur atvērt "Kadagi", bet tas bija sarežģīti. Sanāca aprunāties ar līdzšinējo kluba "Piens" īpašnieku Ģirtu Upīti, kurš atzina, ka ir noguris un "Pienam" ir nepieciešama jauna elpa un restarts," stāsta D.Grūbe. Abi uzņēmumi ir vienojušies par abām pusēm pieņemamiem noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bigbank Latvijas filiāles peļņa sasniegusi rekordaugstu līmeni

Žanete Hāka,26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bigbank Latvijas filiāles neto peļņa 2019.gada otrajā ceturksnī sasniedza 3,9 miljonus eiro, kas ir augstākais rādītājs uzņēmuma vēsturē, informē bankas pārstāvji.

Bigbank grupas kopējais apgrozījums palielinājās par 4%, salīdzinot ar 2018. gada beigām, un sasniedza 547,2 miljonus eiro, bet pašu kapitāls palielinājās par 6%, līdz 128,6 miljoniem eiro, kas nozīmē, ka Bigbank kapitalizācijas līmenis ir augsts.

«Otrajā ceturksnī Bigbank grupas līmenī sākām vairāk koncentrēties uz uzņēmumiem paredzēto produktu un pakalpojumu attīstību, un izveidojām korporatīvo banku atzaru, par kura vadītāju kļuva Ingo Poders. Mēs arī ieviesām maza apmēra aizdevumus uzņēmumiem Igaunijā un Nest bankas informācijas sistēmu Latvijā, kas ļauj uzlabot klientu pieredzi aizvien vairāk valstīs. Tagad Nest pilnā apjomā darbojas visās Bigbank pārstāvētajās valstīs, izņemot Igauniju, kur tā tiks ieviesta pavisam drīz,» ar paveikto iepazīstina Bigbank vadītājs Martins Lants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mākslīgā intelekta ažiotāžas ietekmē finanšu tirgos novērojamas pārmērīga optimisma pazīmes

Aleksejs Grigorjevs, Rietumu Bankas Ieguldījumu portfeļu pārvaldītājs,28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoriem akciju tirgos pēdējais gads kopumā bija labvēlīgs. Šajā laika periodā MSCI World indekss, kas iekļauj gandrīz visus liela un vidēja izmēra publiski tirgotus uzņēmumus pasaulē, uzrādīja vērtības pieaugumu virs 24%.

Ja jūs lūgtu paskaidrot kādam, kurš kaut nedaudz seko līdzi notikumiem finanšu tirgos, kā akciju tirgi spējuši sasniegt tik ievērojamu rezultātu laikā, kad procentu likmes atrodas vairāku desmitgažu augstākajos līmeņos, katrā atšķirīgas sarežģītības pakāpes skaidrojumā neizbēgami tiktu pieminēti divi vārdi – mākslīgais intelekts. Daži uzmanīgi un zinoši novērotāji varētu pat pievienot klāt trešo vārdu – ģeneratīvais mākslīgais intelekts.

Galvu reibinošais mākslīgā intelekta tehnoloģiju uzplaukums, piemēram ChatGPT, ir radījis ažiotāžu, kas atgādina iepriekšējos tehnoloģiju burbuļus. Lai noliktu perspektīvā dažus ar mākslīgā intelekta trakumu saistītus skaitļus atliek vien paskatīties uz Nvidia. Uzņēmums ātri kļuva par līderi jaunajā mākslīgā intelekta infrastruktūras un mikroshēmu tirgū, kapitalizācijai pieaugot par 205% pēdējos 12 mēnešu laikā un pārsniedzot 2 triljonu ASV dolāru slieksni šī gada martā, kas ir pielīdzināms visu publiski tirgoto Vācijas uzņēmumu kapitalizācijas summai. Nvidia vērtība pārsniedz arī tādu nozīmīgu valstu gada IKP kā Spānija, Kanāda, Dienvidkoreja un citas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām piemērotais UIN režīms nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā

LETA,28.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atšķirībā no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais īpašais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidro, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021.gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3% apmērā.

Tomēr tam ir blakus efekts - straujš banku peļņas kāpums, atzīst Ašeradens. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, Ašeradena ieskatā skaidri redzams vietējo banku nespēja naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Kontrolšāvienu pieņēma Latvija

Anita Kantāne, galvenās redaktores vietniece,25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mums patīk skaidra nauda – šādus uzrakstus Anglijā uz veikalu durvīm pamanījis ne viens vien. Vai šie uzraksti neliek aizdomāties, ka britiem ir daudz dziļāki iemesli izstāties no Eiropas Savienības, nekā sabiedrība nojauš? Bet šoreiz ne par britiem, bet par Latviju. Vienkārši uzraksts – mums patīk skaidra nauda – ir kā pierādījums, ka arī attīstītās un stabilās ekonomikās novērtē īstās naudas smārdu.

Esmu aizdomājusies par to, kas notiktu, ja visi pasaules iedzīvotāji gribētu vienlaikus izņemt no saviem kontiem naudu. Iestātos haoss. Latvijā jau ir bijuši precedenti, kad iedzīvotāji ažiotāžas dēļ steidz izņemt skaidru naudu un pie bankomātiem veidojas garas rindas. Atgriezīsimies uz mirkli 2011. gada decembrī – Latvijā daudzos Swedbank bankomātos nav iespējams izņemt naudu. Pēc nedēļas nogales pirmdienas rītā tiek ziņots, ka nauda ir pieejama 130 bankomātos, bet 170 bankomāti vēl nav uzpildīti. Svētdienas laikā no bankomātiem tika izņemti vairāk nekā 10 miljoni latu un panikai ļāvušies aptuveni 10 tūkstoši klientu. Pirms astoņiem gadiem notikusī Swedbank ažiotāza 2019. gada februārī izskatās pavisam savādāk, jo notikumiem ir cits fons. Šodien Swedbank tāpat kā citām bankām būs jāpierāda, ka toreiz starp Dānijas Danske Bank un Zviedrijas Swedbank Igaunijas struktūrvienībām nav notikuši aizdomīgi pārskaitījumi, kuru kopējā summa tiek lēsta 3,8 miljardu eiro vērtībā. Publiski gan tiek uzsvērts, ka netīrās naudas darījumi varētu būt notikuši Baltijas struktūrvienībās un Igaunijas reputācija nav tik ļoti cietusi kā Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Rīgas meži” 4.aprīlī parakstīja līgumu ar SIA “Stiga RM” par kokzāģētavas “Norupe” pārdošanu.

Pārdošanas process īstenots, ievērojot labas pārvaldības principus, saskaņā ar SIA “Rīgas meži” padomes, dalībnieku sapulces un pašvaldībā lemto, kā arī atbilstoši Valsts kontroles un Konkurences padomes norādījumiem par tirgus un konkurences kropļošanas novēršanu.

Saskaņā ar noslēgto līgumu, pašvaldības uzņēmums pārdod visu kokzāģētavas biznesu kopumā, nedalot to daļās. Darījuma summa ir seši miljoni eiro (summa bez PVN). Tā tiks precizēta brīdī, kad darījums tiks pilnībā pabeigts, atbilstoši faktiskajai situācijai.

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, darījums pilnībā stāsies spēkā pēc tam, kad, ievērojot šādu darījumu procedūras, tiks saņemta Konkurences padomes atļauja izpildīt šajā līgumā noteikto kokzāģētavas pārdošanas darījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

MI risinājumu izmantošana biznesa praksē ir neizbēgama nākotne

Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente,14.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslīgais intelekts (MI) līdz šim ir bijusi plaši apspriesta tēma akadēmiskajā vidē, bet tagad par to aizvien vairāk runā biznesa sektorā. Tādēļ Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) gadskārtējā konferencē “LIKTA(I)2023” pievērsāmies MI potenciālam transformēt ekonomiku un diskutējām par inovāciju ietekmi uz ilgtspēju.

Konferencē aplūkojām gan MI kā inovācijas lomu nākotnē, gan ētiskos aspektus, kas jāņem vērā MI risinājumu plašākā izmantošanā. Visi konferences runātāji bija vienisprātis: mākslīgajam intelektam ir jābūt instrumentam, kas paplašina mūsu iespējas.

Nevar noliegt, ka MI plašāka ieviešana līdz ar automatizācijas un robotizācijas risinājumiem būtiski mainīs darba tirgu. Jau patlaban ir bažas par to, ka dažas profesijas vairs nebūs pieprasītas. Tā ir ikvienas industriālas un tehnoloģiskas revolūcijas blakne, taču LMT prezidents prof. Juris Binde konferencē norādīja: neviena industriālā revolūcija ilgtermiņā nav raisījusi bezdarbu. Tieši pretēji – pieaug vajadzība pēc augsti kvalificēta darbaspēka. Tāda, kas spēj meklēt radošus risinājumus, vadīt un regulēt procesus. Savukārt MI vajag izmantot cilvēka spēju papildināšanai un palielināšanai, nevis to aizstāšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem nevajadzētu visus nepieciešamos finanšu resursus nodrošināt tikai ar banku izsniegtajiem kredītiem, intervijā sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

"Mēs ļoti atbalstām diversifikāciju šajā jomā. (...) Nevar visas olas nest vienā groziņā un nevar visu finansējumu nodrošināt tikai caur kredītiem. Dažādām uzņēmumu attīstības fāzēm, dažādiem projektiem ir nepieciešami dažādi instrumenti," teica Bajāre.

Tostarp viņa minēja, ja uzņēmumam, piemēram, ir nepieciešams ieguldījums kapitālā, labākie ir finanšu tirgus instrumenti, piemēram, akciju emisija. "Mēs gribētu arī vairāk redzēt tieši akciju instrumentus, ne tikai obligāciju emisijas. Tas, ka uzņēmumi tiek kotēti biržā, padara mūsu ekonomiku ilgtspējīgāku," piebilda Bajāre.

Tāpat asociācijas vadītāja atzīmēja, ka Latvija lēmumu par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar nodokli ieviesa desmitgadi vēlāk, nekā to izdarīja, piemēram, Igaunija, bet šobrīd no šī lēmuma ir saskatāma pozitīva ietekme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūta ir digitālā nauda, ko nepārvalda centrālā sistēma, piemēram, valdība. Kriptovalūtas ir veidotas uz blokķēdes tehnoloģijām un pašlaik vispopulārākās ir tādas kriptovalūtas kā Bitcoin un Ethereum.

Kriptovalūtu dažādums pieaug ar katru dienu un ir viegli apjukt plašajā izvēlē. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties kvalitatīvus kriptovalūtu projektus, kuri varētu nest ienākumus.

Šajā rakstā mēs iepazīstināsim jūs ar 5 labākajām kriptovalūtām, kuras iegādāties 2023. gada augustā Ethereum vietā.

Saraksts ar labākajām kriptovalūtām, kuras iegādāties 2023. gada augustā

1. Wall Street Memes - Wall Street Memes projekts, kas ir ar spēcīgu kopienas atbalstu

2. Sonik Coin - Zibenīgi augoša kriptovalūta, kas var kļūt par lielisku pasīvo ienākumu avotu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas ieguldīšana ir bijis aktuāls jautājums jebkuros laikos. Ikviens no mums ir vēlējies atrast labākos veidus, kā ieguldīt naudu, lai tā nestu peļņu. Mūsdienās ir pieejami dažādi veidi, kā to iespējams īstenot, tāpēc noteikti ir vērts tos izvērtēt un atrast sev piemērotāko veidu, kā ilgtermiņā iegūt papildus naudas līdzekļus. Zinoši investori regulāri meklē dažādus veidus, kā iegūt papildus naudu līdztekus jau esošajiem ienākumiem, tāpēc noteikti ir vērts iepazīties ar iespējām, ko mums var sniegt investīcijas.

Investīcijas uzņēmumu akcijās

Akciju tirgus vienmēr ir vilinājis cilvēkus no visas pasaules. Iegādājoties akcijas par zemāku cenu, ilgtermiņā ir iespējams iegūt gan maksājumus no dividendēm, gan arī pārdot akcijas, tādā veidā gūstot peļņu. Izvēloties labākās akcijas, kurās ieguldīt naudu, noteikti ir vērts pievērst uzmanību konkrētā uzņēmuma reputācijai. Izvēloties labu uzņēmumu, ir svarīgi pievērst uzmanību tam, vai tā peļņa katru gadu pieaug, vai uzņēmums ir inovatīvs, tam ir daudz sekotāju. Izcili piemēri ir Apple un Google, kuri attīstās, veidojot jaunus produktus. Tādā veidā pieaug arī šo uzņēmumu vērtība un līdz ar to arī akciju vērtība. Cilvēki, kuri ieguldīja naudu šī uzņēmuma akcijās, kad tās maksāja niecīgu summu, šobrīd iegūst apjomīgas naudas summas. Izvēloties uzņēmumus, kuru akcijas iegādāties, noteikti ir vērts pievērst uzmanību arī jūsu ikdienas interesēm. Piemēram, ja ikdienā regulāri patērējat Netflix saturu vai arī jūsu iecienītākie mobilie telefoni ir no Apple uzņēmuma, iespējams, ir vērts iegādāties šo uzņēmumu akcijas un sekot līdzi šo uzņēmumu izaugsmei, papildus arī nopelnot. Savukārt, ja dodat priekšroku izklaidei internetā, ir vērts pievērst uzmanību interneta spēļu akcijām. Lielākā daļa sporta pasākumu šobrīd nenotiek, līdz ar to krītas arī šo uzņēmumu akciju vērtība (dažās gan joprojām ir iespējams droši investēt, jo tajās pieejams online totalizators, kas ļauj sekot līdzi, piemēram, e-sporta pasākumiem). Brīdī, kad šie sporta pasākumi atsāksies, augs arī akciju vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

12 ES valstis, arī Latvija, noraida direktīvu, kas liktu daudznacionālajiem uzņēmumiem atklāt peļņu un nodokļus

LETA,02.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

12 Eiropas Savienības (ES) valstis, tai skaitā Latvija un Igaunija, ir noraidījušas direktīvu, kas liktu daudznacionālajiem uzņēmumiem izpaust to gūto peļņu un samaksātos nodokļus katrā ES dalībvalstī, ziņoja britu laikraksts "The Guardian".

Ierosinātās direktīvas mērķis bija atklāt, kā dažas no pasaules lielākajām kompānijām - tādas kā "Apple", "Facebook" un "Google" - izvairās samaksāt nodokļos apmēram 500 miljardus ASV dolāru gadā, pārceļot savu peļņu no tādām augstāku nodokļu valstīm kā Lielbritānija, Francija un Vācija uz zemāku nodokļu vai beznodokļu valstīm kā Īrija, Luksemburga un Malta.

Pret ierosināto direktīvu balsoja Austrija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Malta, Slovēnija, Ungārija, Zviedrija.

Vairums šo valstu ar zemākiem nodokļiem ir pievilcīgas pasaules lielākajām kompānijām, lai tās tur reģistrētu savu peļņu. Izņēmums gan ir Zviedrija, kas balsoja pret, bažījoties, ka šī direktīva var pazemināt šīs valsts augstos standartus firmu atklātības jomā, rakstīja "The Guardian".

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas produktus no Krievijas 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums

LETA,08.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas produktus, tostarp graudaugus no Krievijas šogad 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais uzņēmumu saraksts.

To vidū ir ne tikai ar tranzīta pakalpojumiem saistīti uzņēmumi, ar kuru starpniecību caur Latviju pārvadāti graudaugi, bet arī pārtikas un alkohola ražotāji, dažādu nozaru tirdzniecības uzņēmumi un citi.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde aģentūrai LETA uzsvēra, ka patlaban nedz Eiropas Savienības (ES), nedz Latvijas normatīvi neierobežo pārtikas produktu ievešanu no Krievijas. Tie uz robežas tiek kontrolēti parastajā kārtībā.

Attiecīgajā sarakstā ir gan uzņēmumi, kuri pārtikas produktus ieveduši vienu reizi, gan uzņēmumi, kuri to dara regulāri.

Plašāku komentāru par uzņēmumiem, kuri produktus Latvijā ieved vairākkārt, PVD nesniedza.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas var slēpties aiz lielās peļņas vai netipiskiem zaudējumiem?

Ilze Berga, KPMG Baltics Nodokļu konsultāciju pakalpojumu direktore,08.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no būtiskākajām nodokļu reformas nestajām pārmaiņām ir pilnībā mainīts uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinu princips. Šobrīd, kad šis jaunais režīms ir stājies spēkā, varētu šķist, ka tā ietekmi varēsim just, ātrākais, jūlijā, kad būs jāsniedz pirmā UIN deklarācija, vai jau būtiskāk 2019. gada sākumā, kad būs redzami uzņēmumu rezultāti par 2018. finanšu gadu.

Tomēr nodokļu reforma liks par sevi manīt jau tuvākajā laikā, kad uzņēmumi iesniegs gada pārskatus par 2017. gadu. Bet, lai atpazītu reformas ietekmi, svarīgi zināt, kur to meklēt un ieraudzīt.

«Vecajā» UIN sistēmā bija virkne elementu un aprēķina nianšu, kuru rezultātā peļņas atzīšana un nodokļa nomaksa no tās vai izdevuma un tā atskaitīšana nodokļu vajadzībām nenotiek vienā un tajā pašā finanšu periodā. Šīs aprēķina nianses radīja tā saucamās pagaidu atšķirības, kuras atspoguļoja kā atlikto nodokli bilancē.

Viens piemērs šādām pagaidu atšķirībām ir atšķirības pamatlīdzekļu finanšu nolietojumā, ko katrs uzņēmums nosaka individuāli, un nolietojumā nodokļu vajadzībām, ko nosaka likums. Tas bieži bija novērojams ražošanas uzņēmumos, kas regulāri ieguldīja jaunās ražošanas iekārtās. Tie pirmajos gados pēc iekārtu iegādes varēja atskaitīt lielāku nolietojumu nodokļu vajadzībām nekā finanšu uzskaitē. Šo atšķirību dēļ finanšu peļņa bija lielāka nekā ar nodokli apliekamais ienākums. Tas zināmā mērā bija nodokļu atvieglojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Eiropas Parlamenta pieņemtajiem likumprojektiem, līdz 2025. gadam Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij būtu jāpārstrādā vismaz 55% mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu un līdz 2030. gadam mērķa rādītājs pieaugs līdz 60%. Vēl augstāki mērķi ir noteikti iepakojuma pārstrādei - līdz 2025. gadam jāpārstrādā 65% iepakojuma materiālu, bet līdz 2030. gadam - 70%. Noteiktiem iepakojuma veidiem paredzēti atšķirīgi mērķa rādītāji, proti, papīram un kartonam, plastmasai, stiklam, metālam un kokam mērķi atšķiras.

Salīdzinot ar pašreizējo situāciju atkritumu apsaimniekošanā, kad pēc VARAM datiem dalīti tiek savākts mazāk nekā 30% no visiem sadzīves atkritumiem, izvirzītie mērķi šķiet pārāk ambiciozi. Atkritumu apsaimniekošanas nozares dalībnieki uzsver, ka jau pašlaik tiek aktīvi strādāts, lai šos mērķus sasniegtu. Ik gadu tiek investēti līdzekļi, lai pilnveidotu atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūru, ieviestas efektīvākās tehnoloģijas atkritumu šķirošanā un pirmapstrādē. Taču ar sabiedrībai nodrošināto infrastruktūru nepietiek – ir būtiski motivēt un izglītoto iedzīvotājus šo infrastruktūru pareizi lietot. Un pašlaik – kā liecina novērojumi, tieši šis ir sistēmas vājais posms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru 

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis 

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums 

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Es nebeidzu atkārtot, ka Latvijai un latviešiem ir ļoti daudz, ko piedāvāt Saūda Arābijas Karalistei. Latvija ir Šengenas zonas un NATO valsts, un tai noteikti ir jāpanāk sava klātbūtne Saūda Arābijā”.

Tā Dienas Biznesam pauž Saūda Arābijas Karalistes (SAK) Karaliskās Augstības prinča Nawaf Bin Abdul Aziz Al Saud finanšu un juridiskais padomnieks Tufiks Kavars.

Latvijas un SAK sadarbības intensitāte ir krietni zemāka, salīdzinot ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem, liecina statistika. Pērn ir notikušas vairākas augstu amatpersonu tikšanās, tomēr pagaidām neesam tikuši daudz tālāk par diplomātisku laipnību apmaiņu, un šeit vietā ir T. Kavara pieredze un ieteikumi.

Diplomātiski sasniegumi jāturpina darījumos

“Diplomātiskajā līmenī ir sasniegts daudz, tomēr es neredzu, ka tas rezultētos ekonomiskā un finanšu sadarbībā,” pauž T. Kavars. Pērn Latviju apmeklēja SAK ārlietu ministrs – princis Faisals bin Farhāns Āl Saūds (Faisal bin Farhan Al Saud), kurš tikās arī ar uzņēmējiem. “Ir ļoti svarīgi, lai Latvijas uzņēmēji, kurus pārstāv Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, izmanto šo vizīti kā vilni, ar kura palīdzību var sasniegt valstu abpusēju ekonomikas sinerģiju. Tam ir labi priekšnosacījumi, jo prinča māte ir vāciete, viņš pats izglītību ir ieguvis Vācijā un pilnībā izprot rietumu mentalitāti,” atklāj T. Kavars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vērtīgākie komercīpašumi - joprojām Rīgā

Armanda Vilciņa,05.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas izteiksmē lielāko vērtību Latvijā pašlaik veido komercīpašumi Rīgā un Pierīgā, taču īpašumu vērtība aug arī atsevišķās lielajās Latvijas pilsētās, liecina Latio dati.

Komercīpašumu vērtība ar dzīvojamo īpašumu tirgu korelē tikai atsevišķos gadījumos, tāpēc nevarētu teikt, ka komercīpašumu cenas pēdējo gadu laikā ir būtiski augušas, norāda Tatjana Beķere, Latio Vērtēšanas daļas vadītāja. Viņa atzīmē, ka ir komercīpašumi, kuru vērtība ir palielinājusies, bet ir arī tādi, kuru vērtība ir palikusi nemainīga vai pat samazinājusies. Jebkurā gadījumā - katrs īpašums ir jāvērtē atsevišķi, jo tā vērtību ietekmē virkne faktoru un aspektu, tajā skaitā pieprasījums, teic T.Beķere.

Fragments no intervijas

Pēdējā laikā aktualizējusies dažādu specializēto objektu un komercīpašumu vērtēšana - ar ko tas ir skaidrojams?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tērvetes alus darītava – ar skatu uz vietējiem patērētājiem

Monta Šķupele,22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tērvetes alus darītava ir vēl viena no retajām lielajām alus darītavām, kas pieder vietējam kapitālam. Pēc AS Tērvetes AL valdes priekšsēdētāja Valtera Paškauska domām, vietējo alus darītavu pārpirkšana turpināsies, tomēr uzņēmumam ir svarīgs vietējais patērētājs, tāpēc tiek un tiks radīti aizvien jauni produkti tieši Latvijas iedzīvotājiem, piemēram, viskijs.

Fragments no intervijas

Cik jums ir svarīgi, ka esat spējuši saglabāt vietējo kapitālu?

Ir tās mūsu vērtības, kuras slēpjas izcelsmē. Piemēram, graudu izcelsmē – no pašu zemes nācis. Tie visi ir šeit lokāli audzēti mieži. Tā ir viena vērtība, ko, iespējams, mums neizdotos saglabāt, ja investori būtu no ārvalstīm un ar citu mērķi – maksimāli radīt peļņu vai nopirkt izejvielu lētāk u.tml. Tērvetes vārds ir tas, ko mēs attīstām, mēs neejam ar pieciem citiem zīmoliem, kas arī varbūt spētu nest peļņu. Mēs tā nedarām, bet attīstām to zīmolu, kuru šeit, Latvijā, pazīst. Šīs lietas ir tās, ko mēs varam darīt, pateicoties tam, ka ir šis vietējais kapitāls, ka ir Latvijas investori. Alus darītavas vērtības ir nemainīgas jau kopš tās sākuma. Man ir kolēģi, kas šeit strādā jau no paša sākuma, un mēs šīs vērtības arī pārrunājam un saprotam, vai esam tur, kur bijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO; VIDEO: Rada kreklus stājas korekcijai

Ilze Žaime,15.07.2019

SIA Print Art dibinātājas Jekaterina Romanova (no kreisās) un Natalija Jermolajeva.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Print Art dibinātājas Jekaterina Romanova un Natalija Jermolajeva radījušas uzņēmumu ar pievienoto vērtību un plāno šī gada nogalē uzsākt stājas korekcijas kreklu tirdzniecību.

Abas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentes satikās RTU Studentu biznesa inkubatorā. N. Jermolajeva pirmo pieredzi uzņēmējdarbībā ir guvusi, vadot sociālo uzņēmumu «OWA», kas nodarbojas ar sublimācijas drukā apdrukātu kreklu izstrādi un tirdzniecību. Arī radot jauno stājas korekciju kreklu kolekciju «Correcty», tieši Natalija strādā pie dizaina un prototipu izveides, kamēr Jeketarinas pārziņā vairāk ir biznesa jautājumi - partneru piesaiste, mārketings un pārdošana.

Motivācija radīt šādu produktu radās dabiski, personīgas nepieciešamības dēļ, jo abām meitenēm bijušas problēmas ar muguru. N. Jermolajeva uzsver, ka jau kopš 13 gadu vecuma apmeklējot fizioterapijas nodarbības un izmēģinot dažādus stājas korektorus, ir nācies saprast, ka piedāvājumā esošie produkti nespēj kvalitatīvi sniegt atbalstu ikdienā. Ārsti ortopēdi apstiprina, ka mugurai ir nepieciešama kustības brīvība un muskulatūras atmiņas trenēšana, taču muguras fiksatori tādu iespēju nesniedz. Tirgū jau pieejamie t-krekli, kas darbojas pēc līdzīga principa, vairāk gan atgādinot kompresijas veļu nekā ikdienas apģērbu, kas arī neapmierināja meiteņu vēlmes, meklējot kvalitatīvu atbalstu mugurai ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru